Ilze Seipule, UNESCO ASP koordinatore Pļaviņu novada ģimnāzijā

Jau kopš 1953.gada pasaulē darbojas UNESCO Asociēto skolu projekts (ASP), kurā patlaban iesaistījušās 10 000 izglītības iestādes no 181 valsts. Šis projekts ir UNESCO izveidots starptautisks skolu sadarbības tīkls ar mērķi bagātināt mācību saturu, ieviest modernas mācību metodes un pilnveidot mācību vidi, kas veicina radošumu un piederības sajūtu savai valstij un pasaulei. Kā saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa, tās ir skolas, kas gatavas integrēt mācīšanas un mācīšanās procesos četrus 21. gadsimta izglītības balstus – mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt un mācīties dzīvot kopā. UNESCO ASP Latvijā darbojas kopš 1990. gadu sākuma, un to koordinē un vada UNESCO LNK.
Šī mācību gada sākumā dažādos valsts medijos tika ziņots, ka UNESCO ASP ir uzņemtas 32 izglītības iestādes Latvijā, kas projektā darbosies no 2015. gada līdz 2018. gadam. Esam patiešām priecīgi, ka ir atbalstīts mūsu sagatavotais projekta pieteikums un starp šīm 32 atlases konkursu izturējušajām skolām ir lasāms arī Pļaviņu novada ģimnāzijas vārds! (Vairāk: http://www.skolas.unesco.lv/lv/unesco-asp-skolas/unesco-asp-dalibskolas-2015-2018-1/unesco-asp-dalibskolas-2015-2018/.)
Šis projekts paredz aktīvu darbošanos dažādās jomās. 2015.-2018. gadā UNESCO ASP dalībskolas īstenos daudzveidīgas aktivitātes četros tematiskos virzienos: kultūrizglītība un vērtībizglītība, cilvēktiesību izglītība, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai, ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi. Mēs esam to 12 Latvijas skolu vidū, kuras padziļināti darbosies virzienā „Vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un „ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi”.
Darbošanos UNESCO ASP esam jau veiksmīgi uzsākuši. Pirmā mūsu lielākā aktivitāte ir piedalīšanās starptautiskajā izglītības akcijā ”Pasaules lielākā mācību stunda”, kura no 28. septembra līdz 4. oktobrim norisinās vairāk nekā simts valstīs vienlaicīgi (skat. http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1328-pasaules-lielaka-macibu-stunda-50-skolas-ari-latvija). Temati, kam veltīts pasaules lielākās mācību stundas saturs, ir ļoti plaši. Tie aptver svarīgus globālās izglītības jautājumus – veselība un labklājība, izglītība un prasmes dzīvei un darbam, taisnīga pasaule, nabadzība, ilgtspējība, dzimumu līdztiesība, vides aizsardzība, miera kultūra, globālā atbildība.
Oktobrī  skolā vēl plānojam vairākus pasākumus, veltītus UNESCO nedēļai. Lai atzīmētu Latvijas pievienošanos pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, UNESCO LNK no 12. līdz 18. oktobrim to rīkos jau piekto reizi (skat. http://www.unesco.lv/lv/unesco-nedela-2015-1/unesco-nedela-2015/). UNESCO šogad atzīmē 70. gadadienu.
No 15. līdz 16. oktobrim piedalīsimies UNESCO 70. gadadienai veltītā konferencē Kuldīgā, kurā notiks arī sertifikātu svinīgā pasniegšana UNESCO ASP jaunajām dalībskolām.
Domāju, ka mūsu skola un skolēni, darbojoties šajā projektā, būs tikai ieguvēji. Iesaistīšanās UNESCO programmu un mērķu īstenošanā, ievērojot cilvēktiesību, globālās atbildības, demokrātijas un starpkultūru dialoga principus, veicinās personības attīstību, radošu un inovatīvu domāšanu, veiksmīgu socializāciju, ilgtspējīgu dzīvesveidu un zināšanu un prasmju tālāknodošanu. Dalība UNESCO ASP tīklā saistās arī ar noteiktu prestižu un kvalitātes zīmes iegūšanu un uzturēšanu skolas tēlā un izglītības procesā, kā arī ar skolas atpazīstamību nacionālajā un starptautiskajā mērogā.

Direktores vietniece izglītības jomā Ilze Seipule

 23.septembrī mūsu skolā uzņēmām 25 dažādu Zemgales pašvaldību jauniešu lietu speciālistus un skolu pedagogus, kuri publicitātes kampaņas “ES struktūrfondu ieguldījums jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās” ietvaros viesojās Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas un Pļaviņu novadā. Šo pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Zemgales Plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
Pie mums viesi vēlējās tuvāk iepazīties ar diviem skolā realizētajiem ERAF projektiem: „Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” un „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā” (Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola bija mūsu skolas, Pļaviņu novada ģimnāzijas, iepriekšējais nosaukums no 25.09.2003. līdz 20.08.2009.).
Gatavojoties Zemgales pašvaldību delegācijas uzņemšanai, nācās atsaukt atmiņā arī daudzus ar projektu īstenošanu saistītus faktus, kuri varbūt laika gaitā jau nedaudz piemirsušies. Tāpēc vēlreiz atgādināšu, ka ERAF projekts „Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” tika apstiprināts 2009.gada 11.maijā, tā  realizācijai paredzētais laiks bija seši mēneši, lifta-pacēlāja svinīgā atklāšana notika 2009.gada 16.decembrī. Projekta kopējās plānotās izmaksas bija 98107.84 LVL, attiecināmās izmaksas – 928894.64 LVL, ERAF finansējums – 78969,44 LVL, valsts dotācija: 6867,1 LVL, pašvaldības budžeta finansējums 6967,1 LVL. Lai nodrošinātu skolas pieejamību  skolēniem, skolotājiem un citām personām ar kustību traucējumiem, tika uzstādīts pacēlājs, izbūvēts piebraucamais ceļš pie lifta un ierīkots sanitārais mezgls.
ERAF projekta „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā” mērķis bija nodrošināt izglītības dabaszinātnēs un matemātikā kvalitātes paaugstināšanu, uzlabot skolēnu vispārējo zināšanu līmeni, attīstīt skolēnu praktiskās iemaņas, aktivizēt skolēnu dabaszinātniskās izziņas procesu. Šī projekta īstenošanas gaitā tika veiktas šādas aktivitātes:

• materiāli tehniskās bāzes izveide izglītības programmu īstenošanai bioloģijā, fizikā, matemātikā, daļēji – ķīmijā;
• 25 darbavietu darbam ar datoru izveide prioritārajos mācību priekšmetos;
• nepieciešamo iekārtu, piederumu, aprīkojumu un tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana.

Šī projekta kopējās apstiprinātās attiecināmās izmaksas bija 135635,78 LVL, ERAF finansējums: 115290,41 LVL, valsts dotācija: 10172,68 LVL, pašvaldības budžeta finansējums 10172,68 LVL. Projekts tika apstiprināts 2009.gada 22.janvārī, tā tehniskā realizācija noslēdzās 2011.gada pavasarī.
Paldies kolēģiem Evitai Valdbergai, Irai Ņikiforovai, Valdim Silovam, kuri dalījās pieredzē un visiem uzskatāmi parādīja, kā ikdienas darbā tiek izmantota dabaszinātņu projekta ietvaros izveidotā materiāli tehniskā bāze.
Zemgales pašvaldību pārstāvji interesējās arī par citiem skolas dzīves jautājumiem.

Armanda Lasmane, Pļaviņu novada ģimnāzijas skolotāja

 
2015. gada 18. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pulcējās 50 centīgākie un radošākie skolēni un viņu skolotāji no dažādām Latvijas skolām, lai piedalītos noslēguma pasākumā, kurš notiek kopš 2012. gada. Pasākumu atklāja Inese Tauriņa, uzdodot dažādus āķīgus jautājumus pasākumu dalībniekiem, kas saistīti ar dabu un tās parādībām, pēc tam visus klātesošs sveica Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņs, izsakot gandarījumu par paveikto šajā mācību gadā, kā arī brīdināja, ka nākošajā gadā audzējamo augu sarakstā būs kāds no eksotiskajiem augiem. Taču tas lai paliekot noslēpums līdz nākamajam konkursam. Protams, visus konkursa dalībniekus uzrunāja Botāniskā dārza saimniece Anta Sparinska, kura visiem klātesošajiem atgādināja, ka cilvēka mūža nepietiks augu pasaulei, tāpēc svarīgi to iepazīt un izzināt jau tagad. Pēc tam visi uzaicinātie devās piedzīvojumā pa Botānisko dārzu, iepazīstot palmu māju, kurai pēc 3 gadiem būs 50, jo tās pamati tika likti 1958.gadā. Tajā aug neparasti augi : Austrālijas svētais koks, banānkoks, kafijas koks u.c., visaugstākais ir fīkuss jeb gumijkoks, kura augstums ir 24 m . Pēc tam skolēni devās ekspedīcijā uz dīķmalu, kur bija jāatpazīst augi, kas tajā aug.      Tad skolēniem vajadzēja izveidot varavīksni no dārzā atrastajiem augiem, tādējādi noskaidrojot, kuri augi ir dārzeņi, kuri ogas.
Noslēgumā visi izspēlēja spēli ”Cilvēks pie cilvēka”, skolotāji izveidoja mežu, kurā dzīvo putni, 2 skolēni bija vanagi. Ik pa brīdim ieradās malkas cirtēji un mežu izcirta, tādējādi parādot, ka putniem ligzdas vīt mežos būs neiespējami,  ja netiks plānota mežu izciršana.
Šogad konkursā iesaistījās vairāk nekā 2000 jauno dārznieku – pētnieku. Šī gada uzdevums bija izaudzēt trīs augus – pīlādzi, ciedru priedi un piparmētru, aprakstot to augšanas gaitu „Augu dienasgrāmatā”, kā arī  meklēt visa veida informāciju par šo augu audzēšanu. Latvijā skolēni izaudzēja 789 augus, 376 piparmētras, 365 ciedru priedes, bet tikai 48 pīlādžus. Mums visi augi, arī pīlādzis, izauga Sonorai Balodei. Priecājamies, ka viņai tas izdevās.
Kopumā izvērtēšanai tika iesūtīti 203 komandu darbi un 219 individuālie darbi, no kuriem labāko darbu autori saņēma galveno balvu – ielūgumu uz noslēguma pasākumu.
Mūsu skolu tajā pārstāvēja skolēni no 1. – 6. klasei. Komandas kapteine bija enerģiskā Guna Elīte. Ļoti sīvā konkurencē mūsu skola, piedaloties šādā konkursā, guva uzvaru starp 4.-6.klašu komandām. Komandā startēja Guna Elīte un Linda Kudrjavceva. Paldies Gunai Elītei un Lindai Kudrjavcevai un Sonorai Balodei par mērķtiecīgu un jēgpilnu darba veikšanu un organizēšanu vienaudžiem.   Mēs lepojamies ar jums!
Mīļie projekta dalībnieki, vecāki! Paldies par sadarbību un atsaucību, piedaloties stādu audzēšanas konkursā, kurā jums bija iespēja būt pētniekiem, bet vecākiem padomdevējiem! Aicinu jūs, jaunie pētnieki, izplest savu zināšanu spārnus un izbaudīt lidojumu kopā ar tiem, kas jūs atbalsta! Cienījamie vecāki, radiet savos bērnos vēlmi darboties, veicinot labizjūtu par paveikto!  Lai 2015./2016. mācību gadā mūsu kopīgais darbs ir pilns izaicinājumiem!
 
Sonora Balode,
Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.b klases skolniece
 
Manuprāt, noslēguma pasākums bija izdevies. Tajā bija iespēja aplūkot Botānisko dārzu. Noslēguma pasākumā izpildījām dažādus uzdevumus, kuri bija saistīti ar dārzkopību. Pildot uzdevumus es uzzināju daudz ko jaunu. Ieguvu jaunas zināšanas par augiem. Interesanti bija noskatīties, kā citi bija veidojuši darba prezentācijas. Paldies konkursa ”Dārzniecība” veidotājiem par iespēju piedalīties konkursā1
 
Guna Elīte,
Pļaviņu novada ģimnāzijas projekta „Dārznīca” komandas kapteine
 
Uzsākot šo projektu, mēs visi apzinājāmies, ka tas nebūs viegli. Mēs katrs kaut reizi bijām laistījuši istabas augus un ravējuši dārzus. Vairums no mums bija redzējuši, kā uz istabas palodzes aug un attīstās mazie tomātiņi. Visi bijām redzējuši gan pīlādzi, gan piparmētru, taču redzējis ciedrupriedi bija tikai retais!
Pirms stādījām augus, mēs katrs sagatavojām zemi, kurā gatavojāmies likt augu sēkliņas. Sākumā zemi aplējām ar nelielu daudzumu ūdens un tad to kārtīgi izirdinājām un izspaidījām tā, lai tā nebūtu nedz pārāk sausa, nedz pārāk slapja. Kad augsne bija pietiekoši mitra, mēs to likām podiņos un likām iekšā sēkliņas. Kad bijām pabeiguši  darbu, mums podiņus uz divām nedēļām vajadzēja novietot ēnainā vietā.
Pēc divām nedēļām mēs podiņus varējām nolikt saulītē un gaidīt, kad no zemes izsprauksies mazi, zaļi asniņi.
Projekta noslēgumā mums vajadzēja aizpildīt „Augu dienasgrāmatas”, aprakstīt pētījuma rezultātus, atrisināt krustvārdu mīklas, tas bija tāpat kā piedalīties vides konkursu olimpiādē, tikai atšķirība ir tā, ka šeit darboties vajadzēja pusgadu.
Pateicoties šim projektam, mēs visi esam ieguvuši vairāk informācijas par dažādām augu grupām un par to izcelsmes valstīm. Esam sapratuši, cik daudz nostāstiem bagātu un leģendām apvītu augu mums ir visapkārt. Mēs visi esam sapratuši, cik daudz pūļu aizņem viena stādiņa iesēšana, izaudzēšana un aprūpe,  pētījuma veikšana un rezultātu apkopošana.
Es, Guna Elīte, kā Pļaviņu novada ģimnāzijas komandas kapteine vēlētos teikt paldies Aleksandram Krivašonakam, Viviānai Nikaļukai, Alīnai Stafeckai, Diānai Losevai, Diānai Hāzei, Alīnai Jēkabsonei, Leldei Elīnai Pitjukevičai, Evai Meļihovai, Evitai Meļihovai, Kristai Priedei, Sonorai Balodei, Unai Ivanovai, Lailai Bicālai un Paulai Bicālai, Lindai Kudrjavcevai  par ieguldīto un paveikto darbu  līdz galam, jo, diemžēl, visi projektā iesaistītie to nepaveica. Paldies  vēlos teikt skolotājai Armandai Lasmanei un Lindai Kudrjavcevai par to, ka Jūs spējāt man palīdzēt grūtos brīžos, kā arī atbalstīt mani gan ar padomu, gan arī ar darbu tad, kad tas bija nepieciešams. Skolotājai arī par to, ka mūs iesaistīja jaunā aktivitātē, tādējādi dodot iespēju iepazīt dabas pasauli, iegūt iespēju praktiski darboties, ar savu veikumu iepriecinot sevi, savas ģimenes. Lai cik daudz mēs katrs būtu darījis,vislielākais paldies ir jāsaka mūsu vecākiem, kas  palīdzēja mums kopā līdzdarboties, aplaistīja mūsu augus, kad mēs paši to neizdarījām, kas atgādināja un palīdzēja, ja tas bija nepieciešams, aizpildot augu dienasgrāmatas, kā arī sniegt padomu par augu mēslošanu.
Paldies skolas administrācijai par atbalstu, nosūtot mūsu darbus žūrijai izvērtēšanai, ceļa izdevumu segšanai, braucienā uz noslēguma pasākumu.
Paldies Latvijas Stādu audzētāju biedrībai, kas konkursu rīko jau ceturto gadu ar Eiropas Savienības un Latvijas Zemkopības ministrijas atbalstu.
Liels paldies visiem, kas iesaistījās projektā! Piedalieties arī jūs, lai priecētu ar savu veikumu sevi, savas ģimenes, skolu un novadu!

Latgales reģionālās televīzijas sižets:

Pļaviņu novada ģimnāzijas

Ekoskolas padomes vadītāja Laura Krūmiņa

Piektdien, 25. septembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē no 11:00 – 15:00 notika ikgadējā Ekoskolu apbalvošanas ceremonija.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau vienpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 170 izglītības iestādes (no pirmsskolām, līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas vairāk kā 43 000 skolas.

Pasākuma pirmajā daļā 114 Latvijas izglītības iestādes par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņemā starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu.

Mūsu skola saņēma jau trešo Zaļā Karoga balvu un sertifikātu. Pasākuma noslēgumā Ekoskolu programmas dalībnieki devās gājienā ar mērķi atgādināt sabiedrībai un atbildīgajām valsts iestādēm par Latvijas līdzatbildību klimata pārmaiņu mazināšanā saistībā ar ANO klimata pārmaiņu konferenci.

 Gājiens bija aktīvs noslēgums Ekoskolu programmas apbalvošanas ceremonijai un ievads novembrī gaidāmajām Rīcības dienām, aicinot skolas aktīvi iesaistīties svarīgu vides problēmu risināšanā pievēršot tām sabiedrības uzmanību. Gājiens noslēdzās  ar radošu akciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pagalmā, kur mēs visi Ekoskolu dalībnieki bijām sagatavojuši līdz ņemtos akmeņus ar savas skolas nosaukumu. Akmeņus izvietojām ar uzrakstu – “Varam! Vai daram? #COP21”

Mūs uzrunāja ministrs Kaspars Gerhards un kā pateicību par mūsu darbību saistībā ar vidi uzdāvināja ozolu, ko vēlāk varēs iestādīt.
Šīs apbalvošanas laikā ieguvu jaunu pieredzi  no citām skolām. Radās pirmās idejas, ko mēs skolēni varētu īstenot, lai mūsu dienas skolā un tās apkārtne kļūtu gaišākas, tīrakas un zaļākas!

Novēlu visiem iesaistīties zaļākas vides uzlabošanā ne tikai skolā, bet arī savās mājās un apkārtnē. Saudzēsim dabu! Uz panākumu pilnu gadu, par zaļāku mūsu gadu!

Dzejas dienas ir viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām. 1965.gadā, kad Rainim aprit 100.dzimšanas diena, rodas ideja par dzejas dienu organizēšanu, taču savu gaitu tās uzsāk 1966. gadā, kad toreizējā Padomju rakstnieku savienība nolemj dibināt dzejas dienu tradīciju.

Katru gadu septembrī Latviju pāršalc Dzejas dienu sarīkojumi. Tie tradicionāli sākas Rīgā un pamazām, pilienu pa pilienam, kļūst arvien apjomīgāki, kamēr pārņem visu Latviju.

Šogad dzeja dienām īpaša nozīme,jo svinam Raiņa 150. dzimšanas dienu. Parasti dzejas dienas sākas Raiņa dzimšanas dienā -11. septembrī ,un dzeja svin savus svētkus visu septembra mēnesi.Dažādās Latvijas vietās pulcējas ievērojami dzejnieki, rakstnieki, literāti un ārzemju viesi.Tiek lasīta dzeja,bieži uzstājas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi-kori,deju grupas,orķestri u.c. Bieži piedalās arī dažādu teātru aktieri. Arī mūsu pienākums ir saglabāt un kopt šo kultūras mantojumu, iedziļināties latviešu tautas dzejas valodas bagātībā.

Kopā ar Odzienas filiāles skolēniem, skolotājām un novada kultūras darbiniekiem, centāmies noorganizēt skaistu dzejas dienu  pasākumu pie Vietalvas lepnuma -Ausekļa ozola.

Pasākuma iespaidi skolēnu viedokļos .

18. septembrī mūsu skola piedalījās Dzejas dienās. Spožā saulē un vējā mēs sēdējām pie Vietalvas lepnuma – Ausekļa ozola. Šajā mājīgajā atmosfērā lasījām un klausījāmies dažādu rakstnieku, protams, arī Raiņa un Aspazijas dzejoļus. Katrs bija sagatavojis vienu dzejoli,  pēc lasīšanas apspriedām dzejas jēgu un nozīmi, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Vēlāk klausījāmies mūsu ciemiņa-rakstnieces-Lindas Šmites runā. Viņa stāstīja par savu „ceļu” grāmatu rakstīšanā, par savām jau izdotajam grāmatām,lasīja savas novadniecesSarmītes Rodes dzeju . Rakstniece bija priecīga par to, ka ir nokļuvusi tik skaistā vietā, kā Vietalva.Pēc Lindas Šmites stāstījuma mēs dzērām tēju, ēdām cepumus un  sirsnīgi  sarunājāmies par dzeju, literatūru un kultūru.Manuprāt, nozīmīgi bija tas, ka katrs skolēns, kurš bija atbraucis, piedalījās. Neviens nepalika vienaldzīgs un sajutās kā aktīvs pasākuma līdzdalībnieks. Es vēlētos, lai katrs cilvēks šajos svētkos kaut nedaudz pievērstos latviešu izcilāko dzejnieku darbiem, jo mūsu rakstnieki tiešām ir apbrīnojami un cienījami cilvēki.(Evija Mahliņeca-8.e klase)

18.septembris bija skaista atpūtas un mācību stunda vienlaicīgi.Mēs piedalījāmies Dzejas dienu pasākumā, kurā svinējām izcilā latviešu dzejnieka –Raiņa 150. dzimšanas dienu.Jauki, ka uz šo pasākumu bija atnākuši arī daži vecāki,pagasta kultūras darba organizatore, arī bibliotekāri . Šis pasākums bija daudz savādāks nekā tie, kas notiek skolā; patīkama rudens atmosfēra, jauka tikšanās ar rakstnieci Lindu Šmiti, kuru intervēja mūsu skolas 6. klašu skolēni, jo latviešu valodas stundā lietišķo rakstu apguvē ir tēma par intervijas veikšnu un publicēšanu, tāpēc bija reāla iespēja to veikt praktiski.(Līva Čepule-7.e klase)

Intervijas sižets ar rakstnieci Lindu Šmiti.(Lauris Katkevičs-6.e klase)

L.K.-Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar rakstniecību?

L.Š.-Rakstu jau kopš skolas laikiem, taču sākumā tie bija tikai labi domraksti.Vēlāk aptvēru, ka man padodas arī grāmatu rakstīšana,jo idejas grāmatu rakstīšanai dzima

pēc katras jaunas grāmatas uzrakstīšanas.Rakstu gan bērniem gan pieaugušajiem lasītājiem.

L.K.-Vai ir interesanti rakstīt?

L.Š-Rakstīt ir interesanti,jo cilvēks var izstāstīt visas savas domas, idejas, iztēloties sižetu pēc saviem ieskatiem.

L.K.-Vai rakstāt arī dzeju?

L.Š-Dzeju nerakstu, taču šodien dzejas dienās gribu nolasīt savas novadnieces Sarmītes Rodes dzejoļus, kuri tematiski līdzīgi manu grāmatu sižetiem.

L.K.-Kuras no savām grāmatām Jūs ieteiktu mums izlasīt?

L.Š-Gribētos jau ieteikt visas, taču zinu, ka tā tas nenotiek.Labi būtu , ja izlasītu:”Karotājkarotes”,”Liedaga bērni”,”Vella skuķis”

Šadā literārajā gaisotnē pagāja dzejas dienu pasākums.

Visapkārt rudens tumsa un migla, un pelēkas skumjas

Bet manā pļavā-spilgtas krāsas ,gaisma

un mirdzums kā vasaras jāņtārpiņu naktī…..

Tikai tā var pārvarēt rudens tumsu-

Stādot cerību asnus,

Starojot mīlestībā un

Saglabājot siltu un dedzīgu sirdi…

Lai Jums vienmēr ir šīs dedzīgās sirdis darot nozīmīgus darbus un lasot arī dzeju, kura nekad nemelo!

Latviešu valodas un literatūras skolotāja- Indra Ozoliņa.

Septembra pēdējā piektdienā, mūsu skolā tradicionāli norisinājās Olimpiskā diena, kurā piedalāmies jau piekto gadu. Latvijas Olimpiskās dienas pasākumos piedalās galvenokārt skolu jaunieši un pirmsskolas izglītības iestāžu dalībnieki, ar mērķi vairot interesi par sportu un Olimpisko kustību.
Šogad “Olimpiskās dienas 2015” devīze Latvijā bija “Nebrīnies, Piedalies!” un tā tika veltīta vienam no olimpiskajiem sporta veidiem – basketbolam. Tā popularizēšana veiksmīgi norisinājās arī mūsu skolas Olimpiskajā dienā, jo organizētāji, dienas aktivitāšu sarakstā iekļāva  basketbola turnīru starp 5.-12. klasēm, kuru iecienīja gan labākie klašu basketbolisti, gan atraktīvākie atbalstītāji, kā arī erudīcijas jautājumus klasei par basketbola spēles noteikumiem un citām šī sporta veida niansēm.
Latvijas Olimpiskā Komiteja savā mājaslapā ir publicējusi informāciju par Olimpiskās dienas pasākuma norisi valstī – “Olimpiskā diena 2015” šogad notika 348 norises vietās visā Latvijā un kopā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – rīta vingrojumā piedalījās 100 350 vingrotāju. Prieks atzīt, ka liela daļa no tiem – ir mūsu skolas skolēni un skolotāji!
Plkst. 9³⁰ mūs sveica, kā arī iepazīstināja ar šīs dienas kārtību skolas sporta skolotājs Jānis Eiduks, Vita Brikmane, novēlējumus teica Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas jomā Iveta Krastiņa, ar savu runu iedvesmoja arī sporta ministrs Agris Apkalns.
Tālāk, kā jau katru gadu, notika Olimpiskā karoga pacelšana, kuru šogad uzticēja skolas labākajiem sportistiem – 12.klases skolēniem Marijai Mičulei un Arnoldam Arnītim.
10⁰⁰ sākām vingrot! Šogad vingrošanas kompleksa paraugdemonstrējumus rādīja 12.klases skolniece Marija Mičule, 10.klases skolniece Paula Sondore, 9.b. skolniece Marta Buševica, 8.b klases skolniece Enia Kaņepēja, 7.b klases skolniece Sonora Balode. Pēc vingrošanas bijām aicināti piedalīties dažādās aktivitātēs, lai noskaidrotu šī gada sportiskāko klasi!
Olimpiskās dienas 2015 noslēgumā direktores vietniece mācību darbā Ilze Seipule pateicās klasēm par sportisko aktivitāti un apbalvoja sacensību uzvarētājus.
I vieta – 5.a klasei – audzinātāja Armanda Lasmane
II/III vietu dalīja skolas jaunākie un skolas vecākie! 1.b (audzinātāja Sarmīte Meldere) un 12.klase (audzinātājs Valdis Silovs, bet šajā dienā viņu aizvietoja skolotāja Aiga Bērziņa)
Sveicam uzvarētājus!
Paldies par dalību skolēniem, skolotājiem un sportisko aktivitāšu tiesnešiem!

Uz tikšanos Olimpiskajā dienā 2016!

Pļaviņu novada ģimnāzijas Sporta ministrija

123456►