1.oktobris ir Pasaules veco ļaužu diena, un mūsu 8.^a klase tieši šajā saulainajā dienā devās uz Skrīveru sociālās aprūpes centru,  taču uzaicinājumu  iepriecināt un apsveikt  centra iemītniekus saņēmām no JIC “Ideja” vadītājas I.Upenieces  jau septembra sākumā. Cītīgi gatavojāmies braucienam, pusdienlaikos mēģinājām “Dziedošās klases” dziesmas un Māras Cielēnas “Balto pasaku”, kā arī  dāvanai  sagatavojām konfekšu pušķi klases stundā, jo gribējām, lai mūsu uzstāšanās būtu skaista.
Ināra Upeniece autobusā mums pastāstīja par brīvprātīgo darbu pasaulē un Pļaviņu novadā, sapratām, ka arī mēs braucam tieši uz tādu!
Nostājoties veco ļaužu priekšā, pazuda uztraukums, jo bija liela vēlme ar savu priekšnesumu sasildīt katra vectētiņa un vecmāmiņas sirdi. Vislielākais pozitīvais pārdzīvojums bija tad, kad  visi kopā dziedājām “Bēdu manu, lielu bēdu”. Pēc uzstāšanās ejot no zāles, dzirdējām gandrīz katra cilvēka paldies par koncertu.
Šis brauciens mums bija kā brīvprātīgais darbs, mēs iepriecinājām sociālās aprūpes centra iemītniekus un paši sevi.  Došanas jeb dāvināšanas prieks sagādāja mums neizsakāmu baudu. To novēlam izjust katram.
Pēc koncerta arī mēs saņēmām dāvanu – Skrīveru mājas saldējuma ražotnes – kafejnīcas apmeklējumu no jauniešu centra vadītājas un garšīgo zemeņu – piparmētru – šokolādes saldējumu.
Paldies I.Upeniecei par mūsu klases uzaicināšanu uz Skrīveriem, paldies klases audzinātājai V.Rullei par atsaucību un uzstāšanās sagatavošanu! Paldies par “radošās klases stundas” vadīšanu K.Ginaitei!

8.a klases vārdā A.Blūma, S.Kokina

Lasīšana prātam ir tas pats, kas treniņš ķermenim. Zināms, ka grāmatu nekad nebūs par daudz, tās vienmēr būs pie mums, un, kas zina, kādus vēl krastus ieraudzīsim, burādami pa nezināmu jūru. Grāmata kādam būs pirmā, kas ierosinās vēlēšanos ceļot, kādam – vēlmi atgriezties bērnībā, cits to noskatīs dāvanai, bet kāds vēlēsies pakavēties pagātne, vēstures līkločos…
Nāc un izvēlies grāmatu rudens vakaram un ikdienai! (skat. šeit)
Skolas bibliotēka priecājas par katru lasītāju!

Mūsu skola ir kļuvusi par JA Latvija (Biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija) dalībskolu. Tas nozīmē, ka šajā mācību gadā mēs iesaistīsimies praktiskās uzņēmējdarbības izglītības programmā, dibinot mācību uzņēmumus. Tas ļaus attīstīt skolēnos finanšu pratības iemaņas. Par šo iespēju ir izteicies Rīgas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis: „Vēlreiz pārliecinājos, cik svarīgi vienlaikus ar citām kompetencēm skolēnos attīstīt uzņēmējspējas. Man ir ārkārtīgi liels gandarījums redzēt, ka latviešu dalībnieki it nemaz neatpaliek no Eiropas līmeņa un kvalitātes ziņā pat ierindojas tā augšgalā! JA Latvija ir ļoti patīkams skolas partneris – biedrībai ir instrumenti, resursi, cilvēkresursi un sadarbības partneri, kas sniedz skolēnu izglītībai tādu pievienoto vērtību, ko pati skola nekad nevarēs nodrošināt!”
Skolēnu mācību uzņēmums (SMU) ir skolēnu veidots un vadīts mācību uzņēmums, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs. SMU mācību nolūkos pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē – skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus. SMU nav juridiska statusa – tos pārstāv Junior Achievement  Latvija un skola. SMU konsultē un atbalsta SMU konsultanti/biznesa konsultanti.
SMU kā mācību metode ir interaktīva mācību metode, kura vērsta uz apzinātu, mērķtiecīgu visu iesaistīto pušu mijiedarbību un līdzdarbošanos. SMU mācību metode ietekmē mācību satura attīstību, kas paver lielas improvizācijas iespējas pedagogam un skolēnam. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi šo mācību metodi un rekomendē to izglītības iestādēm kā uzņēmējspējas attīstošu un pilnveidojošu mācību metodi.
Veidojot SMU, skolēns iegūst:
▲    zināšanas uzņēmējdarbībā;
▲    pārdošanas prasmi;
▲    prezentēšanas prasmi;
▲    zināšanas par finanšu analīzi;
▲    prasmi plānot savas finanses;
▲    prasmi darboties komandā;
▲    nozīmīgus biznesa kontaktus un piedāvājumus;
▲    iespēju parādīt savas spējas un prasmes citiem;
▲    pieredzi ļoti daudzās dzīves jomās (saskarsmē, organizēšanā);
▲    ierakstu CV;
▲    starptautisku pieredzi un draugus visā pasaulē;
▲    savu peļņu;
▲    uzvaras „garšu”;
▲    iespēju iegūt apmaksātu studiju vietu Biznesa augstskolā Turība;
▲  iespēju iegūt JA Latvija sertifikātu, kas dod priekšrocības, iestājoties vairākās augstskolās.

Mārīte Skrabutena

 
Informācijas avots http://www.jal.lv/SMU

1.oktobrī tiek svinēta Starptautiskā Veco ļaužu diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Arī Pļaviņu novada Sociālais aprūpes centrs „Pļaviņas” atzīmēja šo dienu, uz kuru ieradās Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja G.Žilde, deputāts A.Kačkāns, sociālā dienesta vadītāja V.Babre un mēs –  Pļaviņu novada ģimnāzijas sākumskolas vokālais ansamblis.

Pēc viesu apsveikuma vārdiem centra iemītniekiem sniedzām nelielu koncetu, kurā izpildījām  latviešu tautasdziesmas, D.Robules un V.Siliņas sacerētās dziesmas. Starp dziesmām runājām bērnu dzejoļus. Koncerta noslēgumā visi kopā nodziedājām latviešu tautasdziesmu „Mazs bij tēva novadiņis”. Aprūpes centra personāls pateicās par mūsu apciemojumu un izteica vēlēšanos mūs redzēt arī kādā citā pasākumā. Katrs dziedātājs varēja pacienāties ar smaržīgiem speķu rausīšiem, rudens āboliem un gardām konfektēm. Mums bija liels prieks radīt sociālā aprūpes centra iemītniekiem skaistu Veco laužu dienu.

Novēlu mums visiem biežāk apciemot savus vecvecākus un atgādināt,  cik daudz viņi mums nozīmē. Lai tas notiek realitātē!

      Ansambļa vadītāja Kristiāna Balode

Ilgi gaidītais 19. septembris beidzot bija pienācis. Mēs – 8.a klase – ar klases audzinātāju Veltu Rulli un draugiem no citām klasēm pulcējāmies skolas stadionā, lai dotos pārgājienā uz atpūtas bāzi “Mailes”.
It nemaz nebijām nobijušies no 15 kilometru garā ceļa, no laika apstākļiem, kuri varēja mainīties, drīzāk – tieši otrādi – tas bija izaicinājums mūsu izturībai! Ceļš līdz Mailēm bija kā uzziņu ceļš – noskaidrojām šo to par klasesbiedriem, paciemojāmies zemnieku saimniecībā “Dzeņi” un izpētījām jauno, ekoloģisko žogu ražotni.
Kurš būtu domājis, ka, noejot 15 kilometru garu ceļu, mēs uzreiz ierīkosim volejbola un futbola laukumu un metīsimies komandu spēlē? Paši par sevi bijām pārsteigti!
Pēc sportiskām aktivitātēm kā nekad labi garšoja uz ugunskura gatavota zupa. Tad sekoja mācību stunda dabā – grupās gatavojām dažādas “lietiņas” no dabas materiāliem, sarīkojām pat izstādi un laidām sameistaroto kuģīti pa Aiviekstes krācītēm.
Pašā vakarā neaizmirstams bija deju maratons, ja tik pieaugušie mums būtu ļāvuši dejot līdz rītam…
Rīts mums sākās ap septiņiem, vēl jau sāpēja noberztās kājas, bet lejā smaržoja brokastu maizītes un zāļu tēja.
Nemaz, nemaz negribējās doties mājās… Tas bija brīnišķīgākais piedzīvojums mūsu skolas laikā! Paldies skolotājai Veltai Rullei par uzņēmību un savu brīvo laiku, paldies Viktorijas vecākiem par atbalstu, gardo zupu un rūpēm par mums visiem!
8.a klases vārdā- Kitija Smirnova

23.septembrī, kad iestājās metroloģiskais rudens, 5.a  un 1.a klases devās ekskursijā pa maršrutu Pļaviņas – Koknese – Ķeipene.
Ekskursijas mērķis bija izzināt kultūrvēsturiskos objektus un to nozīmīgumu mācību procesā.
Iekāpjot autobusā, mūs sveica lieliskais šoferis Ojārs.Viņš mums paskaidroja noteikumus, kuri jāievēro ekskursijas laikā.Tad devāmies ceļā.
Pirmā  pieturvieta bija Koknese. Tur mums bija paredzēta „Pārsteigumu un piedzīvojumu taka vienā elpas vilcienā”, kuru vadīja  sirdsgudrā Inguna Žogota .Satikšanās notika pie Fauna galvas. Mūsu ceļš veda uz ieeju Kokneses parkā,  kur muižas dīķa malā atrodas tēlnieka , kādreizējā mūsu skolas zīmēšanas skolotāja Voldemāra Jākobsona veidotā strūklaka „Fauna galva”. Nofotogrāfējušies pie strūklakas, saņēmām dažādus uzdevumus/pienākumus.Tika ievēlēti 2 tīrības inspektori, rakstvedis, krāsu speciālists, rotdaris, dziesminieks, rotaļnieks un kārtības uzturētājs.Mēs gājām uz priekšu,uz priekšu, atpakaļ,atpakaļ (2x). Pēc tam devāmies pie Sama(koka figūra),kur tika stāstīts par lielākā sama izvilkšanu, un izspēlējām spēli „Zvejnieks”. Tālāk devāmies uz tiltiņu, neaizmirstot iedomāties vēlēšanos(tas jādara tiem, kas pirmo reizi dodas pāri kādam tiltam).Tālāk mums bija jādodas un jāuzmin tas koks, kurā varēja kārt šūpoles. Mums tas izdevās! Tad apskatījām skulptūru „Mūžība”, kurā tika vēstīts par to, ka četriem Kokneses parka vecajiem ozoliem ir apmēram 400 gadu. Vēlāk mūs sagaidīja pils spoki un lielgabali.Krustcelēs lēcām krustus, lai atrastu savu laimi.Iepazinām Pērses skaistumu, bet Kokneses estrādē izdejojām danci „Lācis”, pēc tam tikām apbalvoti. Saņēmuši  dāvanas, bijām priecīgi par tik brīnišķīgu sagaidīšanu. Tiešām taka” pagāja” vienā elpas vilcienā. Arī Tev iesaku apmeklēt!
Pēc tam devāmies uz piparkūku ražotni Ķeipenē, kur mūs sagaidīja viesmīlīgā saimniece, piparkūku feja Ilze, kura ar piparkūku cepšanu nodarbojas jau trešajā paaudzē.Mēs daudz ko uzzinājām par šo fabriku .Tur mums bija daudz dažādu jautājumu par to, ko piparkūku feja bija stāstījusi.Balvās bija kāda piparkūka. Piparkūkas mums iedeva nogaršot gan aukstas, gan siltas.Mēs arī varējam uzzināt daudzko jaunu un  interesantu, piemēram, ka zaļā krāsa uz piparkūkas ir selērija . Ķeipenes piparkūkas ir īpašas ar to, ka tajās izmanto daudz dažādu ogu.Piparkūkas bija ļoti garšīgas.Mēs arī varējām iegādāties piparkūkas.Bija ļoti interesanti un garšīgi.Paldies Ķeipenes piparkūku fabrikai un arī piparkūku fejai par interesanto stāstījumu un iespēju tās nogaršot.
Nākošais maršruta punkts bija Ķeipenes stacija. Šo centru 2005.gadā dibinājusi kinomākslas interesentu un atbalstītāju  biedrība ar mērķi popularizēt Sergeja Eizenšteina un citu leģendāru kinomākslas personību daiļradi, tādējādi veicinot kinomākslas un kultūras izglītību Latvijā. Šajā Eizenšteina komunikācijas centrā Ķeipenē ir uzbūvēta sauszemes bāka ar aeronavigācijas uguni un 66 pastkastītēm Latvijas un pasaules kino celmlaužiem, iepazinām piecus metrus augsto galdu ar diviem krēsliem kinomeistariem.Pa izbūvētajām kāpnītēm uzkāpām uz galda, lai palūkotos uz rudenīgi skaisto apkārtni.
Tad piestājām Šūpoļu parkā, pirmo reizi vienuviet redzējām tik daudz un dažādu šūpoļu:laivu,vecīša,galda,dzirnavu.Tās visas arī izmēģinājām.
Noslēgums bija  suņu audzētavā.Tur mums bija iespēja iepazīt viņu dzīvi. Mēs iepazinām haskijus un sporta suņus. Mums bija iespēja parotaļāties ar  sporta suņu ģimeni. Suņu ģimenē vecākus sauca tā: mammu Hera un  tēti- Zorro. Pēc suņu apmeklēšanas mēs bijām pelnījuši cienastu. Un cienājāmies ar skolas ēdnīcas sarūpētajām desiņām. Pēc tam bija atpūtas laiks sportiskām aktivitātēm. Tad bijām noguruši un braucām mājās.
Šī mācību ekskursija bija lieliska, varējām iepazīt tik daudz interesantā, praktiski darboties un izzināt apkārtējo pasauli.
Paldies par brīnišķīgo ekskursiju gribam teikt  mūsu vecākiem, kas atbalstīja šo maršrutu, Unas mammai Lanai Ivanovai, kas to noorganizēja. Paldies Līgai Rozenbergai un šoferim Ojāram par ekskursijas norisi. Paldies skolas ēdnīcas darbiniecēm par atsaucību ēdiena sagatavošanā! Paldies mūsu skolotājām Ilonai Lazdai un Armandai Lasmanei par to, kas viņas tādas ir! Paldies mums pašiem, ka ekskursija mums izdevās!
 
5.a klases preses nodaļa

24. septembrī plkst. 7.00 ilgi gaidītā klases mācību  ekskursija (balva par iegūto 1. vietu konkursā  „Gada klase” 5. klasē) varēja sākties. Mēs devāmies uz Cēsīm, lai uzzinātu daudz ko jaunu un  interesantu  un kopā ar klasesbiedriem aktīvi atpūstos.
Vispirms  mēs  apmeklējām ,,Mazo Brīnumzemi”- redzējām, kā darbojas miniatūrās automašīnas un dzelzceļš,  kā izgatavo mājas un  nostiprinājām savas zināšanas par drošību. Bija iespēja pašiem izgatavot mazu daļu pilsētas, kuru pēc tam varējām ņemt mājās.
Pēc nodarbības devāmies uz netālu esošo koncertzāli, kas ir atklāta pagājušajā gadā. Redzējām, kā darbojas multifunkcionālais iekārtojums un  paši iemēģinājām skatuvi, nodziedot dziesmu. Gide mums stāstīja ne tikai par koncertzāli, bet arī par Latvijas un Cēsu vēsturi.
Nākamais apskates objekts bija Cēsu Viduslaiku pils ar pastaigu pa  pils dārzu, kāpšanu  Rietumu tornī  lukturīšu gaismā, viduslaiku cietuma apskati  un dažādām aktivitātēm (rakstīšanu ar zoss spalvu, Livonijas ordeņa bruņinieku spēlēm, mūzikas klausīšanos, u.c.).
Ekskursijas nopietnākā un izglītojošākā  daļa bija galā  un mēs devāmies uz Ozolkalnā esošo piedzīvojumu parku “SUPERVĀVERE” izmēģināt vairāk kā 60 augstu un zemu kokos izvietotus virvju ceļus, pārejas un šķēršļus, kā arī nobraucienus pa trosēm. Laižoties pa garākajiem šāda veida nobraucieniem, varējām izbaudīt lapu krāšņumu Gaujas senlejā un silto laiku. Apmeklējot piedzīvojumu parku „SUPERVĀVERE”, mums bija iespēja pārbaudīt savus fiziskos spēkus, gūt gandarījumu par pārvarētiem  šķēršļiem, kā arī jautri pavadīt laiku kopā ar draugiem.
Vēlamies pateikties ikvienam, kurš atbalstīja mūsu klases aktivitātes pagājušajā mācību gadā!
Sirsnīgs paldies vecākiem par nesavtīgu palīdzību,  iesaistīšanos klases dzīvē un ziedojumiem, kas  deva iespēju apmeklēt visus iecerētos objektus!

                       6.b klases preses nodaļa un klases audzinātāja