Ilze Seipule, UNESCO ASP koordinatore Pļaviņu novada ģimnāzijā

Jau kopš 1953.gada pasaulē darbojas UNESCO Asociēto skolu projekts (ASP), kurā patlaban iesaistījušās 10 000 izglītības iestādes no 181 valsts. Šis projekts ir UNESCO izveidots starptautisks skolu sadarbības tīkls ar mērķi bagātināt mācību saturu, ieviest modernas mācību metodes un pilnveidot mācību vidi, kas veicina radošumu un piederības sajūtu savai valstij un pasaulei. Kā saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa, tās ir skolas, kas gatavas integrēt mācīšanas un mācīšanās procesos četrus 21. gadsimta izglītības balstus – mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt un mācīties dzīvot kopā. UNESCO ASP Latvijā darbojas kopš 1990. gadu sākuma, un to koordinē un vada UNESCO LNK.
Šī mācību gada sākumā dažādos valsts medijos tika ziņots, ka UNESCO ASP ir uzņemtas 32 izglītības iestādes Latvijā, kas projektā darbosies no 2015. gada līdz 2018. gadam. Esam patiešām priecīgi, ka ir atbalstīts mūsu sagatavotais projekta pieteikums un starp šīm 32 atlases konkursu izturējušajām skolām ir lasāms arī Pļaviņu novada ģimnāzijas vārds! (Vairāk: http://www.skolas.unesco.lv/lv/unesco-asp-skolas/unesco-asp-dalibskolas-2015-2018-1/unesco-asp-dalibskolas-2015-2018/.)
Šis projekts paredz aktīvu darbošanos dažādās jomās. 2015.-2018. gadā UNESCO ASP dalībskolas īstenos daudzveidīgas aktivitātes četros tematiskos virzienos: kultūrizglītība un vērtībizglītība, cilvēktiesību izglītība, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai, ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi. Mēs esam to 12 Latvijas skolu vidū, kuras padziļināti darbosies virzienā „Vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un „ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi”.
Darbošanos UNESCO ASP esam jau veiksmīgi uzsākuši. Pirmā mūsu lielākā aktivitāte ir piedalīšanās starptautiskajā izglītības akcijā ”Pasaules lielākā mācību stunda”, kura no 28. septembra līdz 4. oktobrim norisinās vairāk nekā simts valstīs vienlaicīgi (skat. http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1328-pasaules-lielaka-macibu-stunda-50-skolas-ari-latvija). Temati, kam veltīts pasaules lielākās mācību stundas saturs, ir ļoti plaši. Tie aptver svarīgus globālās izglītības jautājumus – veselība un labklājība, izglītība un prasmes dzīvei un darbam, taisnīga pasaule, nabadzība, ilgtspējība, dzimumu līdztiesība, vides aizsardzība, miera kultūra, globālā atbildība.
Oktobrī  skolā vēl plānojam vairākus pasākumus, veltītus UNESCO nedēļai. Lai atzīmētu Latvijas pievienošanos pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, UNESCO LNK no 12. līdz 18. oktobrim to rīkos jau piekto reizi (skat. http://www.unesco.lv/lv/unesco-nedela-2015-1/unesco-nedela-2015/). UNESCO šogad atzīmē 70. gadadienu.
No 15. līdz 16. oktobrim piedalīsimies UNESCO 70. gadadienai veltītā konferencē Kuldīgā, kurā notiks arī sertifikātu svinīgā pasniegšana UNESCO ASP jaunajām dalībskolām.
Domāju, ka mūsu skola un skolēni, darbojoties šajā projektā, būs tikai ieguvēji. Iesaistīšanās UNESCO programmu un mērķu īstenošanā, ievērojot cilvēktiesību, globālās atbildības, demokrātijas un starpkultūru dialoga principus, veicinās personības attīstību, radošu un inovatīvu domāšanu, veiksmīgu socializāciju, ilgtspējīgu dzīvesveidu un zināšanu un prasmju tālāknodošanu. Dalība UNESCO ASP tīklā saistās arī ar noteiktu prestižu un kvalitātes zīmes iegūšanu un uzturēšanu skolas tēlā un izglītības procesā, kā arī ar skolas atpazīstamību nacionālajā un starptautiskajā mērogā.

Direktores vietniece izglītības jomā Ilze Seipule

 23.septembrī mūsu skolā uzņēmām 25 dažādu Zemgales pašvaldību jauniešu lietu speciālistus un skolu pedagogus, kuri publicitātes kampaņas “ES struktūrfondu ieguldījums jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās” ietvaros viesojās Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas un Pļaviņu novadā. Šo pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Zemgales Plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
Pie mums viesi vēlējās tuvāk iepazīties ar diviem skolā realizētajiem ERAF projektiem: „Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” un „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā” (Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola bija mūsu skolas, Pļaviņu novada ģimnāzijas, iepriekšējais nosaukums no 25.09.2003. līdz 20.08.2009.).
Gatavojoties Zemgales pašvaldību delegācijas uzņemšanai, nācās atsaukt atmiņā arī daudzus ar projektu īstenošanu saistītus faktus, kuri varbūt laika gaitā jau nedaudz piemirsušies. Tāpēc vēlreiz atgādināšu, ka ERAF projekts „Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” tika apstiprināts 2009.gada 11.maijā, tā  realizācijai paredzētais laiks bija seši mēneši, lifta-pacēlāja svinīgā atklāšana notika 2009.gada 16.decembrī. Projekta kopējās plānotās izmaksas bija 98107.84 LVL, attiecināmās izmaksas – 928894.64 LVL, ERAF finansējums – 78969,44 LVL, valsts dotācija: 6867,1 LVL, pašvaldības budžeta finansējums 6967,1 LVL. Lai nodrošinātu skolas pieejamību  skolēniem, skolotājiem un citām personām ar kustību traucējumiem, tika uzstādīts pacēlājs, izbūvēts piebraucamais ceļš pie lifta un ierīkots sanitārais mezgls.
ERAF projekta „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā” mērķis bija nodrošināt izglītības dabaszinātnēs un matemātikā kvalitātes paaugstināšanu, uzlabot skolēnu vispārējo zināšanu līmeni, attīstīt skolēnu praktiskās iemaņas, aktivizēt skolēnu dabaszinātniskās izziņas procesu. Šī projekta īstenošanas gaitā tika veiktas šādas aktivitātes:

• materiāli tehniskās bāzes izveide izglītības programmu īstenošanai bioloģijā, fizikā, matemātikā, daļēji – ķīmijā;
• 25 darbavietu darbam ar datoru izveide prioritārajos mācību priekšmetos;
• nepieciešamo iekārtu, piederumu, aprīkojumu un tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana.

Šī projekta kopējās apstiprinātās attiecināmās izmaksas bija 135635,78 LVL, ERAF finansējums: 115290,41 LVL, valsts dotācija: 10172,68 LVL, pašvaldības budžeta finansējums 10172,68 LVL. Projekts tika apstiprināts 2009.gada 22.janvārī, tā tehniskā realizācija noslēdzās 2011.gada pavasarī.
Paldies kolēģiem Evitai Valdbergai, Irai Ņikiforovai, Valdim Silovam, kuri dalījās pieredzē un visiem uzskatāmi parādīja, kā ikdienas darbā tiek izmantota dabaszinātņu projekta ietvaros izveidotā materiāli tehniskā bāze.
Zemgales pašvaldību pārstāvji interesējās arī par citiem skolas dzīves jautājumiem.

Pļaviņu novada ģimnāzijas

Ekoskolas padomes vadītāja Laura Krūmiņa

Piektdien, 25. septembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē no 11:00 – 15:00 notika ikgadējā Ekoskolu apbalvošanas ceremonija.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau vienpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 170 izglītības iestādes (no pirmsskolām, līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas vairāk kā 43 000 skolas.

Pasākuma pirmajā daļā 114 Latvijas izglītības iestādes par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņemā starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu.

Mūsu skola saņēma jau trešo Zaļā Karoga balvu un sertifikātu. Pasākuma noslēgumā Ekoskolu programmas dalībnieki devās gājienā ar mērķi atgādināt sabiedrībai un atbildīgajām valsts iestādēm par Latvijas līdzatbildību klimata pārmaiņu mazināšanā saistībā ar ANO klimata pārmaiņu konferenci.

 Gājiens bija aktīvs noslēgums Ekoskolu programmas apbalvošanas ceremonijai un ievads novembrī gaidāmajām Rīcības dienām, aicinot skolas aktīvi iesaistīties svarīgu vides problēmu risināšanā pievēršot tām sabiedrības uzmanību. Gājiens noslēdzās  ar radošu akciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pagalmā, kur mēs visi Ekoskolu dalībnieki bijām sagatavojuši līdz ņemtos akmeņus ar savas skolas nosaukumu. Akmeņus izvietojām ar uzrakstu – “Varam! Vai daram? #COP21”

Mūs uzrunāja ministrs Kaspars Gerhards un kā pateicību par mūsu darbību saistībā ar vidi uzdāvināja ozolu, ko vēlāk varēs iestādīt.
Šīs apbalvošanas laikā ieguvu jaunu pieredzi  no citām skolām. Radās pirmās idejas, ko mēs skolēni varētu īstenot, lai mūsu dienas skolā un tās apkārtne kļūtu gaišākas, tīrakas un zaļākas!

Novēlu visiem iesaistīties zaļākas vides uzlabošanā ne tikai skolā, bet arī savās mājās un apkārtnē. Saudzēsim dabu! Uz panākumu pilnu gadu, par zaļāku mūsu gadu!

Dzejas dienas ir viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām. 1965.gadā, kad Rainim aprit 100.dzimšanas diena, rodas ideja par dzejas dienu organizēšanu, taču savu gaitu tās uzsāk 1966. gadā, kad toreizējā Padomju rakstnieku savienība nolemj dibināt dzejas dienu tradīciju.

Katru gadu septembrī Latviju pāršalc Dzejas dienu sarīkojumi. Tie tradicionāli sākas Rīgā un pamazām, pilienu pa pilienam, kļūst arvien apjomīgāki, kamēr pārņem visu Latviju.

Šogad dzeja dienām īpaša nozīme,jo svinam Raiņa 150. dzimšanas dienu. Parasti dzejas dienas sākas Raiņa dzimšanas dienā -11. septembrī ,un dzeja svin savus svētkus visu septembra mēnesi.Dažādās Latvijas vietās pulcējas ievērojami dzejnieki, rakstnieki, literāti un ārzemju viesi.Tiek lasīta dzeja,bieži uzstājas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi-kori,deju grupas,orķestri u.c. Bieži piedalās arī dažādu teātru aktieri. Arī mūsu pienākums ir saglabāt un kopt šo kultūras mantojumu, iedziļināties latviešu tautas dzejas valodas bagātībā.

Kopā ar Odzienas filiāles skolēniem, skolotājām un novada kultūras darbiniekiem, centāmies noorganizēt skaistu dzejas dienu  pasākumu pie Vietalvas lepnuma -Ausekļa ozola.

Pasākuma iespaidi skolēnu viedokļos .

18. septembrī mūsu skola piedalījās Dzejas dienās. Spožā saulē un vējā mēs sēdējām pie Vietalvas lepnuma – Ausekļa ozola. Šajā mājīgajā atmosfērā lasījām un klausījāmies dažādu rakstnieku, protams, arī Raiņa un Aspazijas dzejoļus. Katrs bija sagatavojis vienu dzejoli,  pēc lasīšanas apspriedām dzejas jēgu un nozīmi, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Vēlāk klausījāmies mūsu ciemiņa-rakstnieces-Lindas Šmites runā. Viņa stāstīja par savu „ceļu” grāmatu rakstīšanā, par savām jau izdotajam grāmatām,lasīja savas novadniecesSarmītes Rodes dzeju . Rakstniece bija priecīga par to, ka ir nokļuvusi tik skaistā vietā, kā Vietalva.Pēc Lindas Šmites stāstījuma mēs dzērām tēju, ēdām cepumus un  sirsnīgi  sarunājāmies par dzeju, literatūru un kultūru.Manuprāt, nozīmīgi bija tas, ka katrs skolēns, kurš bija atbraucis, piedalījās. Neviens nepalika vienaldzīgs un sajutās kā aktīvs pasākuma līdzdalībnieks. Es vēlētos, lai katrs cilvēks šajos svētkos kaut nedaudz pievērstos latviešu izcilāko dzejnieku darbiem, jo mūsu rakstnieki tiešām ir apbrīnojami un cienījami cilvēki.(Evija Mahliņeca-8.e klase)

18.septembris bija skaista atpūtas un mācību stunda vienlaicīgi.Mēs piedalījāmies Dzejas dienu pasākumā, kurā svinējām izcilā latviešu dzejnieka –Raiņa 150. dzimšanas dienu.Jauki, ka uz šo pasākumu bija atnākuši arī daži vecāki,pagasta kultūras darba organizatore, arī bibliotekāri . Šis pasākums bija daudz savādāks nekā tie, kas notiek skolā; patīkama rudens atmosfēra, jauka tikšanās ar rakstnieci Lindu Šmiti, kuru intervēja mūsu skolas 6. klašu skolēni, jo latviešu valodas stundā lietišķo rakstu apguvē ir tēma par intervijas veikšnu un publicēšanu, tāpēc bija reāla iespēja to veikt praktiski.(Līva Čepule-7.e klase)

Intervijas sižets ar rakstnieci Lindu Šmiti.(Lauris Katkevičs-6.e klase)

L.K.-Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar rakstniecību?

L.Š.-Rakstu jau kopš skolas laikiem, taču sākumā tie bija tikai labi domraksti.Vēlāk aptvēru, ka man padodas arī grāmatu rakstīšana,jo idejas grāmatu rakstīšanai dzima

pēc katras jaunas grāmatas uzrakstīšanas.Rakstu gan bērniem gan pieaugušajiem lasītājiem.

L.K.-Vai ir interesanti rakstīt?

L.Š-Rakstīt ir interesanti,jo cilvēks var izstāstīt visas savas domas, idejas, iztēloties sižetu pēc saviem ieskatiem.

L.K.-Vai rakstāt arī dzeju?

L.Š-Dzeju nerakstu, taču šodien dzejas dienās gribu nolasīt savas novadnieces Sarmītes Rodes dzejoļus, kuri tematiski līdzīgi manu grāmatu sižetiem.

L.K.-Kuras no savām grāmatām Jūs ieteiktu mums izlasīt?

L.Š-Gribētos jau ieteikt visas, taču zinu, ka tā tas nenotiek.Labi būtu , ja izlasītu:”Karotājkarotes”,”Liedaga bērni”,”Vella skuķis”

Šadā literārajā gaisotnē pagāja dzejas dienu pasākums.

Visapkārt rudens tumsa un migla, un pelēkas skumjas

Bet manā pļavā-spilgtas krāsas ,gaisma

un mirdzums kā vasaras jāņtārpiņu naktī…..

Tikai tā var pārvarēt rudens tumsu-

Stādot cerību asnus,

Starojot mīlestībā un

Saglabājot siltu un dedzīgu sirdi…

Lai Jums vienmēr ir šīs dedzīgās sirdis darot nozīmīgus darbus un lasot arī dzeju, kura nekad nemelo!

Latviešu valodas un literatūras skolotāja- Indra Ozoliņa.

Septembra pēdējā piektdienā, mūsu skolā tradicionāli norisinājās Olimpiskā diena, kurā piedalāmies jau piekto gadu. Latvijas Olimpiskās dienas pasākumos piedalās galvenokārt skolu jaunieši un pirmsskolas izglītības iestāžu dalībnieki, ar mērķi vairot interesi par sportu un Olimpisko kustību.
Šogad “Olimpiskās dienas 2015” devīze Latvijā bija “Nebrīnies, Piedalies!” un tā tika veltīta vienam no olimpiskajiem sporta veidiem – basketbolam. Tā popularizēšana veiksmīgi norisinājās arī mūsu skolas Olimpiskajā dienā, jo organizētāji, dienas aktivitāšu sarakstā iekļāva  basketbola turnīru starp 5.-12. klasēm, kuru iecienīja gan labākie klašu basketbolisti, gan atraktīvākie atbalstītāji, kā arī erudīcijas jautājumus klasei par basketbola spēles noteikumiem un citām šī sporta veida niansēm.
Latvijas Olimpiskā Komiteja savā mājaslapā ir publicējusi informāciju par Olimpiskās dienas pasākuma norisi valstī – “Olimpiskā diena 2015” šogad notika 348 norises vietās visā Latvijā un kopā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – rīta vingrojumā piedalījās 100 350 vingrotāju. Prieks atzīt, ka liela daļa no tiem – ir mūsu skolas skolēni un skolotāji!
Plkst. 9³⁰ mūs sveica, kā arī iepazīstināja ar šīs dienas kārtību skolas sporta skolotājs Jānis Eiduks, Vita Brikmane, novēlējumus teica Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas jomā Iveta Krastiņa, ar savu runu iedvesmoja arī sporta ministrs Agris Apkalns.
Tālāk, kā jau katru gadu, notika Olimpiskā karoga pacelšana, kuru šogad uzticēja skolas labākajiem sportistiem – 12.klases skolēniem Marijai Mičulei un Arnoldam Arnītim.
10⁰⁰ sākām vingrot! Šogad vingrošanas kompleksa paraugdemonstrējumus rādīja 12.klases skolniece Marija Mičule, 10.klases skolniece Paula Sondore, 9.b. skolniece Marta Buševica, 8.b klases skolniece Enia Kaņepēja, 7.b klases skolniece Sonora Balode. Pēc vingrošanas bijām aicināti piedalīties dažādās aktivitātēs, lai noskaidrotu šī gada sportiskāko klasi!
Olimpiskās dienas 2015 noslēgumā direktores vietniece mācību darbā Ilze Seipule pateicās klasēm par sportisko aktivitāti un apbalvoja sacensību uzvarētājus.
I vieta – 5.a klasei – audzinātāja Armanda Lasmane
II/III vietu dalīja skolas jaunākie un skolas vecākie! 1.b (audzinātāja Sarmīte Meldere) un 12.klase (audzinātājs Valdis Silovs, bet šajā dienā viņu aizvietoja skolotāja Aiga Bērziņa)
Sveicam uzvarētājus!
Paldies par dalību skolēniem, skolotājiem un sportisko aktivitāšu tiesnešiem!

Uz tikšanos Olimpiskajā dienā 2016!

Pļaviņu novada ģimnāzijas Sporta ministrija

123456►

Informēju, ka Pļaviņu novada ģimnāzijā darbojas pagarinātās dienas grupa :
katru darba dienu līdz plkst. 17.00;

Direktore Rita Pole

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jau izskanējuši un izdejoti, bet izjūtas un tajās pieredzētais un piedzīvotais joprojām ir mūsos un ik pa brīdim uzvirmo, jo sociālajos tīklos vēl tiek izteikti viedokļi un pārdomas par svētku norisi, organizāciju, dalībniekiem, vadītājiem….
Dziesmu un deju svētki ikvienam dejotājam, dziedātājam un kolektīvu vadītājam ir liels sapnis, kuru var piepildīt tikai ļoti neatlaidīgi un regulāri strādājot. Man ir patiess gandarījums, ka mūsu skolas dziedošie kolektīvi veiksmīgi startēja visās atlases skatēs un pierādīja, ka var apgūt visnotaļ sarežģīto dziesmu repertuāru un, ar piedalīšanos svētkos, turpināt mūsu skolas vienu no tradīcijām – skolu jaunatnes dziesmu svētki nav iedomājami bez Pļaviņu dziedātajiem! Lasīt vairāk

123456►

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole

Pļaviņu novada ģimnāzijas vārdā un personīgi pateicos par atbalstu un sadarbību tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri piedalījās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanā.

Vispirms sirsnīgi pateicos svētku dalībniekiem, Pļaviņu novada ģimnāzijas 96 skolēniem par apņēmību, izturību, pozitīvi emocionālajiem koncertiem un godam nesto skolas vārdu!

Paldies kolektīvu vadītājiem Inetai Reiterei, Aivai Siliņai, Olgai Krasutinai un koncertmeistarei Sigitai Vilkaplāterei, par ieguldīto darbu sagatavojot Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēnus dziesmu un deju svētkiem, un prasmīgo sadarbību ar skolēnu ģimenēm, bez kuru atbalsta šie svētki nebūtu iedomājami!

Lielu pateicību pelnījuši Pļaviņu novada, Pļaviņu novada ģimnāzijas darbinieki un sadarbības partneri,   Aiga Bērziņa, Ilze Luksa, Sanita Fjodorova, Silga Stučka, Sandra Fišmeistare, Kristiāna Balode, deju laukuma koordinators Ģirts Reiters, medmāsa Laila Borska, Pļaviņu novada pašvaldības policijas inspektors Aleksandrs Andronovs, šoferis Oļegs Drabovičs un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Pļaviņu novada koordinatore Iveta Krastiņa, kuri no 07.07.2015. līdz pat 13.07.2015. naktij, nepārtrauktā darba režīmā rūpējās par svētku dalībnieku drošību un labsajūtu!

Paldies visiem darbīgajiem rūķīšiem, skolas direktores vietniecei saimnieciskajā darbā Santai Kupčai, garderobistei – dežurantei Mirdzai Sīmanei, skolotājai Ievai Volanei, un vecākiem, kuru darbošanās notika aizkulisēs, gatavojot tērpus, dekorācijas autobusu noformēšanai, darinot ziedu vainagus un pušķus, ka arī daudzas citas lietas!

Paldies vecākiem, kuri piedalījās skaisto vainagu darināšanā no dzīvajiem ziediem!

Protams, bez sadarbības partneriem šai pasākumā neiztikt. Tāpēc paldies mūsu sponsoriem un atbalstītājiem mēģinājuma tērpu iegādē, SIA “Krauss”, SIA “Vēri Z”, SIA “Ecos”, SIA “Celtniecības dolomīti”, SIA “Luste SZ”, SIA “Antaris”, ZS “Juči” un Pļaviņu Uzņēmēju biedrībai!

Pateicība Pļaviņu novada domei, un priekšsēdētājai Guntai Žildei, par finansiālo atbalstu un jaukajiem apciemojumiem svētku laikā Rīgā!

Lai vienmēr tā tu cauri ietu

Šai dzīvei, visu uzveicot

Un galvu, pilnu domu spietu,

Pret sauli augstu paceļot!

/Valdis Grīviņš/

Ilze Seipule, direktores vietniece izglītības jomā

Viens no Pļaviņu novada ģimnāzijas īpašajiem piedāvājumiem ir iespēja 12.klases skolēniem saņemt Kārļa Daktera Piemiņas prēmiju. Prēmijas mērķis ir finansiāli atbalstīt centīgus, talantīgus un aktīvus skolas absolventus studiju uzsākšanai izvēlētajā augstskolā. Šī prēmija, kuras kopējais apjoms ir 1000 ASV dolāri (sākotnēji – 500 ASV dolāri),ar nelielieliem pārtraukumiem tiek piešķirta jau kopš 1994.gada. Prēmijas iniciatore un organizētāja no mūsu skolas puses ilgus gadus bija direktore un vēstures skolotāja Edīte Kupča. 2008.gadā ar prēmijas koordinēšanu saistītās lietas Kupčas kundze uzticēja direktora vietniecei Ilzei Seipulei.

Kārlis Dakteris (22.01.1913.-01.06.2003.) ir mūsu skolas 1933.gada absolvents. Pēc skolas beigšanas viņš veidoja veiksmīgu militāro karjeru Latvijā. Tālākās dzīves gaitas uz laiku aizveda līdz Vācijai, kur 1949.gadā viņš pabeidza Braunšveigas Tehnisko Universitāti, pēc tam – uz ASV. Kārlis Dakterisdevis lielu ieguldījumu ASV Bruņoto spēku attīstībā elektronikas nozarē un bijis arī aktīvs sabiedrisks darbinieks latviešu kopienā. Dzīvodams Amerikā, Kārlis Dakteris nezaudēja mīlestību pret savu dzimteni. 1995.gada rudenī Kārlis Dakteris apmeklēja Pļaviņas un viesojās arī mūsu skolā. Viņa tikšanās ar pedagogiem un skolēniem bija nozīmīgs notikums skolas dzīvē, kas vēl daudziem no mums ir saglabājies spilgtā atmiņā. Pēc aiziešanas mūžībā Kārli Dakteri 2003. gada 14. septembrī ar militāru godu pārapbedīja dzimtajā zemē Bārukalna kapsētā.

Pēc tēva nāves prēmiju atjauno ASV dzīvojošie viņa bērni – meita Inese Švalbe un dēls Kārlis Dakteris (juniors) kā Kārļa Daktera Piemiņas prēmiju. Arī šobrīd sava tēva iedibinātās prēmijas piešķiršanu turpina viņa bērni, visi organizatoriskie jautājumi galvenokārt ir meitas Ineses Švalbes un viņas ģimenes ziņā.

Prēmijas kandidātiem un viņu izstrādātajiem darbiem jāatbilst skolā noteiktajai kārtībai. Pretendenti izstrādā pētniecisku darbu Latvijas vēsturē, raksta esejas dzimtajā un angļu valodā. Iesniegtie darbi, sekmju izraksts un skolēna raksturojums tiek nosūtīti uz ASV izvērtēšanai. Izvērtēšana notiek pēc Daktera ģimenes locekļu izstrādātajiem kritērijiem – tiek ņemts vērā, cik pamatīgs, dziļš un saturīgs ir veiktais pētījums, cik nozīmīgas detaļas par cilvēkiem, vietām, attiecīgiem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem tajā iekļautas. Daktera bērnu pieņemtais lēmums par prēmijas piešķiršanu īsi pirms izlaiduma tiek paziņots skolai un tas ir galīgs un negrozāms.

2014./2015.mācību gadā uz Kārļa Daktera Piemiņas prēmiju pretendēja četri ģimnāzisti: Estere Fedosejeva (“Šahs kā sporta veids Pļaviņu novadā”, darba konsultante Anita Seikovska), Viktorija Minajeva (“Pļaviņu novada lepnums – skolotāja Edīte Kupča”, konsultante Silga Stučka), Sintija Silagaile (“Iedzīvotāju mutvārdu liecības par Gostiņu vēsturi”), Mārcis Beķers (“Daugavas iela Pļaviņās 20.-21. gadsimtā”).

Atzīstot, ka arī pārējo pretendentu darbi ir labā līmenī, Kārļa Daktera ģimenes locekļi lēma, ka šogad prēmija nedalīti tiek piešķirta tikai vienam no četriem kandidātiem – Viktorijai Minajevai. Savā vēstulē Švalbes kundze rakstīja: “Izvēlējam Viktorijas darbu par Edīti Kupču kā par vienīgo balvas saņēmēju. Darbs skaidri parādīja autores sirsnīgo mīlestību un goda sajūtu par šo svarīgo cilvēku Pļaviņu vēsturē.” Jāatzīmē, ka šī gada prēmiju ieguvušais darbs ir īpašs arī ar to, ka tas ir pagaidām pirmais lielākais mēģinājums apkopot publicēto materiālu, laikabiedru liecību, dienasgrāmatas pierakstu un atmiņu stāstījumus par Edītes Kupčas dzīvi un darbu. Autore cer, ka viņas devums varētu tikt izmantots topošajai grāmatai par Edīti Kupču. Caur Viktorijas darbu netieši it kā atkal sastapās divas lielas un nozīmīgas personības – Kārlis Dakteris un Edīte Kupča. Patiesa cieņa viņu bagāto mūžu priekšā!

Skolas kolektīva vārdā vēlos pateikties Inesei Švalbei un viņas ģimenei par atsaucību un lielo ieguldījumu sava tēva Kārļa Daktera Piemiņas prēmijas saglabāšanā. Paldies par labo gribu, sapratni un laiku, kas veltīts mūsu skolēnu iesūtīto darbu izvērtēšanai. Pateicamies arī pārējiem ziedotājiem šī gada prēmijai – Karl F. Dakteris, Pēteris un Jeniffer Švalbes, Joseph un Katrina Querriera.

Aicinu mūsu vidusskolēnus turēt godā Kārļa Daktera piemiņu, savlaicīgi, aktīvi un atbildīgi iesaistīties visos priekšdarbos, kas saistīti ar kandidēšanu uz viņa vārdā nosaukto prēmiju, kā arī neaizmirst par saviem pienākumiem pēc prēmijas saņemšanas! Lai arī mūsos arvien vairāk iemājo iekšēja prasība pēc augstiem kvalitātes standartiem, patriotisma gars un cildenums!

Dziesmu un deju svētku likums nosaka, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, un šo svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks Rīgā no 2015.gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam.
Tradicionāli galvenās svētku norises vietas Rīgā ir Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions. Mežaparka Lielā estrāde vienlaikus var uzņemt līdz 14 tūkstošiem dziedātāju un līdz 40 tūkstošiem skatītāju. Savukārt Daugavas stadionam jānodrošina atbilstoša infrastruktūra Deju lielkoncertu rīkošanai, lai tiktu ievēroti visi drošības pasākumi 16 līdz 18 tūkstošiem skolēnu – tautas deju dejotājiem gan mēģinājumu, gan koncertu laikā.
Svētku programma ir ļoti plaša un daudzveidīga – katrs var izvēlēties sev tīkamāko un atbilstošāko pasākumu. Protams, ka  jārēķinās arī ar ierobežoto vietu skaitu atsevišķos pasākumos.
5.jūlijs 
19:00 Garīgās mūzikas koncerts  - Rīgas Sv. Pētera baznīca

6.jūlijs 
13:00 Interešu izglītības mākslas pulciņu audzēkņu izstādes „Rakstu darbi” atklāšana un konkursa laureātu apbalvošana  – Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
12:00 Piemiņas pasākumi  - Meža kapi
15:00 Piemiņas pasākumi – Dziesmu svētku parks
16:00 Tautas deju kolektīvu Laureātu koncerts – Latvijas Nacionālais teātris
17:00 Mūsdienu deju lielkoncerta ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem)  - Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
19:00 Bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts – Lielā ģilde

7.jūlijs
10:00 – 18:00 Pūtēju orķestru finālskate –  Lielā ģilde
12:00 Mūsdienu deju lielkoncerts –  Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
19:00 Mūsdienu deju lielkoncerts – Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
10:00 – 21:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs

8.jūlijs
10:00 – 20:00 Koru fināla konkurss –  Rīgas Latviešu biedrības nams, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
11:00 – 17:00 Folkloras kopu individuālās programmas – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
10:00 – 21:00 „Svētki Vērmanes dārzā” – Vērmanes dārzs
19:00 Tautas mūzikas koncerts – Koncertzāle „Rīga”
21:30 -23:00 ATKLĀŠANAS PASĀKUMS  - 11.Novembra krastmala (tikai dalībniekiem)

9.jūlijs
10 -21 „Svētki Vērmanes dārzā” –  Vērmanes dārzs
15:00 Pūtēju orķestru koncerta Ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem) –  Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
19:00 Folkloras konkursu uzvarētāju koncerts „Gudru ņēmu padomiņu” –  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
19:00 Tautas deju kolektīvu Ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem) –  VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
19:00 Pūtēju orķestru koncerts –  Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala

10.jūlijs
9:00 -16:00 Tērpu skate – konkurss Rīgas Latviešu biedrības nams
10:00 -21:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs
12:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
17:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
15:00 – 17:00 Folkloras kopu koncerti – Rotaļu programma – Laukums pie Brīvības pieminekļa
19:00 Pūtēju orķestru defile programma  - Laukums pie Brīvības pieminekļa
19:00 Kokļu mūzikas koncerts  - Lielā ģilde

11.jūlijs
10:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
15:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
10:00 – 21:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs
19:00 Noslēguma koncerta Ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem) –  Mežaparka Lielā estrāde

12. jūlijs
9:00 Dalībnieku svētku gājiens  - Vecrīga – Dailes teātris
10:00 – 17:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs
19:00 Noslēguma koncerts –  Mežaparka Lielā estrāde

Šajos svētkos ir pārstāvēts arī mūsu novads. Mežaparka Lielajā estrādē dalībnieku rindās būs divi Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvi – 5.-9.klašu koris (vad. Olga Krasutina) un vidusskolas jauktais koris (vad. Aiva Siliņa).
Savukārt Daugavas stadionā dejotprasmi rādīs Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.-9.klašu un 10.-12.klašu deju kolektīvs (vad. Ineta Reitere).
Dziesmu un deju svētki ir liels izturības un pārbaudījumu laiks, jo no ierastajiem mājas apstākļiem gandrīz nedēļas garumā pārceļamies uz dzīvi Rīgā. Pļaviņu kolektīvi šajos svētkos tiks laipni uzņemti un  izmitināti Rīgas 85. vidusskolā, Nīcgales ielā 22.
Gatavojoties svētkiem, aicinu ikvienu ielūkoties svētku mājas lapā dziedundejo.lv.
Īpaši aicinu ielūkoties sadaļā Dalībniekiem  un  Noderīgi zināt, jo svētku laikā mums visiem aktuāls ir jautājums par veselību un drošību. Esmu pārliecināta, ka ikviens no šeit sniegtajiem padomiem  noderēs!
Lūdzu vecākus ar saviem bērniem vēlreiz pārrunāt drošības, personīgās higiēnas un uzvedības jautājumus. Tikai ievērojot noteikumus varēsim pilnībā izbaudīt dziesmu un deju svētku burvību!
Mūsu kolektīvu izbraukšanas laiki  no Pļaviņu novada ģimnāzijas:
07.07.2015. plkst. 7.30 – 7.-9. un 10.-12.klašu deju kolektīvi
08.07.2015. plkst. 18.00 – 5.-9.klašu un vidusskolas jauktais koris
Tiksimies svētkos!

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa