Līga Āboliņa, parlamenta sekretāre
14. maijā skolas svinību zālē notika Parlamenta sanāksme, kuru vadīja skolas prezidents Henrijs Jaudzems. Tajā piedalījās 25 skolēni no 5. līdz 12.klasei.
Sapulces sākumā ar atskaiti un izvērtējumu par šajā mācību gadā padarīto klātesošos iepazīstināja Skolas prezidents Henrijs Jaudzems, Sporta ministrs Kristaps Blitsons, Izglītības ministre Ieva Skrabutena, Vides ministrs Edgars Vībāns un Preses ministre Žanete Felsa.
Lai jaunais prezidents un ministri varētu veiksmīgāk izplānot un laicīgāk sākt savu darbu, jau šajā mācību gadā norisinājās nākamās Pašpārvaldes vēlēšanas, kurās skolēni kandidēja un uzstājās ar savām runām gan brīvprātīgi, gan kā klašu izvirzītie pārstāvji. Vēlēšanu rezultātā tika noskaidrots jaunais Skolas prezidents – Pauls Krastiņš, Kultūras ministre – Guna Pujāte, Sporta ministrs – Miks Vilkaplāters, Izglītības ministre – Dagnija Kiseļeva, Vides ministre – Liene Lakstīgala, Preses ministre – Ildze Vīksna.
Prezidentam un ministriem novēlam veiksmi, izvēloties savus konsultantus, spēku, enerģiju, neatlaidību un izdošanos, veicot darbus jaunajos amatos!
Vēsture nav abstrakta, to veido atsevišķu ģimeņu, aculiecinieku stāsti, pārdzīvojumi un notikumi, kas risinās konkrētā laikā un vietā. Okupācijas muzeja 20. gadu jubilejai veltītais foto un video konkurss jauniešiem, ikkatram deva iespēju apliecināt savu vēlmi pētīt ģimenes un okupācijas laika vēsturi. Piedaloties konkursā “Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces!”, arī mēs – Dagnija Kiseļeva un Katrīna Bērziņa, meklējām un atradām atslēgu, ar kuru iespējams atslēgt durvis uz savas dzimtas atmiņu un pārdzīvojumu vēstures stāstu.
Pulkstenis un lāde… 1960.gada laikrādis “Kristal“ un milzīga koka pūra lāde, bet cik spēka un likteņu, cik gadu un ciešanu, bēgļu gaitas un deportācija. Konkursa dalībnieku konkurencē bijām uzvarētāju vidū un uz svinīgo apbalvošanas pasākumu, kas notika 21. maijā Okupācijas muzejā, devāmies ar gandarījuma sajūtu. Mums bija iespēja tikties ar citiem konkursantiem, iepazīties ar savdabīgiem stāstiem par vēstures lietām, vietām un personībām, saņemt balvas un pateicības vārdus no konkursa organizētājiem.
Paldies vēstures skolotājai Ivetai Krastiņai par iedrošinājumu paust jauniešiem un citiem interesentiem savu skatījumu uz nebrīves un okupācijas periodu Latvijā, uz sāpju un atgriešanās ceļu mūsu ģimenēs. Paldies mūsu ģimenes cilvēkiem, kuri vēlreiz bija spiesti atsaukt atmiņā padomju okupācijas laikā pārciesto un atmiņu dzīlēs dziļi paglabātās skumjās lappuses…
Katrīna Bērziņa, Dagnija Kiseļeva
Ilze Seipule, Comenius projekta vadītāja Pļaviņu novada ģimnāzijā
ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012-1-HU1-COM06-06842 4) ietvaros no 4.maija līdz 9.maijam Pļaviņu novada ģimnāzijā uzņēmām gaidītus ciemiņus – 18 skolēnus un skolotājus no sadarbības skolām Tamisārē (Somija), Konjā (Turcija) un Budapeštā (Ungārija).
Tās bija patiešām skaistas, interesantas, saturīgas un piepildītas dienas – tā, projekta sanāksmei noslēdzoties, atzinām visi tajā iesaistītie – gan mūsu viesi, gan visai plašais pašmāju dalībnieku skaits. Projekta tikšanās veiksmīgo norisi nodrošināja dažādu faktoru kopums. Vispirms jau jāatzīmē, ka tika ieguldīts liels un pamatīgs sagatavošanās darbs. Darba grupa daudz un rūpīgi strādāja pie tikšanās plānošanas, pie tam – daļu no iepriekš saplānotā vēlāk nācās operatīvi pārplānot, jo bija jārēķinās gan ar pavasara plūdu izraisītajām sekām, gan pēkšņu tehniskas avārijas rezultātā radušos nepieciešamību dienu pirms viesu ielidošanas atrast jaunas naktsmītnes iepriekšējo vietā. Domāju, ka šajā laikā spilgti izjutām, cik liela nozīme ir saskaņotam komandas darbam, un varam būt tikai gandarīti, ka mums tāds bija.
Lai plānoto varētu realizēt, noteikti ļoti svarīga bija apkārtējo cilvēku atsaucība. Vēlos uzsvērt, ka sapratni un pretimnākšanu izjutām gandrīz vai no ikviena, pie kura vērsāmies ar saviem priekšlikumiem vai kuram lūdzām palīdzību. Patīkami, ka vairāki cilvēki arī paši piedāvāja savu atbalstu. Kopumā projekta tikšanās sagatavošanā un organizēšanā bija plašs iesaistīto loks – gan pedagogi un audzēkņi, gan skolēnu vecāki, gan sabiedrības pārstāvji.Viesus mēs varējām iepriecināt ar daudzveidīgu un pārdomātu programmu. Lai iepazīstinātu ar mūsu zemi, novadu, pilsētu un skolu, kopīgi apskatījām Vecrīgu, devāmies ekskursijā pa Pļaviņām un Pļaviņu novadu, pabijām Kalsnavas arborētumā un dažādu senlietu muzejā netālu no Aiviekstes, Kokneses pilsdrupās un Likteņdārzā, apmeklējām Pļaviņu HES Aizkrauklē un Sēļu sētu Jēkabpilī. Aizraujoša visiem šķita meža stādīšana biatlona un slēpošanas bāzē “Jankas”, interaktīvā orientēšanās spēle “Checkpoint” un citas aktivitātes sporta un atpūtas bāzē “Mailes”. Bija interesanti konstatēt, ka arī mēs paši, mājinieki, nebūt ne visi līdz šim esam pabijuši visās tajās vietās, kuras rādījām ciemiņiem, piemēram, Pētera akmens, Pļaviņu HES vai senlietu muzejs bija atklājums arī vairākiem no mums.
Kāda sena indiešu gudrība vēsta, ka mēs šo planētu neesam mantojuši no saviem vecākiem, bet gan aizņēmušies no saviem bērniem. Šī atziņa caurvija gan jau minētās, gan arī visas pārējās projekta aktivitātes. Skolēnu grupu darba laikā, kā arī citos pasākumos tika akcentētas tādas globālas, taču ikvienam no mums būtiskas tēmas kā dabas un vides aizsardzība, resursu un enerģijas taupīšana, tostarp – arī izmantojot dažādas elektroniskas ierīces.Šajā tikšanās reizē starptautisko grupu darbā aktīvi un atbildīgi iesaistījās un darbojās arī mūsu skolēni Sigita Gavare (8.a), Gints Kapteinis (7.b), Arina Deņisova (7.b), Ieva Skrabutena (9.a) un Arnolds Arnītis (9.b). Projekta aktivitātēs piedalījās arī visi aizvadīto sanāksmju Turcijā un Somijā dalībnieki un arī citi mūsu skolas skolēni. Varu droši apgalvot, ka tikšanās laikā tika attīstītas un nostiprinātas tādas 21.gadsimta pamatkompetences kā komunikācija svešvalodās, pašiniciatīva, pamatkompetences dabaszinātnēs un tehnoloģijās, digitālās prasmes, kultūras izpratne un izpausme, sociālās un pilsoniskās prasmes.
Jā, īpaši mūsu draugiem no Budapeštas un Konjas, kurās katrā dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju, mūsu mazā un nesteidzīgā pilsētiņa Pļaviņas bija kaut kas neierasts un neikdienišķs, taču Comenius projekts jau lielā mērā tieši ar to arī ir vērtīgs, ka mēs varam iepazīt dažādību, atšķirīgo, salīdzināt to ar savu pieredzi un mācīties viens no otra.Mēs vēlreiz guvām pārliecību, ka arī mēs esam gana bagāti, spējam būt interesanti un saistoši citu valstu pārstāvjiem. Vislielāko sajūsmu un apbrīnu viesu vidū izpelnījās mūsu iespējas IT jomā mācību procesā, mūsu plašais interešu izglītības piedāvājums, kura daļu viņi varēja vērot noslēguma pasākumā, dažādās ārpusstundu aktivitātes. Skolēniem no Turcijas arī diskotēka mūsu skolā bija ļoti patīkams pārsteigums, jo viņu skolā tādas netiek rīkotas. Un kur nu vēl mūsu skaistā daba un arī mūsu cilvēku sirsnība un viesmīlība!
Domāju, ka mūsu skola var būt ļoti apmierināta ar sasniegtajiem rezultātiem. Piemēram, Sigita Gavare, izvērtējot tikšanos, min, ka “vēl ne no vienas projektā apmeklētās valsts viesi neatvadījās ar tik patiesām emocijām un aizkustinājuma asarām – tātad mēs savstarpēji bijām ļoti satuvinājušies! Latvija viņiem paliks atmiņā kā skaista un interesanta zeme.” Bet Gints Kapteinis saka, ka “šajā projektā ieguva jaunas zināšanas par dabu, par elektrību, par citu valstu problēmām vides aizsardzības un resursu jomā. Atmiņā paliks gan grupu darbs, gan mācību ekskursijas un citi pasākumi. Bija ļoti grūti atvadīties no grupas biedriem, ar kuriem cieši sadraudzējāmies.”
Bet Ieva Skrabutena par projekta norisēm izsakās šādi: “Man šis projekts liekas ļoti interesants. Tikšanās laikā Pļaviņās apmeklējām dažādas vietas tuvākajā apkārtnē, piedalījāmies radošās un sportiskās aktivitātēs, strādājām pie tēmām par elektroenerģiju, tās taupīšanu, lietojot dažādus mēdijus, ekoloģiju un citām. Interesanti bija arī paskatīties, kā partnervalstu pārstāvji bija izpildījuši mājas darbu – izveidojuši prezentāciju par elektroenerģiju. Kopumā šis Comenius projekts man devis ļoti daudz – es iepazinu dažādus cilvēkus, viņu dzīvesveidu, paradumus, kā arī uzzināju interesantus faktus par elektroenerģiju, ekoloģiju un dabas aizsardzību, pilnveidoju prasmes komunicēt, sadarboties un arī angļu valodas prasmi. Šī projekta laikā dalībnieki tiešām ļoti sadraudzējās un bija grūti no viņiem atvadīties. Tieši tāpēc es vēlos turpināt piedalīties šajā projektā!”
Darbu tik lielā un nozīmīgā projektā nevar paveikt viens cilvēks, tāpēc vēlos pateikties visiem, kuri sniedza atbalstu, ieguldīja savu enerģiju, izdomu un laiku, lai šī ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” ietvaros organizētā tikšanās Pļaviņu novada ģimnāzijā izdotos.Vispirms paldies projekta darba grupas locekļiem – Valdai Mičulei, Indrai Ozoliņai, Jeļenai Ozolai, Inetai Bicālai, Silgai Stučkai un Aldim Lazdam. Paldies arī pārējiem kolēģiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, bet jo īpaši – Jānim Eidukam, Kristiānai Balodei, Gintam Balodim, Ivetai Dūmiņai, Vitālijam Kuzmovam, Anitai Seikovskai, Aivai Siliņai, Sigitai Vilkaplāterei, Evitai Valdbergai, Armandai Lasmanei, Mirdzai Sīmanei, Sanitai Bērziņai. Esmu pateicīga arī Ivetai Ušackai un viņas kolēģēm par lieliski noorganizēto radošo darbnīcu, Sarmītei Ambainei, Tatjanai Zagorskai un Inārai Upeniecei – par atbalstu mākslinieciskās pašdarbības priekšnesumiem noslēguma vakarā.
Vēl īpašu paldies noteikti vēlos teikt ģimenēm, kuras laipni un viesmīlīgi savās mājās uzņēma somu skolēnus – Ligitai un Aināram Arnīšiem, Santai un Viktoram Patrijukiem, Natālijai Deņisovai un Viktoram Dudaram. Paldies arī Evijai Smilgājai par gatavību iesaistīties viesu uzņemšanā. Es domāju, ka visas šīs ģimenes parādīja lielisku piemēru pārējiem un ceru, ka nākamajā tikšanās reizē mēs visus mūsu ciemiņus varēsim izmitināt viesģimenēs.
Par interesanto ekskursiju vadīšanu un atsaucību, pateicoties kurai, ieejas vai īres maksa mūsu izvēlētajos apskates vai nodarbību objektos bija krietni mazāka vai nebija jāmaksā nemaz, liels paldies Guntai Lazdai, Arvīdam Pīpkalējam, Jānim Zīliņam, Laumai Ārei, Ivetai Briedei, Spuļu un Klušu ģimenēm!
Patīkami bija sadarboties arī ar mūsu skolas ēdnīcas kolektīvu Ilzes Filipsones vadībā, SIA “Ģimenes sēta” un viesu namu Aiviekstē, kā arī ar vienmēr smaidīgo un omulīgo autobusa šoferi Oļegu Draboviču.
Par atsaucību paldies arī Pļaviņu novada domei.
Un, protams, bez mūsu skolas direktora Vladimira Samohina ieinteresētības un atbalsta šī projekta veiksmīga norise nebūtu iedomājama! Paldies direktoram un viņa ģimenei arī par skolotājiem noorganizēto brīnišķīgo vakaru savās mājās Skrīveros!
Noslēgumā paldies vēlos pateikt arī mūsu skolēniem – gan tiem, kuri aktīvi iesaistījās visās projekta norisēs, gan tiem, kuri piedalījās atsevišķās tā aktivitātēs, – iejutās gidu lomā, uzstājās ar dažādiem priekšnesumiem vai prezentēja skolēnu līdzpārvaldi.
Ceru, ka visi esam uzkrājuši daudz pozitīvu emociju un ar jaunu sparu un degsmi varēsim ķerties klāt nākamajiem mūsu projekta “Media as Challenge and as Possibility” jeb “OMU” darbiem. Lai mums viss izdodas arī turpmāk!
Kad tuvojas dzimšanas diena, vienmēr pārņem satraukums gan pašam svinētājam, gan sveicējiem. Pagājušā nedēļā katra klase veidoja apsveikumu skolai 95. dzimšanas dienā. Laba vēlējumi, sirsnīgi sveicieni, pārdomāts, oriģināls noformējums… Katrā apsveikumā ir kaut kas īpašs. Prieks, ka mūsu skolā skolēni un skolotāji ir tik radoši.
2. stāvā izvietotā fotogrāfiju galerija ieved tuvākā un tālākā pagātnē, jo var aplūkot fotogrāfijas, kas vēsta par dažādiem kultūras, sporta un ikdienas dzīves notikumiem mūsu skolā. Tas, kā jau dzimšanas dienai pienākas – pārdomu mirklis – kā bija kādreiz, kā ir tagad, kā būs rīt? Bet kas tad ir īsta dzimšanas diena bez svinībām?
Un tā – 16. maijā 5. – 12. klašu skolēni tika aicināti uz koncertšovu „Daudz laimes dzimšanas dienā, skola!”, skolas dzimšanas dienas svinībām klasē un ballīti disko stilā. Skolas galvenā vērtība ir skolēni, tādēļ tie bija svētki viņiem. Ar skaistām dziesmām un skanīgām balsīm koncerta dalībniekus priecēja dvīņi Reinholds un Rūdolfs Sprukuļi no Vecbebriem. Fokstrots, valsis, samba… perfektas kustības… skaisti tērpi. Jauku noskaņojumu radīja dejotāji Artūrs un Karmena no Aizkraukles. Sirds pukstus paātrināja ielu vingrotāju grupas izpildītie triki 2011. gada absolventa Aleksandra Krasutina vadībā, bet brīnumainu sirsnību un labestību izstaroja 1995. gada absolventes Danas Langenfeldes dejotā indiešu deja. Lirisku atkāpi sniedza 2011. gada absolventes Aritas izpildītais klavierskaņdarbs. Skolēniem pārsteigumu bija sagādājušas arī skolotājas, un koncerta noslēgumā uzstājās skolotāju koris. Kad pateicības vārdi koncerta dalībniekiem bija izskanējuši un skolotājas uzsāka dziesmu par krāsainiem sapņiem, tie tiešām parādījās.. Zāle piepildījās ar krāsainiem baloniem, kurus, novēlot skolai daudz laimes dzimšanas dienā un klusībā izsakot kādu no sirdsvēlmēm, skolēni vēlāk palaida debesīs… Par to, lai pār svinību dalībniekiem uzlidotu šis krāsainais balonu mākonis, gādāja mūsu skolas absolventi, kuri visi skolas laikā ir bijuši aktīvi sabiedriskā darba veicēji, vadījuši skolēnu komiteju, pašpārvaldi.
Liels paldies 1990. gada absolventam Jānim Kalējam, 1992. gada absolventam Aivaram Tihonovam, 1994. gada absolventei Ivetai Dūmai, 1987. gada absolventam Jurim Tihonovam, 1989. gada absolventam Viktoram Dudaram, 1994. gada absolventei Līgai Polei, 1982. gada absolventei Žannai Zujevai.
Krāsainie sapņi aizlidoja, lai atgrieztos kādreiz katra dzīvē jau reāli piepildīti.
Skolas pašpārvaldes kultūras ministrs Deins Kaņepējs
un konsultante skolotāja Silga Stučka
Ar prieku varam atzīmēt, ka arī pēc Zinību svētkiem vairāki mūsu skolas skolēni ir guvuši labus panākumus gan atklātajā olimpiādē, gan konkursos.
Latvijas 40. atklātajā matemātikas olimpiādē starp 2876 dalībniekiem no 3.-12.klasei bija arī 21 mūsu skolas skolēns. Starp mūsējiem vislabāk veicās Evijai Mahliņecai (5.e klase), kura izcīnīja 2.vietu (skolotāja Mārīte Kvēpa), un Samantai Djubinai (6.a klase), kura ieguva atzinību (skolotāja Ira Ņikiforova). Sveicam jaunos matemātiķus un viņu skolotājas!
Okupācijas muzeja 20. gadu jubilejai veltītajā foto un video konkursā skolēniem un jauniešiem “Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces!” starp uzvarētājiem ir divas mūsu skolas 11.klases skolnieces – Dagnija Kiseļeva un Katrīna Bērziņa. Sveicam Dagniju un Katrīnu, kā arī viņu skolotāju Ivetu Krastiņu!
11.maijā notika Jēkabpils pilsētas un Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadu skolēnu konkurss “Tēva un mātes tēls Bībelē”, kurā piedalīties bija uzaicināti arī mūsu sākumskolas audzēkņi. Esam saņēmuši konkursa rezultātus:
• 1.vieta ir Markusam Jablonskim, Kārlim Liepiņam, Nikolajam Zemļickim, Adriānam Kolgeram, Martai Langenfeldei, Evelīnai Paulai Ķerķei, Vitai Margaritai Jansonei, Rutai Svikliņai, Jānim Smilgājam;
• 2.vieta – Rebekai Ivanovai, Jānim Marcinkevičam, Kasparam Krastiņam, Kristeram Kaļvam, Ēvaldam Valdim Jansonam, Laurim Gāberam;
• 3.vieta – Andrim Rāviņam, Danielam Degterovam.
Sveicam apbalvotos skolēnus un kristīgās mācības skolotāju Anitu Cīruli!
21.maijā 3.a un 3.b klases skolēni devās ekskursijā.
Pirmais apskates objekts – Krustpils pils. Pa ceļam gide mums stāstīja par Gostiņu vēsturi, teiku par Krustpils un tās ģērboņa rašanos.
Krustpils pilī iepazināmies ar pils vēsturi un tās iemītnieku dzīvi vairāku gadsimtu garumā. Klausījāmies stāstus par Brūno dāmu, kura joprojām dzīvojot pilī. Tagadējie pils iemītnieki šad un tad jūtot viņas klātbūtni.
Tālāk ceļš mūs veda uz Līvāniem,vietā, kur upes ceļi krustojas… Līvānu muižā, Daugavas un Dubnas krastā, izvietojies amatnieku centrs. Galerijā apskatījāmies Līvānu stikla fabrikas brīnišķīgos ražojumus. Vecās muižas klēts ēkā varējām vērot ekspozīciju
„Amatnieki Latgalē”. Izstāžu zālē mākslinieku un amatnieku darbu izstādes. Radošās keramikas un tekstilmākslas darbnīcas. Priecājāmies par garāko Lielvārdes jostu Latvijā.
Turpinājām ceļu uz Preiļiem. Preiļos iepazinām Preiļu muižas leģendas, mīlas un šausmu stāstus. Redzējām vismazāko baznīciņu Latvijā. Priecājāmies Preiļu miniatūrajā karaļvalstī, kur katrs no mums pārtapa par skaistu princi vai princesi.
Ar smaidu atvadījāmies no karaļvalsts un labā omā turpinājām ceļu mājup.
Skolotāja Inga Baginska
16.maijā filiālē Odzienā 1. – 2. klases angļu valodas pulciņa ietvaros par godu Ģimenes dienai tika izrādīta ludziņa „Sarkangalvīte”. Tāpēc ielūgti tika tikai šo bērnu vecāki. Nākamajā mācību gadā plānojam iestudēt šo pašu lugu vērienīgāku, t.i., ar plašāku dialogu un, protams, arī labākā kvalitātē. Un tad, iespējams, izrādīsim plašākai auditorijai. Ludziņā piedalījās 6 centīgākie bērni – Antra, Edīte, Kristīne, Megija, Jānis un Aksels. Viņi izrādei gatavojās ļoti cītīgi un atbildīgi. Katrā nākamajā mācību stundā varēja just, ka bērni mājās ir krietni strādājuši. Man ļoti patika jautājums, kāpēc ir lovely flowers un nevis beautiful flowers. Tas vien parāda, ka bērni iedziļinās tekstā, nevis vienkārši kaut ko iemācās no galvas. Šoreiz varbūt nedaudz „piekliboja” izteiksme, bet uztraukums dara savu. Manuprāt, pirmajai reizei svešvalodā iestudētā izrāde izdevās gandrīz izcili. Arī vecākus tā ļoti priecēja.
Viktorija Fjodorova, angļu valodas pulciņa vadītāja
Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiālē noslēdzies projekts “Vecvecāki un mazbērni” (angl. Grandparents and Grandchildren, G&G).
Projekta pamatā ir starppaaudžu sadarbība, kurā skolēni, kas pārzina datora un interneta lietošanu, bezmaksas nodarbībās skolā apmāca pieaugušos. Projekta nosaukums ir metafora: dalībnieki ne vienmēr ir radinieki, bet pārstāv dažādas paaudzes. Vecvecāki ir seniori, mazbērni ir skolēni, kuri nodod vecvecākiem savu pārliecību darbā ar informācijas tehnoloģijām, bet vecvecāki sniedz savu dzīves gudrību.
Pasākumā bija iesaistījušies septiņi mūsu skolas 7.e un 8.e klases skolēni. Katrs no viņiem bija sagatavojies apmācīt vienu “vecvecāku”, taču dažādu apstākļu dēļ projektā līdz galam piedalījās četri vecvecāki. Nodarbības notika no 4.aprīļa līdz 9.maijam pēcpusdienās datorklasē.
Apgūstamās tēmas bija interneta pārlūkošana, informācijas meklēšana internetā, e–pasta lietošana, sociālie tīkli un teksta redaktors. Tā kā mūsu vecvecākiem nebija nekādu priekšzināšanu, tad uzskatām, ka savu galveno uzdevumu, sākt lietot datoru, esam sasnieguši. Interesanta sadarbība izveidojās Reinim Eidukam ar savu bijušo bērnudārza audzinātāju Vizmu Štālbergu. Skolēni pārliecinājās, ka, lai iemācītu, vajadzīga liela pacietība, ka jāprot plānot savu laiku un jārēķinās ar līdzcilvēkiem.
Ceram, ka mūsu vecvecākiem noderēs iegūtās iemaņas! Paldies visiem, kas palīdzēja projekta īstenošanā!