Jaunā semestra aizvadītajās pirmajās nedēļās tika organizētas jau divas 2.posma jeb starpnovadu olimpiādes, kurās ar labiem panākumiem piedalījās mūsu skolas skolēni:

• 14.janvārī notika 2.posma olimpiāde vēsturē 9. un 12.klasei. Šajā olimpiādē skolotājas Mārītes Skrabutenas audzēknis Dzmitry Samul (9.a klase)  ieguva 1.vietu, skolotājās Ivetas Krastiņas audzēkne Vineta Cukanova (9.b klase) arī ieguva 1.vietu, bet Letīcija Janoviča (9.b klase) un Diāna Bariņa (11.klase)  izcīnīja 2.vietu, Juris Ernests Brūniņš (12.klase) – 3.vietu, Ieva Skrabutena (12. klase) – atzinību.
• 18.janvārī notikušajā Kokneses un Pļaviņu  starpnovadu apvienības latviešu valodas un literatūras 11.-12.klašu olimpiādē skolotājas Armandas Lasmanes skolniece Lelde Kiopa (11.klase) ieguva 1.vietu, skolotājas Silgas Stučkas audzēkne Ieva Skrabutena (12.klase) ierindojās 3.vietā.

Priecājamies par sasniegto un sveicam skolēnus un viņu skolotājas! Labu veiksmi visiem arī nākamajos startos!
Informāciju sagatavoja direktores vietniece izglītības jomā Ilze Seipule                                                                                                                               

13. janvārī Pļaviņu novada ģimnāzijā notika karjeras izglītības pasākums 11. un 12. klasēm. Pasākumā piedalījās Latvijas universitātes, Daugavpils universitātes un Latvijas kultūras koledžas pārstāvji, kuri iepazīstināja ar studiju programmām.  Par studiju kredītiem skolēnus iepazīstināja pārstāvis no SEB bankas Jēkabpils filiāles. Pasākuma noslēgumā notika diskusijas par aktuālākajiem jautājumiem.

Karjeras konsultante Kristīne Piļščikova

Draudzīga skola un Ekoskola saka paldies visiem, kas veido tīkamu un miera pilnu savu apkārtni, veicina izpratni par vidi. Visiem Pļaviņu novada ģimnāzijas entuziastiem, kuri uztur sevī harmoniju un mieru, domā pozitīvi un veselīgi! Janvāris – jauns sākums, pārmaiņas notiek, gribam vai ne. Tas, ko mēs varam- vadīt tās vajadzīgajā- smaidīgajā, pozitīvajā un veselajā virzienā. Ļauties labām domām! Ēst veselīgi! Palīdzēt!Saudzēt! Iestādīt! Attīstīties! Pilnveidot!
Lielais paldies tiem, kas ar interesi piedalās Ekoskolas globālās rīcības dienās un Labo darbu nedēļās. Ipašs paldies visiem skolas skolēniem, skolotājiem un skolas darbiniekiem (īpaši skolas ēdnīcas darbiniecēm un vadītājai), kas ar izpratni uztvēra un priecājās par akciju skolas ēdnīcā ĒD UN DOMĀ decembra izskaņā. Kā mēs ēdam? Cik mēs apēdam? Kur paliek tas, ko neapēdam? Kas paliek aiz mums? Neviens nevar mūsu vietā elpot, ēst, gulēt, interesēties un pilnveidoties! Mēs katrs esam svarīgākais cilvēks savā dzīvē. Rūpēsimies par sevi! Rūpēsimies par vidi! Veidosim attiecības ar sauli, labām domām un laipnību.

2016.gada 15. janvārī Pļaviņu novada ģimnāzijā viesojās “Swedbank” pārstāve – Irita Riekstiņa, kura aktīvi darbojas arī Jēkabpils finanšu centrā. Ekonomikas stundā bankas pārstāve skolēniem lasīja lekciju “Šodien es būšu uzņēmējs”. Daļai skolēnu šī informācija izrādījās aktuāla, jo viņi savu dzīvi vēlās saistīt ar uzņēmējdarbību. Iespējams, ka uzņēmējdarbība ir solis pretī neatkarībai un labklājībai. Ģimnāzistiem šī lekcija bija lieliska izdevība papildināt savu zināšanu krājumu par uzņēmējdarbības jomu, iespēja pārbaudīt sevi erudīcijas jautājumos.
Irita Riekstiņa skolēnus iepazīstināja ar uzņēmējdarbības pamatprincipiem. Sniedza noderīgu informāciju, kas jāzina katram uzņēmējam, arī mums, ja mēs nolemtu dibināt savu uzņēmumu. Uzzinājām arī par to, kādām īpašībām jāpiemīt katram uzņēmējam – cilvēkam ir jābūt mērķtiecīgam un drosmīgam. Lekcijā skolēni ieguva lietderīgu informāciju par bankas lomu sabiedrībā un par to, kā banka spēj iespaidot jaunos uzņēmumus.
Paldies “Swedbank” pārstāvei, kura piedāvāja profesionālu konsultāciju jauniešiem, kas nākotnē vēlas uzsākt savu biznesu, tādējādi stimulējot un atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Skolas preses ministrija

   Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu. Ko šī diena nozīmē mūsu skolēniem, jaunajai Latvijas paaudzei? Domājot par šo jautājumu, nāk prātā jēdzieni vēsturiskā atmiņa un atcerēšanās. Šajā brīdī gribētu pieminēt kāda vēsturnieka vārdus  par to, ka vēsturiskā atmiņa ir īpaša kolektīvās atmiņas formu, tā ļauj apzināt un sistematizēt  informāciju par pagātni, tā palīdz veidot sabiedrību, tas ir svarīgi globalizācijas un  multikulturālisma apstākļos. „Mēs” spēka apziņa ir ļoti svarīga. Priecē doma, ka spējam tomēr  vienoties kopīgai lietai. Jautājums – kā nosargāt šo sajūtu un spēju? Balstoties uz vēstures  faktiem, 1991. gada 13. janvārī, protestējot pret padomju karaspēka agresiju Viļņā, Rīgā  Daugavmalā notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās aptuveni 700 000  cilvēku, ikviens, kuram bija iespēja, steidzās uz Rīgu, lai protestētu pret draudošo Padomju Savienības agresiju Baltijā. Pēc manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā – Vecrīgā ap parlamenta ēku, valdības namu, radio un televīzijas ēkām cēla barikādes. Pēc valdības aicinājuma zemnieki uz Rīgu devās ar smago lauksaimniecības tehniku. Latvijas Tautas fronte izveidoja aizsardzības štābu, daļa deputātu dienu un nakti uzturējās parlamenta ēkā, lai nepieļautu Augstākās Padomes darba pārtraukšanu. Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Tieši 20.janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi – OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Cik vērta ši informācija ir mūsu vēsturiskajai atmiņai? Cik nozīmīga mūsu skolēnam? Laikā, kad Latvija piemin barikāžu laika notikumus, atcerēsimies tos, kuri piedalījās 1991.gada janvāra notikumos, pētīsim fotogrāfijas, lasot zīmes par tautas vēsturi. Runāsim ar cilvēkiem, kuri ir šī vēsturiskā notikuma liecinieki un veidotāji. Apstāsimies steidzīgajā ikdienā un ieklausīsimies, varbūt vārdi MĒS un LATVIJA skanēs savādāk.

Vēstures, sociālo zinību un sporta metodiskās komisijas vadītāja Mārīte Skrabutena

Lai veicinātu radošas un mūsdienīgas mācības Latvijas skolās, kopš 2013. gada augusta Samsung Electronics Baltics Latvijā īsteno skolotāju digitālās apmācības programmu “Samsung Skola nākotnei”. Iespēju piedalīties apmācībās 2015.gadā ieguva 10 skolu komandas, viņu vidū arī mēs – Pļaviņu novada ģimnāzija. Mūsu skolas izaicinājums – uzsākt mērķtiecīgu un jēgpilnu mobilo ierīču pielietošanu mācību procesā. Uzsākot šī izaicinājuma realizāciju bieži vien saskārāmies ar situācijām, ka ne visiem skolēniem ir šīs mobilās ierīces, kuras varētu izmantot mācību procesā, līdz ar to tika darbs organizēts pāros, grupā… Apmācības ir noslēgušās, bet projekta realizācija turpinās, tāpēc esam patiesi priecīgi, ka 2015.gada nogalē, pateicoties Pļaviņu novada domes atbalstam, skolai bija iespēja iegādāties 24 planšetdatorus, kurus varēs izmantot mācību procesā ikviens pedagogs.

Direktores vietniece informātikas jautājumos L.Ivanova

Uzsākot šo mācību gadu, mūsu skola  kļuva  par JA Latvija (biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija) dalībskolu. Skolēni tika aicināti iesaistīties praktiskās uzņēmējdarbības izglītības programmā, dibinot mācību uzņēmumus.  Rezultātā tika dibināti 10 uzņēmumi, kuros iesaistījās 9., 10. un 11.klases skolēni. 2015.gada 17.decembrī  Pļaviņu novada ģimnāzijā notika arī pirmais skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņš, kurā skolēni prezentēja savas ieceres un jau paveikto. Tas ir tikai sākums. Ražojot produkciju, skolēni strādā arī ar dažādu dokumentāciju, kuras rakstīšana sagādā pamatīgas problēmas. Tomēr darbs ir uzsākts un tas jāturpina, lai pavasarī, atskatoties uz šo mācību gadu, būtu daudz secinājumu un ieguvumu. Jau pēc pirmā tirdziņa skolēni savās pārdomās ir pozitīvi. Pārsvarā prieks par nebijušu pieredzi, galvenais, pārdoto ražojumu klāstu. Skolēnus sajūsmina fakts, ka viņi var pārdot savus  ražojumus un gūt peļņu. Gribētu citēt SMU „Liesma” dalībnieku viedokli: „Skolēnu mācību uzņēmumu veidošana un savas produkcijas pārdošana ir laba un līdz šim nebijusi pieredze. Kā pozitīvu var atzīmēt savu prasmju pilnveidošanu. Jauki gūt ienākumus. Kā negatīvu var minēt konkurences trūkumu.”

Ja skolēni mācoties pamatskolā spēj formulēt šādu viedokli, ar nepacietību var gaidīt brīdi, kad tiks apgūta ekonomikas mācība vidusskolā.  Mūsu darbs turpinās. Novēlu veiksmi turpmākā darbībā visiem, kuri ir iesaistījušies skolēnu mācību uzņēmumu darbībā. Lai pietiek izturības un pacietības.

Pļaviņu novada ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Mārīte Skrabutena