Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu. Ko šī diena nozīmē mūsu skolēniem, jaunajai Latvijas paaudzei? Domājot par šo jautājumu, nāk prātā jēdzieni vēsturiskā atmiņa un atcerēšanās. Šajā brīdī gribētu pieminēt kāda vēsturnieka vārdus par to, ka vēsturiskā atmiņa ir īpaša kolektīvās atmiņas formu, tā ļauj apzināt un sistematizēt informāciju par pagātni, tā palīdz veidot sabiedrību, tas ir svarīgi globalizācijas un multikulturālisma apstākļos. „Mēs” spēka apziņa ir ļoti svarīga. Priecē doma, ka spējam tomēr vienoties kopīgai lietai. Jautājums – kā nosargāt šo sajūtu un spēju? Balstoties uz vēstures faktiem, 1991. gada 13. janvārī, protestējot pret padomju karaspēka agresiju Viļņā, Rīgā Daugavmalā notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās aptuveni 700 000 cilvēku, ikviens, kuram bija iespēja, steidzās uz Rīgu, lai protestētu pret draudošo Padomju Savienības agresiju Baltijā. Pēc manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā – Vecrīgā ap parlamenta ēku, valdības namu, radio un televīzijas ēkām cēla barikādes. Pēc valdības aicinājuma zemnieki uz Rīgu devās ar smago lauksaimniecības tehniku. Latvijas Tautas fronte izveidoja aizsardzības štābu, daļa deputātu dienu un nakti uzturējās parlamenta ēkā, lai nepieļautu Augstākās Padomes darba pārtraukšanu. Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Tieši 20.janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi – OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Cik vērta ši informācija ir mūsu vēsturiskajai atmiņai? Cik nozīmīga mūsu skolēnam? Laikā, kad Latvija piemin barikāžu laika notikumus, atcerēsimies tos, kuri piedalījās 1991.gada janvāra notikumos, pētīsim fotogrāfijas, lasot zīmes par tautas vēsturi. Runāsim ar cilvēkiem, kuri ir šī vēsturiskā notikuma liecinieki un veidotāji. Apstāsimies steidzīgajā ikdienā un ieklausīsimies, varbūt vārdi MĒS un LATVIJA skanēs savādāk.
Vēstures, sociālo zinību un sporta metodiskās komisijas vadītāja Mārīte Skrabutena
Viena no mūsu skolas senākajām un noturīgākajām tradīcijām ir Žetona vakars. Tas pulcē vienkopus skolas absolventus un skolas darbiniekus, tas mudina tagadējos 12.klases skolniekus turēt godā skolas tradīciju. Tā vienmēr ir īpaša diena mūsu skolā. Ar Žetona pasniegšanas tradīciju cieši savijušies kādreizējā sporta skolotāja Artūra Grīvnieka aizsāktie turnīri, kuros par ceļojošajiem kausiem un piemiņas medaļām cīnās sportiskākie un azartiskākie absolventi un arī tagadējie skolnieki. Arī šogad tiks noskaidrots labākais sportists A.Grīvnieka 100 basketbola soda metienu izcīņā, kā arī izcīnīts ceļojošais Absolventu kauss basketbolā(Absolventu kausa 2016 gada nolikums).
