Šī gada 9.oktobrī mūsu klasei(7.a) bija brīnišķīga iespēja izstaigāt R.Blaumaņa un viņa literāro varoņu takas Brakos. Dzīvojam tepat netālu, taču pat iedomāties nevarējām, ka kaimiņos tik daudz mums nezināmā un neizbaudītā.
Septiņas Vidzemes lauku sētas ēkas, ciešā lokā sastājušās, glabā Velniņu, Kārlēna, Pindacīšas, Joskes, … noslēpumus. Esam uzmanīgi klausītāji, un, kad viņi sāk runāt, uzzinām, ka delverīgie, uz nedarbiem noskaņotie Velniņi ir vienīgās R.Blaumaņa literārās pasakas, kas bija domāta pieaugušajiem, varoņi. Viņi aizved mūs uz gravu, kurai pāri būvējuši sviesta tiltiņu.
Iztēlojamies, kā no Pindacīšas pīpes slēpšanas ,,uziet gaisā” krāsns un Joske no lielā pārbīļa iedomājas sevi esam taisaulē… Tad runā noveles ,,Nāves ēnā”varoņi, R.Blaumaņa grāmatu skapis, pļaviņieša A.Štrāla gleznotais rakstnieka portrets pie sienas un rūpīgi pakārtā hūte, kuru lika galvā, kad …(to jūs varat uzzināt tikai Brakos, bet citādi nekad mūžā neiedomātos).
Kristiānai tā gribas piesēsties pie R. Blaumaņa klavierēm! Gide ļauj. Un Kristiāna spēlē rakstniekam ‘’Elīzu’’. Mēs domājam, ka viņam ļoti patīk.
Tiekam arī nedaudz pastrādāt- ejam ar spriguli kult labību un ‘’taisīt’’ no linu kūlīša pakulas. Mums izdodas!
Atvadoties vēl apskatām izstādi par R. Blaumaņa un norvēģu rakstnieka H.Ibsena daiļradi.
Un tad gluži kā Velniņi dodamies delverēties uz ‘’Braku takām’’, taču mūs sagaida nopietni pārbaudījumi. Mazo trasi pievar visi, taču uzkāpt pa stāvo sienu izdodas tikai veiklākajiem. Velniņi mūs nerro, kustina troses, pagrūž uz slideniem baļķiem, un dažs kādu laiku karājas kājām gaisā. Taču Velniņu joki nav ļauni, un gandarījums par Lielās trases pievarēšanu vārdos neaprakstāms!
Ja kādu klasi ieinteresēja mūsu ceļojuma apraksts, dodieties uz Brakiem! Bet mēs sakām sirsnīgu paldies skolas direktorei un skolotājiem par atbalstu, Pļaviņu domei- par ērto autobusu un aizvizināšanu uz R.Blaumaņa dzimteni.

7.a klase un klases audzinātāja V.Rulle

Pagājušajā gadā ar klasi ieguvām titulu “Gada klase”, kas sniedza iespēju doties ekskursijā 300EUR  vērtībā. Šo titulu nebija iegūt tik viegli,ar klasi veidojām dažādas prezentācijas,pildījām dažādus uzdevumus, kas bija “Gada klases” nolikumā.
Septembrī jau sākām dalīties ar idejām par ekskursiju,un izlēmām doties uz Siguldu uz“Tarzānu”. Un jau 18.septembrī bijām gatavi  doties ceļā. Sākumā mūs iepazīstināja ar drošības noteikumiem un tad devāmies tālāk. Tarzāns sastāvēja no 6 trasēm:
· Zaļā trase, šī bija kārtīga iesildīšanās pirms došanās lielākā augstumā.
· Zilā trase. Viegli šķēršļi, kas pacelti līdz 8m virs zemes.
· Sarkanā trase.Tajā jau bij dzirdami daži kliedzieni,un prasīja lielāku piepūli.
· Melnā trase.Brauciens pa trosi ar riteni 14 metru augstumā,bija iespaidīgs piedzīvojums.
· Spēka trase. Šo trasi izgāja tikai daži,jo trases nosaukums izsaka visu.
· Tiroliešu trase.Trase sastāvēja tikai no nobraucieniem,kas ļāva izbaudīt skaisto skatu.
Ekskursija vairāk bija kā sportiskās aktivitātes tāpēc bija ļoti izdevusies! Ar klasi nolemām, ka ar prieku vēl apmeklētu “Tarzānu”.

Samanta Pusplatā.7.b

Kristiāna Dedela, 6.a klase

11. oktobrī mēs devāmies ekskursijā uz Siguldu un Līgatni. Kopā bijām trīs klases – 6.a, 7.b, 4.a klase – un trīs skolotājas – Velta Rulle, Anita Seikovska, Inga Baginska.

Mūsu mērķis bija iepazīties ar ‘’makulatūras ceļu’’ Līgatnes papīrfabrikā, iepazīt Līgatnes, Siguldas vēsturi, pilsētu skaistākās vietas, izbaudīt fiziskās aktivitātes rodeļu trasē un arī vienkārši izjust šī rudens burvīgumu. Var teikt, ka mūsu ekskursija sākās uzreiz pēc iekāpšanas autobusā, jo gide, jau braucot cauri Pļaviņām, stāstīja teiku par to, kā zvēri raka Daugavu. Braucot tālāk, mēs vērojām Kokneses baznīcu un klausījāmies par Staburadzi.

Pirmā mūsu apstāšanās vieta bija Līgatnē. Mēs gājām uz papīrfabriku, kur uzzinājām, kā mūsu savāktā makulatūra pārtop skaistos, baltos papīra ruļļos, kas sver apmēram tonnu. Vēl uzzinājām par atkritumu šķirošanas nozīmi.

Tad gājām taku gar Gaujas klintīm, tur mēs ielūkojāmies smilšu alās, kur ziemas miegam iekārtojušies sikspārņi. Tas bija tik interesanti!

Tad devāmies uz Siguldu, kur apskatījām Siguldas pili, iegādājāmies dažādus suvenīrus, ko aizvest mājās. Siguldas pasakainos dabas skatus vērojām no panorāmas rata. Tas bija mazliet bailīgi. 7.b klase izvēlējās “ceļot” pāri Gaujai ar vagoniņu. Vēl “uzņēmām” adrenalīnu rodeļu trasē. Dažiem bija jāpārvar savas bailes, taču pēc pirmā nobrauciena radās tāds azarts, ka gribējām braukt vēl un vēl. Tā mēs izbraucām divas reizes un tad gājām uz autobusu. Bija jādodas mājup.

Lūk, tāda bija mūsu ekskursija! Tik aizraujoša un piedzīvojumu pilna!
Paldies skolotājām par ekskursijas organizēšanu!

Agrā 30.maija rītā mēs: 5.a,7.a un 8.a klases skolēni devāmies ekskursijā uz Igauniju. Mūsu ekskursijas mērķis bija iepazīties ar Tartu vecpilsētu un „AHHAA” zinātnes centru.

Ekskursijas sākumā ģeogrāfijas skolotāja mums sniedza informāciju par Igaunijas vēsturi, dabu, kultūru, ekonomisko un politisko situāciju.

„AHHAA” centrā varēja izmēģināt dažādas aktivitātes. Tā nebija vienkārša izklaide, bet visām aktivitātēm bija cieša saistība ar dažādiem zinātnes sasniegumiem un zinātnes atklājumu likumsakarībām.

Programma centrā iesākās ar „Zinātnes teātra” dažādiem, interesantiem eksperimentiem, kuros arī mēs drīkstējām iesaistīties. Šie eksperimenti vairāk saistījās ar dažādām fizikas teorijām, kuru rezultātā sapratām, ka fizika spēj būt interesanta un saistoša skolēniem, jo sniedz priekšstatu par fizikas likumu darbību reālajā dzīvē. Mūsu skolotājs bija jauns un interesants puisis, kurš ar dažādiem jokiem un labu humoru spēja mūs ieinteresēt, radot ļoti patīkamu un aizraujošu ceļojumu „fizikas pasaulē”.

Pēc tam piedalījāmies centra piedāvātajās aktivitātēs un apmeklējām anatomijas izstādi.

Šī izstāde sniedza zināšanas par cilvēka uzbūvi, dažādām cilvēku orgānu anomālijām, kas radīja nepatīkamas emocijas, jo sapratām, ka dzīve dažiem cilvēkiem ir sagādājusi nepatīkamus mirkļus, ka slimības izraisa cilvēka ķermeņa izmaiņas.

Labs piemērs bija pīpētāju plaušu modelis. Tas demonstrēja šo cilvēka orgānu nepievilcīgā izskatā. Varbūt pēc tā apskatīšanas, skolēni padomās par smēķēšanas kaitīgumu.

Mums patika gravitācijas telpa, spoguļu labirints, brauciens pazemes liftā, kura laikā iepazināmies ar zemes garozas uzbūvi un informāciju par augsnes sastāvu, iejutāmies ugunsdzēsēju un šoferu lomās, braucām ar velosipēdu, kurš atradās vairāk nekā 3 m augstumā un izbaudījām arī citas „AHHAA” centra izklaides.

Pēc „AHHAA” centra apmeklējuma gājām ekskursijā pa vecpilsētu, apskatījām rātsnamu, skaisto strūklaku, Tartu universitātēs ēku un parku, kurā iepazināmies ar Tartu universitātes profesoru, rakstnieku, dzejnieku skulptūrām, izstaigājām baznīcas drupas un gājām pāri Eņģeļu tiltam. Katrai vietai bija sava vēsture, un par to mums interesanti stāstīja ģeogrāfijas skolotāja Līga Rozenberga.

Visiem vislielākais piedzīvojums bija 4D kino apmeklējums. Efekti bija iespaidīgi un diezgan reāli, jo izjūtas bija tādas, it kā mēs paši būtu filmas varoņi un piedalītos visos notiekošajos procesos. Bija atvēlēts laiks, lai iepirktos lielveikalā, kur katrs varēja nopirkt sev vēlamo.Mājās atbraucām ļoti priecīgi, laimīgi un ar patīkamu nogurumu!

Guna Kaminska 8.a,Rūta Vanaga 7.a klases preses nodaļas vadītājas

21.maijā 3.a un 3.b klases skolēni devās ekskursijā.

Pirmais apskates objekts – Krustpils pils. Pa ceļam gide mums stāstīja par Gostiņu vēsturi, teiku par Krustpils un tās ģērboņa rašanos.

Krustpils pilī iepazināmies ar pils vēsturi un tās iemītnieku dzīvi vairāku gadsimtu garumā. Klausījāmies stāstus par Brūno dāmu, kura joprojām dzīvojot pilī. Tagadējie pils iemītnieki šad un tad jūtot viņas klātbūtni.

Tālāk ceļš mūs veda uz Līvāniem,vietā, kur upes ceļi krustojas… Līvānu muižā, Daugavas un Dubnas krastā, izvietojies amatnieku centrs. Galerijā apskatījāmies Līvānu stikla fabrikas brīnišķīgos ražojumus. Vecās muižas klēts ēkā varējām vērot ekspozīciju

„Amatnieki Latgalē”. Izstāžu zālē mākslinieku un amatnieku darbu izstādes. Radošās keramikas un tekstilmākslas darbnīcas. Priecājāmies par garāko Lielvārdes jostu Latvijā.

Turpinājām ceļu uz Preiļiem. Preiļos iepazinām Preiļu muižas leģendas, mīlas un šausmu stāstus. Redzējām vismazāko baznīciņu Latvijā. Priecājāmies Preiļu miniatūrajā karaļvalstī, kur katrs no mums pārtapa par skaistu princi vai princesi.

Ar smaidu atvadījāmies no karaļvalsts un labā omā turpinājām ceļu mājup.

Skolotāja Inga Baginska

„Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.”

Ziemassvētku gaidīšanas laikā parasti notiek neparasti notikumi. Arī mēs, 1.b klases skolēni,vēlēdamies redzēt ko brīnumainu, 20.decembrī devāmies uz Krustpils pili tikties ar Ziemassvētku vecīti un pils rūķiem.

Pilī mūs sagaidīja tikai lielās rūķenes, jo mazie bija nolēmuši padraiskoties. Tāpēc visi kopā centāmies uzmeklēt palaidnīgos rūķīšus,kuri aiz sevis bija atstājuši pa kādai cepurei un pazaudētai kurpītei.

Meklēdami tos lielajā zālē, izspēlējām teātri par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Darba kabinetā mūs sagaidīja strādīgākais rūķis, kurš pastāstīja par skolēnu labajiem darbiem, mācoties skolā un ārpus skolas. Skolēni to apstiprināja, teikdami:” Jā, tā ir patiesība! Tas ir par mani!” Tālāk devāmies uz nākamo istabu, kur bērni iejutās rūķu lomā, gatavodami no vaska svecīti. Kad tā bija gatava, skolēni aizdedzināja svecīti un iedomājās vēlēšanos. Protams, apskatījām arī pils pagrabu, kurš bija tumšs un auksts.

Pēc tā apskates devāmies uz Salaveča darbnīcu. Gaidot vecīti, mēs skatījāmies viņa mīļākās kartītes. Un tad jau arī vecītis bija klāt. Mēs viņu iepriecinājām ar skaistiem dzejoļiem un Ziemassvētku dziesmiņu, saņemot pretī konfekšu tūtas. Rūķi mūs pacienāja ar kliņģeri un zāļu tēju.

Pasākums bija izdevies. Bērni bija sajūsmā!

Vai rūķi tik tiešām eksistē? Tici brīnumiem!

1.b klases audzinātāja Kristiāna Balode

6.novembrī 2.a un 2.b klases skolēni, kopā ar audzinātājām ekoskolas uzdevumu ietvaros un saistībā ar dabaszinību tēmu „Ūdens”, devās mācību ekskursijā. Ekskursija notika tepat, Pļaviņu pilsētā. Tikāmies ar SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” pārstāvi Aleksandru Vipihu, kurš mums laipni parādīja un pastāstīja, kur mūsu pilsētā tiek iegūts dzeramais ūdens un kā tiek attīrīti notekūdeņi.

Ekskursijas laikā uzzinājām, ka:

Jānis Andersons 7.b klase

Mācību gada noslēgumā mēs – 5.– 11.klašu 25 skolēnu grupa – skolotāju Anitas Seikovskas un Aijas Rogāles vadībā devāmies uz Stokholmu ar prāmi Tallink. 9.jūnijā ar vilcienu aizbraucām uz Rīgu, gājām uz Rīgas ostu, kāpām uz kuģa, devāmies uz savām kajītēm. Sekoja brīnišķīgs ceļojums pa jūru. Tur izbaudījām dažādus piedzīvojumus – piedalījāmies šovos, loterijās, diskotēkā, spēlēs, kā arī priecājāmies par svaigo jūras gaisu un fotografējām gan dabu, gan notikumus uz kuģa.

10.jūnijā ieradāmies Stokholmā, kur apmeklējām Vasa muzeju, skatījāmies filmu par 60 m garā kuģa (17.gadsimta kuģis) izcelšanu no ūdens, kas notikusi 20. gadsimta vidū, tad braucām ar satiksmes kuģīti, kas kursē no salas uz salu, jo Stokholma atrodas uz salām. Vērojām sardzes maiņu pie Karaļa pils, staigājām pa vecpilsētu, gājām pa šaurāko ieliņu, kas ir 90 cm plata, apskatījām vikingu akmeni, bija iespēja būt Ieroču muzejā, Naudas muzejā, kur bija dažādi neticami eksponāti, piemēram, tik smags naudas gabals, ko ar grūtībām var pacelt, bija pasaulē vecākā papīra naudas zīme, mehāniska ierīce, kas ar svārstu palīdzību zīmē neparastu zīmējumu, izturīgākie apmeklēja arī Deju muzeju.

Pilsētā interesanti bija skatīties, kā skolēni atzīmē mācību gada beigas – jauniešu grupas brauca kravas mašīnas piekabē ar baloniem, plakātiem, ziediem, dziedāja, pūta taurēs, māja garāmgājējiem, un daudzi, tai skaitā vecāki cilvēki, sauca un māja pretī. Bijām mazajos Stokholmas veikaliņos. Daudz iespaidu!

Atpakaļceļā atkal uz kuģa turpinājām baudīt izpriecas, dziedājām karaoke un piedalījāmies atrakcijās, kur varēja iegūt balvas.

Paldies mūsu skolotājām par jauko ceļojumu! Mums gribētos ceļot atkal!

12►