Klāt brīdis, kad sākam gaidīt  katrs savus Ziemassvētkus, kad iededzam svecīti sirdī, vainagā vai domās. Katra diena, iespējams,  būs brīnums, ko varēsim uzdāvināt  viens otram. Un varēsim  ko vēlēties – tāda iespēja   tiek dota  tikai šajā pirmssvētku laikā! Cilvēku lielākā kļūda ir vēlēties pārāk maz -  viss, ko ļoti vēlas, agri vai vēlu piepildās.  Lai mūsu vēlmes ir kā spārni, kas ceļ augšup. Lai šis laiks ir savējo tuvuma piepildīts, sveču liesmu sildīts . Lai sirdis kļūst atvērtas, topam dzīves gudrāki un labestīgāki!

Aiga Bērziņa, Draudzīgas skolas koordinatore

Mārīte Skrabutena, sociālo zinību un sporta metodiskās komisijas vadītāja

Novembra trešajā ceturtdienā, pateicoties UNESCO iniciatīvai,  kopš 2002.gada pasaulē atzīmē Pasaules filozofijas dienu. Šajā dienā tiek izcelta filozofijas nozīme ikviena cilvēka dzīvē un sabiedrības procesos, veicinot šīs nozares pieejamību un izpratni par to. Tās mērķi ir iedrošināt visas pasaules cilvēkus dalīties ar savu filozofisko mantojumu un būt atvērtiem jaunām idejām. Latvijā Pasaules filozofijas dienu atzīmē kopš 2003.gada.

Tā kā esam UNESCO ASP dalībskola, arī mūsu skolā Pasaules filozofijas dienai tika veltītas vairākas aktivitātes. Kulturoloģijas stundās vidusskolēni tika rosināti filozofiskām pārdomām par sevi, pasauli un cilvēka vietu tajā. Vidusskolēni aktualizēja un iztirzāja un jēdzienu “filozofija”, centās izprast, ka tā ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem, mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Jaunieši aktīvi debatēja par Seneka Lūcija teikto “Zināšanas par labo un ļauno ir filozofijas priekšmets”, par Cicerona uzskatu, ka “Filozofija ir prāta kultūra”. Skolēni veica arī dažādus radošus uzdevumus sevis apzināšanā, savas būtības un vietas redzējuma meklējumos.

Novembris  tāds dīvains – mazāk smaidu, citam nevedas sarunas, jo visapkārt pelēcība. Daba snauž, gaida sniegu! Ko darām mēs? Protams, darbojamies un dalāmies ar padarīto! Tāpēc Draudzīga skola atgādina skolotājiem par iespēju startēt konkursā par labāko klases audzinātāja stundu, bet skolēniem par klases vai skolēnu grupas (skolas pašpārvaldes) paveiktā pieteikšanu Labo darbu krātuvē. Ja varam palepoties ar kādu aktivitāti, pasākuma aprakstu vai pieredzi, ekskursiju rīkojot, esam apkopojuši klases vakara fotoreportāžu – neturam sveci zem pūra, pastāstām to citiem! Iespējams sapratīsim, ka mums jāmācās došana, jo ņemšana ir ikdiena. Draudzīga skola atgādina, ka laimīgs ir nevis tas, kurš spēj saņemt vai dabūt, bet gan tas, kurš spēj dot citiem. Paejiet cilvēkiem pretī un dalieties tajā, kas jums ir! Dāvājiet smaidus un labestību, stāstiet par paveikto.  Mums ir dotas  visas iespējas, lai darītu!

Ir interese?! Ieskaties Valsts bērnu tiesību aizsardzības mājas lapā –  http://www.bti.gov.lv/lat/draudziga_skola/

Draudzīgas skolas koordinatore Aiga Bērziņa

Gaidot Latvijas Valsts svētkus, novembra mēnesī Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvs  tika aicināts pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanās lentītes, kas simbolizē 1919.gada 11.novembra izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku. Arī par tradīciju kļuvusī ierindas skate vairoja valsts svētku sajūtas un emocijas, vairoja  apziņu, ka caur godu un darbu mums ir jāpastāv. Iespējams, ka tieši šajā laikā saprotam, ka valsts spēks ir mūsu spēks, ka, ja darām kopā- varam daudz! Pirmie nedrošie solīši ierindā pirms gadiem nu pārtapuši par stingru soli, vienotu noformējumu un skanīgu dziesmu. Kā veicies šogad?

5.-8.klašu grupā                1.vieta- 8.a klasei

                                                2.vieta- 7.b klasei

                                                3.vieta- 8.b klasei

9.-12.klašu grupā              1.vieta- 11.klasei

                                                2.vieta- 9.a klasei

                                                3.vieta- 10.klasei

Sveicam labākos komandierus Aivaru Skābarnieku (8.a) un Igoru Babaku (11.kl.)!

Ar rezultātiem var iepazīties šeit.

Paldies žūrijas locekļiem seržantam Jānim Gavaram, kaprālim Jānis Grigalim, seržantam Aleksejam Orlovam, seržantam Andrim Svencim, virsleitnantam Imantam Kravalim, Guntai Žildei, Astrīdai Davidovai un Sanitai Fjodorovai par objektīvu vērtējumu!

Liels  paldies klašu audzinātājiem un skolotājiem, kuri ir ieguldījuši laiku un darbu pasākuma sagatavošanā. Paldies skolēniem, kas piedalījās un vēl piedalīsies, apliecinot savu latvisko garu, savu klases ierindas garu! Aug  patriotiska jaunā paaudze!

Preses ministrija  un direktores vietniece audzināšanas darbā Ilze Luksa

123►

1918. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Priekšsēdētāja biedrs Gustavs Zemgals paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka „Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce.” Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”
ŠOGAD LATVIJA SVIN SAVU 98. DZIMŠANAS DIENU – līdz valsts simtgadei atlicis pavisam maz. Šī diena Latvijā ir svētku diena jeb brīvdiena – nestrādā valsts iestādes un lielākā daļa privāto uzņēmumu, dienas garumā notiek dažādi pasākumi visā Latvijā. Rīgā svētku svinības sākas dienas pirmajā pusē ar svinīgo gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, tajā piedalās arī Latvijas valsts prezidents un citas valsts augstākās amatpersonas.

LATVIJĀ

Tur zinu tevi, zeme senā,
Kur lejas zaļo, meži šalc, -
Tur pērkons līksmi jodus dzenā
Un saules prieks nāk sirdī salds.
Tur dzirdu tevi, senā daina,
Kad uguns mirdz un līgo skan,
Tad burvība šo dzīvi maina,
Tiek dvēsle atkal jauna man.
Tur varoņiem un senčiem dusa,
Tur jaunas ciltis cīņā iet;
Tā latvju zeme, kura klusa,
Tā latvju tauta, kura dzied.

(Jānis Akuraters)

10. klases preses nodaļa

2016. gada 7. novembrī, Valsts izglītības satura centrā “Zaļā josta” prezentēja jaunākās vides izglītības īsfilmas “Papīra ceļš” un “Plastmasas maisiņa ceļš”. Pirmie filmu eksemplāri dāvāti izglītības koordinatoriem no visas Latvijas, veicinot bezmaksas jaunāko vides izglītības materiālu pieejamību mācību iestādēs.

Paplašinot vides izglītības materiālu klāstu Latvijas skolām, “Zaļā josta” izstrādājusi divas jaunas vides īsfilmas – “Papīra ceļš” un “Plastmasas maisiņa ceļš”, skaidrojot izlietotā iepakojuma pārstrādes ciklu, mācot pareizi šķirot atkritumus un uzsverot atkritumu šķirošanas nozīmi vides un cilvēka veselības stāvokļa uzlabošanai.

Filmas “Papīra ceļš” un “Plastmasas maisiņa ceļš” bez maksas skatāmas “Zaļā josta” mājaslapā www.zalajosta.lv, kā arī “Zaļā josta” Youtube kanālā.

Informāciju sagatavoja: Laima Kubliņa, SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja

Ilze Seipule, UNESCO ASP koordinatore

Pēc UNESCO iniciatīvas 16. novembris visā pasaulē kopš 1995.gada tiek atzīmēts kā Starptautiskā tolerances diena.

Jēdziena “tolerance” izcelsmes pamatā ir latīņu vārds indulgence, spēja pieņemt un cienīt citu cilvēku viedokli, reliģisko piederību un uzvedību. Tolerances sinonīms ir labā griba, kas izpaužas uzvedībā un attieksmē –  atļaut cilvēkiem runāt, rīkoties pēc viņu ieskatiem, viņus nekritizējot un nenosodot, arī tad, ja viņu pārliecība vai rīcība atšķiras no “tava/mūsu” priekšstata par vēlamo. Katram ir tiesības dzīvot saskaņā ar saviem uzskatiem (protams, nepārkāpjot vispārpieņemtās normas), bet līdz ar to arī atzīt, ka tādas tiesības ir arī citiem.

UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova  ir norādījusi, ka „tolerance ir skola dialogam. Tas ir nosacījums, lai identificētu un salīdzinātu pieredzi, uzskatus, kopīgas pamatvērtības, kas piemīt cilvēcei, neatkarīgi no mūsu dažādās izcelsmes, ticības vai kultūras. Tolerance pēc definīcijas ir atvērtība pret citiem, un tas ir pretstats vienaldzībai un savas kultūras vai sabiedrības noliegšanai.”

Arī Latvijā, tajā skaitā Pļaviņās, daudzu cilvēku mācības, profesionālā darbība un ikdiena saistīta ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Spēja saprasties un sadzīvot kopā, panākt kolektīvu lēmumu pieņemšanu daudzkultūru vidē, neaizvainojot kādu viņa etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, mūsdienās ir jo īpaši nozīmīga un izkopjama.

Atzīmējot Starptautisko tolerances dienu, mēs, kā UNESCO ASP dalībskola, organizējām zibakciju, kurā rosinājām domāt par to, ka neiecietība ir bīstama gan attieksmē, gan uzvedībā jebkurā dzīves jomā. Paldies visām 5.-12.klašu darba grupām par aktīvo un ieinteresēto darbošanos! Lai klašu veidotie plakāti ir kā atgādinājums un aicinājums mums visiem būt iecietīgiem, smalkjūtīgiem, draudzīgiem, labestīgiem, saprotošiem un vienmēr ievērot cieņpilnu attieksmi saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Mēs taču to varam, vai ne!?

16. novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā tolerances diena, lai sabiedrībā rosinātu apziņu par to, ka neiecietība ir bīstama gan attieksmē, gan uzvedībā jebkurā dzīves jomā. Tolorence – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

Vārds „tolerance” svešvārdu vārdnīcā tiek definēts kā „iecietība” un ņemts no latīņu vārda tolerantia.  Tolerance nozīmē piekrist tam, ka ikvienam ir tiesības domāt, kā viņš grib, bet vienlaikus būt iecietīgam pret tiem, kas maldās. Kas ir iecietība? Tā ir prasme ar cieņu izturēties pret ikvienu,  pieņemt to, ka citu domas, uzskati, izskats, dzīves stils, mūzikas stils, reliģiskā piederība var būt dažādi;  neaizvainot citus,  atzīt savas kļūdas.

Tolerance un iejūtība ir demokrātiska attieksme pret citiem. Tomēr pārspīlēta tolerance mūs ved kādā konkrētā virzienā,  ne vienmēr tajā labākajā.   Ja ar pretdabisku viedokli, nelikumīgu un uzvedību nākas saskarties, mūsdienu sabiedrības attieksmei jābūt kritiskai.

Būsim toleranti – pasaule uzreiz kļūs labāka!

6.a klases preses nodaļa