23.septembrī, kad iestājās metroloģiskais rudens, 5.a  un 1.a klases devās ekskursijā pa maršrutu Pļaviņas – Koknese – Ķeipene.
Ekskursijas mērķis bija izzināt kultūrvēsturiskos objektus un to nozīmīgumu mācību procesā.
Iekāpjot autobusā, mūs sveica lieliskais šoferis Ojārs.Viņš mums paskaidroja noteikumus, kuri jāievēro ekskursijas laikā.Tad devāmies ceļā.
Pirmā  pieturvieta bija Koknese. Tur mums bija paredzēta „Pārsteigumu un piedzīvojumu taka vienā elpas vilcienā”, kuru vadīja  sirdsgudrā Inguna Žogota .Satikšanās notika pie Fauna galvas. Mūsu ceļš veda uz ieeju Kokneses parkā,  kur muižas dīķa malā atrodas tēlnieka , kādreizējā mūsu skolas zīmēšanas skolotāja Voldemāra Jākobsona veidotā strūklaka „Fauna galva”. Nofotogrāfējušies pie strūklakas, saņēmām dažādus uzdevumus/pienākumus.Tika ievēlēti 2 tīrības inspektori, rakstvedis, krāsu speciālists, rotdaris, dziesminieks, rotaļnieks un kārtības uzturētājs.Mēs gājām uz priekšu,uz priekšu, atpakaļ,atpakaļ (2x). Pēc tam devāmies pie Sama(koka figūra),kur tika stāstīts par lielākā sama izvilkšanu, un izspēlējām spēli „Zvejnieks”. Tālāk devāmies uz tiltiņu, neaizmirstot iedomāties vēlēšanos(tas jādara tiem, kas pirmo reizi dodas pāri kādam tiltam).Tālāk mums bija jādodas un jāuzmin tas koks, kurā varēja kārt šūpoles. Mums tas izdevās! Tad apskatījām skulptūru „Mūžība”, kurā tika vēstīts par to, ka četriem Kokneses parka vecajiem ozoliem ir apmēram 400 gadu. Vēlāk mūs sagaidīja pils spoki un lielgabali.Krustcelēs lēcām krustus, lai atrastu savu laimi.Iepazinām Pērses skaistumu, bet Kokneses estrādē izdejojām danci „Lācis”, pēc tam tikām apbalvoti. Saņēmuši  dāvanas, bijām priecīgi par tik brīnišķīgu sagaidīšanu. Tiešām taka” pagāja” vienā elpas vilcienā. Arī Tev iesaku apmeklēt!
Pēc tam devāmies uz piparkūku ražotni Ķeipenē, kur mūs sagaidīja viesmīlīgā saimniece, piparkūku feja Ilze, kura ar piparkūku cepšanu nodarbojas jau trešajā paaudzē.Mēs daudz ko uzzinājām par šo fabriku .Tur mums bija daudz dažādu jautājumu par to, ko piparkūku feja bija stāstījusi.Balvās bija kāda piparkūka. Piparkūkas mums iedeva nogaršot gan aukstas, gan siltas.Mēs arī varējam uzzināt daudzko jaunu un  interesantu, piemēram, ka zaļā krāsa uz piparkūkas ir selērija . Ķeipenes piparkūkas ir īpašas ar to, ka tajās izmanto daudz dažādu ogu.Piparkūkas bija ļoti garšīgas.Mēs arī varējām iegādāties piparkūkas.Bija ļoti interesanti un garšīgi.Paldies Ķeipenes piparkūku fabrikai un arī piparkūku fejai par interesanto stāstījumu un iespēju tās nogaršot.
Nākošais maršruta punkts bija Ķeipenes stacija. Šo centru 2005.gadā dibinājusi kinomākslas interesentu un atbalstītāju  biedrība ar mērķi popularizēt Sergeja Eizenšteina un citu leģendāru kinomākslas personību daiļradi, tādējādi veicinot kinomākslas un kultūras izglītību Latvijā. Šajā Eizenšteina komunikācijas centrā Ķeipenē ir uzbūvēta sauszemes bāka ar aeronavigācijas uguni un 66 pastkastītēm Latvijas un pasaules kino celmlaužiem, iepazinām piecus metrus augsto galdu ar diviem krēsliem kinomeistariem.Pa izbūvētajām kāpnītēm uzkāpām uz galda, lai palūkotos uz rudenīgi skaisto apkārtni.
Tad piestājām Šūpoļu parkā, pirmo reizi vienuviet redzējām tik daudz un dažādu šūpoļu:laivu,vecīša,galda,dzirnavu.Tās visas arī izmēģinājām.
Noslēgums bija  suņu audzētavā.Tur mums bija iespēja iepazīt viņu dzīvi. Mēs iepazinām haskijus un sporta suņus. Mums bija iespēja parotaļāties ar  sporta suņu ģimeni. Suņu ģimenē vecākus sauca tā: mammu Hera un  tēti- Zorro. Pēc suņu apmeklēšanas mēs bijām pelnījuši cienastu. Un cienājāmies ar skolas ēdnīcas sarūpētajām desiņām. Pēc tam bija atpūtas laiks sportiskām aktivitātēm. Tad bijām noguruši un braucām mājās.
Šī mācību ekskursija bija lieliska, varējām iepazīt tik daudz interesantā, praktiski darboties un izzināt apkārtējo pasauli.
Paldies par brīnišķīgo ekskursiju gribam teikt  mūsu vecākiem, kas atbalstīja šo maršrutu, Unas mammai Lanai Ivanovai, kas to noorganizēja. Paldies Līgai Rozenbergai un šoferim Ojāram par ekskursijas norisi. Paldies skolas ēdnīcas darbiniecēm par atsaucību ēdiena sagatavošanā! Paldies mūsu skolotājām Ilonai Lazdai un Armandai Lasmanei par to, kas viņas tādas ir! Paldies mums pašiem, ka ekskursija mums izdevās!
 
5.a klases preses nodaļa

24. septembrī plkst. 7.00 ilgi gaidītā klases mācību  ekskursija (balva par iegūto 1. vietu konkursā  „Gada klase” 5. klasē) varēja sākties. Mēs devāmies uz Cēsīm, lai uzzinātu daudz ko jaunu un  interesantu  un kopā ar klasesbiedriem aktīvi atpūstos.
Vispirms  mēs  apmeklējām ,,Mazo Brīnumzemi”- redzējām, kā darbojas miniatūrās automašīnas un dzelzceļš,  kā izgatavo mājas un  nostiprinājām savas zināšanas par drošību. Bija iespēja pašiem izgatavot mazu daļu pilsētas, kuru pēc tam varējām ņemt mājās.
Pēc nodarbības devāmies uz netālu esošo koncertzāli, kas ir atklāta pagājušajā gadā. Redzējām, kā darbojas multifunkcionālais iekārtojums un  paši iemēģinājām skatuvi, nodziedot dziesmu. Gide mums stāstīja ne tikai par koncertzāli, bet arī par Latvijas un Cēsu vēsturi.
Nākamais apskates objekts bija Cēsu Viduslaiku pils ar pastaigu pa  pils dārzu, kāpšanu  Rietumu tornī  lukturīšu gaismā, viduslaiku cietuma apskati  un dažādām aktivitātēm (rakstīšanu ar zoss spalvu, Livonijas ordeņa bruņinieku spēlēm, mūzikas klausīšanos, u.c.).
Ekskursijas nopietnākā un izglītojošākā  daļa bija galā  un mēs devāmies uz Ozolkalnā esošo piedzīvojumu parku “SUPERVĀVERE” izmēģināt vairāk kā 60 augstu un zemu kokos izvietotus virvju ceļus, pārejas un šķēršļus, kā arī nobraucienus pa trosēm. Laižoties pa garākajiem šāda veida nobraucieniem, varējām izbaudīt lapu krāšņumu Gaujas senlejā un silto laiku. Apmeklējot piedzīvojumu parku „SUPERVĀVERE”, mums bija iespēja pārbaudīt savus fiziskos spēkus, gūt gandarījumu par pārvarētiem  šķēršļiem, kā arī jautri pavadīt laiku kopā ar draugiem.
Vēlamies pateikties ikvienam, kurš atbalstīja mūsu klases aktivitātes pagājušajā mācību gadā!
Sirsnīgs paldies vecākiem par nesavtīgu palīdzību,  iesaistīšanos klases dzīvē un ziedojumiem, kas  deva iespēju apmeklēt visus iecerētos objektus!

                       6.b klases preses nodaļa un klases audzinātāja

Ilze Seipule, UNESCO ASP koordinatore Pļaviņu novada ģimnāzijā

Jau kopš 1953.gada pasaulē darbojas UNESCO Asociēto skolu projekts (ASP), kurā patlaban iesaistījušās 10 000 izglītības iestādes no 181 valsts. Šis projekts ir UNESCO izveidots starptautisks skolu sadarbības tīkls ar mērķi bagātināt mācību saturu, ieviest modernas mācību metodes un pilnveidot mācību vidi, kas veicina radošumu un piederības sajūtu savai valstij un pasaulei. Kā saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa, tās ir skolas, kas gatavas integrēt mācīšanas un mācīšanās procesos četrus 21. gadsimta izglītības balstus – mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt un mācīties dzīvot kopā. UNESCO ASP Latvijā darbojas kopš 1990. gadu sākuma, un to koordinē un vada UNESCO LNK.
Šī mācību gada sākumā dažādos valsts medijos tika ziņots, ka UNESCO ASP ir uzņemtas 32 izglītības iestādes Latvijā, kas projektā darbosies no 2015. gada līdz 2018. gadam. Esam patiešām priecīgi, ka ir atbalstīts mūsu sagatavotais projekta pieteikums un starp šīm 32 atlases konkursu izturējušajām skolām ir lasāms arī Pļaviņu novada ģimnāzijas vārds! (Vairāk: http://www.skolas.unesco.lv/lv/unesco-asp-skolas/unesco-asp-dalibskolas-2015-2018-1/unesco-asp-dalibskolas-2015-2018/.)
Šis projekts paredz aktīvu darbošanos dažādās jomās. 2015.-2018. gadā UNESCO ASP dalībskolas īstenos daudzveidīgas aktivitātes četros tematiskos virzienos: kultūrizglītība un vērtībizglītība, cilvēktiesību izglītība, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai, ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi. Mēs esam to 12 Latvijas skolu vidū, kuras padziļināti darbosies virzienā „Vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un „ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi”.
Darbošanos UNESCO ASP esam jau veiksmīgi uzsākuši. Pirmā mūsu lielākā aktivitāte ir piedalīšanās starptautiskajā izglītības akcijā ”Pasaules lielākā mācību stunda”, kura no 28. septembra līdz 4. oktobrim norisinās vairāk nekā simts valstīs vienlaicīgi (skat. http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1328-pasaules-lielaka-macibu-stunda-50-skolas-ari-latvija). Temati, kam veltīts pasaules lielākās mācību stundas saturs, ir ļoti plaši. Tie aptver svarīgus globālās izglītības jautājumus – veselība un labklājība, izglītība un prasmes dzīvei un darbam, taisnīga pasaule, nabadzība, ilgtspējība, dzimumu līdztiesība, vides aizsardzība, miera kultūra, globālā atbildība.
Oktobrī  skolā vēl plānojam vairākus pasākumus, veltītus UNESCO nedēļai. Lai atzīmētu Latvijas pievienošanos pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, UNESCO LNK no 12. līdz 18. oktobrim to rīkos jau piekto reizi (skat. http://www.unesco.lv/lv/unesco-nedela-2015-1/unesco-nedela-2015/). UNESCO šogad atzīmē 70. gadadienu.
No 15. līdz 16. oktobrim piedalīsimies UNESCO 70. gadadienai veltītā konferencē Kuldīgā, kurā notiks arī sertifikātu svinīgā pasniegšana UNESCO ASP jaunajām dalībskolām.
Domāju, ka mūsu skola un skolēni, darbojoties šajā projektā, būs tikai ieguvēji. Iesaistīšanās UNESCO programmu un mērķu īstenošanā, ievērojot cilvēktiesību, globālās atbildības, demokrātijas un starpkultūru dialoga principus, veicinās personības attīstību, radošu un inovatīvu domāšanu, veiksmīgu socializāciju, ilgtspējīgu dzīvesveidu un zināšanu un prasmju tālāknodošanu. Dalība UNESCO ASP tīklā saistās arī ar noteiktu prestižu un kvalitātes zīmes iegūšanu un uzturēšanu skolas tēlā un izglītības procesā, kā arī ar skolas atpazīstamību nacionālajā un starptautiskajā mērogā.

Direktores vietniece izglītības jomā Ilze Seipule

 23.septembrī mūsu skolā uzņēmām 25 dažādu Zemgales pašvaldību jauniešu lietu speciālistus un skolu pedagogus, kuri publicitātes kampaņas “ES struktūrfondu ieguldījums jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās” ietvaros viesojās Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas un Pļaviņu novadā. Šo pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Zemgales Plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
Pie mums viesi vēlējās tuvāk iepazīties ar diviem skolā realizētajiem ERAF projektiem: „Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” un „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā” (Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola bija mūsu skolas, Pļaviņu novada ģimnāzijas, iepriekšējais nosaukums no 25.09.2003. līdz 20.08.2009.).
Gatavojoties Zemgales pašvaldību delegācijas uzņemšanai, nācās atsaukt atmiņā arī daudzus ar projektu īstenošanu saistītus faktus, kuri varbūt laika gaitā jau nedaudz piemirsušies. Tāpēc vēlreiz atgādināšu, ka ERAF projekts „Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” tika apstiprināts 2009.gada 11.maijā, tā  realizācijai paredzētais laiks bija seši mēneši, lifta-pacēlāja svinīgā atklāšana notika 2009.gada 16.decembrī. Projekta kopējās plānotās izmaksas bija 98107.84 LVL, attiecināmās izmaksas – 928894.64 LVL, ERAF finansējums – 78969,44 LVL, valsts dotācija: 6867,1 LVL, pašvaldības budžeta finansējums 6967,1 LVL. Lai nodrošinātu skolas pieejamību  skolēniem, skolotājiem un citām personām ar kustību traucējumiem, tika uzstādīts pacēlājs, izbūvēts piebraucamais ceļš pie lifta un ierīkots sanitārais mezgls.
ERAF projekta „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā” mērķis bija nodrošināt izglītības dabaszinātnēs un matemātikā kvalitātes paaugstināšanu, uzlabot skolēnu vispārējo zināšanu līmeni, attīstīt skolēnu praktiskās iemaņas, aktivizēt skolēnu dabaszinātniskās izziņas procesu. Šī projekta īstenošanas gaitā tika veiktas šādas aktivitātes:

• materiāli tehniskās bāzes izveide izglītības programmu īstenošanai bioloģijā, fizikā, matemātikā, daļēji – ķīmijā;
• 25 darbavietu darbam ar datoru izveide prioritārajos mācību priekšmetos;
• nepieciešamo iekārtu, piederumu, aprīkojumu un tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana.

Šī projekta kopējās apstiprinātās attiecināmās izmaksas bija 135635,78 LVL, ERAF finansējums: 115290,41 LVL, valsts dotācija: 10172,68 LVL, pašvaldības budžeta finansējums 10172,68 LVL. Projekts tika apstiprināts 2009.gada 22.janvārī, tā tehniskā realizācija noslēdzās 2011.gada pavasarī.
Paldies kolēģiem Evitai Valdbergai, Irai Ņikiforovai, Valdim Silovam, kuri dalījās pieredzē un visiem uzskatāmi parādīja, kā ikdienas darbā tiek izmantota dabaszinātņu projekta ietvaros izveidotā materiāli tehniskā bāze.
Zemgales pašvaldību pārstāvji interesējās arī par citiem skolas dzīves jautājumiem.

Armanda Lasmane, Pļaviņu novada ģimnāzijas skolotāja

 
2015. gada 18. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pulcējās 50 centīgākie un radošākie skolēni un viņu skolotāji no dažādām Latvijas skolām, lai piedalītos noslēguma pasākumā, kurš notiek kopš 2012. gada. Pasākumu atklāja Inese Tauriņa, uzdodot dažādus āķīgus jautājumus pasākumu dalībniekiem, kas saistīti ar dabu un tās parādībām, pēc tam visus klātesošs sveica Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņs, izsakot gandarījumu par paveikto šajā mācību gadā, kā arī brīdināja, ka nākošajā gadā audzējamo augu sarakstā būs kāds no eksotiskajiem augiem. Taču tas lai paliekot noslēpums līdz nākamajam konkursam. Protams, visus konkursa dalībniekus uzrunāja Botāniskā dārza saimniece Anta Sparinska, kura visiem klātesošajiem atgādināja, ka cilvēka mūža nepietiks augu pasaulei, tāpēc svarīgi to iepazīt un izzināt jau tagad. Pēc tam visi uzaicinātie devās piedzīvojumā pa Botānisko dārzu, iepazīstot palmu māju, kurai pēc 3 gadiem būs 50, jo tās pamati tika likti 1958.gadā. Tajā aug neparasti augi : Austrālijas svētais koks, banānkoks, kafijas koks u.c., visaugstākais ir fīkuss jeb gumijkoks, kura augstums ir 24 m . Pēc tam skolēni devās ekspedīcijā uz dīķmalu, kur bija jāatpazīst augi, kas tajā aug.      Tad skolēniem vajadzēja izveidot varavīksni no dārzā atrastajiem augiem, tādējādi noskaidrojot, kuri augi ir dārzeņi, kuri ogas.
Noslēgumā visi izspēlēja spēli ”Cilvēks pie cilvēka”, skolotāji izveidoja mežu, kurā dzīvo putni, 2 skolēni bija vanagi. Ik pa brīdim ieradās malkas cirtēji un mežu izcirta, tādējādi parādot, ka putniem ligzdas vīt mežos būs neiespējami,  ja netiks plānota mežu izciršana.
Šogad konkursā iesaistījās vairāk nekā 2000 jauno dārznieku – pētnieku. Šī gada uzdevums bija izaudzēt trīs augus – pīlādzi, ciedru priedi un piparmētru, aprakstot to augšanas gaitu „Augu dienasgrāmatā”, kā arī  meklēt visa veida informāciju par šo augu audzēšanu. Latvijā skolēni izaudzēja 789 augus, 376 piparmētras, 365 ciedru priedes, bet tikai 48 pīlādžus. Mums visi augi, arī pīlādzis, izauga Sonorai Balodei. Priecājamies, ka viņai tas izdevās.
Kopumā izvērtēšanai tika iesūtīti 203 komandu darbi un 219 individuālie darbi, no kuriem labāko darbu autori saņēma galveno balvu – ielūgumu uz noslēguma pasākumu.
Mūsu skolu tajā pārstāvēja skolēni no 1. – 6. klasei. Komandas kapteine bija enerģiskā Guna Elīte. Ļoti sīvā konkurencē mūsu skola, piedaloties šādā konkursā, guva uzvaru starp 4.-6.klašu komandām. Komandā startēja Guna Elīte un Linda Kudrjavceva. Paldies Gunai Elītei un Lindai Kudrjavcevai un Sonorai Balodei par mērķtiecīgu un jēgpilnu darba veikšanu un organizēšanu vienaudžiem.   Mēs lepojamies ar jums!
Mīļie projekta dalībnieki, vecāki! Paldies par sadarbību un atsaucību, piedaloties stādu audzēšanas konkursā, kurā jums bija iespēja būt pētniekiem, bet vecākiem padomdevējiem! Aicinu jūs, jaunie pētnieki, izplest savu zināšanu spārnus un izbaudīt lidojumu kopā ar tiem, kas jūs atbalsta! Cienījamie vecāki, radiet savos bērnos vēlmi darboties, veicinot labizjūtu par paveikto!  Lai 2015./2016. mācību gadā mūsu kopīgais darbs ir pilns izaicinājumiem!
 
Sonora Balode,
Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.b klases skolniece
 
Manuprāt, noslēguma pasākums bija izdevies. Tajā bija iespēja aplūkot Botānisko dārzu. Noslēguma pasākumā izpildījām dažādus uzdevumus, kuri bija saistīti ar dārzkopību. Pildot uzdevumus es uzzināju daudz ko jaunu. Ieguvu jaunas zināšanas par augiem. Interesanti bija noskatīties, kā citi bija veidojuši darba prezentācijas. Paldies konkursa ”Dārzniecība” veidotājiem par iespēju piedalīties konkursā1
 
Guna Elīte,
Pļaviņu novada ģimnāzijas projekta „Dārznīca” komandas kapteine
 
Uzsākot šo projektu, mēs visi apzinājāmies, ka tas nebūs viegli. Mēs katrs kaut reizi bijām laistījuši istabas augus un ravējuši dārzus. Vairums no mums bija redzējuši, kā uz istabas palodzes aug un attīstās mazie tomātiņi. Visi bijām redzējuši gan pīlādzi, gan piparmētru, taču redzējis ciedrupriedi bija tikai retais!
Pirms stādījām augus, mēs katrs sagatavojām zemi, kurā gatavojāmies likt augu sēkliņas. Sākumā zemi aplējām ar nelielu daudzumu ūdens un tad to kārtīgi izirdinājām un izspaidījām tā, lai tā nebūtu nedz pārāk sausa, nedz pārāk slapja. Kad augsne bija pietiekoši mitra, mēs to likām podiņos un likām iekšā sēkliņas. Kad bijām pabeiguši  darbu, mums podiņus uz divām nedēļām vajadzēja novietot ēnainā vietā.
Pēc divām nedēļām mēs podiņus varējām nolikt saulītē un gaidīt, kad no zemes izsprauksies mazi, zaļi asniņi.
Projekta noslēgumā mums vajadzēja aizpildīt „Augu dienasgrāmatas”, aprakstīt pētījuma rezultātus, atrisināt krustvārdu mīklas, tas bija tāpat kā piedalīties vides konkursu olimpiādē, tikai atšķirība ir tā, ka šeit darboties vajadzēja pusgadu.
Pateicoties šim projektam, mēs visi esam ieguvuši vairāk informācijas par dažādām augu grupām un par to izcelsmes valstīm. Esam sapratuši, cik daudz nostāstiem bagātu un leģendām apvītu augu mums ir visapkārt. Mēs visi esam sapratuši, cik daudz pūļu aizņem viena stādiņa iesēšana, izaudzēšana un aprūpe,  pētījuma veikšana un rezultātu apkopošana.
Es, Guna Elīte, kā Pļaviņu novada ģimnāzijas komandas kapteine vēlētos teikt paldies Aleksandram Krivašonakam, Viviānai Nikaļukai, Alīnai Stafeckai, Diānai Losevai, Diānai Hāzei, Alīnai Jēkabsonei, Leldei Elīnai Pitjukevičai, Evai Meļihovai, Evitai Meļihovai, Kristai Priedei, Sonorai Balodei, Unai Ivanovai, Lailai Bicālai un Paulai Bicālai, Lindai Kudrjavcevai  par ieguldīto un paveikto darbu  līdz galam, jo, diemžēl, visi projektā iesaistītie to nepaveica. Paldies  vēlos teikt skolotājai Armandai Lasmanei un Lindai Kudrjavcevai par to, ka Jūs spējāt man palīdzēt grūtos brīžos, kā arī atbalstīt mani gan ar padomu, gan arī ar darbu tad, kad tas bija nepieciešams. Skolotājai arī par to, ka mūs iesaistīja jaunā aktivitātē, tādējādi dodot iespēju iepazīt dabas pasauli, iegūt iespēju praktiski darboties, ar savu veikumu iepriecinot sevi, savas ģimenes. Lai cik daudz mēs katrs būtu darījis,vislielākais paldies ir jāsaka mūsu vecākiem, kas  palīdzēja mums kopā līdzdarboties, aplaistīja mūsu augus, kad mēs paši to neizdarījām, kas atgādināja un palīdzēja, ja tas bija nepieciešams, aizpildot augu dienasgrāmatas, kā arī sniegt padomu par augu mēslošanu.
Paldies skolas administrācijai par atbalstu, nosūtot mūsu darbus žūrijai izvērtēšanai, ceļa izdevumu segšanai, braucienā uz noslēguma pasākumu.
Paldies Latvijas Stādu audzētāju biedrībai, kas konkursu rīko jau ceturto gadu ar Eiropas Savienības un Latvijas Zemkopības ministrijas atbalstu.
Liels paldies visiem, kas iesaistījās projektā! Piedalieties arī jūs, lai priecētu ar savu veikumu sevi, savas ģimenes, skolu un novadu!