Dzejas dienas ir viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām. 1965.gadā, kad Rainim aprit 100.dzimšanas diena, rodas ideja par dzejas dienu organizēšanu, taču savu gaitu tās uzsāk 1966. gadā, kad toreizējā Padomju rakstnieku savienība nolemj dibināt dzejas dienu tradīciju.

Katru gadu septembrī Latviju pāršalc Dzejas dienu sarīkojumi. Tie tradicionāli sākas Rīgā un pamazām, pilienu pa pilienam, kļūst arvien apjomīgāki, kamēr pārņem visu Latviju.

Šogad dzeja dienām īpaša nozīme,jo svinam Raiņa 150. dzimšanas dienu. Parasti dzejas dienas sākas Raiņa dzimšanas dienā -11. septembrī ,un dzeja svin savus svētkus visu septembra mēnesi.Dažādās Latvijas vietās pulcējas ievērojami dzejnieki, rakstnieki, literāti un ārzemju viesi.Tiek lasīta dzeja,bieži uzstājas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi-kori,deju grupas,orķestri u.c. Bieži piedalās arī dažādu teātru aktieri. Arī mūsu pienākums ir saglabāt un kopt šo kultūras mantojumu, iedziļināties latviešu tautas dzejas valodas bagātībā.

Kopā ar Odzienas filiāles skolēniem, skolotājām un novada kultūras darbiniekiem, centāmies noorganizēt skaistu dzejas dienu  pasākumu pie Vietalvas lepnuma -Ausekļa ozola.

Pasākuma iespaidi skolēnu viedokļos .

18. septembrī mūsu skola piedalījās Dzejas dienās. Spožā saulē un vējā mēs sēdējām pie Vietalvas lepnuma – Ausekļa ozola. Šajā mājīgajā atmosfērā lasījām un klausījāmies dažādu rakstnieku, protams, arī Raiņa un Aspazijas dzejoļus. Katrs bija sagatavojis vienu dzejoli,  pēc lasīšanas apspriedām dzejas jēgu un nozīmi, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Vēlāk klausījāmies mūsu ciemiņa-rakstnieces-Lindas Šmites runā. Viņa stāstīja par savu „ceļu” grāmatu rakstīšanā, par savām jau izdotajam grāmatām,lasīja savas novadniecesSarmītes Rodes dzeju . Rakstniece bija priecīga par to, ka ir nokļuvusi tik skaistā vietā, kā Vietalva.Pēc Lindas Šmites stāstījuma mēs dzērām tēju, ēdām cepumus un  sirsnīgi  sarunājāmies par dzeju, literatūru un kultūru.Manuprāt, nozīmīgi bija tas, ka katrs skolēns, kurš bija atbraucis, piedalījās. Neviens nepalika vienaldzīgs un sajutās kā aktīvs pasākuma līdzdalībnieks. Es vēlētos, lai katrs cilvēks šajos svētkos kaut nedaudz pievērstos latviešu izcilāko dzejnieku darbiem, jo mūsu rakstnieki tiešām ir apbrīnojami un cienījami cilvēki.(Evija Mahliņeca-8.e klase)

18.septembris bija skaista atpūtas un mācību stunda vienlaicīgi.Mēs piedalījāmies Dzejas dienu pasākumā, kurā svinējām izcilā latviešu dzejnieka –Raiņa 150. dzimšanas dienu.Jauki, ka uz šo pasākumu bija atnākuši arī daži vecāki,pagasta kultūras darba organizatore, arī bibliotekāri . Šis pasākums bija daudz savādāks nekā tie, kas notiek skolā; patīkama rudens atmosfēra, jauka tikšanās ar rakstnieci Lindu Šmiti, kuru intervēja mūsu skolas 6. klašu skolēni, jo latviešu valodas stundā lietišķo rakstu apguvē ir tēma par intervijas veikšnu un publicēšanu, tāpēc bija reāla iespēja to veikt praktiski.(Līva Čepule-7.e klase)

Intervijas sižets ar rakstnieci Lindu Šmiti.(Lauris Katkevičs-6.e klase)

L.K.-Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar rakstniecību?

L.Š.-Rakstu jau kopš skolas laikiem, taču sākumā tie bija tikai labi domraksti.Vēlāk aptvēru, ka man padodas arī grāmatu rakstīšana,jo idejas grāmatu rakstīšanai dzima

pēc katras jaunas grāmatas uzrakstīšanas.Rakstu gan bērniem gan pieaugušajiem lasītājiem.

L.K.-Vai ir interesanti rakstīt?

L.Š-Rakstīt ir interesanti,jo cilvēks var izstāstīt visas savas domas, idejas, iztēloties sižetu pēc saviem ieskatiem.

L.K.-Vai rakstāt arī dzeju?

L.Š-Dzeju nerakstu, taču šodien dzejas dienās gribu nolasīt savas novadnieces Sarmītes Rodes dzejoļus, kuri tematiski līdzīgi manu grāmatu sižetiem.

L.K.-Kuras no savām grāmatām Jūs ieteiktu mums izlasīt?

L.Š-Gribētos jau ieteikt visas, taču zinu, ka tā tas nenotiek.Labi būtu , ja izlasītu:”Karotājkarotes”,”Liedaga bērni”,”Vella skuķis”

Šadā literārajā gaisotnē pagāja dzejas dienu pasākums.

Visapkārt rudens tumsa un migla, un pelēkas skumjas

Bet manā pļavā-spilgtas krāsas ,gaisma

un mirdzums kā vasaras jāņtārpiņu naktī…..

Tikai tā var pārvarēt rudens tumsu-

Stādot cerību asnus,

Starojot mīlestībā un

Saglabājot siltu un dedzīgu sirdi…

Lai Jums vienmēr ir šīs dedzīgās sirdis darot nozīmīgus darbus un lasot arī dzeju, kura nekad nemelo!

Latviešu valodas un literatūras skolotāja- Indra Ozoliņa.

Septembra pēdējā piektdienā, mūsu skolā tradicionāli norisinājās Olimpiskā diena, kurā piedalāmies jau piekto gadu. Latvijas Olimpiskās dienas pasākumos piedalās galvenokārt skolu jaunieši un pirmsskolas izglītības iestāžu dalībnieki, ar mērķi vairot interesi par sportu un Olimpisko kustību.
Šogad “Olimpiskās dienas 2015” devīze Latvijā bija “Nebrīnies, Piedalies!” un tā tika veltīta vienam no olimpiskajiem sporta veidiem – basketbolam. Tā popularizēšana veiksmīgi norisinājās arī mūsu skolas Olimpiskajā dienā, jo organizētāji, dienas aktivitāšu sarakstā iekļāva  basketbola turnīru starp 5.-12. klasēm, kuru iecienīja gan labākie klašu basketbolisti, gan atraktīvākie atbalstītāji, kā arī erudīcijas jautājumus klasei par basketbola spēles noteikumiem un citām šī sporta veida niansēm.
Latvijas Olimpiskā Komiteja savā mājaslapā ir publicējusi informāciju par Olimpiskās dienas pasākuma norisi valstī – “Olimpiskā diena 2015” šogad notika 348 norises vietās visā Latvijā un kopā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – rīta vingrojumā piedalījās 100 350 vingrotāju. Prieks atzīt, ka liela daļa no tiem – ir mūsu skolas skolēni un skolotāji!
Plkst. 9³⁰ mūs sveica, kā arī iepazīstināja ar šīs dienas kārtību skolas sporta skolotājs Jānis Eiduks, Vita Brikmane, novēlējumus teica Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas jomā Iveta Krastiņa, ar savu runu iedvesmoja arī sporta ministrs Agris Apkalns.
Tālāk, kā jau katru gadu, notika Olimpiskā karoga pacelšana, kuru šogad uzticēja skolas labākajiem sportistiem – 12.klases skolēniem Marijai Mičulei un Arnoldam Arnītim.
10⁰⁰ sākām vingrot! Šogad vingrošanas kompleksa paraugdemonstrējumus rādīja 12.klases skolniece Marija Mičule, 10.klases skolniece Paula Sondore, 9.b. skolniece Marta Buševica, 8.b klases skolniece Enia Kaņepēja, 7.b klases skolniece Sonora Balode. Pēc vingrošanas bijām aicināti piedalīties dažādās aktivitātēs, lai noskaidrotu šī gada sportiskāko klasi!
Olimpiskās dienas 2015 noslēgumā direktores vietniece mācību darbā Ilze Seipule pateicās klasēm par sportisko aktivitāti un apbalvoja sacensību uzvarētājus.
I vieta – 5.a klasei – audzinātāja Armanda Lasmane
II/III vietu dalīja skolas jaunākie un skolas vecākie! 1.b (audzinātāja Sarmīte Meldere) un 12.klase (audzinātājs Valdis Silovs, bet šajā dienā viņu aizvietoja skolotāja Aiga Bērziņa)
Sveicam uzvarētājus!
Paldies par dalību skolēniem, skolotājiem un sportisko aktivitāšu tiesnešiem!

Uz tikšanos Olimpiskajā dienā 2016!

Pļaviņu novada ģimnāzijas Sporta ministrija

123456►

Informēju, ka Pļaviņu novada ģimnāzijā darbojas pagarinātās dienas grupa :
katru darba dienu līdz plkst. 17.00;

Direktore Rita Pole

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jau izskanējuši un izdejoti, bet izjūtas un tajās pieredzētais un piedzīvotais joprojām ir mūsos un ik pa brīdim uzvirmo, jo sociālajos tīklos vēl tiek izteikti viedokļi un pārdomas par svētku norisi, organizāciju, dalībniekiem, vadītājiem….
Dziesmu un deju svētki ikvienam dejotājam, dziedātājam un kolektīvu vadītājam ir liels sapnis, kuru var piepildīt tikai ļoti neatlaidīgi un regulāri strādājot. Man ir patiess gandarījums, ka mūsu skolas dziedošie kolektīvi veiksmīgi startēja visās atlases skatēs un pierādīja, ka var apgūt visnotaļ sarežģīto dziesmu repertuāru un, ar piedalīšanos svētkos, turpināt mūsu skolas vienu no tradīcijām – skolu jaunatnes dziesmu svētki nav iedomājami bez Pļaviņu dziedātajiem! Lasīt vairāk

123456►

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole

Pļaviņu novada ģimnāzijas vārdā un personīgi pateicos par atbalstu un sadarbību tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri piedalījās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanā.

Vispirms sirsnīgi pateicos svētku dalībniekiem, Pļaviņu novada ģimnāzijas 96 skolēniem par apņēmību, izturību, pozitīvi emocionālajiem koncertiem un godam nesto skolas vārdu!

Paldies kolektīvu vadītājiem Inetai Reiterei, Aivai Siliņai, Olgai Krasutinai un koncertmeistarei Sigitai Vilkaplāterei, par ieguldīto darbu sagatavojot Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēnus dziesmu un deju svētkiem, un prasmīgo sadarbību ar skolēnu ģimenēm, bez kuru atbalsta šie svētki nebūtu iedomājami!

Lielu pateicību pelnījuši Pļaviņu novada, Pļaviņu novada ģimnāzijas darbinieki un sadarbības partneri,   Aiga Bērziņa, Ilze Luksa, Sanita Fjodorova, Silga Stučka, Sandra Fišmeistare, Kristiāna Balode, deju laukuma koordinators Ģirts Reiters, medmāsa Laila Borska, Pļaviņu novada pašvaldības policijas inspektors Aleksandrs Andronovs, šoferis Oļegs Drabovičs un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Pļaviņu novada koordinatore Iveta Krastiņa, kuri no 07.07.2015. līdz pat 13.07.2015. naktij, nepārtrauktā darba režīmā rūpējās par svētku dalībnieku drošību un labsajūtu!

Paldies visiem darbīgajiem rūķīšiem, skolas direktores vietniecei saimnieciskajā darbā Santai Kupčai, garderobistei – dežurantei Mirdzai Sīmanei, skolotājai Ievai Volanei, un vecākiem, kuru darbošanās notika aizkulisēs, gatavojot tērpus, dekorācijas autobusu noformēšanai, darinot ziedu vainagus un pušķus, ka arī daudzas citas lietas!

Paldies vecākiem, kuri piedalījās skaisto vainagu darināšanā no dzīvajiem ziediem!

Protams, bez sadarbības partneriem šai pasākumā neiztikt. Tāpēc paldies mūsu sponsoriem un atbalstītājiem mēģinājuma tērpu iegādē, SIA “Krauss”, SIA “Vēri Z”, SIA “Ecos”, SIA “Celtniecības dolomīti”, SIA “Luste SZ”, SIA “Antaris”, ZS “Juči” un Pļaviņu Uzņēmēju biedrībai!

Pateicība Pļaviņu novada domei, un priekšsēdētājai Guntai Žildei, par finansiālo atbalstu un jaukajiem apciemojumiem svētku laikā Rīgā!

Lai vienmēr tā tu cauri ietu

Šai dzīvei, visu uzveicot

Un galvu, pilnu domu spietu,

Pret sauli augstu paceļot!

/Valdis Grīviņš/

Ilze Seipule, direktores vietniece izglītības jomā

Viens no Pļaviņu novada ģimnāzijas īpašajiem piedāvājumiem ir iespēja 12.klases skolēniem saņemt Kārļa Daktera Piemiņas prēmiju. Prēmijas mērķis ir finansiāli atbalstīt centīgus, talantīgus un aktīvus skolas absolventus studiju uzsākšanai izvēlētajā augstskolā. Šī prēmija, kuras kopējais apjoms ir 1000 ASV dolāri (sākotnēji – 500 ASV dolāri),ar nelielieliem pārtraukumiem tiek piešķirta jau kopš 1994.gada. Prēmijas iniciatore un organizētāja no mūsu skolas puses ilgus gadus bija direktore un vēstures skolotāja Edīte Kupča. 2008.gadā ar prēmijas koordinēšanu saistītās lietas Kupčas kundze uzticēja direktora vietniecei Ilzei Seipulei.

Kārlis Dakteris (22.01.1913.-01.06.2003.) ir mūsu skolas 1933.gada absolvents. Pēc skolas beigšanas viņš veidoja veiksmīgu militāro karjeru Latvijā. Tālākās dzīves gaitas uz laiku aizveda līdz Vācijai, kur 1949.gadā viņš pabeidza Braunšveigas Tehnisko Universitāti, pēc tam – uz ASV. Kārlis Dakterisdevis lielu ieguldījumu ASV Bruņoto spēku attīstībā elektronikas nozarē un bijis arī aktīvs sabiedrisks darbinieks latviešu kopienā. Dzīvodams Amerikā, Kārlis Dakteris nezaudēja mīlestību pret savu dzimteni. 1995.gada rudenī Kārlis Dakteris apmeklēja Pļaviņas un viesojās arī mūsu skolā. Viņa tikšanās ar pedagogiem un skolēniem bija nozīmīgs notikums skolas dzīvē, kas vēl daudziem no mums ir saglabājies spilgtā atmiņā. Pēc aiziešanas mūžībā Kārli Dakteri 2003. gada 14. septembrī ar militāru godu pārapbedīja dzimtajā zemē Bārukalna kapsētā.

Pēc tēva nāves prēmiju atjauno ASV dzīvojošie viņa bērni – meita Inese Švalbe un dēls Kārlis Dakteris (juniors) kā Kārļa Daktera Piemiņas prēmiju. Arī šobrīd sava tēva iedibinātās prēmijas piešķiršanu turpina viņa bērni, visi organizatoriskie jautājumi galvenokārt ir meitas Ineses Švalbes un viņas ģimenes ziņā.

Prēmijas kandidātiem un viņu izstrādātajiem darbiem jāatbilst skolā noteiktajai kārtībai. Pretendenti izstrādā pētniecisku darbu Latvijas vēsturē, raksta esejas dzimtajā un angļu valodā. Iesniegtie darbi, sekmju izraksts un skolēna raksturojums tiek nosūtīti uz ASV izvērtēšanai. Izvērtēšana notiek pēc Daktera ģimenes locekļu izstrādātajiem kritērijiem – tiek ņemts vērā, cik pamatīgs, dziļš un saturīgs ir veiktais pētījums, cik nozīmīgas detaļas par cilvēkiem, vietām, attiecīgiem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem tajā iekļautas. Daktera bērnu pieņemtais lēmums par prēmijas piešķiršanu īsi pirms izlaiduma tiek paziņots skolai un tas ir galīgs un negrozāms.

2014./2015.mācību gadā uz Kārļa Daktera Piemiņas prēmiju pretendēja četri ģimnāzisti: Estere Fedosejeva (“Šahs kā sporta veids Pļaviņu novadā”, darba konsultante Anita Seikovska), Viktorija Minajeva (“Pļaviņu novada lepnums – skolotāja Edīte Kupča”, konsultante Silga Stučka), Sintija Silagaile (“Iedzīvotāju mutvārdu liecības par Gostiņu vēsturi”), Mārcis Beķers (“Daugavas iela Pļaviņās 20.-21. gadsimtā”).

Atzīstot, ka arī pārējo pretendentu darbi ir labā līmenī, Kārļa Daktera ģimenes locekļi lēma, ka šogad prēmija nedalīti tiek piešķirta tikai vienam no četriem kandidātiem – Viktorijai Minajevai. Savā vēstulē Švalbes kundze rakstīja: “Izvēlējam Viktorijas darbu par Edīti Kupču kā par vienīgo balvas saņēmēju. Darbs skaidri parādīja autores sirsnīgo mīlestību un goda sajūtu par šo svarīgo cilvēku Pļaviņu vēsturē.” Jāatzīmē, ka šī gada prēmiju ieguvušais darbs ir īpašs arī ar to, ka tas ir pagaidām pirmais lielākais mēģinājums apkopot publicēto materiālu, laikabiedru liecību, dienasgrāmatas pierakstu un atmiņu stāstījumus par Edītes Kupčas dzīvi un darbu. Autore cer, ka viņas devums varētu tikt izmantots topošajai grāmatai par Edīti Kupču. Caur Viktorijas darbu netieši it kā atkal sastapās divas lielas un nozīmīgas personības – Kārlis Dakteris un Edīte Kupča. Patiesa cieņa viņu bagāto mūžu priekšā!

Skolas kolektīva vārdā vēlos pateikties Inesei Švalbei un viņas ģimenei par atsaucību un lielo ieguldījumu sava tēva Kārļa Daktera Piemiņas prēmijas saglabāšanā. Paldies par labo gribu, sapratni un laiku, kas veltīts mūsu skolēnu iesūtīto darbu izvērtēšanai. Pateicamies arī pārējiem ziedotājiem šī gada prēmijai – Karl F. Dakteris, Pēteris un Jeniffer Švalbes, Joseph un Katrina Querriera.

Aicinu mūsu vidusskolēnus turēt godā Kārļa Daktera piemiņu, savlaicīgi, aktīvi un atbildīgi iesaistīties visos priekšdarbos, kas saistīti ar kandidēšanu uz viņa vārdā nosaukto prēmiju, kā arī neaizmirst par saviem pienākumiem pēc prēmijas saņemšanas! Lai arī mūsos arvien vairāk iemājo iekšēja prasība pēc augstiem kvalitātes standartiem, patriotisma gars un cildenums!

Dziesmu un deju svētku likums nosaka, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, un šo svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks Rīgā no 2015.gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam.
Tradicionāli galvenās svētku norises vietas Rīgā ir Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions. Mežaparka Lielā estrāde vienlaikus var uzņemt līdz 14 tūkstošiem dziedātāju un līdz 40 tūkstošiem skatītāju. Savukārt Daugavas stadionam jānodrošina atbilstoša infrastruktūra Deju lielkoncertu rīkošanai, lai tiktu ievēroti visi drošības pasākumi 16 līdz 18 tūkstošiem skolēnu – tautas deju dejotājiem gan mēģinājumu, gan koncertu laikā.
Svētku programma ir ļoti plaša un daudzveidīga – katrs var izvēlēties sev tīkamāko un atbilstošāko pasākumu. Protams, ka  jārēķinās arī ar ierobežoto vietu skaitu atsevišķos pasākumos.
5.jūlijs 
19:00 Garīgās mūzikas koncerts  - Rīgas Sv. Pētera baznīca

6.jūlijs 
13:00 Interešu izglītības mākslas pulciņu audzēkņu izstādes „Rakstu darbi” atklāšana un konkursa laureātu apbalvošana  – Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
12:00 Piemiņas pasākumi  - Meža kapi
15:00 Piemiņas pasākumi – Dziesmu svētku parks
16:00 Tautas deju kolektīvu Laureātu koncerts – Latvijas Nacionālais teātris
17:00 Mūsdienu deju lielkoncerta ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem)  - Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
19:00 Bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts – Lielā ģilde

7.jūlijs
10:00 – 18:00 Pūtēju orķestru finālskate –  Lielā ģilde
12:00 Mūsdienu deju lielkoncerts –  Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
19:00 Mūsdienu deju lielkoncerts – Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
10:00 – 21:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs

8.jūlijs
10:00 – 20:00 Koru fināla konkurss –  Rīgas Latviešu biedrības nams, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
11:00 – 17:00 Folkloras kopu individuālās programmas – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
10:00 – 21:00 „Svētki Vērmanes dārzā” – Vērmanes dārzs
19:00 Tautas mūzikas koncerts – Koncertzāle „Rīga”
21:30 -23:00 ATKLĀŠANAS PASĀKUMS  - 11.Novembra krastmala (tikai dalībniekiem)

9.jūlijs
10 -21 „Svētki Vērmanes dārzā” –  Vērmanes dārzs
15:00 Pūtēju orķestru koncerta Ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem) –  Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
19:00 Folkloras konkursu uzvarētāju koncerts „Gudru ņēmu padomiņu” –  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
19:00 Tautas deju kolektīvu Ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem) –  VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
19:00 Pūtēju orķestru koncerts –  Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala

10.jūlijs
9:00 -16:00 Tērpu skate – konkurss Rīgas Latviešu biedrības nams
10:00 -21:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs
12:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
17:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
15:00 – 17:00 Folkloras kopu koncerti – Rotaļu programma – Laukums pie Brīvības pieminekļa
19:00 Pūtēju orķestru defile programma  - Laukums pie Brīvības pieminekļa
19:00 Kokļu mūzikas koncerts  - Lielā ģilde

11.jūlijs
10:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
15:00 Tautas deju Lielkoncerts – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”"
10:00 – 21:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs
19:00 Noslēguma koncerta Ģenerālmēģinājums (ar skatītājiem) –  Mežaparka Lielā estrāde

12. jūlijs
9:00 Dalībnieku svētku gājiens  - Vecrīga – Dailes teātris
10:00 – 17:00 „Svētki Vērmanes dārzā”  - Vērmanes dārzs
19:00 Noslēguma koncerts –  Mežaparka Lielā estrāde

Šajos svētkos ir pārstāvēts arī mūsu novads. Mežaparka Lielajā estrādē dalībnieku rindās būs divi Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvi – 5.-9.klašu koris (vad. Olga Krasutina) un vidusskolas jauktais koris (vad. Aiva Siliņa).
Savukārt Daugavas stadionā dejotprasmi rādīs Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.-9.klašu un 10.-12.klašu deju kolektīvs (vad. Ineta Reitere).
Dziesmu un deju svētki ir liels izturības un pārbaudījumu laiks, jo no ierastajiem mājas apstākļiem gandrīz nedēļas garumā pārceļamies uz dzīvi Rīgā. Pļaviņu kolektīvi šajos svētkos tiks laipni uzņemti un  izmitināti Rīgas 85. vidusskolā, Nīcgales ielā 22.
Gatavojoties svētkiem, aicinu ikvienu ielūkoties svētku mājas lapā dziedundejo.lv.
Īpaši aicinu ielūkoties sadaļā Dalībniekiem  un  Noderīgi zināt, jo svētku laikā mums visiem aktuāls ir jautājums par veselību un drošību. Esmu pārliecināta, ka ikviens no šeit sniegtajiem padomiem  noderēs!
Lūdzu vecākus ar saviem bērniem vēlreiz pārrunāt drošības, personīgās higiēnas un uzvedības jautājumus. Tikai ievērojot noteikumus varēsim pilnībā izbaudīt dziesmu un deju svētku burvību!
Mūsu kolektīvu izbraukšanas laiki  no Pļaviņu novada ģimnāzijas:
07.07.2015. plkst. 7.30 – 7.-9. un 10.-12.klašu deju kolektīvi
08.07.2015. plkst. 18.00 – 5.-9.klašu un vidusskolas jauktais koris
Tiksimies svētkos!

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa

Ilze Seipule, direktores vietniece izglītība jomā

8.jūnijā mūsu skolas metodiskās padomes locekļi Ira Ņikiforova, Evita Valdberga, Indra Ozoliņa, Lana Ivanova, Mārīte Skrabutena, Ilona Lazda, Ieva Volane, metodiskās padomes vadītāja Ilze Seipule un Pļaviņu novada izglītības speciāliste Inese Saulīte devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ādažu vidusskolu.

Ādažu vidusskola ir viena no lielākajām Pierīgas novadu vidusskolām, kurā skolēnu skaits pēdējos gados aizvien pieaug, 2014./2015.mācību gadā sasniedzot jau vairāk nekā 1100. Mūs laipni sagaidīja un uzņēma Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe, direktores vietnieces Aija Krūze un Sarmīte Savicka, sākumskolas metodiskās katedras vadītāja un projekta “Samsung Skola nākotnei” komandas dalībniece Aiga Mikasenoka.

Interesantās un spraigās tikšanās laikā uzzinājām daudz noderīga par dažādiem mācību un metodiskā darba organizācijas jautājumiem, iepazināmies ar mūsdienīgi aprīkotajiem mācību priekšmetu kabinetiem un citām telpām.

Ādažu vidusskolai ir uzkrāta vērtīga pieredze visās skolas darbības jomās. Mums īpaši saistošs šķita skolā veiktais darbs ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem, kuriem ir diagnosticētas mācīšanās grūtības. “Samsung Skola nākotnei” apmācību programmas “Skolotājs 3.0” ietvaros (Ādažu vidusskolas komanda, tāpat kā mūsu skolas komanda, arī bija viena no desmit finālistēm) izstrādātā pārmaiņu projekta prezentācija par sekošanu sekmēm uzskatāmi parādīja labu veidu, kā sabiedrība var sekot skolas sasniegumiem, skolotāji – skolēnu sasniegumiem, vecāki – savu bērnu sasniegumiem, bet skolēni – paši saviem sasniegumiem un apgūtajām prasmēm. Ļoti augstā līmenī ir Eiropas kluba darbība, kā arī projektu darbs skolā kopumā.

Lai veicinātu skolēnu interesi par eksakto mācību priekšmetu apguvi un inženiertehnisko zinātņu studijām, Ādažu vidusskolai ir produktīva sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti. Ar šo augstskolu ir noslēgts līgums par zinātniskās pētniecības darbu izstrādi, tiek piedāvātas arī iespējas skolēniem iepazīt studiju procesu, organizējot ekskursijas uz RTU fakultātēm un laboratorijām.Skola veiksmīgi sadarbojas arī ar citām augstskolām.

Tika pārrunāti arī citi abas puses interesējoši skolas dzīves jautājumi. Ar jaunām idejām sava darba turpināšanai un pilnveidošanai atvadījāmies no viesmīlīgajiem kolēģiem Ādažu vidusskolā, aicinot viņus arī ciemos pie mums uz Pļaviņām.

Tālāk devāmies uz Kalnciema kvartālu, kas ar savām vēsturiskajām restaurētajām koka ēkām, zemnieku un amatnieku tirdziņiem, rosīgo kultūras dzīvi ir kļuvis par vienu no Rīgas iecienītākajām vietām.

Noslēgumā vēl pabijām ekskursijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Priecājamies, ka mums bija iespēja iepazīties ar mūsu Gaismas pils jauno ēku un tās sniegtajiem pakalpojumiem.

Domāju, ka šādi braucieni ir vērtīgi un ik pa laikam arī nepieciešami, jo tie dod iespēju iepazīt citu kolēģu darbu, reizē arī salīdzināt to ar savu veikumu, gūt jaunu pieredzi un jaunas ierosmes. Iepriekšējos gados metodiskā padome ir viesojusies arī Daugavpils Vienības pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā.

Ilze Seipule, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece

„Iegūt izglītību nozīmē iegūt tiesības uz nākotni. Nav drošāka ceļa tautai uz spožu un laimīgu nākotni kā izglītība.” (J.Akuraters)
Lai skolēni būtu veiksmīgi sagatavoti dzīvei pietiekami sarežģītajā, mainīgajā šodienas un rītdienas pasaulē, ir jāapgūst daudzpusīgas, pamatīgas zināšanas un prasmes, kā arī attieksmes jeb vērtības. UNESCO Starptautiskās komisijas “Izglītība XXI gadsimtam” ziņojumā ir izvirzītas četras galvenās prasības mūsdienu izglītībai:mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties dzīvot kopā, mācīties būt.
Atskatoties uz nu jau aizvadīto 2014./2015.mācību gadu, varam teikt, ka Pļaviņu novada ģimnāzijā esam daudz strādājuši, lai šos četrus 21. gadsimta izglītības balstus jēgpilni integrētuikdienas mācīšanas un mācīšanās procesos, lai skolēnos veidotu apziņu, ka izglītības galamērķis nav tikai zināšanas, bet arī turpmākā darbība – kā mēs rīkojamies ar to, kas mums pieder, kā mēs liekam to lietā.
Panākumu pamatā neapšaubāmi ir katra ieguldītais darbs, centība un neatlaidībauzstādīto mērķu sasniegšanā,droša un stimulējoša mācīšanās vide, apkārtējo atbalsts. Priecājamies par katru no mūsu skolas 439 skolēnu lielās saimes, kurš, atbilstoši savām spējām, ir uzcītīgi un godprātīgi strādājis visa mācību gada garumā. Un maijā, kad skolā notiek tradicionālie Zinību svētki, kuros apbalvojam par sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, interešu izglītībā vai mācību gada noslēguma svinīgajā līnijā, kad godinām par augstiem vidējiem mācību darba rezultātiem un aktīvu sabiedrisko darbu, atkal varējām priecāties un būt gandarīti par mūsu skolēnu sasniegto.
Pļaviņu novada ģimnāzijas Pateicības rakstus par augstiem sasniegumiem mācību darbā (vidējais vērtējums 8 balles un vairāk vai atbilstošs aprakstošais vērtējums) 2014./2015.mācību gadā saņēma 67 skolēni:

Par aktīvu sabiedrisko darbu 2014./2015.mācību gadā tika apbalvoti šādi skolēni:
Kristers Ūbergs (1.a), Monta Pusplatā (1.b), Gvido Eizāns (4.a), Amanda Mende (4.b.), Alise Ruža (4.a), Agita Cukanova (5.b), Elīza Luksa (5.b), Ingus Siliņš (5.b), Beāte Skrabutena (5.b), Alīna Stafecka (6.a), Sonora Balode (6.b), Krista Priede (6.b), Amanda Ķirse (6.b), Rendija Dutkeviča (6.b), Betija Beāte Damberga (7.a), Karīna Davidova (7.a), Lineta Lauva (7.a), Agate Mežmale (7.a), Samanta Pusplatā (7.b), Laura Sevko (8.a), Elīza Klaucāne (8.a), Arvis Ilvars Ruža (8.a), Zane Čipāne (8.a), Rēzija Līna Upeniece (8.a), Letīcija Janoviča (8.b), Viktorija Samanta Mateša (8,b), Kristīne Činka (9.a), Daira Skurule (9.a), Rūta Vanaga (9.a), Arina Deņisova (9.), Baiba Matuka (9.b), Džesika Nikaļuka (9.b), Lelde Kiopa (10.), Jānis Andersons (12.), Mārcis Beķers (12.), Viktorija Minajeva (12.)  
27.maijā notikušajos Zinību svētkos apbalvojām mūsu skolēnus, kuri uzrādījuši labu sniegumu mācību riekšmetu olimpiādēs, mācību priekšmetu konkursos un zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) lasījumos. Jāatzīmē, ka mūsu skolēni ir aktīvi un rezultatīvi piedalījušies visās valsts (VISC) organizētajās starpnovadu jeb 2.posma olimpiādēs. Īpašs prieks par tiem skolēniem, kuri, pateicoties labiem rezultātiem stapnovadu olimpiādēs, ir izturējuši tālāko atlasi un ieguvuši tiesības sevi apliecināt arī reģionālajā vai valsts līmenī. Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēnu sasniegumu kopsavilkums mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un zinātniski pētnieciskajos darbos ir šāds:

Par visiem skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, ZPD un mācību priekšmetu konkursos skatīt šeit:
Vēlreiz sveicot mūsu skolēnus, liels paldies arī visiem skolotājiem par ieguldīto darbu, entuziasmu un sirdsdegsmi, atklājot un attīstot mūsu audzēkņu talantus. Vēlu arī turpmāk saglabāt ticību savai misijai, radošus spēkus, aizrautību un mīlestību pret bērniem!
Paldies skolēnu vecākiem, ka esat uzticējuši mums savus lolojumus un esat kopā ar mums gan ikdienā, gan svētku reizē.
Paldies arī Pļaviņu novada domei, pateicoties kuras sniegtajam atbalstam, Zinību svētkos mēs varējām saņemt ne tikai morālu atzinību vien, bet arī sarūpētās naudas balvas.
Novēlu neapstāties pie sasniegtā, būt gataviem jauniem izaicinājumiem un īstenot savus sapņus!
Lai visiem skaista un iedvesmas pilna vasara!

Diāna Bariņa, 10.klases skolniece

Jau piecpadsmit gadus mūsu skolas skolēniem (katra gada pavasarī vienam vai diviem) ir lieliska izdevība mēnesi mācīties Kaltenkirhenes ģimnāzijā Vācijā, kas ir iespējama, pateicoties ilggadīgajai skolas sadarbībai ar savu sadarbības partneri Juri Beķeri. Šogad uz Kaltenkirheni, kura atrodas pusstundas braucienā no Hamburgas, devos es. Šī bija mana pirmā apmaiņas programma ārpus Latvijas.Veselas četras nedēļas mani ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi uzņēma vācu ģimene Bertrami (Bertram), kurā jutos kā viņu trešā meita. Jau pirmās dienas vakarā devos uz ģimenes radinieku viesībām. No sākuma gan bija visai nepierasti, jo bija jāiepazīstas ar atkal jauniem cilvēkiem, taču vakars bija ļoti jauks un izdevies. Tajā varēju iepazīt arī vācu svētku svinēšanas tradīcijas. Arī vēlāk kopā ar viesģimeni apmeklējām dažādus pasākumus un devāmies dažādos izbraucienos.
Mūsu pirmais kopīgais lielais izbrauciens bija ar kuģi uz salu Föhr Ziemeļjūrā. Mēs dzīvojām pie Bertramu ģimenes radiniekiem, kuri mūs ļoti draudzīgi un laipni uzņēma savās mājās. Ar šo ģimeni man izveidojās ļoti labs kontakts, es viņiem daudz ko pastāstīju par sevi, par Pļaviņām un Latviju. Savukārt viņi man stāstīja daudz interesanta par salas vēsturi un klimatu. Izrādās, ka jūras gaiss ir ļoti veselīgs sejai un šeit brauc atpūsties un veseļoties daudzi cilvēki. Mēs apmeklējām arī vietējo muzeju, kurā varēja apskatīt arheoloģiskos pieminekļus un uzzināt dažādus faktus par salas pamatiedzīvotājiem frīziem, viņu vēsturi un kultūru. Sala pēc platības bija ļoti maza, pāris stundās mēs jau bijām salas otrā galā. Taču sala bija interesanta ar savu vēsturi un arhitektūru. Kā jau viss Vācijā, arī šī sala bija ļoti sakopta un omulīga. Šajā vietā pavadītās divas dienas man bija ļoti īpašas, jo iepazinu jaukus cilvēkus un uzzināju daudz jauna par Vāciju. Man bija liels prieks, ka Bertramu ģimenes radinieki mani uzaicināja vēlreiz atbraukt uz šo salu.
Pēc dažām dienām mans ceļojums pa Vāciju atkal turpinājās. Ar savu viesģimeni devāmies trīs dienu brīvdienās uz Švarcburgas ciemu, kas atrodas Vācijas federālajā zemē Tīringā, lai piedalītos ģimenes radinieku kāzu desmitgades atzīmēšanā. Arī šīs trīs dienas tika lieliski pavadītas. Švarcburgas skaistā daba mani vienkārši fascinēja.Vēl nekad nebiju redzējusi tik aizraujošus dabas skatus! Īpaši mani pārsteidza lielie kalni, kuri bija apauguši ar bieziem jaukto koku mežiem. Arī viesnīca, kurā dzīvojām bija kalnos. Neilgu laiku pabijām arī Bavārijā.No sākuma man bija nedaudz grūti saprast bavāriešu dialektu, kurā vietējie cilvēki runāja, taču pie tā ātri varēja pierast.
Ar ģimeni kopā apmeklējām arī Hamburgu, dzīvnieku parku Eekholt, Kaltenkirhenes arborētumu.
Ļoti svarīga šīs programmas sastāvdaļa, protams, ir mācības Kaltenkirhenes ģimnāzijā, diendienā esot kopā ar jaunajiem klases biedriem un viņu skolotājiem mācību stundās. Es mācījos 9.c klasē kopā ar Kerrinu no savas viesģimenes. Lai arī sākumā bija nedaudz nepierasti, tomēr domāju, ka es diezgan ātri iejutos jaunajā klases kolektīvā. Esmu sapratusi, ka mūsdienās ir svarīgi būt atvērtam, drošam un pozitīvi noskaņotam, tad arī komunikācija noris bez problēmām. Ļoti interesanti bija vērot, cik aktīvi un labprāt mācību stundu laikā vācu skolēni izsaka savu viedokli un diskutē, dažreiz šķita, ka viņi savā starpā pat sacenšas, kurš pirmais un kurš vairāk tiks pie vārda. Tas ir diezgan atšķirīgi no mūsu skolas ikdienas, jo mēs laikam krietni retāk droši, pārliecināti un argumentēti izsakām savas domas.
Vairākkārt tikos ar Beķera kungu, viņš organizēja arī citu pilsētas skolu skolēnu tikšanos ar mani. Šo tikšanos laikā man vajadzēja iepazīstināt skolēnus ar Pļaviņām un Latviju, atbildēt uz viņu jautājumiem. Pirmā prezentācija notika 6.maijā Valdorfskolā, kurā mani uzņēma ļoti draudzīgi un ieinteresēti izjautāja. Pēc prezentēšanas no daudziem skolēniem saņēmu laba vēlējumus un pozitīvas atsauksmes. 7.maijā es ar savu prezentāciju uzstājos Māršvegas skolā, kurā arī bija ļoti patīkami vērot skolēnu interesi par Latviju. Vēl ārpus ģimnāzijas, kur pavadīju lielāko daļu laika, tikos arī ar pilsētas aptiekas īpašnieku Morica kungu. Morica kungs jau daudzus gadus finansiāli atbalsta arī mūsu skolēnus, kuriem nepieciešamas iegādāties dažādus medikamentus. Ar Beķera kungu viesojāmies arī Kaltenkirhenes rātsnamā.
Pateicoties šim braucienam, es daudz uzzināju par Vāciju, Vācijas izglītības sistēmu, kultūru, vēsturi, sabiedrību un ikdienas dzīvi. Šis brauciens paplašināja manu redzesloku, ļāva izbaudīt citu dzīves kvalitāti, iepazīties ar sava vecuma jauniešiem. Šajā programmā es papildināju savas vācu valodas zināšanas. Es sadraudzējos ar jauniem cilvēkiem un ceru, ka kontakti ar viņiem nepazudīs arī turpmāk.
Laiks no 24.aprīļa līdz 22.maijam bija lieliski pavadīts un piepildīts, par to vēlos sirsnīgi pateikties šīs programmas organizatoram Jurim Beķerim un, protams, savai vācu valodas skolotājai Ilzei Seipulei par to, ka mani rosināja, atbalstīja un arī organizēja šo braucienu. Paldies par sapratni un pretimnākšanu arī citiem mācību priekšmetu skolotājiem.
Kā šīs apmaiņas programmas dalībniece es varu apgalvot, ka esmu ļoti apmierināta un gandarīta, ka piedalījos, un noteikti, ja būtu vēl viena iespēja, uz Kaltenkirhenei vēlētos doties atkal.
Kopā ar Juri Beķeri un Kerrinu
Kopā ar Juri Beķeri, tiekoties ar Kaltenkirhenes ģimnāzijas direktoru Rēdemunda kungu (vidū)