Sanita Placēna,
preses nodaļas vadītāja

 Klāt zeltainais rudens, lai mēs, 6.a klases skolēni kopā ar audzinātāju, dotos mācību ekskursijā, kuru nopelnījām, jo bijām 2015./2016.m.g. titula „Gada klase” ieguvēji 4. – 6. klašu grupā. Ekskursija notika 2016. gada 2. septembrī.

Mācību ekskursijā devāmies ar vikinga kuģi ,,Lāčplēsis”. Pirms kāpšanas uz kuģa kapteinis Māris mums lūdza ievērot noteikumus, atrodoties uz kuģa. Svarīgākais bija uzvilkt speciālas drošības vestes. Tad devāmies ceļojumā pa likteņupi Daugavu. Brauciena laikā kapteinis Māris Arnītis mums stāstīja par kultūrvēsturiskajām vietām, kas bija redzamas krastos, uzdodot arī jautājumus, lai pārbaudītu, ko mēs zinām. Pārliecinājāmies, ka mums vēl daudz jāpēta, jāmācās, lai zinātu mūsu Latvijas, mūsu apvidus vēsturi.

Nemanot pietuvojāmies Staburagam, kur tikām iepazīstināti ar tā vēsturi, vietām, kuras būtu jāzina katram cilvēkam. Bija neparastas sajūtas, jo ļoti grūti bija iedomāties, kāda agrāk bija Daugava un Staburags pirms appludināšanas.

Staburagā izstaigājām parkus, uzzinājām, ka tur ir alus dīķi, saieta namā aplūkojām mūsu pilsētas mākslinieka Linarda Skudras gleznas, klausījāmies komponista Pētera Barisona melodijās. Tad devāmies atpakaļceļā, vērojot skaisto darbu, dolomīta atsegumus, vērojām putnus, klausījāmies Māra stāstījumā.

Nemanot bija pagājušas 3,5 stundas, kad tuvojāmies Liepkalniem, kur mūs sagaidīja gide Gunta Lazda. Viņa mūs iepazīstināja ar Stukmaņu vēsturi, uzzinājām par Vīnakalnu, Stukmaņu muižu, citadeli, par Buļļu ceļu.

Viss redzētais un dzirdētais mūs priecēja un sniedza gandarījumu, neskatoties uz to, ka pēc ekskursijas bijām nedaudz noguruši. Ekskursija mums kā skolēniem bija ļoti svarīga, ieguvām vērtīgas zināšanas par dažādiem kulturvēsturiskiem objektiem.

Diena bija izdevusies. Lai šādu ekskursiju varētu izbaudīt, mēs vēlamies teikt lielu paldies Arvīdam Apfelbaumam par sagādāto iespēju doties uz Staburagu ar liellaivu „Lāčplēsis”, Mārim Arnītim, Ivetai Biķerniecei, Guntai Lazdai, Ditai Kalnriekstiņai, Armandai Lasmanei, mūsu ģimenēm, mūsu skolotājiem.

Lai visiem krāsains un iespaidiem bagāts 2016./2017.m.g.!

Sanita Placēna un Adrians Kaugers,
Pļaviņu novada ģimnāzijas 5.a un 5.b klases skolēni

Šī gada 30. maijā mēs, 5. a un 5.b  skolēni, devāmies  ekskursijā uz Neretu un Mazzalvi. Pirmā pieturas vieta bija Neretas  luterāņu dievnams, kur mūs laipni sagaidīja draudzes priekšnieks Juris Narogs. Baznīcā mēs iepzinām tās vēsturi, uzzinājām, ka tās pamati  likti 1584.gadā. Baznīcas cēlājs bija grāfs Vilhelms fon Efferns. Baznīca celta manierisma stilā ar ievirzi uz vēlīno gotiku. Baznīca ārēji vienkārša, savu popularitāti mākslas vēstures pazinēju vidū dievnams izpelnījies, galvenokārt, ar kapakmeņiem, kas ir vienīgie šāda veida kapakmeņi Latvijā. Dievnamu rotā skaists 17.gs. kroņlukturis, ko dāvinājis pēc izglābšanās  kaujā  kāds zviedru pulkvedis Pletenbergs kā pateicību Dievam par sargāšanu. Dievnamā īpaša vieta ir altārgleznai „Kristus pie krusta”, ko darinājis P. Handlers. Baznīcā uzstādītas 1893. gadā Vācijā būvētas ērģeles, kuras spēlēju arī es ,Sanita. Tas bija  brīnišķīgs pārdzīvojums, jo to klausījās visi tie, kas bija ar mani kopā. Priecājos, ka man šāda iespēja tika dota.
Tad mūs sagaidīja J. Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas 7. klases skolniece gide Erīda, kura  mūs  veda eksursijā pa Neretu līdz  J. Jaunsudrabiņa skulptūrai „Ganiņš”, iepazīstināja ar viņa stādītajiem kokiem un Dzirnavu jeb Sudmalu saliņu, kur notiek visi lielākie kultūras pasākumi  Neretā.
Pēc tam mēs devāmies uz Kišku kapsētu, kur pateicām paldies J. Jaunsudrabiņam par ieguldījumu latvietības modināšanā katrā no mums, un mēs nodevām viņam ziedu sveicienus no Pļaviņām.Bijām gandarīti, ka tagad zināsim, kur ir apglabāts J. Jaunsudrabiņš.
Nākamā vieta bija J. Jaunsudrabiņa muzejs ’’Riekstiņi’’, kur mūs sagaidīja muzeja vadītāja, erudīta personība Ilze Līduma. Viņa mūs iepazīstināja ar ekspozīcijām, tematiskajām izstādēm, kas muzejā tiek rīkotas,  pastāstīja par J.Jaunsudrabiņa mūža devumu, akcentējot viņa neparasto ceļu glezniecībā, kā viņš savās gleznotāja gaitās pārstaigājis gandrīz visu Latviju, īpaši  rādot Sēlijas krāšņumu.
Īpaši pieminami viņa zīmējumi „Baltajai grāmatai”. Otra viņa mīlestība bija rakstniecība. „J. Jaunsudrabiņš vienmēr tika teicis, ka abas mākslas viņam vienādi mīļas – glezniecība un literatūra. Apliecinājums tam – „Baltā grāmata” mūsdienās iekļauta Latvijas Kultūras kanonā 2 nominācijās – kā literārs un vizuāls mākslas darbs.”  Brīvo laiku viņš mēdza arī pavadīt zvejojot, par to mēs varam arī paši pārliecināties Pļaviņās „Valītēs”, kur atrodas piemiņas akmens, uz kura ir viņa darba nosaukums „Ar makšķeri”. Pēc tam mums bija jādodas apskatīt kultūrvides objektus un meža takas, lai izspēlētu spēli “Jūti, redzi, dzirdi”. Sadalījušies 3 grupās, mēs  devāmies pa mežu ar norādēm, kuras sākumā mums izstāstīja. Pēc tam mums teatrāli vajadzēja parādīt, ko mēs jutām, dzirdējām, redzējām.
Bijām gandarīti par paveikto, katrs dāvanā saņēmām piezīmju blociņu no muzeja vadītājas I. Līdumas un 2 grāmatas kā dāvinājumu „Abas mākslas man vienādi mīļas”. Viena dāvana Mākslas skolai, bet otra mūsu skolai. Paldies par to!
Tālāk mūsu ceļš veda uz Ērberģes muižu (Herbergen), saukta arī par Taubes muižu. Ērberģes muižā iekārtota Mazzalves pamatskola. Mēs ciemojāmies Mazzalves pamatskolā, kur mūs sagaidīja  dažādi muižas tēli: dāmas greznos, senlaicīgos tērpos,  stāstnieks, kurš it kā ienācis mūsdienās tieši no 19. gadsimta, kā arī velniņš un ragana. Kopā ar šiem tēliem mums bija lieliska iespēja izstaigāt pastaigu takas plašajā parkā, piedalīties velniņa organizētajās aktivitātēs, tikties ar slaveno Zilo dāmu – bijušo muižas īpašnieka barona fon Hāna māsu, kuras  dvēsele nevarot rast mieru, jo viņa noindējusies nelaimīgas mīlestības dēļ. Ja gadās nakšņot zem skolas jumta, tad vēl tagad, 21. gadsimtā, varot gadīties sastapt šo skaisto, bet spokaino parādību plīvojošā zilā kleitā klīstam pa skolas gaiteņiem, Leģendu pasauli simbolizē arī galvaskauss. Tas tiek saistīts ar to, ka 18. gadsimtā muižā esot notikusi slepkavība, un pēc tās naktīs gadu no gada, cilvēka galva lidinājusies pa telpām. Pedagogiem, kuriem 20. gadsimta trīsdesmitajos gados skolas kompleksā  tika iekārtoti dzīvokļi, galva, atšķirībā no valdzinošās Zilās dāmas, likusies visai draudīga, un, lai tā vairs nebiedētu skolas personālu, galvas visiemīļotākajā spokošanās vietā iegriezts krustiņš. Tagad viesiem pašiem jāuzmeklē, kura gan ir tā mācību klase, pie kuras durvīm krustiņš vēl tagad redzams.
Tiem ciemiņiem, kurus nobiedējušas spokainās leģendas, enerģijas un sirdsmiera atjaunošanai palīdz Stiprā spēka ozols, kas aug iepretim skolas durvīm.  Ozols esot aptuveni 300 gadus vecs, tātad, iespējams, senāks pat par apkārtējām ēkām, un ne mazums savā koka mūžā redzējis un piedzīvojis. Tā apkārtmērs pārsniedz 5 metrus, un vietējie to dēvē par trešo kuplāko ozolu Latvijā.
Noslēgumā mūs sagaidīja Mazzalves pamatskolas 5.klases skolēni un viņu audzinātāja Daiga, lai kopīgi iepazīstos un izspēlētu spēles. Mēs  bijām izvilkuši savu laimīgo skaitli, lai dotos ekskursijā. Bija daudz un dažādas spēles. Tad mēs cepām garšīgas desiņas. Kad paēdām desiņas, jautri visi spēlējām mūsu saliedēšanās spēli – volejbolu. Šī ekskursija mums sniedza daudz interesantu emociju. Daudz ko uzzinājām par J. Jaunsudrabiņu, Neretu, Mazzalves pamatskolu.
Paldies mūsu skolotājām Armandai un Ritai, mīļajiem vecākiem, skolas ēdnīcas kolektīvam, skolas administrācijai, pašvaldībai  un šoferim par iespēju būt kopā un burvīgi pavadīt laiku.

Krāsainu un piepildītu vasaru mums visiem!

30. maijā mēs, 8.b klase, no rīta izbraucām no Pļaviņu novada ģimnāzijas, lai dotos ekskursijā uz Saulkrastiem.

Mūsu pirmais apskates objekts bija Saulkrastu Velosipēdu muzejs, kur varējām apskatīt visnotaļ interesantu kolekciju. Muzejā redzējām vienu no pirmajiem augstrata divriteņiem, velosipēdu ar pirmajām piepūšamajām riepām un pat koka divriteni. Bez velosipēdiem muzejā redzējām dažādas lietas, kuras saistītas ar divriteņu lietošanu, riteņbraukšanas sportu un velosipēdu ražošanu. Šī ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā. Kolekcijas veidošanās sākusies 1977. gadā. Kopumā muzejā aplūkojām apmēram 60 velosipēdus.

Tālāk mēs devāmies uz Balto kāpu, kurā varējām atpūsties pirms nākamā apskates objekta, un to mēs arī darijām. Drosmīgākie, pārsvarā zēni devās peldēties jūrā. Meitenes tikkai pastaigāja pa auksto ūdeni, gar krastu.

Kad bijām atpūtušies ,devāmies uz peintbola parku”Bušas”, kurš atrodās Saulkrastos. Sākumā mūs iepazīstināja ar peintbola aprīkojumu,un tad katrs devāmies to saņemt. Aprīkojuma sastāvā bija: cimdi, aizsargmaska, kombinezons. Pēc tam katrs devāmies saņemt ieroci, kurā bija 150 krāsu bumbiņas. Tad mēs, un šoferis, kurš arī piedalījās peintbolā, sadalijāmies 2 komandās, lai varētu atšķirt komandas, katrai komandai bija citas krāsas lakatiņi. Vienai komandai bija sarkani lakatiņi, otrai spilgti zaļi. Spēlējot komandās, vairāk saliedējāmies. Kad visu aprīkojumu bijām saņēmuši, peintbola spēles vadītājs pastāstija noteikumu,kas jāievēro, lai spēlē norisinātos droši, bez dažādiem savanojumiem un traumām. Kad bijām noklausījušies drošas spēles instruktāžās, devāmies pirmajā laukumā, lai sāktu spēli. Vispār peintbola parkā bija 3 laukumi. Pirmajā spēlē katram spēlētājam bija neierobežoti daudz dzīvības. Pēc pirmās spēles visi bijām priecīgi, un varējām turpināt nākamo spēli, kura atkal norisinājās 1.laukumā. Tikkai šoreiz katram spēlētājam bija tikkai viena dzīvība. Kad spēle beidzās devāmies ārā no laukuma, atpūtāmies un devāmies 2. laukumā, kurā spēlējām 2 spēles, un katram spēlētājam bija viena dzīvība. Tad devāmies uz trešo, lielāko laukumu, kurā spēlējām vienu spēli. Tad vairākiem cilvēkiem beidzās bumbiņas, un viņi nevēlējās tās papildināt, tāpēc biedza spēli. Tie kuriem vēl bija bumbiņas devās otrajā laukumā, un spēlēja pēdējo spēli ar neierobežoti daudz dzīvībām, kamēr beidzas bumbiņas. Kad spēle bija noslēgusies, novilkām aprīkojumu, un nesām to nodot. Emocijas klasē bija dažādas, bija cilvēki kuriem ļoti patika, un bija cilvēki kuriem ne ļoti patika šāda veida izklaide. Pēc tam peintbola parkā cepām desiņas, un paēdām pusdienas. Kad bijām paēduši devāmies tālāk.

Pēc peintbola visiem bijas ļoti karsti, tāpēc devāmies atkal uz Balto kāpu. Šoreiz peldējās arī meitenes. Vairākas meitenes negribēja peldēties, bet viņām tas nesanāca, jo puiši parūpējās par to, lai visas meitenes ir apšļakstītas ar ūdeni. Tad, kad bijām atvēsinājušies jūrā, devāmies mājās.

PALDIES vēlamies teikt mūsu klases audzinātājai, kas piekrita doties ar mums ekskursijā. PALDIES šoferim O. Drabovičam, kas ne tikai mūs aizveda un atveda, bet kopā ar mums spēlēja peintbolu. Kā arī PALDIES klases zēniem, kas ierosināja doties ekskursijā.

 
8.b klase

26. maijā mēs, 7.a klase, devāmies mācību ekskursijā uz Rīgu. Pie Okupācijas muzeja mūs sagaidīja gide Līga. Ekskursiju iesākām ar interaktīvo pastaigu pa Vecrīgu. No sākuma mēs uzzinājām interesantus faktus par Rīgas vēsturi, vēlāk bija jāsadalās divās komandās, kuru nosaukumi bija „Bruģis” un „Asfalts”. Katrai komandai pēc fotogrāfijām vajadzēja atrast kādu no Vecrīgas arhitektūras fragmentiem. Pastaigas beigās devāmies uz Bastejkalnu, kur bija uzdevums atrast apslēpto dārgumu.Tad kopā ar gidi Līgu nofotografējāmies un izteicām pateicības vārdus.
Pa ceļam uz Medicīnas muzeju satikām Loretas vecmammu, kura tirgoja saldējumu un tur, Rīgas kanāla malā, mēs uztaisījām grupas kopbildi.
Nākošais apskates objekts bija Medicīnas muzejs, kur iepazināmies ar medicīnas attīstības posmiem, aplūkojām atjaunotas diorāmas.  Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 203 000 vienību. Katru gadu tiek rīkotas tematiskās izstādes par sabiedrībā aktuālām un interesējošām tēmā. Muzeja pamatekspozīcija ir izvietota četros stāvos, ievērojot laikmetu secību. Tā stāsta par medicīnas attīstības gaitu, jo tieši to savulaik vēlējās izklāstīt profesors Pauls Stradiņš. Stāsts sākas muzeja ēkas pagrabstāvā, kur izvietotie eksponāti un diorāmas atspoguļo medicīnas attīstības pirmsākumus. Traumu ārstēšana, brūču pārsiešana, tautas dziedniecības paņēmieni – tas viss bija zināms jau tālajā senatnē. Neatņemama sastāvdaļa tajā laikā bija maģiskā medicīna – amuleti, talismani un burvestības – , kuru pārstāvēja burves, šamaņi un zinātnieki. Apskatījām rekonstruēto viduslaiku klostera hospitāli un aptieku, iepazināmies ar tālaika izplatītākajām slimībām un to ārstēšanas metodēm.
Jauno laiku ekspozīcija sniedz ieskatu par straujo medicīnas progresu. Uzzinājām, ka bija atklāti rentgena stari un iespējas tos izmantot medicīnā, ka notika pirmās operācijas ētera narkozē u.c. Bija interesanti uzzināt par Latvijas medicīnas sasniegumiem.
Vislabāk palika atmiņā plakāts, kurā bija attēlots cilvēks ar bojātiem iekšējiem orgāniem, kaitīgo ieradumu rezultātā, kas lika mums aizdomāties par savu veselību un attieksmi pret sevi.
Pēc muzeja braucām uz peintbola parku „Pif Paf ”, kurš atrodas Ogrē. Sākumā saņēmām peintbola ekipējumu- kombinezonus, aizsargmasku, cimdus, noklausījāmies instruktāžu, kuru novadīja instruktors Mārtiņš, kurš arī katram pārbaudīja ieroci. Saprotam, ka šeit nebūs nekādi joki, ir jāklausās, jo tā ir mūsu drošība! Parkā ir  5 spēļu laukumi. Instruktors bija kopā ar mums, vadīja spēli, kontrolēja un repējās par mūsu drošību. Sākumā pat bija bail, īpaši meitenēm.  Tad vienam, otram aizmirsās uzlikt ierocim aizbāzni un audzinātājai Olgai un šoferim nācās vairākas reizes par to atgādināt, jo emocijas bija patiešām lielas! Beidzot pirmo spēli, paceļot roku augšā, ātri izskrienot no laukuma ārā, saņēmām pirmo „pozitīvo emociju devu”. Nevarējam nomierināties, ar katru spēles reizi vairāk izpratām spēles būtību. Negribējām braukt projām, daži skolēni audzinātājai pat bija  ierosinājuši, lai peintbola parks būtu mūsu tradīcija katra mācību gada beigās. Tad mūsu skolotājas un šoferis sagādāja mums vakariņas, uz vietas bija iespēja cept šašliku vai desiņas. Ekskursijas laikā izjutām kopā būšanas prieku un sadarbību. Prieks arī par Dāniela mammu, kura bija kopā ar mums ekskursijas laikā.
Gribam teikt lielu paldies mūsu audzinātājai O.Krasutinai, soc. pedagogam S.Fjodorovai un mūsu šoferim O. Drabovičam, kā arī A.Skābarniekam, kuršs ierosināja braukt uz peintbola parku.
                                                                                                7.a klase, audzinātāja Olga Krasutina

12►

   24.maijā mēs, 8.a klase, devāmies ekskursijā uz Koknesi.

 Mūsu mērķis bija apmeklēt nesen atklāto vikingu laivas „Nameisis” maršrutu pa Daugavas un Pērses ūdeņiem, izzināt Likteņdārzu un apmeklēt ādas izstrādes darbnīcu „Mazā kāpa”.

   Viss sākās ar vikingu laivu „Nameisis” – tās kapteinis Aigars mūs iepazīstināja ar jauno kuģīti un pastāstīja par Kokneses pilsētas vēsturi. Piestājām pie Likteņdārzam pieguļošās laivu piestātnes, kuras izbūvi, starp citu, sponsorējusi Kokneses novada dome, un šī piestātne paredzēta tieši šai vikingu laivai. Tur mūs sagaidīja gide Benita. Sākās interesanta ekskursija pa Likteņdārzu. Kā gide mums teica, Likteņdārzs ir sadalīts 3 daļās – pagātnes, tagadnes un nākotnes. Mēs sākām ar nākotni, kur  apskatījām vēlējumus  Latvijai tās simtgadei. Tālāk devāmies uz saulaino skatu terasi, no kuras pavērās brīnišķīgs skats uz Kokneses pilsdrupām un Daugavu. Pēc tam apskatījām Asaru strautu un sarkano ozolu aleju. Pašlaik ir uzsākta  Pļavziedu kalna veidošana, un arī mēs piedalījāmies tā tapšanā – mēs atvedām melnzemi no Pļaviņām kalnam, kurš būs deviņstāvu mājas augstumā.

   No Likteņdārza devāmies ar kuģīti pa Daugavas ūdeņiem līdz Kokneses estrādei un savam autobusam.

   Interesanti bija arī amatnieku darbnīcā – mēs paši varējām iejusties amatnieku lomā, jo veidojām paši savas ādas aprocītes ar latviešu ornamentiem. Pēc labi padarīta darba mums bija iespēja visiem kopā pasēdēt Pērses krastā un padzert tēju.

   Atpakaļ ceļā iebraucām „Liepkalnos”. Dažiem arī  tur bija interesanti, jo tur nebija  bijuši.

   Kopumā ekskursija bija izdevusies. Arī laiks mūs lutināja. Mācību ekskursija bija lieliska un saturīgi pavadīta diena svaigā gaisā kopā ar klasesbiedriem un klases audzinātāju Veltu Rulli.

  8.a klases vārdā  Karīna Davidova

18.maija rītā 1.a un 4.a klases devās kopīgā mācību ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijas laikā skolēni apmeklēja Rīgas ZOO un Latvijas leļļu teātri.
Rīgas zooloģiskā dārza apmeklējums skolēniem ļoti patika, it sevišķi mazajiem, kuri tajā bija pirmo reizi. Ar interesi tika aplūkoti dzīvnieki, kuri Latvijā nedzīvo. Visilgāk vērojām žirafes un lāčus. Bērni ļoti vēlējās ieraudzīt arī ziloni, taču viņa pašlaik zoodārzā nav. Ļoti patika viesošanās „Tropu mājā”. Piesaistīja skatienus gan zirnekļi, gan čūskas, gan krokodili, gan citi mums nezināmi kukaiņi.
Par zoodārza apmeklējumu Sofija teica: „Tur bija ideāli!” Savukārt Marta stāsta: „Mans mīļaķais dzīvnieks ir žirafe un zebra. Žirafe ir raibā un dzeltenā krāsā, bet zebra tā kā klavieres – melns ar baltu”.
Pēc tam devāmies uz Latvijas leļļu teātri, kur vērojām izrādi „Caps meklē atkal”. Izrādes galvenie varoņi – suņu detektīvi Caps un Basters. Viņi mēģināja atklāt noziegumu iesaistot izmeklēšanā arī skatītājus. Izrādē varējām vērot arī mūsdienīgu tehnoloģiju pielietojumu.
Lūk, bērnu atsauksmes! Alise: „Man patika, jo bija daudz lelles un noslēpumi”. Krista: „Man patika pēdu dzinējs Caps un viņa palīgs”.
Izrādē varēja aplūkot kā darbojas planšetlelles. Vai Tu zini kas tās ir? Nē? Tad iesakām doties uz šādu teātra izrādi!
Paldies par atbalstu 1.a un 4.a klases vecākiem šīs ekskursijas organizēšanā!

1.a klases audzinātāja Ilona Lazda

26. aprīlī, kad visa pasaule atcerējās pirms 30 gadiem notikušās Černobiļas AES avārijas dienu, Pļaviņu novada ģimnāzijas 10. klase devās uz Rīgu. Pateicoties vēstures skolotājas Ivetas Krastiņas sadarbībai ar Ebreju muzeja darbiniecēm, skolēniem bija iespējams apmeklēt šo muzeju un uzzināt par ebreju tautas vēsturi Latvijā. Šī tēma ir ļoti aktuāla arī Pļaviņu vēsturē, jo senākā mūsu pilsētas daļa – Gostiņi arī ir ļoti saistīta ar ebreju dzīvi un arī šis tautas traģiskāko vēstures lappusi – holokaustu. Pēc ekspozīcijas iepazīšanas notika mācību stunda “Daudzas tautības – viena Latvija. Apbalvosim godājamākos!” , kuras laikā skolēni darbojās grupās un, izmantojot muzejā esošo informāciju, iepazina spilgtākos ebreju politiķus, kultūras un medicīnas darbiniekus. Pēc interesanti pavadītā laika muzejā visi ekskursijas dalībnieki devās nelielā pastaigā pa Rīgu, pievēršot uzmanību gan ievērojamiem namiem, gan pieminekļiem. Pēcpusdiena aizritēja kinoteātrī, kur tika vērotas katra gaumei atbilstošas filmas. Diena izdevās lieliska! Paldies visiem skolotājiem un skolas vadībai par iespēju doties šādā ekskursijā.
10.klases audzinātāja Silga Stučka

Mūsu 2.a klase 14.aprīlī brauca ekskursijā „Raunas Staburags, sieri un maize”.
Apmeklējām Raunas nelielo siera ražotni, kuru 2006. gadā nodibināja Ceriņu ģimene. Šobrīd „Siera ražotne” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas pircējiem piedāvā Zaļo sieru, kura viena no galvenajām sastāvdaļām ir sierāboliņš, kurš tiek audzēts ģimenes dārzā. Ražotnē top vairāku veidu siers un 12 veidu Mājas makaroni. Mēs varējām pagaršot sieru un apskatīt makaronu ražotni.
Tālāk braucām uz Raunas pilsdrupām, kur varējām kārtīgi izskrieties. Gide mums pastāstīja, ka pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma Raunas pils būvdarbi sākās 1262. gadā. Tā bijusi viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm. Lielas pārbūves notikušas arhibīskapa Kaspera Lindes valdīšanas laikā (1509.-1524.). Viens no torņiem ieguva arhibīskapa vārdu un saucās „Garais Kaspars”.
Interesants bija Raunas Staburaga ūdenskritums. Tur aug aizsargājamās alpu kreimules. Ūdenskritums bija 13 metrus plats, klāts ar zaļu sūnu.
Liels pārsteigums bija tad, kad mēs braucām uz maizes ceptuvi Blomē, jo tur mūs sagaidīja Pepija Garzeķe. Pepija stāstīja smieklīgas lietas un gribēja mainīties ar zeķēm. Maizes ceptuvē klausījāmies, ko stāsta saimniece Ilze.Mīkla bija iejaukta gadsimtiem vecā maizes abrā. Mēs visi izveidojām katrs savu maizes kukulīti, kurā ievilkām savas zīmes. Maizīte cepās īstā sentēvu maizes krāsnī. Kamēr maize cepās, mēs  varējām pacienāties ar saimnieces sarūpētajiem gardumiem. Paspējām arī parotaļāties „Donu” mājas pagalmā.

Ekskursija bija interesanta, netraucēja pat smalkais lietus, kurš gribēja mūs mērcēt.

2.a klases skolniece   Ance Bērziņa

Samanta Jansone,
5.a klases kultūras nodaļas vadītāja

 30.03.2016. mēs, 5.a klases skolēni, devāmies neaizmirstamā piedzīvojumā uz Rīgu. Lai šī ekskursija notiktu, bijām aktīvi un ieinteresēti, izstrādājot maršrutu, nosakot ekskursijas mērķi un uzdevumus, kā arī izraugoties apskates vietas.

  Pirmā mūsu  pieturvieta bija Spīķeru koncertzāle. Māja, kurā dzīvo mūzika, vieta, kur dzimst, attīstītās visdažādākās mākslinieciskās idejas, kur notiek visdažādāko žanru un stilu pasākumi. Vienā no tādiem piedalījāmies arī mēs. Tā bija izrāde „Baltā grāmata” pēc mūsu novadnieka Jāņa Jaunsudrabiņa darba motīviem. Izrādē mēs kopā ar Janci izstaigājām lauku dzīvi no 19.gadsimta līdz mūsdienām, atkārtojām lasīto literatūras stundās, kļuvām par izrādes dalībniekiem, jo lūkojāmies zvaigžņotajās vasaras nakts debesīs, kopīgi dziedājām, piedzīvojām pārsteigumus katrā tēlojumā, jo aktieri Lauma Balode un Jānis Znotiņš neļāva skatītajam garlaikoties ne mirkli, kaut gan izrāde ilga gandrīz 2 stundas bez starpbrīža. Izrāde bija neparasta, jo mēs sēdējām uz maisiem. Paldies režisorei Ingai Tropai par izrādi, kuru gribējās skatīties vēl un vēl, un aktieriem par meistarīgo darbu. Izrādē izmanto stroboskopu. Ja vēlies noskaidrot, kas tas ir, aizbrauc un noskaties izrādi!

Nākošā pietura bija Bērnu zinātnes centrs „Tehnoannas pagrabi”. Tas ir viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē un atšķiras no citiem ar īpašu atmosfēru (to varu apstiprināt) un oriģināli izgatavotiem eksponātiem. Ekspozīcijā apvienota māksla, zinātne un  rotaļlietu pasaule ar mērķi – rosināt radošu izziņas garu katrā apmeklētājā. Šajos pagrabos mēs iepazinām fizikas un ķīmijas neparasto pasauli. Varējām aizceļot uz zvaigznēm planetārijā, grupās meklējām izeju no Tumsas labirinta. Tā mēs to  nosaucām, jo bija tumšs, bija jānokļūst no 1.stāva līdz pagrabstāvam. Mēs uzdevām gidiem  jautājumus, bijām mazie „Kāpēcīši”. Zinātnes centrs šogad svin 20 gadu jubileju. Ja arī Tu gribi nonākt zinātnes un mākslas pasaulē, tad aizbrauc un apmeklē, jo gidi, kas vada nodarbības, ir lieliski, ir iespēja arī pašiem darboties. Tas ir tā vērts!

          Tālākais ceļš mūs veda uz modernu Eiropas uzņēmumu „Getliņiem”, ekoloģisko poligonu jeb uz atkritumu šķirošas vietu, kur mūs laipni sagaidīja gide Anda, viņa mums pastāstīja par uzņēmumu. Šis uzņēmums ir augsti tehnoloģisks un videi draudzīgs atkritumu poligons. Par to mēs pārliecinājāmies paši. Tajā var nodot sadzīves un celtniecības atkritumus. Tas rūpējas par Rīgas reģiona atkritumu savākšanu, pārstrādāšanu un noglabāšanu.

Izrādās, ka „Getliņos” audzē  arī tomātus, puķes. Par enerģijas avotu kalpo poligonu gāze, kas veidojas slēgtajos atkritumu noguldījumos, biodegradācijas šūnās. Gāzes ieguvi, energobloka darbību un „Getliņi” energoapgādi nodrošina profesionāli sagatavots tehniskais personāls. „Getliņi” ir viens no lielākajiem un modernākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā.

Mēs vēl uzzinājām to, ka sākumā tur dzīvoja bezpajumtnieki un vāca no atkritumiem ēdienu. 1991.gadā tur sāka visu  attīrīt un sakārtot. Tagad „Getliņos” ir ļoti skaisti, ņemot vērā. ka tur ir atkritumi. Esam pateicīgi ekskursijas vadītājai par interesanto stāstījumu, filmām un nelielo suvenīru, kuru saņēmām. Svarīgi vēl piebilst, ka šī ekskursija, kas ilgst 1,5 h, ir par velti. Apmeklējiet to, izbaudiet tomātu smaržu un garšu!

Paldies mūsu klases audzinātājai Armandai Lasmanei un mūsu vecākiem, kas mūs pārliecināja, ka ekskursija sniegs prieku, bagātinās mūs.  Tā ļāva vairāk saredzēt, sadzirdēt nekā mācību stundās,  gūt neaizmirstamas emocijas, sajūtas un izjūtas, jo tās nevar mums atņemt neviens. Izvērtējot piedzīvoto, sapratām, ka esam guvuši jaunas zināšanas. Paldies visiem, kas ieguldīja darbu un līdzekļus ekskursijas norisē!

12.decembrī agri no rīta 2.a klases skolēni kopā ar saviem vecākiem devās ceļojumā . Vispirms ceļš mūs veda uz Alūksni. Alūksnē bijām vides labirintā un apskatījām iespaidīgāko mirdzošo minerālu kolekciju Baltijā! Dienas gaismā tie ir kā parasti akmeņi, bet neredzamajā ultravioletajā gaismā iemirdzas visās varavīksnes krāsās…
Tālāk mūsu ceļš veda pie igauņu rūķiem Monistē. Vēlējāmies piedalīties  īpašā Ziemassvētku programmā “Rūķu ielūgums uz seno dūmu pirti  Igaunijas lauku sētā”!

Lauku sētā  satikām gan vilku, gan lapsu. Palīdzējām bārenītei sanest ūdeni pirtij. Nosalušās rokas sildījām bārenītes mājas pavardā. Uzzinājām, kāpēc pilnmēness laikā uz Mēness ir  redzams meitenes apveids ar nēšiem.

   Visi kopā sagādājām  malku pirts krāsnij. Satikām arī Ziemassvētku vecīti, kurš mums  deva dāvanas. Bērni lūdza Ziemassvētku vecītim  dažādas mantas. Viņš solīja par bērniem gādāt.

  Rūķu mājā varējām vērot, kā rūķi grezno piparkūkas. Dažas atvedām arī mājās.

  Igauņu valodu mums palīdzēja saprast tulks Jānis.

Klases audzinātāja Inga Baginska