No VISC ir saņemts uzaicinājums mūsu Lienai Čipānei (9.b) piedalīties mājturības/mājsaimniecības un tehnoloģiju 17.valsts posma olimpiādē, kura notiks 24.februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.

Priecājamies kopā ar Lienu un viņas skolotāju Olitu Onckuli un vēlam panākumus Rīgā!

Informācija no visc.gov.lv

Biedrība biznesa izglītībai skolās Junior Achievement -Latvija atgādina un aicina:

• Skolotāj, mudiniet skolēnus pārrunāt ar vecākiem un informēt par izvēlēto un sarunāto ēnu vietu un ēnu devēju
• Skolēn, Tavas drošības dēļ, iedod sarunātā ēnu devēja un ēnojamās vietas kontaktus vecākiem un skolotājiem!
• Vecāki, pārprasiet saviem bērniem, kur un ko viņi ēnos, uzzinot arī kontaktinformāciju, kā arī sekojiet līdzi sava bērna Ēnu dienai, kuras garums vidēji ir 4 – 6 stundas!

Ēnu diena ir visā pasaulē populārs skolēnu karjeras izglītības pasākums. Latvijas Ēnu diena ir biedrības Junior Achievement – Latvija (JAL) preču zīme. Ēnu dienas laikā skolēni atrod un apmeklē kādu noteiktu darba vietu un vismaz 4 stundas vēro ēnu devēja darbu un pienākumus. Pasākuma mērķis – veicināt skolēnos radošo potenciālu un uzņēmējspējas.

Lai Ēnu diena būtu izdevusies, ievēro un izpildi pāris norādījumus:

• Izvēlies, kādas profesijas pārstāvja Ēna tu vēlies būt!
• Interesējošo ēnu vietu vispirms meklē www.enudiena.lv mājas lapā starp ēnu devēju izsludinātajām vakancēm, un ievēro, ka tās regulāri tiek papildinātas un atjaunotas.
• Ja šajā mājas lapā neatrod iecerēto ēnu vietu, konsultējies ar JIC “Ideja” koordinatoriem vai ar savu skolotāju un pats uzmeklē interesējošu darba vietu un laicīgi vienojies ar Ēnu devēju par ēnošanas iespējām.
• Lai iepazīstinātu ar sevi, savlaicīgi sagatavo savu CV!
• Neaizmirsti iepriekš sagatavot jautājumus, kurus vēlies uzdot Ēnu devējam!
• Ēnu dienā vēro visu apkārt notiekošo, lai dienas beigās varētu izdarīt secinājumus un pastāstīt par to pārējiem!
• Neaizmirsti pateikties Ēnu devējam par tev atvēlēto laiku!
• Pēc Ēnu dienas aizpildi vērtējuma lapu un klasē pastāsti par savu Ēnu dienu!

Lai šī diena palīdz tev saprast, cik dažādas var būt profesijas un kura nākotnē būs tavējā!

P.S. Paldies to klašu izglītības nodaļas pārstāvjiem, kuri bija ieradušies uz sanāksmi par Ēnu dienu 29.janvārī.

Vērtējuma lapas interesenti var saņemt pie Aigas Bērziņas.

Pirmdien, 1. februārī, no tika starpnovadu olimpiādē latviešu valodā un literatūrā 8.klasei.

Tajā Līgai Āboliņai (8.b) – 1. vieta, Dīnai Zariņai (8.b) – 2.vieta.
Skolotāja Velta Rulle.

Projektu nedēļas (1. -5. februāris) „Pļaviņu novadā mēs lepojamies ar ….” klašu izvēlētās tēmas

2.a … ar Pļaviņu novada bērnu mūzikas skolu
2.b … ar maiznīcu „Liepkalni”
3.a … ar Pļaviņu bērnu bibliotēku
3.b … ar Pļaviņu Mākslas skolu
4.a … ar mūsu klasesbiedru radošajiem darbiem Pļaviņu Mākslas skolā
4.b … ar Jaunatnes iniciatīvu centru „Ideja”
4.c … ar Pļaviņu novada ģimnāzijas sākumskolas skolotājiem
5.a … ar mākslinieku Uldi Beķeri
5.b … ar maiznīcu „Liepkalni”
6.a … ar uzņēmumu „Daiļrade Koks”
6.b … ar sporta sasniegumiem
7.a … ar unikāliem objektiem
7.b … ar mērķtiecīgiem un darbīgiem cilvēkiem
8.a … ar Pļaviņu autobusu parku (SIA Pato-1)
8.b … ar Pļaviņu ģimnāzijas absolventiem – sportistiem
8.c … ar Pļaviņu novada mežiem
9.a … ar tiltiem
9.b … ar parkour
9.c … ar deju klubu „Skanstis”
10.a … ar Pļaviņu novada mūziķiem
10.b … ar cilvēkiem
11.a … ar novada mūziķiem – pašdarbniekiem
11.b … ar teātra tradīcijām
12.a … ar Žetona vakara tradīcijām
12.b … ar Žetona vakara tradīcijām

Projektu nedēļas „Enerģija” klašu izvēlētās tēmas skolas Odzienas filiālē

2.e – Kurināmā veidi, izmantošana un taupīšana
4.e – Elektroierīces gaidīšanas režīmā. Kā taupīt enerģiju?
6.e – Apgaismojums, taupīšana.
8.e – Elektroenerģijas patēriņš virtuvē, skolā, mājās. Plakāti.
9.e – Atjaunojamie un neatjaunojamie enerģijas avoti. Klimata pārmaiņas.

Ķīmijas skolotājs Māris Siliņš

Ceturtdien, 28. janvārī, mūsu skolā notika starpnovadu ķīmijas olimpiāde, kurā mūsu skolēni ieguva šādas vietas:

Elvis Rubīns (9.b) – 1. vieta, izvirzīts uz valsts olimpiādi. Mārtiņš Āriņš (9.a) – atzinība.

Toms Cišs (10.b) – 2. vieta, Jānis Ozoliņš (10.b) – 3. vieta.

Sabīne Auziņa (11.b) – 2. vieta.

Viesturs Mauliņš (12.b) – atzinība.

Pirmdien, 25. janvārī, Aizkrauklē notika starpnovadu latviešu valodas olimpiāde 11.-12. klasēm.

Tajā Santa Auziņa (12.b) ieguva atzinību. Skolotāja Armanda Lasmane.

Skolas medmāsa Benita Dzintare

Pļaviņās ir parādījušies saslimšanas ar vējbakām gadījumi, tāpēc neliela informācija par to, kas tās tādas ir.

Vējbakas, kā jebkura slimība, sākas ar sliktu pašsajūtu. Var būt galvassāpes, sliktāka apetīte / arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Vējbaku gaita var būt dažāda: no pāris pumpām bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras līdz pat 40 grādiem un izsitumiem, kas klāj gandrīz visu ķermeni. Taču imunitāti visi iegūst vienādu neatkarīgi no tā, vai slimo viegli vai smagi. Slimo arī pusaudži, turklāt daudz smagāk par bērnudārzniekiem. Pusaudžiem ir gan vairāk izsitumi, gan augstāka temperatūra, gan sliktāka pašsajūta.

Visbiežāk vējbaku VĪRUSS ir ļoti lipīgs – nav nepieciešams pat tuvs kontakts ar slimnieku.

Par izsitumiem.

Vējbaku izsitumi parādās viļņveidīgi, grupām. Katra nākamā diena nes arvien jaunas pumpas. Visbiežāk tās parādās rīta pusē, turklāt brīdī, kad sitas laukā jaunas pumpas, parasti uzlec temperatūra.

Vējbaku izsitumi visbiežāk ir ādas un galvas matainajā daļā. Tie var būt arī uz gļotādas-mutē un uz ārējiem dzimumorgāniem.

Vējbaku izsitumu raksturīgā iezīme – tie katru dienu mainās, izejot vairākas attīstību stadijas. Ja pirmajā dienā īsti nevar pateikt – ir tās vējbakas vai nav –, jāgaida nākamā diena un jāvēro izsitumi.

Pirmajā dienā – sārtas pumpiņas. Pirmie vējbaku izsitumi ir kā sarkani viegli pacelti plankumiņi. Pavisam nelieli – no sīkiem punktveida līdz apmēram 4mm lieliem.

Otrajā dienā – mazi pūslīši. Vakardienas pumpiņa ir piepildīta ar caurspīdīgu šķidrumu.

Trešajā (citreiz jau otrajā) dienā – pūslītis plīst. Tā galā izveidojas atverīte, pa kuru šķidruma pilieniņš, kas satur vējbaku vīrusus, iztek laukā, un izsitums saplok, pārklājoties ar kreveli.

Trešajā un ceturtā diena – kreveles. Izsitums klāts ar krevelīti, dzīst, līdz krevele nokrīt, neatstājot rētu.

Pēc piecām dienām – jauni izsitumi vairs nerodas, iepriekšējie iziet savu attīstības ceļu, slimnieks veseļojas.

Nieze visizteiktākā ir tad kad izsitumi sāk dzīt – veidojas krevele. Ļoti niezošas pumpas var apstrādāt ar degvīnu. Vates irbulīti samērcē degvīnā un uzliek tieši uz pumpas. Mirklīti kodīs, toties nieze mazināsies.

Materiāls sagatavots, izmantojot žurnāla “Ievas veselība” rakstu