Barikāžu laiks ir  nozīmīgs notikums Latvijas vēsturē, kas sākās, Latvijas Tautas frontes organizatoriem atsaucoties uz asiņainajiem notikumiem Lietuvā 1991. gada 13. janvārī, kad  PSRS karaspēks veica  militārus uzbrukumus Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem. Latvijas Tautas frontes organizatori aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā, tādā veidā nevardabīgi paužot savu neapmierinātību pret padomju varu. Tas bija laiks, kad līdzās ugunskuriem Rīgas centrā, dzeloņdrātīm, betona bluķiem, smagajām lauksaimniecības un celtniecības tehnikām, pulcējās ļoti daudz cilvēku, kuri protestēja pret netaisnīgo okupācijas varu un ticēja Latvijas  uzsāktajam ceļam uz valsts neatkarības atjaunošanu. Barikāžu laika traģiskākie brīži bija 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Sadrusme prasīja arī upurus. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.

    18.janvārī Pļaviņu novada ģimnāzijā skolas iekšpagalmā tika iedegts Barikāžu atceres dienai veltīts ugunskurs. Līdzīgi kā 1991. gada notikumos, arī šodien piemiņas dienas dalībnieki, spītējot vēsajiem laika apstākļiem, pie ugunskura tika cienāti ar zāļu tēju un Pļaviņu novada ģimnāzijas sākumskolas un pamatskolas skolēnu ceptajiem pīrādziņiem, cepumiem un maizītēm. Pasākuma atmosfēru bagātināja Barikādēm un Baltijas valstu neatkarībai veltītās dziesmas.

Savās atmiņās par Barikāžu notikumiem dalījās mūsu novadnieks, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs  Dainis Īvāns, kā arī pļaviņieši Rihards Rode, Skaidrīte Prusaka un Viktors Tiks.

 Dainis Īvāns raksturoja Barikāžu laika  galvenos notikumus un cilvēkus. Viņš  akcentēja to, cik būtiski latviešu tautai toreiz bija cīnīties par savas valsts brīvību un neatkarību,  kas bija Latvijas valsts neatkarības atgūšanas pamatakmens. Dainis Īvāns klātesošajiem bērniem un jauniešiem uzdeva jautājumu: „Vai jūs būtu gatavi cīnīties un paši ar savām rokām aizstāvēt Latviju?”  Atskanēja  drosmīgs  jā, taču  mums jāsaprot, ka savas valsts aizstāvim ir jāpiemīt lielai drosmei un gribasspēkam aizstāvēt savu Garaspēka zemi.

Paldies visiem pasākuma organizatoriem un atbalstītājiem!

 Pļaviņu novada ģimnāzijas politkluba dalībnieces – 9.a un 12. klases skolnieces Karīna Davidova  un Diāna Bariņa  

Viesturs Mauliņš

2009. gada 6. jūnijā Latvijā notiks gan Eiropas parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanas. Tas nozīmē, ka šajā dienā vēlētāji ievēlēs gan deputātus, kas strādās Eiropas parlamentā, gan arī deputātus, kas strādās pašvaldībās. Pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas Latvijā Pļaviņu novads ir viens no 109 novadiem, kurā apvienojušies Aiviekstes, Klintaines, Vietalvas pagasti un Pļaviņu pilsēta.

Otrdien, 26. maijā, skolā notika novada vēlēšanu spēle, ko organizēja skolas Politklubs.
Šādas skolas Politkluba organizētās vēlēšanu spēles nu jau kļuvušas par tradīciju pirms katrām novada, pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām.
Balsu skaitīšanas rezultātā, vēlēšanu urnu atverot, tajā atradās 102 vēlēšanu zīmes.
Visvairāk balsu saņēma “Tautas partijas” saraksts – 34,
partijai “LPP/LC” – 29 balsis,
“Jaunais laiks” – 11 balsis,
“Pilsoniskā savienība” – 9 balsis,
“Zaļo un zemnieku savienība” – 6 balsis,
“Demokrāti.lv”, politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”, LSDSP, partija “Visu Latvijai!” – 3 balsis,
“Sabiedrība citai politikai” – 1 balsi.

Paldies politkluba locekļiem par labi paveikto darbu, jaunsargiem par dotā uzdevuma izpildi un visiem, kas atnāca un nobalsoja!

Politklubs aicina visus balsot tiesīgos skolēnus un skolas darbiniekus aktīvi piedalīties novada vēlēšanās.