No 19. – 20. maijam Līvānos notika 34 bērnu un jauniešu nemateriālās kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku 2018″, kurā piedalījās Pļaviņu novada ģimnāzijas folkloras pulciņa dalībnieces.

Pirmajā dienā Līvānu novada Kultūras centra laukumu pie strūklakas, lai atklātu sarīkojumu piepildīja bērni tautas tērpos. Pavisam astoņdesmit viens folkloras kolektīvs no visiem Latvijas novadiem, un arī mēs bijām to 1500 bērnu vidū, kuriem ir mīļa tautas dziesma, deja, anekdotes, pasakas un teikas.

Pēc atklāšanas varēja klausīties folkloras kopu individuālās programmas, piedalīties interaktīvās darbnīcas ar amatniekiem, spēlēm un rotaļām. Mums visvairāk patika kokgriezumi, lupatu lelles pagatavošana un zelta zivtiņu ķeršana. Iemēģinājām arī koka kājas, slēpošanu pa trim, laipošanu un bizīšu pīšanu. Minējām pēc garšas zāļu tējas un samīļojām kaziņu. Vēlāk bija iespējams klausīties un mācīties folkloras konkursu uzvarētāju koncertus. Pirmā diena noslēdzās ar “Saldo Danču vakaru”, kura starplaikos bija stāstu laiks, kad katrs, kas vēlas, var pastāstīt kaut ko īpašu.

Otrā diena aizsākās ar gatavošanos gājienam un lielajam novadu koncertam “Kā tur bija, tā tur bija cīrulīša kāziņās”. Noslēgumā rotaļu sarīkojums “Rotaļu vija Latvijai”.

Gribam teikt paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja mums piedalīties folkloras nacionālajā sarīkojumā.

Pļaviņu novada ģimnāzijas folkloras pulciņa skolotāja Agita Lindenberga

16. maija pēcpusdienā Svinību zālē tikās bijušie skolotāji ar pašlaik skolā strādājošajiem – vadību, skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem, lai kopīgi atskatītos uz skolas 100 gados paveikto.

Simts gados tik tiešām ir iespēts daudz, un kopīgās lietas sasaistīja pagātni ar tagadni. Kā nerimstošie Daugavas ūdeņi, arī skola ir mainījusies – reizēm plūdusi rāma, reizēm bangojusies līdzi vējiem. Taču gultne un krasts ir palikuši kā virziena rādītāji. Nododot iesāktās tradīcijas nākošajām paaudzēm un radot jaunas vērtības, tiek pateikts vislielākais paldies tiem, kas bijuši klāt sākumposmā. Tāpēc, godinot bijušos skolotājus, tika rādīts tas, kas skolā notiek šodien.

Vispirms sanākušie klausījās koncertu, kurā piedalījās interešu izglītības kolektīvi I. Reiteres, O. Krasutinas vadībā, kā arī S. Stučkas sagatavotie runātāji un konkursa „Dziedošās klases” pārstāvji. Par patīkamu pārsteigumu bija parūpējušies tagadējie skolas skolotāji, kuri nodziedāja divas dziesmas. Skolas vadība ar simtgades suvenīriem sveica visus bijušos skolotājus. Kopīgās sarunās un tikšanās priekā tika atmiņā atsaukti skolas un darba gadi, pieminēti bijušie kolēģi un uzklausīti laba vēlējumi. Vēlāk bija iespēja nokļūt Bāru kalna kapos, lai aizdegtu svecītes un noliktu ziedus.

Paldies visiem kolektīvu vadītājiem, klašu audzinātājiem un skolotājiem par ieguldīto darbu un laiku, veidojot simtgades pasākumus! Paldies skolas vadībai par sarūpētajām dāvanām un svētku kūku!

12►

9. maiju atzīmējam kā Eiropas dienu. Ja pagājušajā mācību gadā organizējām čekpointu 6.-12.klašu skolēniem, tad šogad  skolas politklubs un desmito klašu skolēni  no  7.- 11. maijam viesojās  sākumskolas klasēs un vadīja nodarbības. Lasīt vairāk.

15. maijā Rīgā, Juglas vidusskolā notika skolu šaha olimpiādes fināls, kurā starp 220 dalībniekiem piedalījās arī Zemgales reģiona 2. vietas ieguvējs, mūsu skolas 4.b klases skolēns Edgars Osipausks.
Latvijas labākos šahistus uzrunāja finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola un basketboliste Anete Jēkabsone- Žogota. Viņas novēlēja labus panākumus un uzsvēra, cik labs sporta veids ir šahs, ka tam ir liela nozīme loģiskās domāšanas attīstībai.
Edgaram nācās spēlēt ar skolēniem, kuri apmeklē šaha skolas un jau ir ieguvuši sporta klases. Bija iespēja spēlēt simultanta spēles ar Latvijas šaha izlases dalībniecēm.Edgars spēlēja ar Latvijas vairākkārtēju čempioni Katrīnu Ameriku.
Brīvajos brīžos bija iespēja izklaidēties sporta atrakciju laukumā.
Par piedalīšanos finālā un simultanta spēlē Edgars saņēma šaha federācijas medaļu un diplomus.

Anita Seikovska, šaha pulciņa vadītāja.

Šogad projektu nedēļā (no 14. līdz 19. maijam) Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēni, skolotāji un tehniskie darbinieki gatavojas apaļai un skaistai skolas jubilejai.
Lai svētku dienā skola būtu gatava sagaidīt tuvus un tālus viesus, tad visi aktīvi iesaistās dažādos darbiņos. Bet vēl labāk ir, ja, darbojoties kopā, var arī ko iemācīties. Par to ir parūpējušies klašu audzinātāji un skolas vadība. Pirmā un otrā darba diena pagāja, pārlūkojot vēstures lappuses gan fotogrāfiju veidā skolas muzejā, gan videofilmas veidolā. Kopā ar 10. un 11. klases skolēniem tika izstaigāta Skolas taka, lai iepazītos ar bijušo skolas skolotāju, direktoru dzīves un atdusas vietām. Joprojām tiek turpinātas skolas simtgadei veltītās tikšanās ar skolas absolventiem, kad klašu kolektīvi pie sevis ciemos sagaida bijušos Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēnus. Ieskatu 14. un 15. maija aktivitātēs var aplūkot fotogrāfijās šeit.
Lai mums izdodas šajā nedēļā radīt un rast prieku pašiem sev un svētku viesiem!

Preses ministrija.

Pētījumi liecina, ka tumšā šokolāde uzlabo atmiņu, spēju koncentrēties, reakcijas laiku un problēmu risināšanas prasmes, palielinot asins plūsmu uz smadzenēm. Tā ir labvēlīga ne tikai sirds veselībai, bet arī absorbē UV gaismu, aizsargājot un uzlabojot ādu. Vai patiešām tā ir? To noskaidrot 2018.gada 9. maijā projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros devās 6.a klase, apmeklējot radošo šokolādes darbnīcu un šokolādes muzeju. Šokolāde tāfelītēs un bumbiņās, melna, balta un rozā, šokolāde silta un šokolāde ar 100 gadus garu vēsturi. Konfektes, zefīri un šokolādes pupiņas- visu nevar pat uzskaitīt! Un vēl fakti, fakti, fakti- kakao koku augļus var novākt 2 reizes gadā. No viena koka, vienā vākšanas reizē ir apmēram 50 pākstis – vienā pākstī vidēji ir ap 30-50 kakao pupiņām. Lai iegūtu nepilnus 100 gramus šokolādes, ir nepieciešamas 50 pupiņas. Un kur nu vēl pats šokolādes gatavošanas process, ap kuru vienmēr ir virmojis noslēpumainības plīvurs! “Laimas” šokolādes muzejā šokolādi var izbaudīt ar visām maņām – ieraudzīt, sagaršot, sadzirdēt un sajust. Mums patika un garšoja! Dienas noslēgumā aktīvi izkustējāmies pirmajā 1600 m2 plašajā batutu parkā Latvijā- izmēģinājām vienīgo un lielāko batutu platformu, trīs porolonu baseinus ar dažādām aktivitātēm, staigāšanu un cīnīšanos vienam ar otru ar mīkstajiem elementiem, kāpelēšanas sienu, arī platformu triku veikšanai! Ko ieguvām? Labu noskaņojumu un neaizmirstamu pieredzi, saldas dāvanas un kopā būšanas prieku!

6.a klase

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt.
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt.
Varbūt pat vēl labāk, ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērtis jau,
Tad skaistākās dziesmas tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – cik laba tu man.
/L. Indriksone./

Mātes diena jeb Māmiņdiena ir svētki mūsu visdārgākajam cilvēkam pasaulē – mammai.
Mātes dienas tradīcijas pirmo reizi aizsākās jau 16.–17. gadsimtā Anglijā, bet Latvijā šo dienu sāka svinēt 1922. gadā. Tiesa, to svinēja galvenokārt draudzes un biedrības. 1938. gadā, balstoties uz tā laika prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājumu, šo dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, jo ģimene sākas no mātes.
Šī diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Maija otrajā svētdienā svētkus svin vairāk nekā 40 valstīs, piemēram, Dānijā, Somijā, Beļģijā, Itālijā, Turcijā, Austrālijā, Igaunijā, arī Latvijā. Lietuvā Mātes dienu svin maija pirmajā svētdienā, Krievijā – novembra pēdējā svētdienā, Spānijā Mātes diena ir 8. decembrī, kad baznīca godina Jaunavu Mariju – Jēzus Kristus māti. Francijā Mātes dienas svinības ir pēdējā maija svētdienā, ko, tāpat kā Latvijā, atzīmē ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenē.
Latvijā Mātes diena tiek svinēta līdzīgi kā citviet pasaulē, proti, apsveicot savas māmiņas un pavadot laiku kopā. Pats būtiskākais ir pateikties viņām par dzīvības došanu, auklēšanu un audzināšanu.

Neaizmirsīsim apsveikt savas mammas un pateiksim viņām paldies par rūpēm, mīlestību un sirdssiltumu!

7.b klase.

Maija īsākajā darba nedēļā, 3. maijā, skolas Sporta zālē sanāca visa skolas saime, lai kopīgi pie balta galdauta klāta galda atzīmētu Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu. Tie ir svētki mums pašiem – satikšanās brīdis ģimenes, radu un draugu pulkā, lai priecātos par doto iespēju būt brīviem.
Svinīgā līnija tika atklāta ar kopīgi nodziedāto latviešu tautasdziesmu „Pie Dieviņa gari galdi”. Skolēnu pašpārvalde godināja skolēnus un skolotājus vairākās nominācijās: Lasīt vairāk.

12►

Konkurss ik gadus apvieno simtiem izglītības iestāžu un tūkstošiem bērnu, lai, vācot makulatūru, kopīgi saudzētu un taupītu dabas resursus, tādējādi vēršot bērnu un jauniešu uzmanību makulatūras šķirošanas nepieciešamībai un nozīmei ikdienas dzīvē, kā arī veidotu izpratni, ka pareizi sašķiroti un pārstrādei nodoti atkritumi kļūst par vērtīgām izejvielām jaunu produktu ražošanā. Šogad norisinājās trīspadsmitais Vislatvijas makulatūras vākšanas konkurss. Lasīt vairāk.

Turpinot “Draudzīgās skolas” iesākto tradīciju, skolas simtgades noskaņās, 27. aprīlī notika pasākums “Iespējamā misija”.
Lai mūsu jaunieši un arī pedagogi taptu pieredzes un jaunu atziņu arvien bagātāki, 18 mūsu skolas absolventi – dažādu profesiju pārstāvji un topošie speciālisti, piedāvājot un realizējot savas idejas, vadīja mācību stundas un klases stundas gan sākumskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas klašu izglītojamajiem.
Šī bija lieliska iespēja skolēniem piedalīties neikdienišķā mācību procesā, novērtēt izglītības nozīmīgumu karjeras izvēlē un mērķu sasniegšanā.
Paldies par drosmi un atsaucību, piedaloties akcijā “Iespējamā misija” Pļaviņu novada ģimnāzijas absolventiem – Sintijai Silagailei, Lindai Milsonei, Sabīnei Auziņai, Armandai Lasmanei, Līgai Ostrovskai, Kristīnei Ginaitei, Gunitai Dambei, Ditai Kalnriekstiņai, Sandrai Pumpurei, Gintai Buševicai, Santai Urbergai, Tatjanai Zagorskai, Aivaram Bardovskim, Elvijam Zālītim, Raivim Bricam, Gvido Sirmajam, Naurim Balodim un Artim Leončikam!

Ingrīda Bērziņa, pedagogs karjeras konsultants