Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Konkursā “Erudīts 2013″ vidusskolēniem

Erudīts 2013 Ilze Seipule, direktora vietniece izglītība jomā

5.aprīlī mūsu skolā notika tradicionālais konkurss “Erudīts 2013″ 10. – 12.klašu skolēniem. Šī konkursa mērķis ir ne tikai noskaidrot, kurā Pļaviņu novada ģimnāzijas klasē mācās erudītākie, zinošākie un radošākie vidusskolēni, bet arī veicināt izziņas interesi, radošās spējas un attīstīt sadarbības prasmes. Konkurss – tā ir iespēja apliecināt pašiem sev un arī citiem savu varēšanu, zināšanas un erudīciju.

Konkursa jautājumi, kurus sagatavoja skolotāju metodiskās komisijas, tika izvēlēti no visdažādākajām jomām – dabaszinātnēm, vēstures, svešvalodām, mākslām, matemātikas, sporta, taču tie visi vairāk nekā citkārt bija saistīti ar Eiropu, Eiropas Savienību, īpaši akcentējot 2013. gadu kā Eiropas pilsoņu gadu. Kā zināms, ES 27 dalībvalstīs šobrīd ir apmēram 500 miljoni pilsoņu, un ikviens ES dalībvalstu pilsonis līdztekus savas valsts pilsonībai ir arī pilntiesīgs ES pilsonis, bet – vai vienmēr to apzināmies? Uzdevums komandu kapteiņiem par ES pilsoņu tiesībām parādīja, ka vēl ne visos gadījumos mēs tās labi pārzinām. Tāpat kā iepriekšējos gadus vērtēts tika arī katras komandas līdzjutēju atbalsts.

Erudīts 2013 Šogad konkursā piedalījās piecas komandas:
• 10.klases komanda: Estere Fedosejeva (komandas kapteine), Liāna Nikaļuka, Loreta Ločmele, Artūrs Saulītis, Andrejs Zvirgzdiņš;
• 11.klases 1.komanda: Guna Pujāte (komandas kapteine), Nauris Balodis, Imants Melderis, Pauls Krastiņš, Elvijs Gravāns;
• 11.klases 2.komanda: Laura Kalniņa (komandas kapteine), Dagnija Kiseļeva, Līga Āboliņa, Katrīna Bērziņa, Annija Āboliņa;
• 12.a klases komanda: Krists Esiņš (komandas kapteinis), Viktorija Grugule, Artūrs Buševics, Vladimirs Petkuns, Edgars Vībāns;
• 12.b klases komanda: Sergejs Nikaļuks (komandas kapteinis), Henrijs Jaudzems, Elvis Rubīns, Sigita Zablocka, Vikorija Pereca.

Erudīts 2013Spraigā un interesantā sacensība ilga teju trīs stundas un mūsu ģimnāzisti to izturēja godam. Lai arī svarīgākais bija piedalīšanās, tomēr pēc tik daudzu un dažādu grūtu un āķīgu jautājumu krustugunīm tika noteikti arī uzvarētāji, kurus skolas direktors Vladimirs Samohins sveica ar diplomiem un vērtīgām “Aizkraukles Grāmatnīcas” dāvanu kartēm:
• 1.vietu ieguva 12.b klases “Visneiedomājamākā komanda” (93,12 punkti);
• 2.vieta – 11.klases komandai “Resnie putni – 2″ (84,87 punkti);
• 3.vieta – 11.klases komandai “Ameno 2.0″ (80,25 punkti).

Tālākajās vietās ar visai līdzīgu punktu skaitu ierindojās 10.klases komanda (67,25 punkti) un 12.a klases komanda (67,12 punkti).

Paldies visiem dalībniekiem un atbalstītājiem! Liels paldies arī skolotājiem par ieguldīto darbu un laiku, gatavojot uzdevumus un piedaloties žūrijas komisijas darbā.

Comenius skolu daudzpusējās sadarbības projekta sanāksmē Somijā

Comenius, VIAA Ilze Seipule, projekta vadītāja Pļaviņu novada ģimnāzijā

Esam veiksmīgi aizvadījuši nu jau trešo dalībvalstu sanāksmi ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējas partnerības projekta „Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012 – 1 – HU1 – COM06 – 06842 4) ietvaros, kura no 23.marta līdz 28.martam notika Tamisārē (Tammisaari) Somijā. Atgādināšu, ka šis projekts tiek īstenots sadarbībā ar skolām Ungārijā (Deák Diák Általános Iskola Budapeštā), Turcijā (Mareşal Mustafa Kemal İlköğretim Okulu Konjā (Konya)) un Somijā (Hakarinteen koulu Tamisārē (Tammisaari)). Somijā mūsu skolu pārstāvēja četri atlases konkursa rezultātā izvēlētie skolēni – Arina Deņisova (7.b), Ieva Skrabutena (9.a), Lelde Grūbe (9.b), Arnolds Arnītis (9.b) un skolotājas Indra Ozoliņa un Ilze Seipule.

Mūsu grupa Hakarinteen skolā

Mūsu grupa Hakarinteen skolā

Tamisāre atrodas 90 km attālumā no galvaspilsētas Helsinkiem pie Baltijas jūras, Somu līča krastā. Pateicoties salīdzinoši maigajam klimatam, šeit aug Somijā diezgan reti sastopamie ozoli, kuru dēļ pilsēta arī ir ieguvusi savu nosaukumu (Tammisaari – tulkojumā no somu valodas – „ozolu sala”; zviedriskais pilsētas nosaukums ir Ekenäs, kas tulkojumā no zviedru valodas savukārt nozīmē „ozolu pussala”). Pilsētā dzīvo aptuveni 15000 iedzīvotāju, no kuriem gandrīz 80% ir zviedru tautības. Tāpēc arī Tamisārē pašlaik ir tikai viena somu skola, pārējās – zviedru. Oficiāli pilsēta ir divvalodīga ar zviedru kā vairākuma un somu kā mazākuma valodām. Mūsu sadarbības skolā ar somu mācībvalodu – Hakarinteen koulu – mācās ap 200 audzēkņu no 1. – 9.klasei.

Tamisāres vecpilsētas daļai ir raksturīgas 18. un 19.gadsimtā celtās koka ēkas, kuras šodien ir rūpīgi atjaunotas un tām ir noteikts arhitektūras pieminekļa statuss.

Tamisārē, līdzīgi kā iepriekš Budapeštā un Konjā, mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Somu draugi mūs visus iepazīstināja ar Tamisāri un tās apkārtni, pabijām arī tālākā izbraukumā uz Somijas seno galvaspilsētu Turku. Galvenās aktivitātes un darbošanās pie projekta tēmas notika skaisti renovētajā skolas ēkā. Bet par piedzīvoto Tamisārē lai vairāk pastāsta mūsu skolēni paši.

Arina Deņisova:
„Pateicoties Comenius projektam, šajās pavasara brīvlaika dienās es varēju braukt uz Somiju. Somijā mūs sagaidīja dažādi uzdevumi, kurus ar prieku veicu, kā arī izbaudīju dzīvošanu viesģimenēs.
23.martā mēs devāmies ceļā. Dažiem no mums šī bija pirmā reize, kad lidojām ar lidmašīnu, un tas visu padarīja tikai aizraujošāku. Veiksmīgi nokļuvuši Helsinkos, mēs ar skaisto un komfortablo vilcienu devāmies uz Tamisāri. Jau šīs dienas vakarā mēs satikām ģimenes, kuras bija laipni piekritušas mūs uzņemt un pie kurām mēs pavadījām turpmākās dienas. Manā ģimenē bija mamma Susanna, tētis Pepe, meita Ulrika un dēls Lukas.
Nākamajā dienā man bija iespēja tuvāk iepazīt ģimeni un 14:00 mēs devāmies ekskursijā pa pilsētu un pēc tam – uz boulinga zāli. Atbraucot mājās, mani silti sagaidīja ar tēju un maizītēm.
25.martā (jau plkst. 08.00) bijām skolā. Mūs sadalīja starptautiskās grupās, katrai grupai bija uzdevums gatavot kādas valsts ēdienu. Manai grupai bija jāgatavo turku ēdiens. Palēnām mēs iepazinām viens otru un sadraudzējāmies. Ēst gatavošana notika blakus skolā – zviedru skolā. Šajā dienā ēst gatavoja pirmās divas grupas, bet pārējās divas grupas filmēja, fotografēja un intervēja, lai noslēgumā to visu apkopotu un izveidotu elektronisko recepšu grāmatu, kas vēlāk arī tika ievietota mūsu projekta blogā. Mūsu tikšanās pēdējā vakarā vajadzēja paveikto arī prezentēt visiem pārējiem.
Ēst gatavošanu turpinājām arī 26.martā, kad grupām bija jāgatavo turku un ungāru ēdieni, bet pārējām divām grupām – jādokumentē šis process. Domāju, ka mums viss izdevās diezgan labi. Man vislabāk garšoja mūsu pagatavotā turku halva. Bija ļoti interesanti un jautri. Pēcpusdienā mēs braucām uz Turku, kurā apmeklējām tādas ievērojamas vietas kā Turku pili un katedrāli. Es uzskatu, ka Turku ir ļoti skaista pilsēta un visu vēl skaistāku padarīja draudzīgie un atsaucīgie cilvēki, ar kuriem bijām kopā.
27.marts jau bija pēdējā diena šajā skolā. Mana grupa gatavoja video par latviešu ēdieniem. Īsajā brīvajā brīdī vēl devāmies pastaigā pa Tammisāri. Pēcpusdienā skolā notika atvadu pasākums, kura laikā parādījām mūsu video prezentācijas, spēlējām dažādas spēles.
28.martā agri no rītā jau bija jādodas atpakaļceļā. Bija skumji, ka ir jāatvadās no jaukās viesģimenes. Par šo braucienu esmu tikai labās domās un manā atmiņā vienmēr paliks šīs dienas, kurās es paspēju gan patrenēt savu angļu valodu, gan iegūt jaunus draugus un iemācīties gatavot ēst. Šī tiešām man bija ļoti laba un vērtīga pieredze. Ar nepacietību gaidu projekta draugu viesošanos Latvijā.”

Viens otram palīdzot ēdienu gatavošanā

Viens otram palīdzot ēdienu gatavošanā

Lelde Grūbe:
„Esmu ļoti priecīga, ka arī man tika dota iespēja doties šajā Comenius projekta braucienā. Lai dotos uz Rīgas lidostu, pie skolas mums bija jāsatiekas jau pulksten 10 no rīta. Ceļš no Pļaviņām uz Rīgu likās ļoti īss, un laiks pagāja nemanot. Tā kā pirms tam nebiju lidojusi ar lidmašīnu, biju nedaudz uztraukusies. Taču velti! Lidojums bija mierīgs un nemaz nebija jūtamas gaisa bedres. No Latvijas uz Somiju ar lidmašīnu mēs lidojām apmēram vienu stundu. Helsinkos laiks bija silts un saulains, sākumā bija diezgan dīvaini visapkārt dzirdēt valodu, ko nesaproti, bet ar laiku pie tā pieradām. No Helsinkiem ar vilcienu mums bija jādodas uz mūsu projekta partneru pilsētu Tamisāri. Izkāpjot no vilciena, uzreiz pamanīju savu viesģimeni. Sākumā bija neliels uztraukums un bija grūti izteikties angļu valodā, bet vakarā ar ģimeni jau itin raiti runājām par Latviju un es stāstīju par savu ģimeni un skolu.
Otrajā dienā mēs iepazināmies ar pārējiem projekta dalībniekiem no Turcijas, Ungārijas un Somijas. Pēc ekskursijas pa pilsētu gida pavadībā devāmies ēst picu. Kad visi bija apēduši savas gardās picas, izlozējām komandas, kādās spēlējām boulingu. Divu stundu laikā, ko pavadījām spēlējot boulingu, labāk iepazināmies un sadraudzējāmies ar pārējo valstu skolēniem.
Trešajā un ceturtajā dienā gatavojām ēdienus. Es biju grupā, kurai bija jāgatavo ungāru ēdiens. Ēdienu gatavošanas process bija ļoti interesants un aizraujošs, gatavošanas laikā varēja iepazīties ar dažādām garšvielām un produktiem, kas raksturīgi tikai vienai valstij. Piemēram, degustējot somu ēdienus, varēja nobaudīt brieža gaļu. Es iemācījos gatavot tradicionālas ungāru pankūkas un gulaša zupu. Pirmspēdējajā dienā veidojām prezentācijas un video par katras valsts ēdieniem. Šajā dienā bija arī atvadu pasākums skolā. Pasākumā uzstājās Somijas skolēnu grupa, bija iespēja piedalīties loterijā, kurā es arī laimēju balvu, piedalīties arī dažādos konkursos.
Dienā, kad bija jāatvadās no ģimenēm un jālido atpakaļ uz Latviju, bija skumji, jo ģimenes bija ļoti viesmīlīgas, sirsnīgas un izpalīdzīgas. Šī projekta laikā es esmu ieguvusi nenovērtējamu pieredzi, jaunus draugus un ļoti jaukas atmiņas. Projekta laikā sapratu, cik svarīgi ir zināt angļu valodas pamatus un gramatikas likumus, cik svarīgi ir spēt sadarboties vienam ar otru.”

Ieva Skrabutena:
„Ar šo braucienu esmu ļoti apmierināta. Esmu tuvāk iepazinusi somu skolas ikdienas dzīvi, kā arī ieguvusi jaunus draugus no citām valstīm. Visas Tamisārē aizvadītās dienas pagāja ātri, tās bija piepildītas ar dažādām interesantām aktivitātēm un mums ne mirkli nebija laika garlaikoties. Man prieks, ka mēs projekta braucienam bijām labi sagatavojušies – veiksmīgi tikām galā gan ar pirmo uzdevumu, kas bija prezentēt savu skolu, pilsētu un valsti, gan arī ar ēdienu gatavošanu.
Skola Tamisārē man paliks vislabākajā atmiņā – tā ir mūsdienīgi izremontēta, skaisti iekārtota, ļoti tīra un kārtīga. Tūlīt pie ieejas visiem ir jāpārauj apavi, neviens šajā skolā nestaigā ar āra apaviem! Lielākā daļa skolēnu izvēlas staigāt pa skolu zeķēs, daži – arī kurpēs. Mācības sākas pulksten 8.00, mācību stundas garums ir 45 minūtes. Interesanti, ka zvans ir tikai uz stundu, bet no stundas – nav.

Projekta prezentācijas gatavošanas starplaikā

Projekta prezentācijas gatavošanas starplaikā

Pēc šī brauciena sapratu, ka esmu diezgan daudz pilnveidojusi savas angļu valodas prasmes, prasmi komunicēt un sadarboties. Es labprāt turpināšu iesaistīties šajā projektā arī turpmāk, un, protams, vēlētos satikt visus tos jaukos cilvēkus, kurus iepazinu šī projekta laikā!”

Arnolds Arnītis:
„Brauciens bija ļoti interesants un labi noorganizēts. Īpaši man patika dažādās aktivitātes starptautiskās grupās, piemēram, iepazīšanās, sporta sacensības un boulings. Ģimene, kurā es uzturējos, bija vienkārši lieliska! Abi vecāki izrādīja patiesu interesi arī par Latviju un latviešu valodu. Priecājos, ka viņu dēls Mihaels maijā brauks pie mums uz Pļaviņām un, iespējams, mēs viņu varēsim uzņemt savā ģimenē. Es būtu vēlējies, lai mēs Somijā pavadām ilgāku laiku, jo projekta sanāksmei atvēlētās dienas pagāja pārāk ātri.”

Pēc atgriešanās no sanāksmes gan skolotāji, gan skolēni skolas kolektīvā dalījāmies pieredzē par Tamisārē redzēto un piedzīvoto – saskaņā ar skolas darba plānu 9.aprīlī notika sanāksme skolotājiem, bet 11.aprīlī visi interesenti varēja iepazīties ar skolēnu viedokli. Priecājos, ka izskanējušās projekta dalībnieku gūtās atziņas ir visnotaļ pozitīvas.

Lai brauciens noritētu veiksmīgi, protams, nevaram iztikt bez daudzu apkārtējo cilvēku pretimnākšanas un atsaucības. Par atbalstu un ieinteresētību šī projekta darbā vislielāko paldies vēlos pateikt skolas direktoram Vladimiram Samohinam. Paldies arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētājai Guntai Žildei un viņas vietniekam Aināram Arnītim, kā arī galvenajai grāmatvedei Gaļinai Grišuļonokai. Un, protams, paldies arī visai projekta darba grupai un citiem kolēģiem, kā arī skolēniem un skolēnu vecākiem.

Pašlaik norit intensīvs darbs pie nākamās projekta sanāksmes plānošanas un sagatavošanas, kura no 4. – 9.maijam notiks pie mums Pļaviņās. Mūsu uzdevums būs iepazīstināt viesus ar mūsu zemi, novadu, pilsētu un skolu, īpaši akcentējot dabas aizsardzību, resursu un enerģijas taupīšanu, tostarp – arī izmantojot dažādas elektroniskas ierīces. Ticu, ka, kopīgi strādājot, spēsim visu paveikt godam un mūsu draugi no Ungārijas, Turcijas un Somijas arī pie mums varēs justies gaidīti un apmierināti.

Ķīmijas 54.valsts olimpiādes valsts posmā

olimpiāde 3.-4.aprīlī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē norisinājās Ķīmijas 54.valsts olimpiādes trešais posms. Novadu un pilsētu jeb 2.posma olimpiādē kopumā piedalījās 1213 skolēni, savukārt uz valsts olimpiādi tika uzaicināti 109 Latvijas skolēni, tajā skaitā arī divi mūsu skolas audzēkņi – Elvis Rubīns (12.b) un Juris Ernests Brūniņš (9.a).

VISC ir publicējis olimpiādes rezultātus. Ar lielu prieku varam atzīmēt, ka Elvis Rubīns šajā olimpiādē ir izcīnījis III pakāpes diplomu un bronzas medaļu. Sveicam Elvi un viņa skolotājus Māri Siliņu un Ivetu Briedi!

Paldies par ieguldīto darbu, gatavojoties olimpiādei, arī J.E.Brūniņam un skolotājai Ivetai Briedei.

Tikšanās ar rakstnieci Ilzi Liliānu Muižzemnieci

Ilze Liliāna Muižzemniece, "Kaķu meitene" Trešdien, 9.aprīlī, mēs – 5. un 6. klašu skolēni – devāmies uz tikšanos ar Latvijas jaunāko, „ražīgāko” rakstnieci Ilzi Liliānu Muižzemnieci.

Mēs klausījāmies rakstnieces aizraujošo stāstījumu par savām iznākušajām 6 grāmatām, par viņas ikdienu, par īsfilmu, kuru uzņem Rīgas kinostudijā pēc grāmatas „Kaķu meitene” motīviem. Ilze pati filmē kopā ar nelielu filmēšanas grupu, pati veido scenāriju, pati meklē aktierus, iestudē dejas. Ilzes lielākais sapnis ir kļūt par kino režisori! Un šis sapnis jau pamazām sāk piepildīties.

Bijām pārsteigti, kad uzzinājām, ka Ilze mācās tikai 10.klasē un jau paspējusi izdot vairākas grāmatas. Savu pirmo grāmatu “Mazais eņģelītis” viņa uzrakstīja 9 gadu vecumā. Ikdienā Ilze aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, dzied, dejo. Viņa pārzina vairākas svešvalodas (angļu, vācu, franču, spāņu).

Par sevi viņa saka: “Esmu optimiste, daudz smaidu un smejos, bieži izmēģinu daudz ko jaunu un daru to, kas patīk!” Par to varēja pārliecināties arī, klausoties viņas stāstījumā!

Lielu paldies vēlamies teikt Pļaviņu bērnu bibliotēkas bibliotekārei Guntai Grandānei un skolotājai Armandai Lasmanei par šīs tikšanās organizēšanu! Paldies arī skolotājai Veltai Rullei par to, ka uz tikšanos ar rakstnieci tika uzaicināti arī 6. klases skolēni! Kaut biežāk pie mums ciemotos tik interesanti radoši cilvēki!

Letīcija Janoviča, 6.b klase

Pavadām Lieldieniņas

Otrdien, 2.aprīlī, Odzienas filiālē pēc atgriešanās no brīvdienām notika pasākums „Pavadām Lieldienas”. Folkloras pulciņa dalībnieki visus aicināja „saukt saulīti”, lai ātrāk iestātos pavasaris.

Tālāk sekoja interesanti uzdevumi klasēm – jāatšifrē zaķēna novēlējums, jāatrod noslēptas lietas, jāatceras tautasdziesmas par Lieldienām. Jautrākais šajā pēcpusdienā bija olu ripināšana. Noslēgumā varējām skatīt Lieldienu kompozīciju izstādi. Aktīvākie pasākuma dalībnieki saņēma garšīgus ābolus un piemiņas medaļas.

Paldies visiem dalībniekiem par aktivitāti un jautru noskaņu!

Evija Mahliņeca, 5.e klases skolniece

Viesi no Carnikavas pamatskolas

25. martā pie mums pieredzes vizītē viesojās Carnikavas pamatskolas direktors un skolotāji.

Viesus sveicināja sākumskolas ansamblis ar divām dziesmām Kristiānas Balodes vadībā. Tālāk ciemiņus iepazīstinājām ar skolu, tās piedāvājumu, ar skolēnu līdzpārvaldes aktivitātēm un ar savu pieredzi metodiskajā darbā.

Fotoieskats ciemošanās norisēs.

Novada koru skate „Dziesmai būt!”

5.-9. klašu korisOlga Krasutina, kora vadītāja

20.martā 5. – 9.klašu koris piedalījās Pļaviņu novada koru konkursā „Dziesmai būt!”, kurā ieguva 2.pakāpes diplomu. Kora sniegumu vērtēja profesionāla, pieredzējusi žūrija – kora „Loreleja” vadītāja, mūsu skolas bijusī mūzikas skolotāja, Staņislava Kalniņa, kultūras centra direktore Astrīda Davidova, mūzikas skolas direktore Dita Ārgule, Pļaviņu novada izglītības speciāliste Inese Saulīte un Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas jomā Armanda Lasmane. Paldies žūrijas pārstāvjiem par vērtīgiem padomiem un siltiem vārdiem.

Atsākot skolas kora tradīcijas pēc trim gadiem, atkal mūsu skolā skan 5. – 9.klašu dziedātāju balsis. Kora konkursā piedalījās 34 skolēni, šogad 5. – 9.klašu kora grupā dzied arī 4 zēni. Šogad kora konkursā bija jādzied 3 trīsbalsīgas dziesmas, no tām 2 dziesmas koristi dziedāja a capella (bez pavadījuma) „Saules meita, mēness dēls”, „Jūriņ prasa smalku tīklu” un vienu dziesmu – Z.Liepiņš „Novij man, māmuliņa” ar pavadījumu. Iesācējiem dziesmu repertuārs bija patiešām sarežģīts. Bet kopā mēs veiksmīgi visām grūtībām tikām pāri.

Vēlos pateikties klases audzinātājiem, skolēnu vecākiem par sadarbību un atbalstu, gatavojoties konkursam „Dziesmai būt!”, jo tas ir komandu darbs! Un tikai kopā mēs varam sasniegt augstus rezultātus, priecāties un būt lepniem par paveikto, saviem bērniem, skolēniem. Vēlos arī pateikties par ieguldīto darbu Maijai Reingoldei kora tēla veidošanā, kura izvecoja koristiem rozītes un taurenīšus. Paldies meitenēm un zēniem par skaisto dziedāšanu un draudzīgo noskaņojumu konkursa dienā, jo dziesma patiešām mūs vieno un padara par garīgi bagātiem un laimīgiem! Mūzikas valoda ir starptautiskā valoda, kura vieno visus pasaulē dzīvojošus cilvēkus, tāpēc arī brauc uz Latviju Dziesmas svētkos ciemiņi no ārzemēm un priecīgi brīnās par mūsu tradīcijām. Novēlu arī kora dziedātājiem, dziedot turēties kopā un gatavoties saviem Jauniešu Dziesmu un deju svētkiem, kuri notiks 2015.gadā!

Uzņēmējdarbības laukos popularizēšana

Uzņēmējdarbības popularizēšana laukos E.Fedosejeva, 10.klases skolniece

21. martā Pļaviņu novada ģimnāzijā viesojās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles konsultāciju biroja vadītāja Anita Anševica un uzņēmējdarbības konsultante Valentīna Beča. Viņas pastāstīja par to, kā mēs – jaunieši – varam attīstīt savu biznesu lauku teritorijā, ar vienkāršām idejām nopelnīt sev iztiku. Sniedza mums informāciju par iespējamajiem uzņēmējdarbības veidiem laukos, attīstības tendencēm, izglītības un karjeras iespējām šajā nozarē. Mums bija iespēja noklausīties trīs dažādus veiksmes stāstus.

Savā veiksmes stāstā padalījās SIA “Ragāres” īpašnieks Jānis Vaivars, kas pārņēma vecvecāku izveidoto saimniecību. Jau vairākus gadus veiksmīgi audzē dažāda veida tējzāles, gatavo arī garšaugu maisījumus un pievērsās sauso zupu maisījumu ražošanai. “Var īstenot pašas trakākās idejas, galvenais, tās jāprot pārdot” piebilst Jānis Vaivars.

Ingūna Kondrāte izveidojusi savu uzņēmumu – piepūšamo atrakciju izīrēšana bērnu svētkiem. Viņa saskārās arī ar dažādām grūtībām. Pastāstīja par risku, kas jāņem vērā, uzsākot jebkuru biznesu.

Anta Kučere savā bioloģiskajā saimniecībā “Janavas” jau vairākus gadus ne tikai audzē, vāc, gatavo un pārdod dažādu ārstniecisku augu tējas, bet arī gatavo sejas krēmus.

Tika uzdoti arī dažādi jautājumi, uz kuriem visvairāk pareizo atbilžu sniedza Inguss Baltābols un Lelde Maškova.

Zemgales reģionālā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 4. konference

Zinātniski pētniecisko darbu 4. konference M. Skrabutena

2013. gada 21. martā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) sadarbībā ar Latvija Lauksaimniecības universitāti (LLU) un Zemgales Plānošanas reģionu (ZPR) notika Zemgales reģionālā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 4. konference.

Konferencē šogad pulcējās vairāk nekā 350 dalībnieki – skolēni, skolotāji, Zemgales reģiona skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības koordinatori, LLU mācību spēki un Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji.

174 skolēni no 43 skolām Zemgales reģionā aizstāvēja 140 zinātniski pētnieciskos darbus 23 sekcijās.

Konferences atklāšanā klātesošos uzrunāja Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, ZPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Libeks un LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža.

Šogad humanitāro zinātņu cikla sekcijās tika aizstāvēts 41 skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs. Plašāk pārstāvētās bija psiholoģijas sekcija – 10 darbi un pedagoģijas sekcija – 8 darbi.

Sociālo zinātņu sekcijās tika aizstāvēti 30 darbi. Skolēni savus zinātniski pētnieciskos darbus visvairāk izvēlējas aizstāvēt ekonomikas sekcijā – 10 darbi un socioloģijas sekcijā – 8 darbi.

Dabaszinātņu sekcijās skolēni aizstāvēja 69 darbus. Visplašāk tika pārstāvēta fizikas sekcija ar 13 darbiem, bioloģijas sekcija ar 13 darbiem un veselības zinātne ar 11 darbiem. 4 darbi tika aizstāvēti jaunajā zinātņu sekcijā – inženierzinātnēs.

Darbu prezentēšana norisinājās ZRKAC un LLU Ekonomikas fakultātē. Skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus vērtēja 83 LLU mācībspēki, kopā veidojot 23 ekspertu komisijas. Darbu izvērtēšanas rezultātā žūrijas komisija no Zemgales reģiona uz Latvijas 37. skolēnu zinātnisko konferenci, kas notiks Rīgā no 2013. gada 26. līdz 28. aprīlim, izvirzīja 73 skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus.

Konferences noslēgumā LLU Lielajā aulā, klātesošos uzrunāja LLU rektors Juris Skujāns, ZRP Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Libeks, Zemgales reģionālās skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferences organizācijas komitejas locekle. Izglītības un mājsaimniecības institūta profesore Anita Aizsila sniedza vispusīgu pārskatu par konferences sekciju darbu.

Informācija no www.zrkac.lv

No Pļaviņu novada ģimnāzijas konferencē piedalījās trīs skolēni.
Dagnija Kiseļeva ar darbu „Netradicionālās kosmētikas ietekme uz dažādiem matu tipiem”, zinātniski pētnieciskā darba vadītāja Silga Stučka, bioloģijas sekcija.
Līga Āboliņa – „Deju kustību ietekme uz cilvēka organismu”, zinātniski pētnieciskā darba vadītāja Silga Stučka, veselības zinātnes sekcija.
Imants Melderis – „Šausmu filmu vēsture”, zinātniski pētnieciskā darba vadītāja Silga Stučka, Kulturoloģijas un filozofijas sekcija.

Līga Āboliņa Zemgales reģionālajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 4. konferencē ieguva otro vietu un tika izvirzīta uz Latvijas 37. skolēnu zinātnisko konferenci.

Paldies skolēniem, kuri piedalījās Zemgales reģionālajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, un viņu darbu vadītājai!

25. marts un vēstures skolotāji

25. marts un vēstures skolotāji Mūsu Latvijas valsts vēsturei nozīmīgā dienā, 25.martā, kad atceramies tālajā 1949.gadā deportācijā izsūtītos, Pļaviņu novada ģimnāzijas vēstures skolotāji uzņēma ciemiņus. Vairāku stundu garumā spriedām, debatējām, dalījāmies pieredzē ar saviem kolēģiem no Kokneses, Neretas, Skrīveriem, Vecbebriem, Iršiem, Aizkraukles.

Mums, kā vēsturniekiem, pārrunājamu tematu un apspriežamu jautājumu bija daudz, jo šajā mācību gadā 12.klases skolēnus, kuri izvēlējušies kārtot centralizēto eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē, gaida pārmaiņas. Diskutējamo jautājumu un savstarpējās pieredzes apmaiņā, protams, neiztikām bez tēmas, kas jau divu gadu garumā rada zināmas problēmas ne tikai skolotājiem, bet arī 6.un 7.klašu skolēniem, kuri vēsturi apgūst pēc dalītā principa. Savstarpējās sarunās nonācām pie secinājuma, ka laiks pāriet no runām pie darbiem – izteiksim savu viedokli par radušos problemātisko situāciju masu saziņas līdzekļos.

Savas tikšanās noslēgumā devāmies uz Pļaviņu dzelzceļa staciju, lai piedalītos Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā.

Iveta Krastiņa un Mārīte Skrabutena