Paviu novada imnzija - skolas ka

Pļaviņu novada ģimnāzija

skola, kurā dators ir tavs draugs

Paviu novada imnzija - logo

Raksti ar atslēgvārdu: dzejas diena

Dzejas dienu pasākums Odzienas filiālē

dzeja

Dzejas dienas ir viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām. 1965.gadā, kad Rainim aprit 100.dzimšanas diena, rodas ideja par dzejas dienu organizēšanu, taču savu gaitu tās uzsāk 1966. gadā, kad toreizējā Padomju rakstnieku savienība nolemj dibināt dzejas dienu tradīciju.

Katru gadu septembrī Latviju pāršalc Dzejas dienu sarīkojumi. Tie tradicionāli sākas Rīgā un pamazām, pilienu pa pilienam, kļūst arvien apjomīgāki, kamēr pārņem visu Latviju.

Šogad dzeja dienām īpaša nozīme,jo svinam Raiņa 150. dzimšanas dienu. Parasti dzejas dienas sākas Raiņa dzimšanas dienā -11. septembrī ,un dzeja svin savus svētkus visu septembra mēnesi.Dažādās Latvijas vietās pulcējas ievērojami dzejnieki, rakstnieki, literāti un ārzemju viesi.Tiek lasīta dzeja,bieži uzstājas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi-kori,deju grupas,orķestri u.c. Bieži piedalās arī dažādu teātru aktieri. Arī mūsu pienākums ir saglabāt un kopt šo kultūras mantojumu, iedziļināties latviešu tautas dzejas valodas bagātībā.

Kopā ar Odzienas filiāles skolēniem, skolotājām un novada kultūras darbiniekiem, centāmies noorganizēt skaistu dzejas dienu  pasākumu pie Vietalvas lepnuma -Ausekļa ozola.

Pasākuma iespaidi skolēnu viedokļos .

18. septembrī mūsu skola piedalījās Dzejas dienās. Spožā saulē un vējā mēs sēdējām pie Vietalvas lepnuma – Ausekļa ozola. Šajā mājīgajā atmosfērā lasījām un klausījāmies dažādu rakstnieku, protams, arī Raiņa un Aspazijas dzejoļus. Katrs bija sagatavojis vienu dzejoli,  pēc lasīšanas apspriedām dzejas jēgu un nozīmi, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Vēlāk klausījāmies mūsu ciemiņa-rakstnieces-Lindas Šmites runā. Viņa stāstīja par savu „ceļu” grāmatu rakstīšanā, par savām jau izdotajam grāmatām,lasīja savas novadniecesSarmītes Rodes dzeju . Rakstniece bija priecīga par to, ka ir nokļuvusi tik skaistā vietā, kā Vietalva.Pēc Lindas Šmites stāstījuma mēs dzērām tēju, ēdām cepumus un  sirsnīgi  sarunājāmies par dzeju, literatūru un kultūru.Manuprāt, nozīmīgi bija tas, ka katrs skolēns, kurš bija atbraucis, piedalījās. Neviens nepalika vienaldzīgs un sajutās kā aktīvs pasākuma līdzdalībnieks. Es vēlētos, lai katrs cilvēks šajos svētkos kaut nedaudz pievērstos latviešu izcilāko dzejnieku darbiem, jo mūsu rakstnieki tiešām ir apbrīnojami un cienījami cilvēki.(Evija Mahliņeca-8.e klase)

18.septembris bija skaista atpūtas un mācību stunda vienlaicīgi.Mēs piedalījāmies Dzejas dienu pasākumā, kurā svinējām izcilā latviešu dzejnieka –Raiņa 150. dzimšanas dienu.Jauki, ka uz šo pasākumu bija atnākuši arī daži vecāki,pagasta kultūras darba organizatore, arī bibliotekāri . Šis pasākums bija daudz savādāks nekā tie, kas notiek skolā; patīkama rudens atmosfēra, jauka tikšanās ar rakstnieci Lindu Šmiti, kuru intervēja mūsu skolas 6. klašu skolēni, jo latviešu valodas stundā lietišķo rakstu apguvē ir tēma par intervijas veikšnu un publicēšanu, tāpēc bija reāla iespēja to veikt praktiski.(Līva Čepule-7.e klase)

Intervijas sižets ar rakstnieci Lindu Šmiti.(Lauris Katkevičs-6.e klase)

L.K.-Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar rakstniecību?

L.Š.-Rakstu jau kopš skolas laikiem, taču sākumā tie bija tikai labi domraksti.Vēlāk aptvēru, ka man padodas arī grāmatu rakstīšana,jo idejas grāmatu rakstīšanai dzima

pēc katras jaunas grāmatas uzrakstīšanas.Rakstu gan bērniem gan pieaugušajiem lasītājiem.

L.K.-Vai ir interesanti rakstīt?

L.Š-Rakstīt ir interesanti,jo cilvēks var izstāstīt visas savas domas, idejas, iztēloties sižetu pēc saviem ieskatiem.

L.K.-Vai rakstāt arī dzeju?

L.Š-Dzeju nerakstu, taču šodien dzejas dienās gribu nolasīt savas novadnieces Sarmītes Rodes dzejoļus, kuri tematiski līdzīgi manu grāmatu sižetiem.

L.K.-Kuras no savām grāmatām Jūs ieteiktu mums izlasīt?

L.Š-Gribētos jau ieteikt visas, taču zinu, ka tā tas nenotiek.Labi būtu , ja izlasītu:”Karotājkarotes”,”Liedaga bērni”,”Vella skuķis”

Šadā literārajā gaisotnē pagāja dzejas dienu pasākums.

Visapkārt rudens tumsa un migla, un pelēkas skumjas

Bet manā pļavā-spilgtas krāsas ,gaisma

un mirdzums kā vasaras jāņtārpiņu naktī…..

Tikai tā var pārvarēt rudens tumsu-

Stādot cerību asnus,

Starojot mīlestībā un

Saglabājot siltu un dedzīgu sirdi…

Lai Jums vienmēr ir šīs dedzīgās sirdis darot nozīmīgus darbus un lasot arī dzeju, kura nekad nemelo!

Latviešu valodas un literatūras skolotāja- Indra Ozoliņa.

IMG_1504IMG_1506IMG_1514IMG_1515

Dzejas dienas Odzienā

Septembris kultūras dzīvē ir nozīmīgs mēnesis, kad pilsētās un laukos notiek dažādi pasākumi, lai atzīmētu Dzejas dienas. Lai gan vērienīgākie notikumi ir Rīgā, tomēr arī mūsu novadā un skolā atzīmējam šo dienu.
19. septembris Odzienas filiālē bija literatūrai veltīta diena, jo 9.e klases skolēni ar klases audzinātāju starpbrīžos rīkoja dažādus konkursus – „Vārdu pavēlnieks”, „Atskaņu meistars” un „Esam mākslinieki”. Šajās aktivitātēs varēja piedalīties gan individuāli, gan klašu komandas. Tika prezentēta arī pirmā Dzejas dienu avīzīte, kurā apkopota informācija par Dzejas dienu vēsturi un Ausekļa ozola nozīmību, kā arī atziņas par literatūru un lasīšanu un 5.-8.klašu skolēnu literārie veikumi.
Tomēr lielākais pārsteigums bija dzīva literārā tēla viesošanās skolā. Šogad mūs apciemoja bērnu grāmatu autore Vita Štelmahere ar savu suni Roli, kurš ļoti veiksmīgi ir „pārtapis” kolorītā personāžā.
Kamēr rakstniece stāstīja par saviem darbiem, skolēniem bija kāds uzdevums, kas vēlāk pārtapa mākslinieciskā veidojumā. Proti, katram klausītājam bija jāuzraksta uz sagatavotām lapiņām kāds labs vārds, lai to varētu pielīmēt Labo vārdu kokā, veidojot krāsainu pīlādža attēlu.

Olimpiski dzejiskā diena

Olimpiski dzejiskā diena Odzienā 2013 27. septembrī Odzienas filiāles skolēni, skolotāji un vecāki pierādīja, ka sportiskās aktivitātes ļoti labi sader kopā ar dzejas lasīšanu un radīšanu.

Diena iesākās ar rīta rosmi lielajā hallē, un visiem klātesošajiem bija iespēja iekustināt muskuļus, pildot dažādus iesildīšanās vingrinājumus skolotājas Lauras vadībā. Tālāk sekoja ļoti aktīva rīta vingrošana kopā ar Olimpiskās komitejas veidotā video varoņiem.

Pēc tik enerģiskas pirmās stundas pienācās maza atpūtas pauze, kurā tika sadalīti pienākumi, iekārtota zāle un vecāki aizvesti uz sapulces telpu. Kamēr vecāki tika iepazīstināti ar jaunumiem par skolas dzīvi, skolēni, sadalījušies klašu komandās, veica dažādus sportiskus uzdevumus. Vēlāk zālē savu varēšanu pierādīja arī vecāki, kuri izmēģināja ne tikai basketbola soda metienus un lekšanu ar aukliņu, bet arī sacentās stafetē ar 9. klases skolēniem.

Pēc pusdienām visi pulcējāmies skolas mazajā zālē, kur notika tikšanās ar dzejnieci, latviešu valodas un literatūras skolotāju, literatūrkritiķi Ivetu Ratinīku. 8. un 9. klases skolēni bija sagatavojuši viešņai dzejas kompozīciju par rudeni (klausāmā variantā), un veiktos darbus varēja aplūkot mazā izstādē (skatāmā variantā).

Sarunas laikā dzirdējām Ivetas dzeju, saņēmām atbildes uz dažādiem interesējošiem jautājumiem, kā arī kopā radījām ideālā dzejnieka portretu, rakstījām dzejoļus ar atskaņām un sacerējām pasakas par dzejnieces kaķi. Pasākumam beidzoties, visi bija apmierināti, jo Ivetas vērtējums, ka liela daļa skolēnu ir topošie literāti, lika saprast, ka literatūras apguve var būt aizraujoša izklaide. Savukārt vecākiem tā bija lieliska iespēja, kopā darbojoties, vienu skolas dienu pavadīt kopā ar savām atvasēm.

Paldies visiem par izturību!

Skolotāja Laura

Dzejas dienas zem Ausekļa ozola

Dzejas dienas zem Ausekļa ozola Tikai vienu valsi,
Ruden, tev lūdzu –
Griez mani lapkritī šai!
Dejosim abi šais godos
Par godu vasarai…
(Gundega Salna)

17. septembrī Odzienas filiāles skolēni un skolotāji, kā arī citi interesenti varēja vienkopus baudīt dabas un vārdu krāšņumu pie Ausekļa ozola. Lai gan dabā vēl tikai sāk uzplaukt košais lapu zeltojums un ugunskuru vizmojums kokos, toties rakstītā vārda piekritējiem svētki ir ikreiz, kad laba grāmata rokās.

Šogad ciemos bija uzaicināta rakstniece un bijusī skolotāja Inguna Bauere, kura pastāstīja par to, kā viņa kļuva par literāti, kā top viņas romāni, kāpēc kultūras vēstures zināšanas un savas dzimtas izpēte ir tik nozīmīgas. Klausītājiem bija iespēja uzdot jautājumus, aplūkot rakstnieces grāmatas un saņemt arī autogrāfu. Kamēr skolotāja Laura stāstīja viešņai par Ausekli un viņa darbību Vietalvā, tikmēr skolēni cītīgi pildīja burtu – skaitļu mīklu. Par paveikto visas klases saņēma skolotājas Guntas sarūpētās dāvaniņas.

Bet kas gan būtu Dzejas dienas bez pašas dzejas? Lai atgādinātu sanākušajiem, ka klāt ir gada košākais mēnesi, 7. un 8. klases skolēni lasīja dažādu autoru dzejoļus par rudeni. Pasākuma izskaņā visiem pēc kārtīgi padarīta darba tika pa pīrādziņam un siltai zāļu tējas krūzītei.

Skolotāja Laura Avotiņa

Dzejas dienas pie Ausekļa ozola

Pēc ilgāka pārtraukuma šogad tika atjaunota tradīcija atzīmēt Dzejas dienas pie Ausekļa ozola Vietalvas pagastā. Pasākuma vadītāja Gunta Žilde iepazīstināja Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiāles skolotājus, skolēnus un pagasta iedzīvotājus ar 19.gs. beigu posma notikumiem Vietalvas pagastā, kuri līdzās Piebalgas un Lielvārdes pagastiem Vietalvu bija izveidojuši par kultūrvēsturisku centru Vidzemē. 1680. gadā te nodibināja vienu no pirmajām draudzes skolām, 1871. gadā – labdarības biedrību, 1885. gadā uzcēla pirmo tautas namu Latvijas laukos. Vietalvas luterāņu baznīcā, kas celta 1817. gadā, mācītāja A. Niedras vadībā aizsāka mirušo piemiņas dienas tradīcijas Baltijā. Tagad kapusvētki ir neatņemams pasākums Latvijā visas vasaras garumā.

Daudziem bija jautājums, kāpēc ozols ir nosaukts Ausekļa vārdā. Dzejnieks Auseklis(īstajā vārdā Miķelis Krogzemis) vairākas reizes (1873.-1875.) ciemojās Vietalvā pie skolotāja Jura Kalniņa (pseidonīms Prātkopis) draudzes skolā, pie muižas pārvaldnieka Jura Bora, kā arī Odzienas „Draudavās” pie brāļiem Siliņiem. Dzīvojot draudzes skolā viņš bieži uzturējās pie ozola, kas atradās netālu no bijušās draudzes skolas. 20.gadsimta 70-tajos gados dzejnieka Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa šo ozolu nosauca par Ausekļa ozolu. 1981.gadā pie ozola atklāja piemiņas akmeni.

Skolēni lasīja savus konkursam “Apvij Latvijai tīru ,zaļu jostu” dzejoļus, kuros skanēja pārdomas par Latvijas vides saudzēšanu un veidiem, kā padarīt mūsu valsti tīrāku, sakoptāku, skaistāku un zaļāku.

Skolotāja Laura Avotiņa pastāstīja par to,kā aizsākušās Dzejas dienas.Par oficiālo Dzejas dienu tapšanas laiku uzskata 1965. gadu, kad tika svinēta Raiņa simtā dzimšanas diena. Šis gads Latvijā bija izsludināts par Raiņa gadu ar kulmināciju 11. un 12. septembrī, ko dēvēja par Raiņa dienām.

Arī filiāles skolotāji,atceroties Dzejas dienas padomju gados, kuros dzejas nozīme bija īpaši liela, runāja sev tuvāko autoru dzeju.

Īpašu interesi izraisīja viesos atbraukušās Pļaviņu rakstnieces un dzejnieces Aldonas Cinītes teiktais.Viņa lasīja savus dzejoļus, kuros bija gan smeldze, gan smaids par cilvēkiem,viņu attieksmi pret dzīvo radību. Rakstniece ar patiesu aizkustinājumu runāja par mūsu četrkājainajiem draugiem suņiem un aicināja nepaiet garām ar vienaldzību ,bet vienmēr būt atsaucīgiem un iejūtīgiem tad, kad redzam, ka viņiem tiek darīts pāri. A. Cinīte iepazīstināja ar savām izdotajām grāamtām. Tādu pavisam ir četras. Pēdējā “Lūdzu, palīdzi man!” ir aizkustinošs stāsts savu draugu – suni Ringo, kurš saprot vārdus un reizēm rīkojas arī kā cilvēks. Autore uzskata, ka suņi ir viens no pasaules brīnumiem. Par viņiem ir jārūpējas, tad suņi vienmēr būs uzticami cilvēka draugi. Viņa priecājās par skaisto vietu un noorganizēto pasākumu un teica paldies par rudens ziediem.

Pasākuma noslēgumā visi cienājās ar tēju un ābolkūku un vēroja, kā caur ozola zariem ar tikko dzeltēt sākušajām lapām rotaļājas saule un pakšķēdamas krīt zīles.