Dzejas dienas ir viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām. 1965.gadā, kad Rainim aprit 100.dzimšanas diena, rodas ideja par dzejas dienu organizēšanu, taču savu gaitu tās uzsāk 1966. gadā, kad toreizējā Padomju rakstnieku savienība nolemj dibināt dzejas dienu tradīciju.
Katru gadu septembrī Latviju pāršalc Dzejas dienu sarīkojumi. Tie tradicionāli sākas Rīgā un pamazām, pilienu pa pilienam, kļūst arvien apjomīgāki, kamēr pārņem visu Latviju.
Šogad dzeja dienām īpaša nozīme,jo svinam Raiņa 150. dzimšanas dienu. Parasti dzejas dienas sākas Raiņa dzimšanas dienā -11. septembrī ,un dzeja svin savus svētkus visu septembra mēnesi.Dažādās Latvijas vietās pulcējas ievērojami dzejnieki, rakstnieki, literāti un ārzemju viesi.Tiek lasīta dzeja,bieži uzstājas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi-kori,deju grupas,orķestri u.c. Bieži piedalās arī dažādu teātru aktieri. Arī mūsu pienākums ir saglabāt un kopt šo kultūras mantojumu, iedziļināties latviešu tautas dzejas valodas bagātībā.
Kopā ar Odzienas filiāles skolēniem, skolotājām un novada kultūras darbiniekiem, centāmies noorganizēt skaistu dzejas dienu pasākumu pie Vietalvas lepnuma -Ausekļa ozola.
Pasākuma iespaidi skolēnu viedokļos .
18. septembrī mūsu skola piedalījās Dzejas dienās. Spožā saulē un vējā mēs sēdējām pie Vietalvas lepnuma – Ausekļa ozola. Šajā mājīgajā atmosfērā lasījām un klausījāmies dažādu rakstnieku, protams, arī Raiņa un Aspazijas dzejoļus. Katrs bija sagatavojis vienu dzejoli, pēc lasīšanas apspriedām dzejas jēgu un nozīmi, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Vēlāk klausījāmies mūsu ciemiņa-rakstnieces-Lindas Šmites runā. Viņa stāstīja par savu „ceļu” grāmatu rakstīšanā, par savām jau izdotajam grāmatām,lasīja savas novadniecesSarmītes Rodes dzeju . Rakstniece bija priecīga par to, ka ir nokļuvusi tik skaistā vietā, kā Vietalva.Pēc Lindas Šmites stāstījuma mēs dzērām tēju, ēdām cepumus un sirsnīgi sarunājāmies par dzeju, literatūru un kultūru.Manuprāt, nozīmīgi bija tas, ka katrs skolēns, kurš bija atbraucis, piedalījās. Neviens nepalika vienaldzīgs un sajutās kā aktīvs pasākuma līdzdalībnieks. Es vēlētos, lai katrs cilvēks šajos svētkos kaut nedaudz pievērstos latviešu izcilāko dzejnieku darbiem, jo mūsu rakstnieki tiešām ir apbrīnojami un cienījami cilvēki.(Evija Mahliņeca-8.e klase)
18.septembris bija skaista atpūtas un mācību stunda vienlaicīgi.Mēs piedalījāmies Dzejas dienu pasākumā, kurā svinējām izcilā latviešu dzejnieka –Raiņa 150. dzimšanas dienu.Jauki, ka uz šo pasākumu bija atnākuši arī daži vecāki,pagasta kultūras darba organizatore, arī bibliotekāri . Šis pasākums bija daudz savādāks nekā tie, kas notiek skolā; patīkama rudens atmosfēra, jauka tikšanās ar rakstnieci Lindu Šmiti, kuru intervēja mūsu skolas 6. klašu skolēni, jo latviešu valodas stundā lietišķo rakstu apguvē ir tēma par intervijas veikšnu un publicēšanu, tāpēc bija reāla iespēja to veikt praktiski.(Līva Čepule-7.e klase)
Intervijas sižets ar rakstnieci Lindu Šmiti.(Lauris Katkevičs-6.e klase)
L.K.-Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar rakstniecību?
L.Š.-Rakstu jau kopš skolas laikiem, taču sākumā tie bija tikai labi domraksti.Vēlāk aptvēru, ka man padodas arī grāmatu rakstīšana,jo idejas grāmatu rakstīšanai dzima
pēc katras jaunas grāmatas uzrakstīšanas.Rakstu gan bērniem gan pieaugušajiem lasītājiem.
L.K.-Vai ir interesanti rakstīt?
L.Š-Rakstīt ir interesanti,jo cilvēks var izstāstīt visas savas domas, idejas, iztēloties sižetu pēc saviem ieskatiem.
L.K.-Vai rakstāt arī dzeju?
L.Š-Dzeju nerakstu, taču šodien dzejas dienās gribu nolasīt savas novadnieces Sarmītes Rodes dzejoļus, kuri tematiski līdzīgi manu grāmatu sižetiem.
L.K.-Kuras no savām grāmatām Jūs ieteiktu mums izlasīt?
L.Š-Gribētos jau ieteikt visas, taču zinu, ka tā tas nenotiek.Labi būtu , ja izlasītu:”Karotājkarotes”,”Liedaga bērni”,”Vella skuķis”
Šadā literārajā gaisotnē pagāja dzejas dienu pasākums.
Visapkārt rudens tumsa un migla, un pelēkas skumjas
Bet manā pļavā-spilgtas krāsas ,gaisma
un mirdzums kā vasaras jāņtārpiņu naktī…..
Tikai tā var pārvarēt rudens tumsu-
Stādot cerību asnus,
Starojot mīlestībā un
Saglabājot siltu un dedzīgu sirdi…
Lai Jums vienmēr ir šīs dedzīgās sirdis darot nozīmīgus darbus un lasot arī dzeju, kura nekad nemelo!
Latviešu valodas un literatūras skolotāja- Indra Ozoliņa.
