Deg ugunskuri.
Tie nav ugunskuri!
Tur sārtas buras cauri naktij slīd.
Deg ugunskuri.
Tie nav ugunskuri!
Tie mūsu sapņi cauri tumsai spīd.

 /“Nakts uz Barikādēm” Māra Zālīte/

2021. gada janvārī apritēs 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.
Skolas Politklubs un vēstures skolotāja Iveta Krastiņa aicina 5.-12. klašu skolēnus piedalīties konkursā “Esi par Latviju. Piemini barikādes.”
Vēlam veiksmi konkursā!

Skolas Politkluba prezidente Paula Evelīna Ķerķe

Konkursa noteikumi un jautājumi šeit.

Par godu 1991. gada Barikāžu laika notikumu atcerei 18. janvārī skolas Politklubs organizēja konkursu 5.-9. klašu skolēniem „Izzini Barikādes”. Lasīt vairāk…

Šī gada 15. janvārī Pļaviņu novada ģimnāzijā viesojās Jēkabpils Vēstures muzeja speciāliste Ilga Cimbule.
5.b un 8.b klašu skolēniem bija iespēja noklausīties aizraujošu stāstījumu un aplūkot prezentāciju „Barikāžu laiks”, par vēsturisku apzīmējumu 1990. gada 4. maija atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. janvāra līdz 27. janvārim. lasīt vairāk

Barikāžu laiks ir  nozīmīgs notikums Latvijas vēsturē, kas sākās, Latvijas Tautas frontes organizatoriem atsaucoties uz asiņainajiem notikumiem Lietuvā 1991. gada 13. janvārī, kad  PSRS karaspēks veica  militārus uzbrukumus Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem. Latvijas Tautas frontes organizatori aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā, tādā veidā nevardabīgi paužot savu neapmierinātību pret padomju varu. Tas bija laiks, kad līdzās ugunskuriem Rīgas centrā, dzeloņdrātīm, betona bluķiem, smagajām lauksaimniecības un celtniecības tehnikām, pulcējās ļoti daudz cilvēku, kuri protestēja pret netaisnīgo okupācijas varu un ticēja Latvijas  uzsāktajam ceļam uz valsts neatkarības atjaunošanu. Barikāžu laika traģiskākie brīži bija 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Sadrusme prasīja arī upurus. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.

    18.janvārī Pļaviņu novada ģimnāzijā skolas iekšpagalmā tika iedegts Barikāžu atceres dienai veltīts ugunskurs. Līdzīgi kā 1991. gada notikumos, arī šodien piemiņas dienas dalībnieki, spītējot vēsajiem laika apstākļiem, pie ugunskura tika cienāti ar zāļu tēju un Pļaviņu novada ģimnāzijas sākumskolas un pamatskolas skolēnu ceptajiem pīrādziņiem, cepumiem un maizītēm. Pasākuma atmosfēru bagātināja Barikādēm un Baltijas valstu neatkarībai veltītās dziesmas.

Savās atmiņās par Barikāžu notikumiem dalījās mūsu novadnieks, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs  Dainis Īvāns, kā arī pļaviņieši Rihards Rode, Skaidrīte Prusaka un Viktors Tiks.

 Dainis Īvāns raksturoja Barikāžu laika  galvenos notikumus un cilvēkus. Viņš  akcentēja to, cik būtiski latviešu tautai toreiz bija cīnīties par savas valsts brīvību un neatkarību,  kas bija Latvijas valsts neatkarības atgūšanas pamatakmens. Dainis Īvāns klātesošajiem bērniem un jauniešiem uzdeva jautājumu: „Vai jūs būtu gatavi cīnīties un paši ar savām rokām aizstāvēt Latviju?”  Atskanēja  drosmīgs  jā, taču  mums jāsaprot, ka savas valsts aizstāvim ir jāpiemīt lielai drosmei un gribasspēkam aizstāvēt savu Garaspēka zemi.

Paldies visiem pasākuma organizatoriem un atbalstītājiem!

 Pļaviņu novada ģimnāzijas politkluba dalībnieces – 9.a un 12. klases skolnieces Karīna Davidova  un Diāna Bariņa  

2017.g .13. janvārī barikāžu atceres ugunskurs Zaķusalā. Jaunsargi dod svinīgo solijumu.

Piedalās aizsardzības ministrs R. Bergmanis, NBS komandieris ģenerālleitnants R. Graube.

Pasākumā piedalījās Pļaviņu novada jaunsargu vienības jaunsargi, kuriem bija iespēja tikties ar 1991.gada barikāžu dalībniekiem: Ģ.V. Kristovski, R. Ražuku, R. Zaļo.

Sarunās ar Pļaviņu novada jaunsargiem NBS komandieris R. Graube interesējās par jaunsargu turpmākajiem plāniem, vai tie būs saistīti ar dienestu NBS.

Noslēgumā karavīri cienāja pasākuma dalībniekus ar lauku virtuvē vārītu biezputru, pīrādziņiem un tēju.

Pļaviņu novada jaunsargu instruktors I. Kravalis

Katru gadu janvārī, atceroties 1991.g. barikāžu laiku, Pļaviņu novada jaunsargu vienības jaunsargi sacenšas šaušanā ar mazkalibra ieročiem.
Šī gada sacensību uzvarētāji (10.01.2017.):
Meitenes:

1. Agate Mežmale
2. Alīna Kačkāne
3. Agate Krista Kriņicka

Zēni:

1. Andris Rāviņš
2. Aivars Skābarnieks
3. Igors Babaks

Jaunākā grupa:
Meitenes:

1. Madara Smirnova
2. Tīna Rudbārža
3. Megija Paeglīte

Zēni:

1. Ralfs Striķis
2. Danijs Isaks
3. Jānis Marcinkevičs

Jausargu instruktors I. Kravalis

Apmeklēt barikāžu atceres pasākumus šogad devās arī Pļaviņu novada jaunsargu vienība.
20. janvāris. Lai godinātu barikāžu dalībniekus un atcerētos janvāra notikumus pirms divdesmit pieciem gadiem, 20. janvārī plkst. 10:00 Doma laukumā tika iedegts barikāžu 25. gadadienas atceres ugunskurs, pie kura dežūrēja Rīgas jaunsargu vienības jaunsargi, ik pa brīdim pieliekot malku, lai cilvēkiem visu laiku būtu iespēja pasildīties. Nepārtraukti turpat Doma laukumā darbojās 1991.gada barikāžu muzeja izbraukumu ekspozīcija – Muzeobuss.

Jaunsargi apmeklēja Barikāžu un Kara muzejus. Barikāžu muzejā  apmeklētājiem tiek piedāvāts aplūkot barikāžu izvietojuma maketus, barikādēs izmantotos priekšmetus – termosus, rācijas, plakātus, videokameras, gāzmaskas un citus eksponātus, kā arī īpaši atlasītas fotogrāfijas. Ekspozīcijā ietverts omoniešu ekipējums un kritušo piemiņas lietas. Noslēgumā iespējams iepazīties ar dažādiem video un audio ierakstiem un sajust reālo tā leģendārā laika elpu.

Kara muzejā jaunsarargi tika iepazīstināti ar Latvijas militāri politiskajiem vēstures faktiem, kas atklājās gida stāstījumā un hronoloģiski tematiskajās ekspozīcijās ar bagātīgu dokumentu, ordeņu, ieroču, fotogrāfiju, formas tērpu un citu priekšmetu klāstu.

Jaunsargi apmeklēja piemiņas vietas Bastejkalnā, kā arī vēroja piemiņas brīdi, ziedu nolikšanu, goda sardzi pie Brīvības pieminekļa.

Jaunsargu instruktors I. Kravalis

20.janvārī – 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, lai atcerētos notikumus pirms 25.gadiem, Odzienas filiāles skolēni, skolotāji un vecāki pulcējās pie atmiņu ugunskura. Vietalviete Ausma Melbārde dalījās atmiņās par barikādēm. Ausmas kundze uz Rīgu devās 5 dienas pēc kārtas, lai sargātu televīzijas torni. Viņa ir saņēmusi barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi.
3.klases skolnieces Enijas Lazdiņas mamma pirms 25 gadiem mācījās Pļaviņu novada ģimnāzijā. Kopā ar klasesbiedriem viņa devās uz Rīgu. Sinora Lazdiņa atcerējās cilvēku lielo vienotību un labestību.
Atmiņās daloties, cienājāmies ar tēju un garšīgiem pīrādziņiem.

Direktora vietniece izglītības jomā ģimnāzijas filiālē Odzienā Elita Freimane

1991. gada janvāra barikādes iezīmēja lūzuma punktu Latvijas vēsturē, kļūstot par Latvijas valstiskuma un neatkarības nosargāšanas kulmināciju. 20.janvāris – Barikāžu atceres diena. Vai esam aizdomājušies, ko šī diena nozīmē mums- Latvijas iedzīvotājiem?
Lai izprastu šo zīmīgo pasākumu Latvijas vēsturē, arī Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēni iesaistījās barikāžu 25.gadskārtas pasākumos.Visas nedēļas garumā vēstures un sociālo zinību mācību stundās bija iespēja klausīties skolotāju stāstījumā par šo notikumu, skatīties filmas, jautāt un pārdomāt- kāpēc tā notika? Vecāko klašu skolēniem , gatavojoties vēstures mācību stundām, bija dots uzdevums- intervēt kādu no sev pazīstamiem cilvēkiem, kurš ir piedalījies 1991.gada barikāžu dienās.

Lasīt vairāk.

1234►

   Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu. Ko šī diena nozīmē mūsu skolēniem, jaunajai Latvijas paaudzei? Domājot par šo jautājumu, nāk prātā jēdzieni vēsturiskā atmiņa un atcerēšanās. Šajā brīdī gribētu pieminēt kāda vēsturnieka vārdus  par to, ka vēsturiskā atmiņa ir īpaša kolektīvās atmiņas formu, tā ļauj apzināt un sistematizēt  informāciju par pagātni, tā palīdz veidot sabiedrību, tas ir svarīgi globalizācijas un  multikulturālisma apstākļos. „Mēs” spēka apziņa ir ļoti svarīga. Priecē doma, ka spējam tomēr  vienoties kopīgai lietai. Jautājums – kā nosargāt šo sajūtu un spēju? Balstoties uz vēstures  faktiem, 1991. gada 13. janvārī, protestējot pret padomju karaspēka agresiju Viļņā, Rīgā  Daugavmalā notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās aptuveni 700 000  cilvēku, ikviens, kuram bija iespēja, steidzās uz Rīgu, lai protestētu pret draudošo Padomju Savienības agresiju Baltijā. Pēc manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā – Vecrīgā ap parlamenta ēku, valdības namu, radio un televīzijas ēkām cēla barikādes. Pēc valdības aicinājuma zemnieki uz Rīgu devās ar smago lauksaimniecības tehniku. Latvijas Tautas fronte izveidoja aizsardzības štābu, daļa deputātu dienu un nakti uzturējās parlamenta ēkā, lai nepieļautu Augstākās Padomes darba pārtraukšanu. Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Tieši 20.janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi – OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Cik vērta ši informācija ir mūsu vēsturiskajai atmiņai? Cik nozīmīga mūsu skolēnam? Laikā, kad Latvija piemin barikāžu laika notikumus, atcerēsimies tos, kuri piedalījās 1991.gada janvāra notikumos, pētīsim fotogrāfijas, lasot zīmes par tautas vēsturi. Runāsim ar cilvēkiem, kuri ir šī vēsturiskā notikuma liecinieki un veidotāji. Apstāsimies steidzīgajā ikdienā un ieklausīsimies, varbūt vārdi MĒS un LATVIJA skanēs savādāk.

Vēstures, sociālo zinību un sporta metodiskās komisijas vadītāja Mārīte Skrabutena