Ilze Seipule, direktores vietniece izglītības jomā
2. jūnijā Pļaviņu novada ģimnāzijā pulcējās 260 pedagogi no 35 dažādām izglītības iestādēm, lai piedalītos metodiskā darba konferencē “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai šodien un rīt”. Konferences dalībnieki bija ieradušies no Aizkraukles, Ērgļu, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Madonas, Pļaviņu, Skrīveru, Ogres novadiem un Jēkabpils pilsētas. Konferenci rīkojām sadarbībā ar Kokneses novadu, tās dienas kārtībā bija 21. gadsimtam nozīmīgie izglītības ilgtspējīgai attīstībai jautājumi, kas mudina ikvienu atbildīgi rīkoties ikdienas dzīvē, iesaistīties aktīvā darbībā apkārtējas vides un sociālajās pārmaiņās, dzīvot ar skatu nākotnē, apzināties savu un kopējo atbildību ilgtspējīgas visas pasaules nākotnes veidošanā.
Konferences ievadā ar muzikālu veltījumu uzstājās Pļaviņu Mūzikas skolas pedagoģes Aiva Siliņa un Sigita Vilkaplātere, iedvesmojošas uzrunas teica skolas direktore Rita Pole, Kokneses novada izglītības darba speciāliste Lauma Āre un Pļaviņu novada izglītības speciāliste Inese Saulīte. Konferences darbu vadīja Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Ilze Seipule.
Konferences pirmajā daļā dalībniekiem bija lieliska iespēja noklausīties vieslektoru uzstāšanos. Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts runāja par mūsdienīgu mācību vidi pedagoģijas, telpas un tehnoloģiju līdzsvarā. Viņš vairākkārt akcentēja, ka šodien vērtība ir ne tas, ko mēs zinām, bet gan tas, ko mēs varam izdarīt ar to, ko mēs zinām, kā mēs protam to izmantot. Mēs nedrīkstam neievērot jaunās lomas mūsdienu pedagoģijā, kur, veidojot individuālo attīstības ceļu, skolotājam un skolēnam jādarbojas kā komandai. Lielāka uzmanība būtu pievēršama arī telpai, lai tā veicinātu aktīvu skolēnu iesaistīšanos mācību procesā, nodrošinātu personalizētu apmācību. Mūsdienās, kad skolu ikdienā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas un jaunas programmatūras, nedrīkstam aizmirst vienkāršas patiesības – ietekme ir tikai tam, kā mēs tehnoloģijas lietojam, lai mācītu un mācītos, lai patiesi veicinātu mācīšanos. Aivars Gribusts aicināja klātesošos apzināties, ka ir laiks jaunai pedagoģijai – iesaistīt, iedvesmot un motivēt ikvienu.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas vadītāja, pedagoģijas doktore, profesore Rudīte Andersone runāja par 21. gadsimta skolotāja profesionālo kompetenci. Aplūkojot jautājumu par skolotāja lomām, viņa norādīja, ka tās ir vairākas: skolotājs – valsts aģents, skolotājs – skolēnu aizbildnis, skolotājs – zināšanu producents, režisors, skolotājs – uzņēmējs, biznesmenis, skolotājs pats ir tas, kas mācās. Kā svarīgākās pedagoga profesionālismu raksturojošās kvalitātes tika minētas uzticēšanās, pārliecība, uzticamība, cieņa, analītiskā domāšana, konceptuālā domāšana, iniciatīva, fleksibilitāte, atbildība un aizrautība.
Ar globālu skatījumu uz mācīšanu un mācīšanos attīstībai abu iepriekšējo runātāju teikto savas uzstāšanās laikā papildināja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa. Viņa uzsvēra, ka laika posmā no 2000. gada līdz 2015. gadam pasaulē kopumā ir panākts ievērojams progress izglītībā – par 84 miljoniem mazinājies no izglītības sistēmas izkritušo bērnu un pieaugušo skaits, par divām trešdaļām audzis bērnu skaits, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā. Tomēr vēl joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu, piemēram, tikai mazliet vairāk nekā pusē valstu pieejama universāla obligātā pamatizglītība. Ilze Dalbiņa akcentēja arī uz visām valstīm un uz visiem attīstības sektoriem attiecošos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuru sasniegšana ir jauns izaicinājums ikvienam no mums. Skolotājam tas nozīmē paraudzīšanos uz savu profesionālo darbību, mācību vidi caur “ilgtspējības lēcu”, apzinātu tiekšanos uz ilgtspējības mērķiem, mācīšanu un mācīšanos mūža garumā, atvērtību sadarbībai, atvērtību pasaulei, interesi, lietu skatīšanu kopsakarībās. Savas uzstāšanās nobeigumā Ilze Dalbiņa īsi aplūkoja notikušās starptautiskās izglītības akcijas “Pasaules lielākā mācību stunda” pieredzi, kurā aktīvi iesaistījās arī mūsu skola.
Konferences laikā visiem dalībniekiem tika piedāvāta arī iespēja tuvāk iepazīties ar izglītības uzņēmuma “Lielvārds” ekspozīcijām – Promethean ActivTable interaktīvo galdu ar skārienjūtīgu darba virsmu un jauno ActivBoard Touch interaktīvo tāfeli, kas sevī apvieno divu veidu skārienjūtību – kā pirksta, tā rakstāmrīka, kā arī Promethean programmatūru.
Konferences otrajā daļā mūsu skolas, Kokneses novada un Ogres sākumskolas pedagogi vadīja darba grupas un dalījās pieredzē par dažādiem metodiskā darba jautājumiem izglītības ilgtspējīgai attīstībai kontekstā. Konferences programmā bija desmit pedagogu vadītās darbnīcas.
Pirmajā darba grupā “Mācību spēle kā mācību metode vielas nostiprināšanā un atkārtošanā mūzikas stundās”, ko vadīja Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas mūzikas skolotāja Inita Asarīte, dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādām spēlēm mūzikas stundās.
Mūsu skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Armanda Lasmane tandēmā ar Ogres sākumskolas skolotāju Aneti Lasmani vadīja darba grupu “Kultūras izpratnes un izpausmes kompetences veidošana latviešu literatūras stundās” (“Kultūras cilvēka dienasgrāmata” un infografika”), kurā interesenti varēja iepazīties ar izveidoto metodisko materiālu jēgpilna mācību procesa organizēšanai un infografikas veidošanu.
Nodarbībā “Skaidrs mērķis – ceļš uz motivētu darbu” mūsu skolas vēstures, sociālo zinību, kulturoloģijas un ekonomikas skolotāja Mārīte Skrabutena akcentēja prasības mūsdienīgai mācību stundai, kā arī darbības mērķi un motivācijas nepieciešamību jebkurai darbībai.
Darba grupā “Tehnoloģiju jēgpilnas izmantošanas iespējas matemātikas stundās” matemātikas skolotājas Ira Ņikiforova un Anita Seikovska aplūkoja metodiskos paņēmienus skolēnu motivēšanai matemātikas stundās, dalījās pieredzē par interaktīvo materiālu veidošana SMART Notebook vidē.
Mūzikas skolotāja Olga Krasutina vadīja darba grupu “Radošo ideju krātuvīte mūzikas stundās”, kurā dalījās pieredzē par informācijas meklēšanu, gatavojoties mūzikas stundām un pārbaudes darbiem.
Mūsu skolas mājturības un tehnoloģiju skolotājas Ievas Volanes vadītajā darbnīcā “Rotājumu izgatavošana” ar jaunas tehnikas paņēmienu ikviens varēja izgatavot sev piemērotu lietu.
Nodarbībā “Mobilo ierīču izmantošanas iespējas mācību procesā” Lana Ivanova un Evita Valdberga iepazīstināja dalībniekus ar savu pieredzi mobilo ierīču izmantošanā mācību procesā, popularizēja digitālo pārmaiņu projekta “Samsung Skola nākotnei” ietvaros apgūto, demonstrēja virtuālo Padlet sienu, LearningApps aplikācijas un Socrative vietnes iespējas.
Mūsu skolas sākumskolas skolotāja Sandra Fišmeistare darbnīcā “Skolēnu spēju attīstīšana mācību stundās un ārpusstundu nodarbībās, izmantojot eksperimentu kā metodi” dalībniekiem piedāvāja neparastus uzdevumus un eksperimentus, kā arī idejas, kas gūtas projekta “ASNI” programmā “Kā atpazīt un strādāt ar talantīgiem bērniem”.
Vācu valodas skolotājas Ilzes Seipules vadītajā darba grupā ”Metodiskie paņēmieni lasīšanas prasmju attīstīšanai svešvalodu stundās” tika aplūkotas lasīšanas stratēģijas un dažādi uzdevumu veidi un piemēri, akcentējot autonomo un kooperatīvo mācīšanos. Nodarbībā tika aplūkoti arī pārmaiņu projekta “Samsung Skola nākotnei” programmā “Skolotājs 3.0” apgūtie digitālie risinājumi.
Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas psiholoģe, speciālās izglītības skolotāja Lāsma Skadmane darba grupā “Dinamiskās pauzes mācību stundās” piedāvāja praktiskus padomus fizisko aktivitāšu veikšanai kopā ar skolēniem mācību stundu laikā.
Konferences noslēgumā pedagogiem bija iespēja piedalīties loterijā un laimēt iepriecinošas balvas, ko bija sarūpējuši vietējie uzņēmēji, kā arī noklausīties skanīgo Kristiānas un Ginta Baložu dziedājumu.
Lai konference varētu noritēt tik augstā līmenī, bija nepieciešams nopietns un pamatīgs sagatavošanās darbs, kā arī materiālie un finansiālie līdzekļi. Tāpēc vēlos teikt lielu paldies mūsu atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Pļaviņu novada domei, Kokneses novada domei, izglītības uzņēmumam “Lielvārds”, UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, Latvijas Universitātes PPMF, SIA “A.A. Mežmalas” valdes loceklim Arvīdam Apfelbaumam, Kalsnavas pagasta Hertas Avotiņas zemnieku saimniecībai “Rāvijas”, Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecības “Ozoliņi” mājas vīnu ražotnei “Dzidris”, SIA “AnSal Tehnik”, struktūrvienībai “Picotava” Pļaviņās, SIA “OERAM” Klintaines pagastā, reklāmdarbnīcai “Visual” Jēkabpilī.
Liels paldies arī Kokneses novada izglītības darba speciālistei Laumai Ārei, Pļaviņu novada izglītības speciālistei Inesei Saulītei, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktorei Ritai Polei un visam Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvam par atbalstu, atsaucību, radošumu, ieguldīto darbu un laiku konferences sagatavošanā un veiksmīgas norises nodrošināšanā! Konferences dalībnieku ļoti pozitīvās atsauksmes liecina, ka mums visiem kopā izdevās!
Lai mums izdodas arī sevis un tolerantas, drošas un ilgtspējīgas pasaules veidošanas darbs caur izglītību, ilgtspējīgu dzīvesveidu, aktīvu pilsonisko līdzdalību, miera un nevardarbības kultūru!
Ieskatam konferences norisē Gunta Mozgas fotomirkļi:
Šā gada 29. septembrī 6.a klase kopā ar 6.b klasi devās ekskursijā uz Skrīveriem. Pirmā pieturvieta bija SIA “Skrīveru Saldumi”, tur mūs sagaidīja uzņēmuma darbiniece, kura pastāstīja par “Skrīveru Saldumu” produkciju. Mēs noskatījāmies arī īsfilmu par konfekšu ražošanu un uzzinājām, ka konfektes “Skrīveru Gotiņa” galvenās sastāvdaļas ir Latvijas bio piens, sviests un cukurs. Vārīšanas procesā no tiem rodas skaista, brūna karamele, kurai pievienojot sīrupu un šķipsniņu vaniļas, iegūst gardo konfekti. Iecienītas ir “Skrīveru Gotiņas” ar lazdu riekstiem, dzērvenēm, saulespuķu sēkliņām u.c., kopā 15 dažādi veidi. Nogaršojot pilnīgi svaigu konfekti, mēs paši varējām radoši darboties, ietinot konfektes savās etiķetēs “Mans roku darbs”.
