1918. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Priekšsēdētāja biedrs Gustavs Zemgals paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka „Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce.” Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”
ŠOGAD LATVIJA SVIN SAVU 98. DZIMŠANAS DIENU – līdz valsts simtgadei atlicis pavisam maz. Šī diena Latvijā ir svētku diena jeb brīvdiena – nestrādā valsts iestādes un lielākā daļa privāto uzņēmumu, dienas garumā notiek dažādi pasākumi visā Latvijā. Rīgā svētku svinības sākas dienas pirmajā pusē ar svinīgo gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, tajā piedalās arī Latvijas valsts prezidents un citas valsts augstākās amatpersonas.
LATVIJĀ
Tur zinu tevi, zeme senā,
Kur lejas zaļo, meži šalc, -
Tur pērkons līksmi jodus dzenā
Un saules prieks nāk sirdī salds.
Tur dzirdu tevi, senā daina,
Kad uguns mirdz un līgo skan,
Tad burvība šo dzīvi maina,
Tiek dvēsle atkal jauna man.
Tur varoņiem un senčiem dusa,
Tur jaunas ciltis cīņā iet;
Tā latvju zeme, kura klusa,
Tā latvju tauta, kura dzied.
(Jānis Akuraters)
10. klases preses nodaļa
16. novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā tolerances diena, lai sabiedrībā rosinātu apziņu par to, ka neiecietība ir bīstama gan attieksmē, gan uzvedībā jebkurā dzīves jomā. Tolorence – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).
Vārds „tolerance” svešvārdu vārdnīcā tiek definēts kā „iecietība” un ņemts no latīņu vārda tolerantia. Tolerance nozīmē piekrist tam, ka ikvienam ir tiesības domāt, kā viņš grib, bet vienlaikus būt iecietīgam pret tiem, kas maldās. Kas ir iecietība? Tā ir prasme ar cieņu izturēties pret ikvienu, pieņemt to, ka citu domas, uzskati, izskats, dzīves stils, mūzikas stils, reliģiskā piederība var būt dažādi; neaizvainot citus, atzīt savas kļūdas.
Tolerance un iejūtība ir demokrātiska attieksme pret citiem. Tomēr pārspīlēta tolerance mūs ved kādā konkrētā virzienā, ne vienmēr tajā labākajā. Ja ar pretdabisku viedokli, nelikumīgu un uzvedību nākas saskarties, mūsdienu sabiedrības attieksmei jābūt kritiskai.
Būsim toleranti – pasaule uzreiz kļūs labāka!
6.a klases preses nodaļa
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā Asambleja ir noteikusi vairākas starptautiskās dienas, kas izceļ dažādus sabiedrības attīstībai nozīmīgus tematus un jomas, iestājas par cilvēktiesību aizsardzību, mudina un novērtē pārmaiņas un ciena pasaules atmiņu, mantojumu un vēsturi.
Kopš 2001. gada UNESCO 10. novembri ir noteikusi kā Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai. 2016. gadā Pasaules zinātnes diena ir veltīta zinātnes centriem un muzejiem. Radošās aktivitātes, zinātnes centri un muzeji spēlē lielu lomu zinātkāra cilvēka attīstībā. Mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas, ir nepieciešams studēt zinātni, tai skaitā, ārpus skolas. Zinātnes centri var būt labs sabiedrotais skolām zināšanu ieguvei un papildināšanai aizraujošā veidā. Zinātkāres centri veicina mācīšanos un izziņas kultūru visa mūža garumā.
Pļaviņās mums ir iespēja apmeklēt Pļaviņu novada muzeju, kurā var iepazīties ar Pļaviņu un apkārtnes interesanto vēsturi. Baltijas valstīs lielākais zinātnes centrs ir AHHAA, kas atrodas Igaunijā, Tartu pilsētā. Apmeklējot šādu zinātnes centru, jāsecina, ka zinātne ir ļoti aizraujoša. Pasaules zinātnes dienā novēlam neatlaidīgi kāpt zinību kalnā.
Lai viss izdodas mieram un attīstībai!
5.b klases preses nodaļa
31. oktobrī jeb dienu pirms Visu svētās dienas daudzās valstīs tiek svinēts Helovīns. Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie. Romas katoļu baznīcā tā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās – pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem. Tā kā Helovīni ir aizgūti no ASV, latviešiem ir savas tradīcijas – Latvijā šie svētki tiek dēvēti par veļu laiku (garu laiku, dievainēm, Dieva dienām, zemlikām, tēvu dienām, paminkām). Pieņemts uzskatīt, ka veļu laiks ir starp Miķeļiem (29. septembris) un Mārtiņiem (10. novembris).
Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir ļoti sena tradīcija. Vēsturnieki norāda, ka Amerikā Helovīna svinēšanas tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem. Daudzās pasaules valstīs bērni un pieaugušie ar aizrautību gatavojas mošķu tērpu demonstrēšanai, saldumu ēšanai un ķirbju grebšanai. Helovīna tradīcijas mums – latviešiem nemaz nav tik svešas. Izrādās, kaut ko līdzīgu šiem svētkiem tradīciju veidā piekopa jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras – viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad reizi gadā atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi, mistikas apņemtajā laikā īpaši aktivizējoties arī raganas un citas nelabas būtnes. Šā iemesla dēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos spēkus aizbaidītu.
Veļu laikā atdarījās veļu vārti un ciemos ieradās aizgājušo veļi, ko sauca arī par iļģiem, paurīšiem, vecīšiem, ķauķiem, leļiem, urgučiem, ēniem, māžekļiem, māniķiem, raudačiem, vecajiem u. c. Tas ir laiks, kad saimnieks ar saimi aicina mājās ciemoties mirušo piederīgo veļus un sarīko tiem svinīgu mielastu. Saskaroties ar kristīgās baznīcas tradīcijām, veļu mielastus sāka rīkot Visu svēto dienas vakarā (naktī no 1. uz 2. novembri). Pierastajā izpratnē veļi ir mirušo cilvēku dvēseles, kas pēc nāves turpina dzīvi viņsaulē. Rudens miglas vāli, kas klāj ielejas un atsevišķās dienās ietin visu apkārtni, zemliku laikā simbolizēja senču veļus, kas ierodas savās mājvietās. Tumsas laiks, kas saistījās ar viņsauli, iedvesa cilvēkos bijību. Veļu laikā cilvēki uzvedās klusāk kā parasti, ļaujot dvēselēm justies mierīgi.
Tiekamies Kultūras ministrijas rīkotajā „Helovīnu ballītē” piektdien - 4. novembrī.
Skolas Preses ministrija
16.oktobris ir pasaules Pārtikas diena, kuru atzīmē, lai pievērstu uzmanību badam, kas pastāv vairākās pasaules valstīs. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pārtikas pieejamību visā pasaulē . Mums katram ir vērts aizdomāties par to, ko ēdam, no kurām valstīm tiek ievesti produkti, kas ikdienā ir uz mūsu galda, par iespējām taupīt produktus un resursus, kas nepieciešami, lai tos piegādātu Latvijai. Pasaulē ik gadu atkritumos tiek izmesta trešā daļa saražotās pārtikas. Kā ir mūsu mājās? Mūsu skolā? Brīžos, kad nevari izlemt kādu našķi pirkt nākamo, atceries, ka citiem šādas izvēles, iespējams, nekad nav bijis un nebūs! Vai esi gatavs dalīties? Domā par to, kas no pārtikas iepakojuma nonāk pārtikā un negatīvi ietekmē cilvēka šūnas. Vai tu to zināji? Un, kad nevari izlemt ko pirkt , atceries, ka ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu!
5.a klases preses nodaļa
Ekopadomes pārstāvji, projekta “Ēdam atbildīgi!” ietvaros, gatavo veselīgus un garšīgus ēdienus no ķirbja:
Latvija ir UNESCO dalībvalsts kopš 1991. gada 14. oktobra, kad notika oficiālā mūsu valsts uzņemšanas ceremonija UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Ar šo svinīgo brīdi Latvija tika uzņemta lielajā pasaules valstu saimē, kas apvienojušās pēc Otrā pasaules kara, lai pasaulē veicinātu miera kultūru, rosinātu sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dotu ieguldījumu nabadzības mazināšanā un veicinātu ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju palīdzību.
Šogad UNESCO nedēļa Latvijā norisinās no 10. līdz 16. oktobrim, kuras pamata tēma ir Latvijas cildināšana pasaulē. UNESCO nedēļas mērķi ir aktualizēt organizācijas lomu un ieguldījumu sabiedrībā, izcelt vērtības un veicināt to izkopšanu ikdienā, informēt par UNESCO darbību Latvijā un pasaulē, skaidrot UNESCO ieguldījumu nacionālo jautājumu attīstībā, kā arī sniegt informāciju par jau paveikto Latvijas 25 dalības gados UNESCO.
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts ir izveidots ar mērķi izcelt, apzināt un popularizēt Latvijas kultūras un dabas mantojumu. UNESCO uzsver, ka zināšanas atspoguļo ne tikai informācijas apjoms, ko pārvaldām, bet arī sabiedrības sociālās, kultūras, ekonomikas, politiskās prasmes izmantot informāciju un zināšanas turpmākai attīstībai.
Latvijas UNESCO dārgumi:
*Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunceltne – mūsdienīgs pasaules līmeņa zināšanu, izglītības un kultūras centrs
*Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcija
*Krišjāņa Barona Dainu skapis
*Rīgas vēsturiskais centrs
*Baltijas ceļš
*Suitu kultūrtelpa
*Strūves ģeodēziskais loks
*Daugavas loki u.c.
Skolas Preses ministrija
13. oktobrī, UNESCO nedēļas ietvaros, Pļaviņu novada ģimnāzijā viesojās Pļaviņu pilsētas lietišķās mākslas studijas “Skanstupe” vadītāja Inga Rubīna Kalviša. LMP “Skanstupe” dibināts 1976. gadā un šogad tiek svinēta tā 40 gadu jubileja. Studijā šobrīd darbojas 13 audējas un 5 tamborētājas, kuras tur darbojas savā brīvajā laikā. Nodarbības notiek Pļaviņu novada kultūras centrā no otrdienas līdz piektdienai. Svinību zālē apskaitei tika izlikti rokdarbi aušanas, tamborēšanas un adīšanas tehnikās.
Sakām lielu paldies Ingai Rubīnai Kalvišai par interesanto stāstījumu un jaukajiem studijas darbiem!
Preses ministrija
