Žetona vakars. Ik reizi citādāk …
Viss atkārtojas. Ja ne viss, tad daudz kas – noteikti. Gadalaiki. Lietus un saules dienas. Sniegputeņu laiks un mirkļi, kad sejā sitās skarbs vējš. Putnu kliedzieni virs Daugavas, pēdas labsajūta, iekāpjot jūnija zīdaini mīkstajā dārza zālē… Tas viss jau justs, un justs! Justs dienu no dienas, gadu no gada. Un tomēr – ik reizi justs citādāk. Ik reizes – atšķirīgi. Skatiens, skumjas, spīts, sapnis….Justs, un justs! Justs dienu no dienas, gadu no gada. Taču – ik reizi citādāk.


