Zinātnieces viesos pie Jēkabpils un Pļaviņu skolēniem
5. maijā Jēkabpils valsts ģimnāzijā un Pļaviņu novada ģimnāzijā ar stāstiem par zinātnieka profesiju viesosies divas zinātnieces – jēkabpiliešu novadniece bioloģijas zinātņu doktore Una Riekstiņa un fizikas zinātņu doktore Līga Grīnberga. Līdz ar to noslēgsies šajā mācību gadā skolām piedāvātais lekciju cikls „Sieviete zinātnē – profesija, aicinājums un izaicinājumi”, kurā desmit pilsētās un ciemos par centieniem rast atbildes uz cilvēcei svarīgiem jautājumiem, kā arī par ceļu no skolas sola līdz prestižām balvām zinātnē skolēniem stāstījušas pētnieces, kas saņēmušas L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece Una Riekstiņa L`ORÉAL Latvijas 2010. gada stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņēma pētījumam par to, kā ar ādas cilmes šūnu palīdzību iespējams atjaunot nervu audus. Zinātniece savulaik absolvējusi Jēkabpils 1. vidusskolu – tagadējo Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Maģistra grādu bioķīmijā un molekulārajā bioloģijā viņa ieguvusi LU, bet doktora disertāciju aizstāvējusi Zviedrijas medicīnas universitātē Karolinska Institutet. Una ir labs piemērs, kā lieliskus panākumus zinātnē ir iespējams apvienot ar ģimeni un trīs bērnu audzināšanu.
Skolēniem zinātniece stāstīs, kā iespējams ārstēt, izmantojot šūnas kā zāles. „Vai uzzinot, ko spēj šūnas, mēs varam saprast, kā ārstēt slimības?” vaicā pētniece. „Cilmes šūnas ir kā rezerves fonds, ko ķermenis ir noguldījis embrija attīstības laikā. Dzīves laikā dažas ķermeņa daļas nolietojas vairāk nekā citas. Vienam tā ir sirds, citam – locītavas vai smadzenes. Šūnu terapija ir iespēja pārvietot cilmes šūnas no vietas, kur to ir daudz, uz vietu, kur to trūkst. Tās var pārcelt no vesela cilvēka uz slimu cilvēku, līdzīgi kā asins donors nodod asinis. Šodien ar pieaugušo cilmes šūnām mēģina izārstēt vairākas neārstējamas slimības: sirds infarktu, cukura diabētu, nervu slimības – Alcheimera, Parkinsona slimību, demenci, audzējus, reimatismu, muguras smadzeņu traumas,” Una Riekstiņa vienkāršiem vārdiem prot izskaidrot sarežģītas lietas.
„Audzējot īpašos apstākļos, cilmes šūnas no ādas slāņa, ko sauc par dermu, iegūst nervu šūnu īpašības. Nervi ir kā elektrības vadi, kas novada signālus no orgāniem uz smadzenēm, un otrādi. Dzīves laikā nervi var sabojāties – to apvalks kļūst caurlaidīgs un dzirksteļo līdzīgi kā bojāts elektrības vads, un šīs dzirksteles ir jūtamas kā sāpes. Ja rodas pārrāvums brūces rezultātā, signāla nav un kāds orgāns kļūst nejūtīgs. Kā piemērs tam ir tādas smagas slimības kā multiplā skleroze vai muguras smadzeņu bojājums. Izpētot ādas cilmes šūnu īpašības, es uzzināšu, kā panākt, lai tās salabo bojātos nervus,” skaidro zinātniece.
„Cilvēks tiecas izzināt sevi un pasauli sev apkārt. Es gribu saprast, ko spēj cilmes šūnas, kas atrodas ķermeņa rezervēs, lai atrastu veidus, kā ar šīm šūnām ārstēt slimības.”
LU Cietvielu Fizikas institūta vadošā pētniece un zinātniskā sekretāre Līga Grīnberga L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņēma 2007. gadā. Viņa dzimusi un augusi Valmieras rajona Burtniekos. “Fizika skolā padevās labi, arī citas mācības, taču mērķis kļūt par zinātnieci nebija uzstādīts. Pēdējā klasē mūs, lauku bērnus, veda ekskursijā uz Latvijas Universitāti, lai apskatāmies, varbūt gribēsim studēt. Fizikas un matemātikas fakultātes telpas (tolaik vēl neremontētais Raiņa ielas nams) šķita tik drūmas, ka nodomāju: „Te nu gan nenākšu!” Taču sagadījās tā, ka atnācu gan,” ar smaidu atceras Līga Grīnberga. Jau 2. kursā viņa sāka strādāt LU Cietvielu fizikas institūtā, kur turpina darbu jau 16 gadus. Pirmais zinātniskā rakstura izaicinājums viņai bija elektroniskais deguns – ierīce, kuru var apmācīt saost to, ko nevar cilvēka un pat ne suņa deguns.
Pēc tam starptautiska projekta ietvaros zinātniece pievērsās ūdeņraža gāzes uzglabāšanas jautājumam, pielietojumiem autotransportā. „Lai arī šodien ūdeņraža auto vairs nav tāds jaunums kā pirms 10 gadiem, taču daudzas ar to saistītās problēmas vēl joprojām gaida risinājumu,” piebilst zinātniece. Tagad viņa nodarbojas galvenokārt ar zinātnes organizāciju – ir LU Cietvielu fizikas institūta zinātniskā sekretāre. „Zinātniskā sekretāre nav tas pats, kas sekretāre. Tas ir organizatorisks un ļoti atbildīgs darbs – organizēju konferences, seminārus, dažādas zinātniska rakstura tikšanās un rūpējos arī par institūta publicitāti.”
Izvēloties savu nākotnes profesiju, skolu jauniešiem ir daudz iespēju iegūt informāciju par to, kā dzīvo un strādā aktieri, dziedātāji, politiķi, biznesmeņi… Kosmētikas uzņēmums L`Oréal Baltic un UNESCO LNK kopā ar Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē” laureātēm piedāvā paplašināt skolēnu iepazīto profesiju klāstu, pievienojot tam zinātnieka profesiju, kura dod iespēju atklāt vēl neatklāto, paplašināt cilvēces zināšanas un iespējas, uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti un padarīt pasauli drošāku, ērtāku un interesantāku.
Papildu informācija www.unesco.lv
