Pirms 97 gadiem – 1920. gada 1.maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments – Satversmes Sapulce. Tas darbojās laika posmā no 1920. gada 1. maija līdz 1922. gada 7. novembrim, kad tika ievēlēta Pirmā Latvijas Saeima. Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ik gadu tiek atzīmēta 1. maijā – visā valstī ir noteikta par oficiālo brīvdienu.
Satversmes sapulce tika vēlēta 1920. gada 17. – 18. aprīlī visā Latvijas teritorijā, izņemot Igaunijas un Polijas armiju okupētos apvidus. Satversmes sapulce tika vēlēta vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tiesības piedalīties vēlēšanās bija gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri ir Latvijas pilsoņi un kuri ir sasnieguši 21 gada vecumu. Satversmes sapulces vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 700 000 vēlētāju.
Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas, kā arī veikt citus Latvijas valstiskuma nostiprināšanas uzdevumus.
10. klases preses nodaļa
Pļavinu novada ģimnāzijas Preses ministrija sveic visus skolas jautros un smaidīgos, nopietnos un apdomīgos, nenogurdināmos un piekusušos- klāt Joku diena. 1.aprīlis visiem zināms kā diena, kad ar pilnām tiesībām var mānīties – lai izdodas! Lai skan smiekli, lai valda humors un izjokošana, jo kas ir diena bez izsmiešānas? Smiekli ir zāles pret nelāgu garastāvokli, smiekli vieno un uzmundrina. Būsim jautri! Mācīsiemies pasmieties par sevi, jo tad par mums jautrāka cilvēka neatrast! Mācīsimies smaidīt , mācīsimies jokot! Lai nemiers, rūgtums un neveiksmes kļūst par smiekliem! Lai uzgavilē smaids un joki! Smaidiem bagātu dienu!
Ir aizritējuši trīs gari un darbīgi ziemas mēneši, kas priecēja ar biezu un noturīgu sniega kārtu. Pēdējais ziemas mēnesis – februāris mūs pārsteidza ar straujām laika maiņām – arī saule mēdza parādīties no rītiem, lai ceļš uz skolu būtu gaišāks, kamēr sals knieba skolēniem degunos. Ziema bija labs atgādinājums tam, ka gada tumšajā laikā, kad trūkst vitamīnu, mums jārūpējas par savu veselību, dzerot veselīgas zāļu tējas ar medu. (Slimību ārā – veselību iekšā!)
Plaukstas stiepiena attālumā – kokos, zem plānā ledus, aizsalušajās puķu dobēs un putnu ligzdās mājo pavasaris. Pagaidām tas nav pārāk drošs, lai nāktu ziemas vietā, bet solās mūs visus drīz apciemot ar siltiem saules stariem, salātzaļiem koku pumpuriem, garākām dienām, ieviešot prieku mūsu sirdīs.
Sagaidīsim pavasari kopā 20.martā plkst. 12:29.
Caur birzi brauc ziedonis mirdzošs un balts,
dzelteniem pieneņziedu ratiem.
Līkst bērzi vēsmā un sveicienu šalc
zaļu tauriņu pilniem matiem.
/Fricis Bārda/
Preses ministrija
Ir veiksmīgi aizritējis pirmais 2017. gada mēnesis un iesācies februāris – mīlestības, sveču un gada īsākais mēnesis. Pēc latviešu tautas ticējumiem, 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par Sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par ziemas Māras dienu, tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
Ar sveču dienu ir saistīti arī vairāki ticējumi:
Lai darbīgs pēdējais ziemas mēnesis!
Preses ministrija
27. janvārī pasaulē atzīmē starptautisko Holokausta upuru piemiņas dienu. Holokausts – ebreju masveida iznīcināšana nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā. Otrā pasaules kara laikā realizētajā holokaustā miljoniem ebreju tika ieslodzīti geto un koncentrācijas nometnēs, nošauti un iznīcināti gāzes kamerās.
2005. gada 1. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā 27. janvāris tika noteikts par Starptautisko holokausta piemiņas dienu. Tas notika 60 gadus pēc koncentrācijas nometņu atbrīvošanas un holokausta beigām.
Mācīšanās no pagātnes un zināšanu nodošana tālāk ir mūsu kopējā atbildība. Holokausta piemiņa dod iespēju izglītot nākamās paaudzes, sniedzot informāciju, un tā izvairoties no genocīda atkārtošanās.
7.b klases preses nodaļa
Sākot ar 27. novembri sākās pirmā advente jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Vārds „advente” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „atnākšana”. Pirmā advente sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums. Šis ir gavēņa, miera, klusuma un pārdomu laiks, kad daba norimst un iet ziemas dusā, bet lielie rudens darbi ir padarīti. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, kuras tiek pakāpeniski iedegtas gaidīšanas nedēļas svētdienās.
Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība. Daudzi var neaizdomāties, taču Adventes vainags nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam.
Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns Kristus, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.
Lai gaišs un mierīgs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs.
Preses ministrija