Jau ceturto gadu Skrīveru dendroloģiskajā parkā septembra mēneša nogalē risinās orientēšanās sacensības vēsturē.
2019. gads mūsu Latvijas valsts simtgades svinību ciklā ir veltīts Varonībai, jo 1919. gadā tika dibināta Latvijas armija. Šogad svinam tās simtgadi, tāpēc sacensību tēma bija “Karš un karavīrs laiku laikos Latvijas teritorijā”. Lasīt vairāk…
Fonds “Sibīrijas bērni” izsludina divus konkursus skolēniem. Aicinām līdz š. g. 7. maijam iesūtīt darbus sacerējumu konkursam “SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” un zīmējumu konkursam “SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”.
Ar konkursiem vēlamies mudināt skolēnus izzināt mūsu valsts un savas ģimenes vēsturi, stiprināt bērnos un jauniešos patriotisma jūtas un piederības sajūtu Latvijai.
Zīmējumu konkursa “SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” nolikums
Sacerējumu konkursa “SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” nolikums
Aizkraukles sadarbības novadu vēstures metodiskā apvienība ik gadu aicina 6. – 7., 8. – 9. un 10. – 11. klašu skolēnus piedalīties konkursā “Interesanti man kā vēsturniecei/-kam”. Šogad konkurss notika 5. aprīlī Jaunjelgavas vidusskolā. Lasīt vairāk.
Vēsture nav abstrakta, to veido atsevišķu ģimeņu, aculiecinieku stāsti, pārdzīvojumi un notikumi, kas risinās konkrētā laikā un vietā. Okupācijas muzeja 20. gadu jubilejai veltītais foto un video konkurss jauniešiem, ikkatram deva iespēju apliecināt savu vēlmi pētīt ģimenes un okupācijas laika vēsturi. Piedaloties konkursā “Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces!”, arī mēs – Dagnija Kiseļeva un Katrīna Bērziņa, meklējām un atradām atslēgu, ar kuru iespējams atslēgt durvis uz savas dzimtas atmiņu un pārdzīvojumu vēstures stāstu.
Pulkstenis un lāde… 1960.gada laikrādis “Kristal“ un milzīga koka pūra lāde, bet cik spēka un likteņu, cik gadu un ciešanu, bēgļu gaitas un deportācija. Konkursa dalībnieku konkurencē bijām uzvarētāju vidū un uz svinīgo apbalvošanas pasākumu, kas notika 21. maijā Okupācijas muzejā, devāmies ar gandarījuma sajūtu. Mums bija iespēja tikties ar citiem konkursantiem, iepazīties ar savdabīgiem stāstiem par vēstures lietām, vietām un personībām, saņemt balvas un pateicības vārdus no konkursa organizētājiem.
Paldies vēstures skolotājai Ivetai Krastiņai par iedrošinājumu paust jauniešiem un citiem interesentiem savu skatījumu uz nebrīves un okupācijas periodu Latvijā, uz sāpju un atgriešanās ceļu mūsu ģimenēs. Paldies mūsu ģimenes cilvēkiem, kuri vēlreiz bija spiesti atsaukt atmiņā padomju okupācijas laikā pārciesto un atmiņu dzīlēs dziļi paglabātās skumjās lappuses…
Katrīna Bērziņa, Dagnija Kiseļeva
Ar prieku varam atzīmēt, ka arī pēc Zinību svētkiem vairāki mūsu skolas skolēni ir guvuši labus panākumus gan atklātajā olimpiādē, gan konkursos.
Latvijas 40. atklātajā matemātikas olimpiādē starp 2876 dalībniekiem no 3.-12.klasei bija arī 21 mūsu skolas skolēns. Starp mūsējiem vislabāk veicās Evijai Mahliņecai (5.e klase), kura izcīnīja 2.vietu (skolotāja Mārīte Kvēpa), un Samantai Djubinai (6.a klase), kura ieguva atzinību (skolotāja Ira Ņikiforova). Sveicam jaunos matemātiķus un viņu skolotājas!
Okupācijas muzeja 20. gadu jubilejai veltītajā foto un video konkursā skolēniem un jauniešiem “Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces!” starp uzvarētājiem ir divas mūsu skolas 11.klases skolnieces – Dagnija Kiseļeva un Katrīna Bērziņa. Sveicam Dagniju un Katrīnu, kā arī viņu skolotāju Ivetu Krastiņu!
11.maijā notika Jēkabpils pilsētas un Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadu skolēnu konkurss “Tēva un mātes tēls Bībelē”, kurā piedalīties bija uzaicināti arī mūsu sākumskolas audzēkņi. Esam saņēmuši konkursa rezultātus:
• 1.vieta ir Markusam Jablonskim, Kārlim Liepiņam, Nikolajam Zemļickim, Adriānam Kolgeram, Martai Langenfeldei, Evelīnai Paulai Ķerķei, Vitai Margaritai Jansonei, Rutai Svikliņai, Jānim Smilgājam;
• 2.vieta – Rebekai Ivanovai, Jānim Marcinkevičam, Kasparam Krastiņam, Kristeram Kaļvam, Ēvaldam Valdim Jansonam, Laurim Gāberam;
• 3.vieta – Andrim Rāviņam, Danielam Degterovam.
Sveicam apbalvotos skolēnus un kristīgās mācības skolotāju Anitu Cīruli!
Mūsu Latvijas valsts vēsturei nozīmīgā dienā, 25.martā, kad atceramies tālajā 1949.gadā deportācijā izsūtītos, Pļaviņu novada ģimnāzijas vēstures skolotāji uzņēma ciemiņus. Vairāku stundu garumā spriedām, debatējām, dalījāmies pieredzē ar saviem kolēģiem no Kokneses, Neretas, Skrīveriem, Vecbebriem, Iršiem, Aizkraukles.
Mums, kā vēsturniekiem, pārrunājamu tematu un apspriežamu jautājumu bija daudz, jo šajā mācību gadā 12.klases skolēnus, kuri izvēlējušies kārtot centralizēto eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē, gaida pārmaiņas. Diskutējamo jautājumu un savstarpējās pieredzes apmaiņā, protams, neiztikām bez tēmas, kas jau divu gadu garumā rada zināmas problēmas ne tikai skolotājiem, bet arī 6.un 7.klašu skolēniem, kuri vēsturi apgūst pēc dalītā principa. Savstarpējās sarunās nonācām pie secinājuma, ka laiks pāriet no runām pie darbiem – izteiksim savu viedokli par radušos problemātisko situāciju masu saziņas līdzekļos.
Savas tikšanās noslēgumā devāmies uz Pļaviņu dzelzceļa staciju, lai piedalītos Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā.
Iveta Krastiņa un Mārīte Skrabutena
15.janvārī mūsu skolā notika Pļaviņu un Kokneses sadarbības novadu olimpiāde vēsturē 12.klasei, kurā Sergejs Nikaļuks (12.b) ieguva 3.vietu (skolotāja Iveta Krastiņa).
18.janvārī notika 2.posma olimpiāde fizikā 9.-12.klasei. Šajā olimpiādē Kalvis Krūze (9.e) izcīnīja 2.vietu (skolotāja Mārīte Kvēpa), bet Arnolds Arnītis (9.b) ieguva 3.vietu un Miks Vilkaplāters (9.b) – atzinību (skolotāja Anita Seikovska).
Sveicam skolēnus un viņu skolotājas ar šiem sasniegumiem!
Diāna Bariņa, Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.b klases skolniece
Pirms aizejot nelielajās svētku brīvdienās, Skolas muzeja pulciņa aktīvisti, ne tik kuplā skaitā kā bija iecerēts, devās nelielā ekspedīcijā, lai klātienē iepazītu vismaz nelielu daļu no mūsu novada arheoloģisko pieminekļu klāsta.
Varam būt lepni, jo teritoriāli salīdzinoši nelielajā novadā varam skatīt daudzus arheoloģiskos pieminekļus – pilskalnus, robežu akmeņus. Diemžēl daļa no viņiem, sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību, atrodas zem Daugavas ūdeņiem.
Un tā, stundām beidzoties, 30.aprīlī devāmies ceļā… kādai no mums skolas soma vēl plecā, bet dažas esam paspējušas to aiznest uz mājām. Pateicoties tam, ka mūsu skolas absolvents Kaspars Zaltāns izvēlējies studēt vēsturi un specializējas arheoloģijas jomā, varējām būt drošas, ka iegūsim pamatīgas zināšanas sava novada vēsturē, jo par savu ekspedīcijas vadītāju uzaicinājām tieši viņu. Mūsu skolotāja Iveta Krastiņa savukārt varēja pārliecināties par Kaspara prasmi strādāt ar skolēniem.
Devāmies ceļā uz tuvējo pilskalnu, sauktu par Kāķkalnu vai Kaķīškalnu, pavasara saule karsēja kā vasarā un neteiksim, ka bija viegli, bet, tā kā neviena no mums līdz šim pilskalnu nebija pētījusi, tad mūsu apņēmību nekas nespēja sagraut.
Kā mēdz teikt – aizgājām, ieraudzījām, arī šo to atradām, bet galvenais – uzzinājām!
Žēl, ka visi tie, kuri bija solījušies doties ar mums, nevarēja ierasties, jo labāk ir pašam klātienē to visu vērot un iepazīt, pašiem mēģināt pilskalnā izveidot tā laika iedzīvotāju mājas pamatus oriģinālā lielumā. Lielākais pārsteigums noteikti bija, kad Kaspars pilskalnā atrada māla trauka lauskas fragmentu, kura datējama ar 6. – 8.gs.!
Nobeigumā dažas no mūsu pārdomām un atziņām…
„Mani sauc Liene Lakstīgala. Man patīk vēsture, tādēļ apmeklēju ārpus stundu nodarbības vēsturē. Šīs nodarbības ir pulciņš, kuru es regulāri apmeklēju. Pulciņā mums ir plašas iespējas iepazīt savu skolu, novadu u.c. Katrā nodarbībā mēs darām daudz dažādas un interesantas lietas.
… Kaspars studē arheoloģiju, tādēļ arī ceļā uz šo pilskalnu runājām par vēsturi. Diena bija ļoti karsta, tādēļ arī šajā kalnā uzkāpt bija grūti. Kalna galā mēs laiciņu atpūtāmies. Tad Kaspars mums sāka stāstīt par to, kā pateikt, ka šis tiešām ir pilskalns. Protams, viņš arī sīkumos stāstīja kādas ēkas un cik lielas varēja būt uz šī pilskalna. Pēc tam Kaspars mums vadīja prezentāciju brīvā dabā par Pļaviņu pilskalniem.”
„…Iepriecināja arī tas, ka varējām vērot arī prezentācijas materiālus par pilskalniem Pļaviņu apkārtnē. Es nenožēloju, ka devos šajā interesantajā pārgājienā. Ja būtu iespēja doties vēl šāda veida pārgājienā es noteikti tajā dotos.” Diāna Pauniņa
Aicinām arī citus interesentus mums pievienoties nākamajās plānotajās aktivitātēs!
18 skolēni valstī ir uzaicināti prezentēt savu darbu 11. Starptautiskā skolēnu pētniecisko darbu konkursa “Vēsture ap mums” finālā Rīgā. Starp tiem ir arī 1 pamatskolas un 1 filiāles skolēns.
6.e klases skolēns Reinis Eiduks 5. maijā aizstāvēs savu pētījumu “Prom no mājām”.
Vēlam veiksmi Reinim un skolotājai B.I.Osītei!
“Manas mājas ir vienkāršas un necilas no ārējā skata, .. bet es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kurai ir tikai numurs, bet manas mājas ir dzīvojušas ilgu un laimīgu mūžu…”
Tā varētu aizsākties tikai nedaudzu māju stāsti, bet, lai tie turpinātos un būtu dzīvi, tie ir jāuzraksta un jāizstāsta ar sirdi, ar mīļumu, kas ir ikvienā no mums.
Mēs, vēstures skolotājas, aicinām visus 5.-12.klašu skolēnus iepazīt savas dzimtās mājas un apjaust to vērtību. Veidojiet savus unikālos un no sirds rakstītos dzimtu māju stāstus, un līdz 7. maijam piedalīties konkursā!
