Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

“Samsung Skola nākotnei” 2015.gada programma Skolotājs 3.0” III IT pielietojums mūsdienīgā izglītībā un IV Prezentāciju un Pārliecināšanas prasmes MODULIS

1
 
2015.gada 9.aprīlī un  8.maijā Pļaviņu novada ģimnāzijas komanda “Digi-zig-zagi” (Ilze Seipule, Lana Ivanova, Ira Ņikiforova, Rita Pole) devāmies uz kārtējām apmācībām, ko piedāvā programma “Skolotājs 3.0”.
III.  IT pielietojums mūsdienīgā izglītībā (“Samsung tehnoloģiju telpa”, Duntes iela 6,1.stāvs, Rīga)
III  IT pielietojums mūsdienīgā izglītībā moduļa izstrādātāji un veidotāji Oskars Kaulēns – “Iespējamā Misija” absolvents, Rīgas Lietuviešu vidusskolas vēstures, politikas un kulturoloģijas skolotājs un Edīte Sarva – “Iespējamā Misija” absolvente, eTwinning vēstniece, ir III. moduļa mācību programmas izstrādātāji un vadītāji. Viņu vadībā mums bija iespēja iepazīties ar Video veidošanas pamatprincipiem un izmantošanas iespējām mācībās.
Savukārt animatoru Kristīnes Ratnieces un Ivara Šmita vadībā mēs varējām uzzināt kas ir animācija un kā to izmantot mācībās, kā arī praktiski spert pirmos soļus animācijas veidošanā.
Maija Katkovska – Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja, skaidroja un izglītoja par jautājumiem, kas saistīti ar drošību interneta vidē, bet Arnis Jēkabsons – Reklāmas aģentūras “Publicis Riga” Digitālo projektu direktors Baltijas valstīs un sociālo tīklu digitālās vides eksperts dalījās ar savām zināšanām un praktiskiem padomiem sociālo tīklu un blogu veidošanā un uzturēšanā.
Milzīgu popularitāti iekarojušā Latvijas “start-up” uzņēmuma datu vizualizācijas rīka “infogr.am” pārstāve Nika Aleksejeva stāstīja par vizuālās informācijas nozīmi mācībās, kā arī iepazīstināja ar infografiku veidošanas pamatprincipiem.
IV. Prezentāciju un Pārliecināšanas prasmes (LTV Koncertstudija, Zaķusala, Rīga)
Edmunds Apsalons, (Brēmenes Universitātes un Latvijas Universitātes doktors filozofijā, viens no Latvijas vadošajiem speciālistiem komunikācijas un argumentācijas teorijās) iepazīstināja ar lietišķās komunikācijas svarīgākajām iezīmēm un komunikācijas saturu, kā arī skaidroja prezentācijas mērķu un uzdevumu noteikšanas pamatprincipus un prezentācijas struktūras specifiku.
Krista Vāvere,(pēc izglītības un intereses antropoloģe. Vairāk nekā 20 gadus strādājusi ziņu dienestos un producentu grupās) skaidroja cik būtiska nozīme komunikācijā ir runas prasmēm, ķermeņa valodai, kāda nozīme komunicējot ir vizuālajam materiālam un cik būtiska loma ir prezentācijai.
Pēc teorētiskajām nodarbībām sekoja video treniņš, īstā studijā pie īstām kamerām un apgaismojumiem.
22. maijā dosimies uz  “Samsung Skola nākotnei” bezmaksas apmācību programmas “Skolotājs 3.0” finālu, Spīķeru koncertzālē, Maskavas ielā 6, Rīgā.
 

            Direktore Rita Pole

Atvērto durvju dienas maijā

atverto durvju dienas

Daba un perkusīvie mūzikas instrumenti

Aprīlis ir pavasara sākuma mēnesis. Arī mēs- mūzikas pulciņa dalībnieki un interesenti devāmies dabā, lai klausītos un paši piedalītos skaņu veidošanā. Apbrīnojām ievas ziedu pumpurus, kuri teju vērsies, ieklausījāmies putnu balsīs. Tās bija tik dažādas: īsi un gari svilpieni, treļļi un locījumi. Mēs ar dažādiem atrastajiem kociņiem un akmentiņiem mēģinājām veidot akordus, kuri iekļautos šajā dabas simfonijā. Mums patika. Bija jauki apzināties, ka arī mēs esam daļa no dabas.

Skolas pašpārvalde viesojas Aizkrauklē…

pasparvalde
2015.gada 24. aprīlī Pļaviņu novada ģimnāzijas pašpārvalde piedalījās sadraudzības pasākumā ,, Jaunieši pilsētai,, Aizkraukles novada ģimnāzijā, kur ciemojās arī Ogres Valsts ģimnāzijas un Skrīveru vidusskolas aktīvākie jaunieši. Pasākuma mērķis bija dalīties pieredzē un gūt priekšstatu par citu skolu pašpārvalžu darbību , novērtēt skolēnu erudīciju un sportiskumu, vienojoties kopīgās aktivitātēs.
Sadraudzības pasākums norisinājās visas dienas garumā un iesākās ar īpašām aktivitātēm- katrs klātesošais iepazīstināja ar sevi, vēlāk ar sagatavoto prezentāciju par savu skolu un tās darbību. Vērojot prezentācijas, guvām pieredzi un jaunas idejas, kā labāk pilnveidot mūsu skolas dzīvi, ieviest tajā jaunas tradīcijas, rīkot pasākumus. Nedaudz vēlāk devāmies ekskursijā pa Aizkraukles ģimnāziju, kur mūs iepazīstināja ar modernajām tehnoloģijām, telpām. Un tad jau bija laiks nedaudz izkustēties! Skolas stadionā skrējām krosu, piedalījāmies stafetē, spēlējām futbolu, volejbolu…izkustējāmies ne pa jokam. Šī bija lieliska iespēja parādīt savus spēkus un sadraudzēties ar citiem jauniešiem. Atnākot atpakaļ, mūs sagaidīja muzikāls sveiciens un arī studenti, kuri jau ir absolvējuši Aizkraukles skolu. Viņi dalījās pieredzē par savu pašpārvaldes darbu, par studentu ikdienu un problēmām.
Bija interesanti! Kāpēc? Tāpēc, ka dienas beigās katrs varēja atbildēt uz rīta pusē uzdotajiem jautājumiem : Kas es esmu? Kur es esmu? Kāds es esmu? Kāpēc es esmu? Tā bija jauki pavadīta diena, patiešām bija gods pārstāvēt savu skolu- Pļaviņu novada ģimnāziju. Tagad, ar jaunām idejām un uzkrātām zināšanām, varam atgriezties darbā! Lai mums izdodas!

Skolas pašpārvaldes vārdā Džesika Nikaļuka

Skolas bibliotēka atgādina!

puce
Grāmata ir desmit ciparu, divdesmit sešu fonētisku simbolu un apmēram astoņu  pieturzīmju pieraksts, bet cilvēki ar tās palīdzību spēj iztēloties Daugavas senleju, Saules  kauju vai Pitagora teorēmas vajadzību. Šos  drukātos dārgumus var iegādāties veikalā, var  saņemt lietošanai bibliotēkās, arī Pļaviņu novada ģimnāzijas bibliotēkā. Telpa Nr.307 ir populāra vieta skolā, kuru  iemīļojuši skolēni, to apmeklē arī skolēnu vecāki un absolventi – vidēji dienā ap 60-70 lasītāju. Lai pilnveidotu prasmes informācijas resursu lietošanā un veicinātu skolas  bibliotēkas lietotāju paradumus, lai mācītu saprasties ar grāmatu, saudzēt to un domāt arī par tās nākamajiem lietotājiem, bibliotēka atgādina pāris ieteikumus, kas sekmēs grāmatu nodošanu mācību gada beigās skolas grāmatu krātuvē:

Skolas bibliotēka

ZZ čempionāta pusfināls

Uzskatām sevi par atraktīvu un draudzīgu klasi, tādēļ, lai pārbaudītu savus radošos un fiziskos spēkus arī mācību gada beigās, nolēmām pieteikt dalību vislatvijas skolēnu sporta un prāta spēlēs „ZZ čempionāts 2015”.
Mājas darbu – sagatavot video par kādu novada ievērojamu vietu ātri un kompakti uzfilmējām kopā ar klases audzinātāju Ilzi. Publicētajiem pusfināla atlases rezultātiem sekoja pārsteigums un prieks: esam iekļuvuši pusfinālā, kas notika 28.aprīlī Daugavpils Olimpiskajā centrā.
Tad sākās pamatīga gatavošanās finālam, jo, saskaņā ar čempionāta nolikumā noteiktajām prasībām, dalībniekiem ir atraktīvi jānoformē ne tikai sava klase, bet arī jāsagatavo ekipējums līdzbraucēju fanu pulciņam. Uz pilnu jaudu darbojāmies paši un darbojās arī vecāki!
Paldies mūsu skolas „vienpadsmitajiem”! Viņu gatavotais talismans, atbalsts un vērtīgie padomi no pieredzes iepriekšējā čempionātā mūsu klasei bija īsts atradums!
Ieguldītās pūles attaisnojās- košais tērpu noformējums, klases karogi, atraktīvais talismans Minions un hokejiski skaļā fanu grupa priecēja gan mūs pašus, gan citus čempionāta dalībniekus.
Tālāk sekoja saspringtas un grūtas sacensības 2 posmos.
1.posms „Apceļo Latviju” ilga 2 stundas, tajā bija 8 uzdevumi, kas pārbaudīja ne tikai mūsu fizisko sagatavotību un ātrumu, bet arī zināšanas, atjautību un klases kolektīva saliedētību.
Sacensību 2.posmā bija jāatbild uz planšetdatorā sagatavotiem jautājumiem un jāuzbūvē pēc iespējas augstāks tornis no 20 baloniem.
Vēlreiz paldies visiem faniem, kas uzdevumos „ēnoja” mūs, palīdzēja ar padomiem, skaļi uzmundrināja un „iemūžināja” notiekošos procesus!
Sacensību rezultātu paziņošana bija tikpat atraktīva kā čempionāta atklāšanas ceremonija ar „ZZ čempionāta 2015” galvenajiem varoņiem- Zī un Zē.
Prieks un gandarījums par iegūto ceļazīmi uz finālsacensībām Jūrmalā!
Vēl lielāks prieks par nopelnīto 3.vietu, jo konkurence bija pamatīga: 32 klašu komandas!
Īpašs paldies mūsu skolas direktorei Ritai Polei par atbalstu, sociālajam pedagogam Sanitai Fjodorovai par nesavtīgu darbošanos kopā ar mums visas dienas garumā, mūsu klases draugiem – „vienpadsmitajiem”, vecākiem, brāļiem un māsām, kas bija kopā ar mums Daugavpilī, un ikvienam, kurš palīdzēja gan gatavošanās posmā, gan vēlot veiksmi čempionāta dienā!
Turiet īkšķus un fanojiet par mums 30.maijā finālsacensībās Jūrmalā!

5.b klase

Plaukstas lieluma pavasaris

Nu jau par tradīciju, katru gadu aprīlis ir mēnesis, kad Skolas blice tiekas ar sākumskolas skolēniem izglītojošā pasākumā. 29. aprīlī Skolas blice aicināja sākumskolas skolēnus uz koncertu  „Plaukstas lieluma pavasaris”. Koncertā skanēja dziesmas par pavasari, putniem un protams par mīlestību. Skolēni tika iepazīstināti ar svešākiem mūzikas instrumentiem – melodionu un kahonu.
Visiem liels prieks bija, kad pasākuma izskaņā varēja izkustēties, nodejojot, savulaik tik populāro Putniņdeju.
Paldies jaunajiem mūziķiem Madarai, Leldei, Līgai, Kristiānai un Kristapam.

Blices vadītājs Gints Balodis

Nāc un uzvari!

Šahs, Pļaviņu novada ģimnāzijaPirmssvētku priekšvakarā notika šaha turnīrs. Tas šoreiz bija neparasts, jo skolēni drīkstēja spēlēt ne tikai savā starpā, bet ar pieaugušajiem, kuri strādā skolā. Turnīrā piedalījās 14 dalībnieki : 4 skolotāji, 1 tehniskais darbinieks un 9 skolēni- šaha pulciņa dalībnieki. Skolēni ar pieaugušajiem varēja spēlēt gan šahu, gan dambreti.
Skolēnu grupā vislabāk veicās Linardam Luksam, kurš uzvarēja visus pieaugušos.
Pieaugušo grupā vislabāk nostartēja skolotāja Iveta Krastiņa un Guntars Bērziņš, iegūstot visvairāk uzvaru.
Paldies skolotājam Aigai Bērziņai, Irai Nikiforovai un Sanitai Fjodorovai par piedalīšanos turnīrā.
Uz tikšanos nākamajā mācību gadā!

Anita Seikovska – šaha pulciņa vadītāja.

Dzīvnieku patversmes iemītnieki – mūsu draugi

Otrajā semestrī sociālo zinību stundā mēs mācījāmies par to, kas ir ziedojumi, kādiem nolūkiem tiek lūgts ziedot. Pārrunājām, kuri no mums to jau ir darījuši. Stundas laikā radās ideja – sarīkot labestības pasākumu un doties ciemos uz dzīvnieku patversmi.
28.aprīlī šo ideju ar vecāku atbalstu  arī realizējām. Mūsu 4.a klase kopā ar audzinātāju devās uz Jēkabpils dzīvnieku patversmi. Mūsu mazākajiem draugiem, dzīvniekiem,  kopā ar vecākiem bijām sarūpējuši dāvanas – konservus, putraimus un baltmaizi, kā arī segas, spilvenus, matraci, palagus, pārvalkus un dvieļus.
Jēkabpilī mūs sagaidīja kopēja Lidija, kura iepazīstināja ar suņiem. Šobrīd patversmē mājvietu raduši 30 dažādu šķirņu suņi un kaķi.
Mūs aizkustināja stāsti par to, kāds ir bijis katra sunīša liktenis un kāpēc tie nokļuvuši patversmē. Uzzinājām, ka arī mūsu novada klaiņojošie dzīvnieki tiek aizvesti uz šo patversmi. Par to rūpējas pašvaldības policisti – Zane un Aleksandrs.
Patversmes darbinieki mums ļāva sunīšus arī pabarot. Mēs bijām ļoti priecīgi un laimīgi, jo patversmes darbinieki ļāva ar mazajiem sunīšiem arī parotaļāties.
Dodoties prom suņu acis bija skumjas, jo katrs patversmes iemītnieks vēlējās, lai šī būtu pēdējā diena, ko viņš pavada patversmē. Arī daudzi no mums vēlējās paņemt uz mājām kādu sunīti.
Darīsim labu mūsu mazajiem draugiem! Nepametīsim viņus nelaimē! Ja arī nevienu dzīvnieku nevaram paņemt uz mājām, tad aizvedīsim viņiem kādu gardumiņu, paspēlēsimies, lai kaut reiz sunīšu sirsniņas sajūt rūpes un mīlestību, kā arī to, ka viņi nav pamesti likteņa varā.

4.a klases skolniece Samanta Jansone un audzinātāja Ilona Lazda

Foto – 4.a klases skolnieks Gvido Eizāns

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena

maijs
Pirms 25 gadiem 1990. gada 4. maijā ar balsojumu par Neatkarības deklarāciju aizsākās  ceļš uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās, kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā Padomē bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap Latvijas Tautas frontes (LTF) frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja “Līdztiesība” (57 deputāti), iestājās par sociālismu un dalību.
Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu.
Šajā dienā 134 no 201 Augstākās padomes deputātiem nobalsojot pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
Neatkarības deklarācijas idejas un uzmetuma autors bija Egils Levits. Pašas Neatkarības deklarācijas pamati tika iezīmēti 1990.gada 22.februārī laikrakstā Literatūra un Māksla publicētajā E.Levita rakstā Latvijas tiesiskais statuss un 18.marta vēlēšanas, kuru atbalstīja Latvijas Tautas fronte.
Deklarācijas preambulā (ievaddaļā) konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta 1940.gadaprettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverenitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība.

Visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam.(skaties šeit https://www.youtube.com/watch?v=qLDMMsRBSUQ ) Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
4.05.
Demonstrācija Daugavas krastmalā. Abos krastos un uz tiltiem pēc dažādiem datiem pulcējās 20% Latvijas iedzīvotāju. Publicitātes foto
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods.

8.a klases preses nodaļa