Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Raksti ar atslēgvārdu: 2014-2015

Plaukstas lieluma pavasaris

Nu jau par tradīciju, katru gadu aprīlis ir mēnesis, kad Skolas blice tiekas ar sākumskolas skolēniem izglītojošā pasākumā. 29. aprīlī Skolas blice aicināja sākumskolas skolēnus uz koncertu  „Plaukstas lieluma pavasaris”. Koncertā skanēja dziesmas par pavasari, putniem un protams par mīlestību. Skolēni tika iepazīstināti ar svešākiem mūzikas instrumentiem – melodionu un kahonu.
Visiem liels prieks bija, kad pasākuma izskaņā varēja izkustēties, nodejojot, savulaik tik populāro Putniņdeju.
Paldies jaunajiem mūziķiem Madarai, Leldei, Līgai, Kristiānai un Kristapam.

Blices vadītājs Gints Balodis

Nāc un uzvari!

Šahs, Pļaviņu novada ģimnāzijaPirmssvētku priekšvakarā notika šaha turnīrs. Tas šoreiz bija neparasts, jo skolēni drīkstēja spēlēt ne tikai savā starpā, bet ar pieaugušajiem, kuri strādā skolā. Turnīrā piedalījās 14 dalībnieki : 4 skolotāji, 1 tehniskais darbinieks un 9 skolēni- šaha pulciņa dalībnieki. Skolēni ar pieaugušajiem varēja spēlēt gan šahu, gan dambreti.
Skolēnu grupā vislabāk veicās Linardam Luksam, kurš uzvarēja visus pieaugušos.
Pieaugušo grupā vislabāk nostartēja skolotāja Iveta Krastiņa un Guntars Bērziņš, iegūstot visvairāk uzvaru.
Paldies skolotājam Aigai Bērziņai, Irai Nikiforovai un Sanitai Fjodorovai par piedalīšanos turnīrā.
Uz tikšanos nākamajā mācību gadā!

Anita Seikovska – šaha pulciņa vadītāja.

Dzīvnieku patversmes iemītnieki – mūsu draugi

Otrajā semestrī sociālo zinību stundā mēs mācījāmies par to, kas ir ziedojumi, kādiem nolūkiem tiek lūgts ziedot. Pārrunājām, kuri no mums to jau ir darījuši. Stundas laikā radās ideja – sarīkot labestības pasākumu un doties ciemos uz dzīvnieku patversmi.
28.aprīlī šo ideju ar vecāku atbalstu  arī realizējām. Mūsu 4.a klase kopā ar audzinātāju devās uz Jēkabpils dzīvnieku patversmi. Mūsu mazākajiem draugiem, dzīvniekiem,  kopā ar vecākiem bijām sarūpējuši dāvanas – konservus, putraimus un baltmaizi, kā arī segas, spilvenus, matraci, palagus, pārvalkus un dvieļus.
Jēkabpilī mūs sagaidīja kopēja Lidija, kura iepazīstināja ar suņiem. Šobrīd patversmē mājvietu raduši 30 dažādu šķirņu suņi un kaķi.
Mūs aizkustināja stāsti par to, kāds ir bijis katra sunīša liktenis un kāpēc tie nokļuvuši patversmē. Uzzinājām, ka arī mūsu novada klaiņojošie dzīvnieki tiek aizvesti uz šo patversmi. Par to rūpējas pašvaldības policisti – Zane un Aleksandrs.
Patversmes darbinieki mums ļāva sunīšus arī pabarot. Mēs bijām ļoti priecīgi un laimīgi, jo patversmes darbinieki ļāva ar mazajiem sunīšiem arī parotaļāties.
Dodoties prom suņu acis bija skumjas, jo katrs patversmes iemītnieks vēlējās, lai šī būtu pēdējā diena, ko viņš pavada patversmē. Arī daudzi no mums vēlējās paņemt uz mājām kādu sunīti.
Darīsim labu mūsu mazajiem draugiem! Nepametīsim viņus nelaimē! Ja arī nevienu dzīvnieku nevaram paņemt uz mājām, tad aizvedīsim viņiem kādu gardumiņu, paspēlēsimies, lai kaut reiz sunīšu sirsniņas sajūt rūpes un mīlestību, kā arī to, ka viņi nav pamesti likteņa varā.

4.a klases skolniece Samanta Jansone un audzinātāja Ilona Lazda

Foto – 4.a klases skolnieks Gvido Eizāns

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena

maijs
Pirms 25 gadiem 1990. gada 4. maijā ar balsojumu par Neatkarības deklarāciju aizsākās  ceļš uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās, kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā Padomē bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap Latvijas Tautas frontes (LTF) frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja “Līdztiesība” (57 deputāti), iestājās par sociālismu un dalību.
Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu.
Šajā dienā 134 no 201 Augstākās padomes deputātiem nobalsojot pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
Neatkarības deklarācijas idejas un uzmetuma autors bija Egils Levits. Pašas Neatkarības deklarācijas pamati tika iezīmēti 1990.gada 22.februārī laikrakstā Literatūra un Māksla publicētajā E.Levita rakstā Latvijas tiesiskais statuss un 18.marta vēlēšanas, kuru atbalstīja Latvijas Tautas fronte.
Deklarācijas preambulā (ievaddaļā) konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta 1940.gadaprettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverenitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība.

Visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam.(skaties šeit https://www.youtube.com/watch?v=qLDMMsRBSUQ ) Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
4.05.
Demonstrācija Daugavas krastmalā. Abos krastos un uz tiltiem pēc dažādiem datiem pulcējās 20% Latvijas iedzīvotāju. Publicitātes foto
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods.

8.a klases preses nodaļa

Latvija sākas mūsu sirdīs

4.maijs
Ik gadu 4.maijs ir valsts svētku diena — šajā datumā 1990.gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti. Mēs katrs šo rītu sagaidām ar savām domām un sajūtām, atmiņām un viedokli. Tā ir viena no dienām gada ritumā, kad  jūtamies  lepni par savu valsti.  Mēs varam mīlēt Latviju ik dienu tikai par to vien, ka tā ir. Un vēl-  Latvija ir skaista. Latvija garšo pēc īstas rupjmaizes. Latvija vasarās dzied un dejo. Latvijā vien var redzēt limuzīnu, tādu īpašu- Jāņu nakts krāsā. Latvijā skan(arī Lietuvā) vienīgā mūsdienās vēl saglabājusies baltu valoda. Latvijai cauri vijas Lielvārdes josta – tautastērpa elements, kas sevī ietver informāciju par kosmosu un latviešu izcelšanos. Latvijā ir krāšņas un pārsteidzoši skaistiem mā­koņiem rotātas debesis, rudzu lauki, … Un vēl, vēl…
Ir  divas pasaules- Lielā un katram Savējā, bet ir tikai viena Latvija- mūsu Latvija, mūsu pasaule- tuva, skaista un plaukstoša! Priecāsimies par mūsu mazo un mīļo Latviju! Saudzēsim, sargāsim un cienīsim Latvijas Valsti!

Skolas preses ministrija

Preses ministrija maijā iesaka!

maijsNekas šajā pasaulē nav tik mūžīgs kā mīlestība un zeme, tāpēc ir svētīgi iemācīties ar zemi sarunāties un dzīvot pēc mīlestības noteikumiem. Un nav jābaidās, jo saruna ar zemi ir trauslā stādiņa  nodošana Zemes mātei, bet mīlestības noteikumi ir tikai divi- darīt no sirds un būt kopā. Patiešām nav jābaidās- mēs sasniegtu krietni vairāk, ja iemācītos sapņos ieguldīt tikpat daudz enerģijas, kā iztērējam bailēs un nemierā. Un kāpēc nesapņot tieši maijā? Maijā ir daži datumi, kad pēc norisēm dabā var prognozēt  laiku- 1. maijs ir Lapu diena, un, ja šī diena ir saulaina un silta, mēneša beigas būs vēsas un arī vasara būs vēsa. Savukārt, ja ievas sāk ziedēt pirms 6. maija, vasara solās būt karsta. Par karstu vasaru liecinot arī saullēkts 13. maijā – ja tas ir skaidrs, tad vasara būšot karsta.

Lai mums enerģijas pilns lapu mēnesis, lai nenokavējam satikšanos ar ievu ziedēšanas trakumu, lai visiem, visiem, izdodas sajust maija skaistumu pļavās, birzīs un Daugavas viļņu saspēlē!

Preses ministrija

Zinātnieces viesos pie Jēkabpils un Pļaviņu skolēniem

unesco
 
5. maijā Jēkabpils valsts ģimnāzijā un Pļaviņu novada ģimnāzijā ar stāstiem par zinātnieka profesiju viesosies divas zinātnieces – jēkabpiliešu novadniece bioloģijas zinātņu doktore Una Riekstiņa un fizikas zinātņu doktore Līga Grīnberga. Līdz ar to noslēgsies šajā mācību gadā skolām piedāvātais lekciju cikls „Sieviete zinātnē – profesija, aicinājums un izaicinājumi”, kurā desmit pilsētās un ciemos par centieniem rast atbildes uz cilvēcei svarīgiem jautājumiem, kā arī par ceļu no skolas sola līdz prestižām balvām zinātnē skolēniem stāstījušas pētnieces, kas saņēmušas L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.
 Una-Riekstina
Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece Una Riekstiņa L`ORÉAL Latvijas 2010. gada stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņēma pētījumam par to, kā ar ādas cilmes šūnu palīdzību iespējams atjaunot nervu audus. Zinātniece savulaik absolvējusi Jēkabpils 1. vidusskolu – tagadējo Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Maģistra grādu bioķīmijā un molekulārajā bioloģijā viņa ieguvusi LU, bet doktora disertāciju aizstāvējusi Zviedrijas medicīnas universitātē Karolinska Institutet. Una ir labs piemērs, kā lieliskus panākumus zinātnē ir iespējams apvienot ar ģimeni un trīs bērnu audzināšanu.
 
Skolēniem zinātniece stāstīs, kā iespējams ārstēt, izmantojot šūnas kā zāles. „Vai uzzinot, ko spēj šūnas, mēs varam saprast, kā ārstēt slimības?” vaicā pētniece. „Cilmes šūnas ir kā rezerves fonds, ko ķermenis ir noguldījis embrija attīstības laikā. Dzīves laikā dažas ķermeņa daļas nolietojas vairāk nekā citas. Vienam tā ir sirds, citam – locītavas vai smadzenes. Šūnu terapija ir iespēja pārvietot cilmes šūnas no vietas, kur to ir daudz, uz vietu, kur to trūkst. Tās var pārcelt no vesela cilvēka uz slimu cilvēku, līdzīgi kā asins donors nodod asinis. Šodien ar pieaugušo cilmes šūnām mēģina izārstēt vairākas neārstējamas slimības: sirds infarktu, cukura diabētu, nervu slimības – Alcheimera, Parkinsona slimību, demenci, audzējus, reimatismu, muguras smadzeņu traumas,” Una Riekstiņa vienkāršiem vārdiem prot izskaidrot sarežģītas lietas.
 
„Audzējot īpašos apstākļos, cilmes šūnas no ādas slāņa, ko sauc par dermu, iegūst nervu šūnu īpašības. Nervi ir kā elektrības vadi, kas novada signālus no orgāniem uz smadzenēm, un otrādi. Dzīves laikā nervi var sabojāties – to apvalks kļūst caurlaidīgs un dzirksteļo līdzīgi kā bojāts elektrības vads, un šīs dzirksteles ir jūtamas kā sāpes. Ja rodas pārrāvums brūces rezultātā, signāla nav un kāds orgāns kļūst nejūtīgs. Kā piemērs tam ir tādas smagas slimības kā multiplā skleroze vai muguras smadzeņu bojājums. Izpētot ādas cilmes šūnu īpašības, es uzzināšu, kā panākt, lai tās salabo bojātos nervus,” skaidro zinātniece.
„Cilvēks tiecas izzināt sevi un pasauli sev apkārt. Es gribu saprast, ko spēj cilmes šūnas, kas atrodas ķermeņa rezervēs, lai atrastu veidus, kā ar šīm šūnām ārstēt slimības.”
Liiga-Griinberga

LU Cietvielu Fizikas institūta vadošā pētniece un zinātniskā sekretāre Līga Grīnberga L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņēma 2007. gadā. Viņa dzimusi un augusi Valmieras rajona Burtniekos. “Fizika skolā padevās labi, arī citas mācības, taču mērķis kļūt par zinātnieci nebija uzstādīts. Pēdējā klasē mūs, lauku bērnus, veda ekskursijā uz Latvijas Universitāti, lai apskatāmies, varbūt gribēsim studēt. Fizikas un matemātikas fakultātes telpas (tolaik vēl neremontētais Raiņa ielas nams) šķita tik drūmas, ka nodomāju: „Te nu gan nenākšu!” Taču sagadījās tā, ka atnācu gan,” ar smaidu atceras Līga Grīnberga. Jau 2. kursā viņa sāka strādāt LU Cietvielu fizikas institūtā, kur turpina darbu jau 16 gadus. Pirmais zinātniskā rakstura izaicinājums viņai bija elektroniskais deguns – ierīce, kuru var apmācīt saost to, ko nevar cilvēka un pat ne suņa deguns.
 
Pēc tam starptautiska projekta ietvaros zinātniece pievērsās ūdeņraža gāzes uzglabāšanas jautājumam, pielietojumiem autotransportā. „Lai arī šodien ūdeņraža auto vairs nav tāds jaunums kā pirms 10 gadiem, taču daudzas ar to saistītās problēmas vēl joprojām gaida risinājumu,” piebilst zinātniece. Tagad viņa nodarbojas galvenokārt ar zinātnes organizāciju – ir LU Cietvielu fizikas institūta zinātniskā sekretāre. „Zinātniskā sekretāre nav tas pats, kas sekretāre. Tas ir organizatorisks un ļoti atbildīgs darbs – organizēju konferences, seminārus, dažādas zinātniska rakstura tikšanās un rūpējos arī par institūta publicitāti.”
 
Izvēloties savu nākotnes profesiju, skolu jauniešiem ir daudz iespēju iegūt informāciju par to, kā dzīvo un strādā aktieri, dziedātāji, politiķi, biznesmeņi… Kosmētikas uzņēmums L`Oréal Baltic un UNESCO LNK kopā ar Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē” laureātēm piedāvā paplašināt skolēnu iepazīto profesiju klāstu, pievienojot tam zinātnieka profesiju, kura dod iespēju atklāt vēl neatklāto, paplašināt cilvēces zināšanas un iespējas, uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti un padarīt pasauli drošāku, ērtāku un interesantāku.
 
Papildu informācija www.unesco.lv

8.a klase Lielajā talkā

talka1
2015. gada 24. aprīlī 8.a klase devās uz Bārukalna kapiem lielajā talkā. Mūsu pienākums bija sakopt Bārukalna nogāzi. Mēs cītīgi strādājām un jutāmies gandarīti par paveikto.
talka
Kopā mēs uz talku gājām
Cimdiem rokās, autām kājām
Kalnā augšā čāpojām
Arī čakli strādājām.

Grābām lapas, bērām maisos
Tīru vidi apkārt taisot
Kopā labi pastrādājām
Pīrādziņus notiesājām.

Prieks, ka dzīvojam tīrā un sakoptā Latvijā!
talka2

Pieteikšanās pašpārvaldes ministru amatiem 2015./2016.m.g.

plakats

Mūsu skolas skolēni – Meža dienās 2015

mammadaba

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.(Latv.t.dz)

Mēs zinām, kā puķudobē iestādīt asteres, lai tās rudenī  vēstītu par skolas laiku, mēs zinām, kā iesēt burkānus, lai vasarā našķētos ar vitamīniem no sava dārza, mēs esam bijuši čakli kartupeļu stādīšanas talkas dalībnieki.

Bet- kā tas ir – stādīt mežu? Šis jautājums  jau kādu laiku nodarbināja mūsu skolas skolēnus, kas darbojas projektā “Mamma Daba”, jo šogad Lielās talkas ievaros 3.b klases skolēni ar savu audzinātāju Kristiānu Balodi, 5.bklases skolēni un viņu audzinātāja Ilze Luksa, kā arī 7.a klases pusaudži klases audzinātājas Veltas Rulles vadībā devās stādīt mežu. Saposušies atstarojošās vestēs gādīgā SIA Pato šoferīša Jāņa Kaņepēja vadītajā autobusā, talkas dalībnieki ieradās Pļaviņu novada Vidusdaugavas mežniecības pārraugāmajā 9. kilometrā, kur cirsmas malā visus sagaidīja Kokneses meža iecirkņa vadītājs Jānis Zvaigzne.

Atbraucējiem tika izstāstīts, kāpēc un kā tiek stādīts mežs, parādīts, kā pareizi jārīkojas ar lāpstu, kā jāiestāda priedes stādiņš, lai tas piesakņotos un augtu. Vēl tikai kopbilde un darbiņš varēja sākties.

Visi ar lielu entuziasmu sāka savu uzdevumu. Pa ceļam bija jānovāc kāds traucējošs baļķēns vai celms, arī tas tika darīts. Pēc krietnas darba stundas parādījās pirmais nogurums, skolotājas ļāva atpūsties, taču daļa centīgo strādnieku turpināja iesākto vagu un nolēma, ka atpūtīsies tikai tad, kad viss būs izdarīts. Trīs stundās rūpīga un smaga darba divos hektāros sagatavotās zemes tika izstādīti 6000 priežu stādi.   Pēc intensīvā darba arī apetīte bija labu labā. Gan Pļaviņu novada domes sagādātie pīrādziņi, gan AS „Latvijas meži” cienasts -  smalkmaizītes un tēja likās īpaši gardi.  Par savu darbu  meža stādītāji saņēma nelielas dāvaniņas.

Paldies visiem skolēniem, klašu audzinātājām, skolotāju palīgiem – Sanitai Fjodorovai un Aigai Bērziņai par darbu. Īpašs paldies Pļaviņu vidusskolas 1989. gada absoventiem, kuri apmaksāja ceļa izdevumus un paldies Jānim Zvaigznem par pozitīvo noskaņojumu, laipno izturēšanos un padomiem.

Meža stādīšanas talkā piedalījās arī skolas pašpārvaldes Vides ministrijas organizētā skolēnu grupa Vides ministrijas konsultantes Armandas Lasmanes un skolotāja Valda Silova vadībā.  Viņi strādāja citā teritorijā un iestādīja ap 3000 stādiem.

Lai arī Latvijas valstij pieder  55% no visiem Latvijas mežiem, tomēr varam uzskatīt, ka mežs ir lielākā Latvijas bagātība. Esam stingri nolēmuši – nākamgad arī piedalīsimies Meža dienās.

Lai mūsu stādītajiem kociņiem laba augšana un ilgs mūžs, lai tie aug diži un palīdz Latvijai noturēt Zaļās valsts titulu!

Pļaviņu novada ģimnāzijas Ekoskolas koordinatore

Silga Stučka