Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

16. novembrī – Starptautiskā tolerances diena

logo

Ilze Seipule, UNESCO ASP koordinatore

Pēc UNESCO iniciatīvas 16. novembris visā pasaulē kopš 1995.gada tiek atzīmēts kā Starptautiskā tolerances diena.

Jēdziena “tolerance” izcelsmes pamatā ir latīņu vārds indulgence, spēja pieņemt un cienīt citu cilvēku viedokli, reliģisko piederību un uzvedību. Tolerances sinonīms ir labā griba, kas izpaužas uzvedībā un attieksmē –  atļaut cilvēkiem runāt, rīkoties pēc viņu ieskatiem, viņus nekritizējot un nenosodot, arī tad, ja viņu pārliecība vai rīcība atšķiras no “tava/mūsu” priekšstata par vēlamo. Katram ir tiesības dzīvot saskaņā ar saviem uzskatiem (protams, nepārkāpjot vispārpieņemtās normas), bet līdz ar to arī atzīt, ka tādas tiesības ir arī citiem.

UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova  ir norādījusi, ka „tolerance ir skola dialogam. Tas ir nosacījums, lai identificētu un salīdzinātu pieredzi, uzskatus, kopīgas pamatvērtības, kas piemīt cilvēcei, neatkarīgi no mūsu dažādās izcelsmes, ticības vai kultūras. Tolerance pēc definīcijas ir atvērtība pret citiem, un tas ir pretstats vienaldzībai un savas kultūras vai sabiedrības noliegšanai.”

Arī Latvijā, tajā skaitā Pļaviņās, daudzu cilvēku mācības, profesionālā darbība un ikdiena saistīta ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Spēja saprasties un sadzīvot kopā, panākt kolektīvu lēmumu pieņemšanu daudzkultūru vidē, neaizvainojot kādu viņa etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, mūsdienās ir jo īpaši nozīmīga un izkopjama.

Atzīmējot Starptautisko tolerances dienu, mēs, kā UNESCO ASP dalībskola, organizējām zibakciju, kurā rosinājām domāt par to, ka neiecietība ir bīstama gan attieksmē, gan uzvedībā jebkurā dzīves jomā. Paldies visām 5.-12.klašu darba grupām par aktīvo un ieinteresēto darbošanos! Lai klašu veidotie plakāti ir kā atgādinājums un aicinājums mums visiem būt iecietīgiem, smalkjūtīgiem, draudzīgiem, labestīgiem, saprotošiem un vienmēr ievērot cieņpilnu attieksmi saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Mēs taču to varam, vai ne!?