„Jaunībā ar prieku strādā,

Un par īstām mantām gādā.”

(Baumaņu Kārlis)

Diāna Bariņa, Liene Lakstīgala,

Pļaviņu novada ģimnāzijas 10.klases skolnieces

 

2015. gada 26. maijā izskanēja Baumaņu Kārļa 180. dzimšanas dienai veltītā domrakstu konkursa „Himnas Goda diena” noslēguma pasākums dalībniekiem un viņu skolotājiem. „Himnas Goda dienu” rīko reizi piecos gados par godu Latvijas valsts simbola – himnas ”Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa jubilejai.
Svētku tradīcija aizsākusies 1955. gadā ar sarīkojumiem Limbažos un Viļķenē. Šogad jau trešo reizi Himnas Goda diena notika Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā – Viļķenē, lai godinātu Baumaņu Kārļa devumu Latvijas valsts veidošanās pirmsākumos un kultūrā. Baumaņu Kārļa jubilejai veltītais sarīkojums ir Latvijas valsts simtgades svētku ieskaņas pasākums, kuru organizē Limbažu novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Konkursa dalībniekiem un skolotājiem tika dāvināta iespēja piedalīties Latvijas Republikas Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apkaškomisijas sēdē, kuru vadīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte Pakule. Sēdē tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar valstiskuma audzināšanu, notika domu apmaiņa par piederības sajūtu Latvijai un dalījāmies iespaidos par  Latvijas tautas lūgsnas autoram Baumaņa Kārlim veltīto domrakstu konkursu.
Kas mums ir Baumaņu Kārlis, ko mēs par to zinām? Mēs jums pastāstīsim. 2015. gada  11. maijā apritēja 180 gadi kopš viņa dzimšanas. Šis cilvēks Latvijas vēsturē ierakstīts ar zelta burtiem, kas liek mums viņu godā celt. Audzis daudzbērnu ģimenē. Bijis vidējais bērns. Mācījies no vecākajiem un izrīkojis jaunākos. Bijis centīgs, ar neizsīkstošu zinātkāri. Bērnībā nav klājies viegli, tomēr viņš savā dzīvē ir paveicis daudz. Viņš bijis skolotājs, jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks un viens no pirmajiem latviešu komponistiem, latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem. Viņa devums Latvijai ir viens no tās simboliem – himna „Dievs, svētī Latviju!” Sākotnēji tā tika sacerēta kā patriotiska dziesma, kuru pirmo reizi dziedāja 1873. gadā, kad Latvijā norisinājās Pirmie dziesmu svētki, bet 1918. gada 18.novembrī Latvijas valsts proklamēšanas aktā piešķīra valsts himnas statusu, savukārt 1895.gada dziesmu svētkos tai atvēlēja latviešu nacionālās himnas statusu. Lai pieminētu Baumaņa Kārļa devumu, veicinātu kora dziedāšanas tradīcijas un tautasdziesmu popularitāti, Limbažu novada pašvaldība, Latvijas Nacionālās Kultūras centrs un Valsts Izglītības Satura centrs rīkoja domrakstu konkursu, kas ļāva skolēnu vecuma bērniem un jauniešiem literāri izpausties un iepazīties ar šī komponista biogrāfiju. Arī mēs, Liene Lakstīgala un Diāna Bariņa, pateicoties skolotājas Armandas Lasmanes  iedrošināšanai, ar saviem domrakstiem piedalījāmies šajā konkursā, kā arī tikām uzaicinātas uz konkursa noslēgumu Saeimā 26. maijā. Katrs dalībnieks saņēma piemiņas balvas – pateicību par līdzdarbošanos Baumaņu Kārļa 180.dzimšanas dienas sarīkojumā – „Himnas Goda diena” un pildspalvu ar Baumaņa Kārļa atziņu „Dziesmu gars lai vieno tautu” vai Dievs, svētī Latviju!”, bet skolotāja dāvanā vēl saņēma  2015. gadā iznākušo muzikoloģies Zanes Gailītes sarakstīto grāmatu „Mūsu Baumaņu Kārlis”, kurā ir apkopota iepriekš nepublicēta informācija par neparasto personību. Tajā ir atklātas viņa rakstura šķautnes: zinātkāre, interese par to, kas notiek pasaulē, centība,  viņš darīja vairāk, nekā bija nepieciešams, organizēja, rīkoja, virzīja, iedvesmoja, gribēja, lai ir kārtība un viss notiktu pareizi, bija latviešu tautas modinātājs. Vai tādi cilvēki mums  patīk? Droši vien atbilde būtu, kā kuram? Kāpēc? Tāpēc, ka tādiem cilvēkiem atrasties blakus ir grūti, varbūt, ka reizēm pat kaitinoši, taču tas ir interesanti, tādi cilvēki spēj mūs virzīt un iedvesmot, lai mēs paceltu galvu augstāk par savu mīļo tēvzemi, par savu tautu, savu valodu, savu ģimeni un paši par sevi. Mēs arī devāmies ekskursijā pa Saeimas ēku. Dalībniekiem tika dota  iespēja iesaistīties diskusijās par nacionālo audzināšanu un izteikt savu viedokli par kādu interesējošu jautājumu.Redzot tādu aktīvu darbību jauniešu vidū,arī mēs varam gūt ierosmi un radīt aizvien jaunus darbus.Veiksmi arī mums  turpmāk iesaistīties  patriotisku noskaņu konkursos, kas jauniešiem liek ieraudzīt ne tikai sevi, bet arī apkārtējo pasauli un kas nes mūsu skolas vārdu ne tikai novada, bet arī republikas mērogā.


P.s. Uzsmaidīsim viens otram, pateiksim labu vārdu un novērtēsim savu līdzcilvēku darbus! Paldies 10. klašu skolēniem, bet īpaši Diānai Bariņai un Lienei Lakstīgalai par to, ka jūs tāpat kā Baumaņu Kārlis izdarījāt vairāk nekā jūsu klases biedri, paldies vecākiem un kolēģiem par atbalstu! Būsim kopā un smelsimies pozitīvas emocijas! Saulainu vasaru vēlot, latviešu valodas un literatūras skolotāja Armanda Lasmane.

Kas ar priecīgu čalošanu piektdienu pēcpusdienās piepilda 118. kabinetu? Tie ir Mazie pētnieki – 13 aizrautīgi 3.- 4. klašu skolēni, kuriem patīk eksperimentēt un veikt pētījumus.
Šajā mācību gadā mazajiem pētniekiem interesantas likās nodarbības, kurās veidojām sniega vulkānus, lavas lampas, krāsaino pienu un slepenos rakstus. Jautrus mirkļus sagādāja virpuļspalvu gatavošana un „reaktīvā” balona uzvedība. Karsti klājās nodarbībās, kurās mācījāmies saslēgt elektriskās ķēdes un izveidot elektromagnētu. Ļoti liels miers un pacietība bija nepieciešama, lai izveidotu dažādu priekšmetu līdzsvara kombinācijas. Atmiņā paliks arī tie eksperimenti, kuri neizdevās tā, kā iecerēts – piemēram, nirējs pudelē.
17.aprīļa nodarbībā pie mums ciemojās mazo pētnieku draugi. Šajā nodarbībā mēs uzzinājām, kas ir vielas blīvums, izveidojām „Nāves jūras” modeļus un „lavas lampas”. Ar mums kopā ļoti ieinteresēti un atraktīvi darbojās skolotāja Iveta.
Savukārt 22. maijā pie mums viesojās 2.a klase, kas kopā ar mazajiem pētniekiem palīdzēja Pasaku skolas varoņiem tikt galā ar dažādiem pārbaudījumiem. Mēs palīdzējām Pelnrušķītei no nagliņām izlasīt rīsus, Nāriņai uz monētas uzpilināt pēc iespējas vairāk ūdens pilienu, Sprīdītim, izmantojot plastmasas maisiņu, piecelt kājās papīra cilvēciņu, Kukulītim neparastā veidā piepūst balonu, Pūķim iedarbināt vulkānu, bet Aladinam aktivizēt burvju lampu.
Man ir gandarījums par šī gada mazajiem pētniekiem Anastasiju, Nikolaju, Mikusu, Unu, Adrianu, Artūru, Danielu, Lailu, Linardu, Raivo, Eiriku, Sanitu un Gvido! Jūsu prieks darboties arī mani aizrauj un iedvesmo!
Lai mums visiem saulaina un brīnumainiem atklājumiem pilna vasara!

„Mazā pētnieka” vadītāja Sandra Fišmeistare

Jau kopš pirmajiem Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 1960. gadā, Pļaviņu novada ģimnāzija ir bijusi to skolu skaitā, kuru dziedātāji un dejotāji ir guvuši panākumus gan dziesmu karos, gan deju skatēs.
Šogad, laikā no  05.07. – 12.07., Rīgā norisināsies XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Mūsu skolu šajos svētkos pārstāvēs 4 kolektīvi  – 5.-9.klašu koris( vadītāja Olga Krasutina), vidusskolas jauktais koris (vadītāja Aiva Siliņa, koru koncertmeistare Sigita Vilkaplātere), 7.-9. klašu deju kolektīvs un 10.-12. klašu deju kolektīvs (abu  kolektīvu vadītāja Ineta Reitere).
Lai XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos godam nestu skolas un Pļaviņu novada vārdu, nolēmām iegādāties vienotus tērpus mēģinājumiem. Pļaviņu novada ģimnāzija aicināja 35 uzņēmumus finansiāli atbalstīt tautas deju kolektīvus un korus, ziedojot naudu mēģinājuma tērpu iegādei, un jāatzīst, ka ļoti īsā laikā, pateicoties uzņēmēju dāsnumam, līdz 29.05.2015. kopā tika saziedoti 1080.00 EUR.
Skolas dejotāji, dziedātāji, kolektīvu vadītāji un skolas vadība no sirds pateicas ZS “Juči”, SIA “Luste SZ”, SIA “ECOS” , SIA “Celtniecības dolomīti”, SIA “Antaris”, SIA “Vēri Z”, “Pļaviņu uzņēmēju biedrībai” un AS “Swedbank” finanšu centram “Jēkabpils”, jo par viņu  dāsni atvēlētajiem līdzekļiem  jau izgatavoti un iegādāti T- krekliņi ar skolas nosaukumu un Pļaviņu novada simboliku.
Ņemot vērā, ka novada uzņēmēju interese par atbalsta sniegšanu turpinās, tad skola saziedotos līdzekļus izmantos mēģinājumu tērpu -  meiteņu svārciņu un zēnu šortu iegādei.

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa

Pavasaris ir dziesmu gadalaiks. Putni laidelējas pāros – zvirbuļi trokšņo un ķildojas, zīlītes un dzeltenās stērstes skandina savu dziesmiņu. Laukos vītero cīruļi, bet applūdušās pļavās, priecīgi saukdamas, rotaļājas ķīvītes. Baloži dūdo, strazdi svilpo, visi dziedātājputni skandina savas dziesmas. Bet ko dzied Pļaviņu novada ģimnāzijā?
2015 .gada 8. maijā mūsu skolā notika konkursa “Dziedošā klase” 2. kārta, kur noskaidrojām Pļaviņu novada ģimnāzijas skanīgākās klases. Skolēni rādīja savas dziedāšanas prasmes, tērpu izvēli, kā arī radošo pieeju dziesmas izpildījumam, lai apvienotos vienā veselā – vienā dziedošā klasē! Otrās kārtas finālisti bija ļoti skanīgi, tāpēc arī žūrijas locekļiem nācās kārtīgi pastrādāt, lai izvērtētu nu jau 2 dziesmas latviešu valodā un latviešu komponistu sacerētas. Klausoties tās, daudzus skatītājus pārņēma jaukas emocijas, patīkamas asociācijas, pārdomas. Prieks par mazajiem dziedātājiem, kuri bija krāsaini, skanīgi un pozitīvi savā dziedājumā – 3.a klasei godpilnā 3. vieta ( R.Pauls/ G. Račs “Lidojums ar gaisa balonu” un dziesma “Vēja krāsa”). Bet 5. b klase ar Jāņa Stībeļa dziesmu “Glāze piena” un A.Freidenfelda dziesmu “Labvēlīgais tips” ieguva 2. vietu šajā konkursā, dodot enerģijas lādiņu laikā, kad pavasaris vēl kavējas. Arī 3. b klasei veiksmīgs starts konkursā un 2.vieta par dziesmām “Banāns”(G.Račs/R.Pauls) un “Ti- ti” (J.Strazds/I.Kurpnieks). Paldies arī citām klasēm par oriģināliem un pārdomātiem tērpiem, savstarpējo sadarbību, par pārdomātu un aizrautīgu priekšnesumu, kas, iespējams, iedvesmos citus dziedātājus arī turpmāk piedalīties skolas konkursā “Dziedošā klase”. Tomēr vislielākais paldies un lielākais punktu skaits 7. a klasei par dziesmām “Neskaties pulkstenī” (R.Pauls/G.Račs) un “Negaisa laikā’ (J.Karlsons/I.Binde). 7.a klasi varam saukt par visskanīgāko Pļaviņu novada ģimnāzijā!
Dziesma ir māksla. Māksla, kuru var izdziedāt, izjust un izstarot. Dziesma ir garīgā spēka avots, spēka avots mums katram. Paldies visiem, kas atbalstīja un piedalījās “Dziedošās klases” konkursā – klašu audzinātājiem , dziedātājiem un atbalstītājiem. Lai labi skan arī turpmāk!

Preses ministrija

11.maijā Pļaviņu novada ģimnāzijas svinību zālē jau no paša rīta skanēja dziesmas, kuras iekļautas XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārā. Un kā nu nedziedāt, ja tās pašas dienas pēcpusdienā mūsu 5.-9.klašu un ģimnāzijas jauktajam korim bija jādodas uz koru 2.kārtas konkursu, kurš notika Aizkrauklē. Aizkrauklē bija sabraukuši koristi no Jaunjelgavas, Kokneses, Skrīveriem, Neretas un , protams, Aizkraukles novada, lai stātos koru atlases žūrijas priekšā un rādītu savu sniegumu. Ikvienam kolektīvam bija jādzied trīs dziesmas – viena obligātā un divas izlozes dziesmas no obligātā svētku repertuāra. Jāteic, ka dziesmas ir ļoti skaistas, bet vienlaikus arī ļoti sarežģītas. Skates nolikums paredz, ka repertuārs ir jāmāk no galvas un nošu materiālu izpildījuma laikā izmantot nedrīkst ne dziedātāji, ne viņu diriģenti. Mūsējie turējās godam – nevienam nebija neviena paša špikera- arī koru vadītājas – Aiva Siliņa un Olga Krasutina superīgi iztika bez partitūras. Vienīgā, kurai atļauts sekot nošu rakstam, bija mūsu koru koncertmeistare Sigita Vilkaplātere. Koru uzstāšanos vērtēja žūrija, kuras sastāvā ir Latvijā pazīstami diriģenti un ar mūziku cieši saistīti cilvēki. Tie bija – Romāns Vanags ( žūrijas priekšsēdētājs), Jānis Erenštreits, Mārtiņš Klišāns, Rita Platpere, Arvīds Platpers. Mūsu koristi no konkursa atveda II pakāpes diplomus. Diemžēl mājās esam atbraukuši arī ar zināmu rūgtumu sirdī, jo nesaprotams ir visnotaļ kompetentās žūrijas vienprātīgais lēmums, ka mūsu koristu vizuālais izskats ir teju vissliktākais. Vai tiešām šī gada skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos dominēs sporta apavi un džinsu auduma bikses (kā to redzējām koru konkursā), kuras izkonkurēs latviskos rakstus jostās, tautiskus brunčus, linu kreklus, pastalas un saktas? “Koru kari” pamazām tuvojas izskaņai un jau 20.maijā tiks paziņoti oficiālie rezultāti un tie kolektīvi, kuri pārstāvēs savu skolu un novadu XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Turēsim īkšķus par mūsējiem!

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa

Savai izskaņai strauji tuvojas 2014./2015.mācību gads, kurā esam uzkrājuši jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas visos mācību priekšmetos, taču brīvajā laikā gan pirms gan pēc mācībām, esam čakli piedalījušies interešu izglītības pulciņu nodarbībās. Paldies visiem pedagogiem par padarīto, skolēniem par aktivitāti un sasniegumiem, bet vecākiem- par atbalstu!
Aprīļa mēnesī tika veikta skolēnu aptauja par vēlmēm interešu izglītības piedāvājumā 2015./2016.mācību gadā:
tautiskās dejas, sporta dejas, koris, jaunsardze, metināšanas pulciņš, kulinārijas pulciņš, tautas bumba, volejbols, teniss, florbols, basketbols, aerobika, handbols, peintbols, peldēšana, koriģējošā vingrošana, vieglatlētika, teātra pulciņš, šahs, skatuves runas pulciņš, dambretes pulciņš, futbola pulciņš, mūzikas pulciņš, ekonomikas, matemātikas, IT pulciņi, ādas apstrādes pulciņš, kokapstrādes pulciņš, sākumskolas ansamblis, novadpētniecības pulciņš, ”Mazais pētnieks” , “Čaklie pirkstiņi”, robotikas pulciņš.
Aicinu pedagogus iepazīties ar “Kārtību, kādā izvērtē un finansē Interešu izglītības programmas Pļaviņu novadā” un izstrādāt interešu izglītības programmas 2015./2016.mācību gadam! Izstrādātās programmas līdz 1.jūlijam iesniegt skolas kancelejā.

Direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa

 
2015.gada 9.aprīlī un  8.maijā Pļaviņu novada ģimnāzijas komanda “Digi-zig-zagi” (Ilze Seipule, Lana Ivanova, Ira Ņikiforova, Rita Pole) devāmies uz kārtējām apmācībām, ko piedāvā programma “Skolotājs 3.0”.
III.  IT pielietojums mūsdienīgā izglītībā (“Samsung tehnoloģiju telpa”, Duntes iela 6,1.stāvs, Rīga)
III  IT pielietojums mūsdienīgā izglītībā moduļa izstrādātāji un veidotāji Oskars Kaulēns – “Iespējamā Misija” absolvents, Rīgas Lietuviešu vidusskolas vēstures, politikas un kulturoloģijas skolotājs un Edīte Sarva – “Iespējamā Misija” absolvente, eTwinning vēstniece, ir III. moduļa mācību programmas izstrādātāji un vadītāji. Viņu vadībā mums bija iespēja iepazīties ar Video veidošanas pamatprincipiem un izmantošanas iespējām mācībās.
Savukārt animatoru Kristīnes Ratnieces un Ivara Šmita vadībā mēs varējām uzzināt kas ir animācija un kā to izmantot mācībās, kā arī praktiski spert pirmos soļus animācijas veidošanā.
Maija Katkovska – Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja, skaidroja un izglītoja par jautājumiem, kas saistīti ar drošību interneta vidē, bet Arnis Jēkabsons – Reklāmas aģentūras “Publicis Riga” Digitālo projektu direktors Baltijas valstīs un sociālo tīklu digitālās vides eksperts dalījās ar savām zināšanām un praktiskiem padomiem sociālo tīklu un blogu veidošanā un uzturēšanā.
Milzīgu popularitāti iekarojušā Latvijas “start-up” uzņēmuma datu vizualizācijas rīka “infogr.am” pārstāve Nika Aleksejeva stāstīja par vizuālās informācijas nozīmi mācībās, kā arī iepazīstināja ar infografiku veidošanas pamatprincipiem.
IV. Prezentāciju un Pārliecināšanas prasmes (LTV Koncertstudija, Zaķusala, Rīga)
Edmunds Apsalons, (Brēmenes Universitātes un Latvijas Universitātes doktors filozofijā, viens no Latvijas vadošajiem speciālistiem komunikācijas un argumentācijas teorijās) iepazīstināja ar lietišķās komunikācijas svarīgākajām iezīmēm un komunikācijas saturu, kā arī skaidroja prezentācijas mērķu un uzdevumu noteikšanas pamatprincipus un prezentācijas struktūras specifiku.
Krista Vāvere,(pēc izglītības un intereses antropoloģe. Vairāk nekā 20 gadus strādājusi ziņu dienestos un producentu grupās) skaidroja cik būtiska nozīme komunikācijā ir runas prasmēm, ķermeņa valodai, kāda nozīme komunicējot ir vizuālajam materiālam un cik būtiska loma ir prezentācijai.
Pēc teorētiskajām nodarbībām sekoja video treniņš, īstā studijā pie īstām kamerām un apgaismojumiem.
22. maijā dosimies uz  “Samsung Skola nākotnei” bezmaksas apmācību programmas “Skolotājs 3.0” finālu, Spīķeru koncertzālē, Maskavas ielā 6, Rīgā.
 

            Direktore Rita Pole

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.(Latv.t.dz)

Mēs zinām, kā puķudobē iestādīt asteres, lai tās rudenī  vēstītu par skolas laiku, mēs zinām, kā iesēt burkānus, lai vasarā našķētos ar vitamīniem no sava dārza, mēs esam bijuši čakli kartupeļu stādīšanas talkas dalībnieki.

Bet- kā tas ir – stādīt mežu? Šis jautājums  jau kādu laiku nodarbināja mūsu skolas skolēnus, kas darbojas projektā “Mamma Daba”, jo šogad Lielās talkas ievaros 3.b klases skolēni ar savu audzinātāju Kristiānu Balodi, 5.bklases skolēni un viņu audzinātāja Ilze Luksa, kā arī 7.a klases pusaudži klases audzinātājas Veltas Rulles vadībā devās stādīt mežu. Saposušies atstarojošās vestēs gādīgā SIA Pato šoferīša Jāņa Kaņepēja vadītajā autobusā, talkas dalībnieki ieradās Pļaviņu novada Vidusdaugavas mežniecības pārraugāmajā 9. kilometrā, kur cirsmas malā visus sagaidīja Kokneses meža iecirkņa vadītājs Jānis Zvaigzne.

Atbraucējiem tika izstāstīts, kāpēc un kā tiek stādīts mežs, parādīts, kā pareizi jārīkojas ar lāpstu, kā jāiestāda priedes stādiņš, lai tas piesakņotos un augtu. Vēl tikai kopbilde un darbiņš varēja sākties.

Visi ar lielu entuziasmu sāka savu uzdevumu. Pa ceļam bija jānovāc kāds traucējošs baļķēns vai celms, arī tas tika darīts. Pēc krietnas darba stundas parādījās pirmais nogurums, skolotājas ļāva atpūsties, taču daļa centīgo strādnieku turpināja iesākto vagu un nolēma, ka atpūtīsies tikai tad, kad viss būs izdarīts. Trīs stundās rūpīga un smaga darba divos hektāros sagatavotās zemes tika izstādīti 6000 priežu stādi.   Pēc intensīvā darba arī apetīte bija labu labā. Gan Pļaviņu novada domes sagādātie pīrādziņi, gan AS „Latvijas meži” cienasts -  smalkmaizītes un tēja likās īpaši gardi.  Par savu darbu  meža stādītāji saņēma nelielas dāvaniņas.

Paldies visiem skolēniem, klašu audzinātājām, skolotāju palīgiem – Sanitai Fjodorovai un Aigai Bērziņai par darbu. Īpašs paldies Pļaviņu vidusskolas 1989. gada absoventiem, kuri apmaksāja ceļa izdevumus un paldies Jānim Zvaigznem par pozitīvo noskaņojumu, laipno izturēšanos un padomiem.

Meža stādīšanas talkā piedalījās arī skolas pašpārvaldes Vides ministrijas organizētā skolēnu grupa Vides ministrijas konsultantes Armandas Lasmanes un skolotāja Valda Silova vadībā.  Viņi strādāja citā teritorijā un iestādīja ap 3000 stādiem.

Lai arī Latvijas valstij pieder  55% no visiem Latvijas mežiem, tomēr varam uzskatīt, ka mežs ir lielākā Latvijas bagātība. Esam stingri nolēmuši – nākamgad arī piedalīsimies Meža dienās.

Lai mūsu stādītajiem kociņiem laba augšana un ilgs mūžs, lai tie aug diži un palīdz Latvijai noturēt Zaļās valsts titulu!

Pļaviņu novada ģimnāzijas Ekoskolas koordinatore

Silga Stučka

12►

 
Mēnesī, kad ārā vēl vēss un acis nepriecē plaukstošo lapu zaļums, kad gaisā vēl tikai virmo nojausma par pavasara krāšņumu, skolas pašpārvalde un DRAUDZĪGA SKOLA aicināja pievērsties dažādām radošajām aktivitātēm – konkursiem, teātra izrādēm,  kopā būšanai klasēs, kas ir laba iespēja iepazīt ko jaunu,  nodot vērtīgas un interesantas zināšanas citiem pasākuma dalībniekiem. Piemēram, skolas audzēkņiem, skolotājiem vai citiem interesentiem pastāstīt  par hobijiem vai nodarbošanos, pakavēties aizgājušos laikos , uzvelkot platākas bikses vai spilgtāku krekliņu- pastiloties sev neierastā apģērbā!  MODES NEDĒĻA   Pļaviņu novada ģimnāzijā ir noslēgusies ,  esam baudījuši HIPIJU, POPĀRTA un HIPSTERU stila īpatnības, uzdrīkstēšanos un stila sajaukumus cepurēs, šallēs, biksēs un žaketēs, rokassprādzēs un smaidos!

Mūsu stilīgākie, atsaucīgākie un atraktīvākie modes eksperti ir

GINTS ZĪLE (hipsters), ANŽELIKA ŽUKOVA(popārts) un VIKTORIJA MATEŠA(hipijs). Apsveicam!

Modē ir arī kas cits!  Laiks darbam! Aprīlis ir Vides sakopšanas mēnesis, kad varam plānot talkas, sakopjot skolu un teritoriju ap to, iesaistīties dažādos labo darbu projektos, piemēram, sniedzot konkrētu palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (vecie ļaudis, cilvēki ar īpašām vajadzībām u.tml.), apciemot savas skolas pensionētos skolotājus, līdzdarboties kādā vides uzlabošanas projektā savā pašvaldībā. Ko izvēlēsimies mēs?

Draudzīga skola un skolas pašpārvalde

123►