Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Zinātnieces viesos pie Jēkabpils un Pļaviņu skolēniem

unesco
 
5. maijā Jēkabpils valsts ģimnāzijā un Pļaviņu novada ģimnāzijā ar stāstiem par zinātnieka profesiju viesosies divas zinātnieces – jēkabpiliešu novadniece bioloģijas zinātņu doktore Una Riekstiņa un fizikas zinātņu doktore Līga Grīnberga. Līdz ar to noslēgsies šajā mācību gadā skolām piedāvātais lekciju cikls „Sieviete zinātnē – profesija, aicinājums un izaicinājumi”, kurā desmit pilsētās un ciemos par centieniem rast atbildes uz cilvēcei svarīgiem jautājumiem, kā arī par ceļu no skolas sola līdz prestižām balvām zinātnē skolēniem stāstījušas pētnieces, kas saņēmušas L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.
 Una-Riekstina
Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece Una Riekstiņa L`ORÉAL Latvijas 2010. gada stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņēma pētījumam par to, kā ar ādas cilmes šūnu palīdzību iespējams atjaunot nervu audus. Zinātniece savulaik absolvējusi Jēkabpils 1. vidusskolu – tagadējo Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Maģistra grādu bioķīmijā un molekulārajā bioloģijā viņa ieguvusi LU, bet doktora disertāciju aizstāvējusi Zviedrijas medicīnas universitātē Karolinska Institutet. Una ir labs piemērs, kā lieliskus panākumus zinātnē ir iespējams apvienot ar ģimeni un trīs bērnu audzināšanu.
 
Skolēniem zinātniece stāstīs, kā iespējams ārstēt, izmantojot šūnas kā zāles. „Vai uzzinot, ko spēj šūnas, mēs varam saprast, kā ārstēt slimības?” vaicā pētniece. „Cilmes šūnas ir kā rezerves fonds, ko ķermenis ir noguldījis embrija attīstības laikā. Dzīves laikā dažas ķermeņa daļas nolietojas vairāk nekā citas. Vienam tā ir sirds, citam – locītavas vai smadzenes. Šūnu terapija ir iespēja pārvietot cilmes šūnas no vietas, kur to ir daudz, uz vietu, kur to trūkst. Tās var pārcelt no vesela cilvēka uz slimu cilvēku, līdzīgi kā asins donors nodod asinis. Šodien ar pieaugušo cilmes šūnām mēģina izārstēt vairākas neārstējamas slimības: sirds infarktu, cukura diabētu, nervu slimības – Alcheimera, Parkinsona slimību, demenci, audzējus, reimatismu, muguras smadzeņu traumas,” Una Riekstiņa vienkāršiem vārdiem prot izskaidrot sarežģītas lietas.
 
„Audzējot īpašos apstākļos, cilmes šūnas no ādas slāņa, ko sauc par dermu, iegūst nervu šūnu īpašības. Nervi ir kā elektrības vadi, kas novada signālus no orgāniem uz smadzenēm, un otrādi. Dzīves laikā nervi var sabojāties – to apvalks kļūst caurlaidīgs un dzirksteļo līdzīgi kā bojāts elektrības vads, un šīs dzirksteles ir jūtamas kā sāpes. Ja rodas pārrāvums brūces rezultātā, signāla nav un kāds orgāns kļūst nejūtīgs. Kā piemērs tam ir tādas smagas slimības kā multiplā skleroze vai muguras smadzeņu bojājums. Izpētot ādas cilmes šūnu īpašības, es uzzināšu, kā panākt, lai tās salabo bojātos nervus,” skaidro zinātniece.
„Cilvēks tiecas izzināt sevi un pasauli sev apkārt. Es gribu saprast, ko spēj cilmes šūnas, kas atrodas ķermeņa rezervēs, lai atrastu veidus, kā ar šīm šūnām ārstēt slimības.”
Liiga-Griinberga

LU Cietvielu Fizikas institūta vadošā pētniece un zinātniskā sekretāre Līga Grīnberga L`ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņēma 2007. gadā. Viņa dzimusi un augusi Valmieras rajona Burtniekos. “Fizika skolā padevās labi, arī citas mācības, taču mērķis kļūt par zinātnieci nebija uzstādīts. Pēdējā klasē mūs, lauku bērnus, veda ekskursijā uz Latvijas Universitāti, lai apskatāmies, varbūt gribēsim studēt. Fizikas un matemātikas fakultātes telpas (tolaik vēl neremontētais Raiņa ielas nams) šķita tik drūmas, ka nodomāju: „Te nu gan nenākšu!” Taču sagadījās tā, ka atnācu gan,” ar smaidu atceras Līga Grīnberga. Jau 2. kursā viņa sāka strādāt LU Cietvielu fizikas institūtā, kur turpina darbu jau 16 gadus. Pirmais zinātniskā rakstura izaicinājums viņai bija elektroniskais deguns – ierīce, kuru var apmācīt saost to, ko nevar cilvēka un pat ne suņa deguns.
 
Pēc tam starptautiska projekta ietvaros zinātniece pievērsās ūdeņraža gāzes uzglabāšanas jautājumam, pielietojumiem autotransportā. „Lai arī šodien ūdeņraža auto vairs nav tāds jaunums kā pirms 10 gadiem, taču daudzas ar to saistītās problēmas vēl joprojām gaida risinājumu,” piebilst zinātniece. Tagad viņa nodarbojas galvenokārt ar zinātnes organizāciju – ir LU Cietvielu fizikas institūta zinātniskā sekretāre. „Zinātniskā sekretāre nav tas pats, kas sekretāre. Tas ir organizatorisks un ļoti atbildīgs darbs – organizēju konferences, seminārus, dažādas zinātniska rakstura tikšanās un rūpējos arī par institūta publicitāti.”
 
Izvēloties savu nākotnes profesiju, skolu jauniešiem ir daudz iespēju iegūt informāciju par to, kā dzīvo un strādā aktieri, dziedātāji, politiķi, biznesmeņi… Kosmētikas uzņēmums L`Oréal Baltic un UNESCO LNK kopā ar Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē” laureātēm piedāvā paplašināt skolēnu iepazīto profesiju klāstu, pievienojot tam zinātnieka profesiju, kura dod iespēju atklāt vēl neatklāto, paplašināt cilvēces zināšanas un iespējas, uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti un padarīt pasauli drošāku, ērtāku un interesantāku.
 
Papildu informācija www.unesco.lv

Sveicam!

dejas

8.a klase Lielajā talkā

talka1
2015. gada 24. aprīlī 8.a klase devās uz Bārukalna kapiem lielajā talkā. Mūsu pienākums bija sakopt Bārukalna nogāzi. Mēs cītīgi strādājām un jutāmies gandarīti par paveikto.
talka
Kopā mēs uz talku gājām
Cimdiem rokās, autām kājām
Kalnā augšā čāpojām
Arī čakli strādājām.

Grābām lapas, bērām maisos
Tīru vidi apkārt taisot
Kopā labi pastrādājām
Pīrādziņus notiesājām.

Prieks, ka dzīvojam tīrā un sakoptā Latvijā!
talka2

Rokdarbu izstāde

izstade

Pieteikšanās pašpārvaldes ministru amatiem 2015./2016.m.g.

plakats

Mūsu skolas skolēni – Meža dienās 2015

mammadaba

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.(Latv.t.dz)

Mēs zinām, kā puķudobē iestādīt asteres, lai tās rudenī  vēstītu par skolas laiku, mēs zinām, kā iesēt burkānus, lai vasarā našķētos ar vitamīniem no sava dārza, mēs esam bijuši čakli kartupeļu stādīšanas talkas dalībnieki.

Bet- kā tas ir – stādīt mežu? Šis jautājums  jau kādu laiku nodarbināja mūsu skolas skolēnus, kas darbojas projektā “Mamma Daba”, jo šogad Lielās talkas ievaros 3.b klases skolēni ar savu audzinātāju Kristiānu Balodi, 5.bklases skolēni un viņu audzinātāja Ilze Luksa, kā arī 7.a klases pusaudži klases audzinātājas Veltas Rulles vadībā devās stādīt mežu. Saposušies atstarojošās vestēs gādīgā SIA Pato šoferīša Jāņa Kaņepēja vadītajā autobusā, talkas dalībnieki ieradās Pļaviņu novada Vidusdaugavas mežniecības pārraugāmajā 9. kilometrā, kur cirsmas malā visus sagaidīja Kokneses meža iecirkņa vadītājs Jānis Zvaigzne.

Atbraucējiem tika izstāstīts, kāpēc un kā tiek stādīts mežs, parādīts, kā pareizi jārīkojas ar lāpstu, kā jāiestāda priedes stādiņš, lai tas piesakņotos un augtu. Vēl tikai kopbilde un darbiņš varēja sākties.

Visi ar lielu entuziasmu sāka savu uzdevumu. Pa ceļam bija jānovāc kāds traucējošs baļķēns vai celms, arī tas tika darīts. Pēc krietnas darba stundas parādījās pirmais nogurums, skolotājas ļāva atpūsties, taču daļa centīgo strādnieku turpināja iesākto vagu un nolēma, ka atpūtīsies tikai tad, kad viss būs izdarīts. Trīs stundās rūpīga un smaga darba divos hektāros sagatavotās zemes tika izstādīti 6000 priežu stādi.   Pēc intensīvā darba arī apetīte bija labu labā. Gan Pļaviņu novada domes sagādātie pīrādziņi, gan AS „Latvijas meži” cienasts -  smalkmaizītes un tēja likās īpaši gardi.  Par savu darbu  meža stādītāji saņēma nelielas dāvaniņas.

Paldies visiem skolēniem, klašu audzinātājām, skolotāju palīgiem – Sanitai Fjodorovai un Aigai Bērziņai par darbu. Īpašs paldies Pļaviņu vidusskolas 1989. gada absoventiem, kuri apmaksāja ceļa izdevumus un paldies Jānim Zvaigznem par pozitīvo noskaņojumu, laipno izturēšanos un padomiem.

Meža stādīšanas talkā piedalījās arī skolas pašpārvaldes Vides ministrijas organizētā skolēnu grupa Vides ministrijas konsultantes Armandas Lasmanes un skolotāja Valda Silova vadībā.  Viņi strādāja citā teritorijā un iestādīja ap 3000 stādiem.

Lai arī Latvijas valstij pieder  55% no visiem Latvijas mežiem, tomēr varam uzskatīt, ka mežs ir lielākā Latvijas bagātība. Esam stingri nolēmuši – nākamgad arī piedalīsimies Meža dienās.

Lai mūsu stādītajiem kociņiem laba augšana un ilgs mūžs, lai tie aug diži un palīdz Latvijai noturēt Zaļās valsts titulu!

Pļaviņu novada ģimnāzijas Ekoskolas koordinatore

Silga Stučka

Ievads studijās

karjera

5.b klases dalība Mammadaba Meistarklasē

Šajā mācību gadā esam aktīvi iesaistījušies Mammadaba meža izzināšanas Meistaklasē.
Februārī projektu nedēļas laikā:

Aprīlī:

Līdz maija beigām esam plānojuši iesaistīties arī citās aktivitātēs, jo mums patīk kopīgi pavadīt laiku brīvā dabā un uzzināt daudz jauna par vidi sev apkārt.
Vēlamies teikt sirsnīgu paldies ikvienam, kurš mums ir palīdzējis ar padomu, materiāliem, transportu un ieguldīto darbu!

Draudzējies ar darbiem!

talkaDraudzējies ar darbiem! Runā ar darbiem – tā ir stiprākā un labākā valoda. Valoda , kurā visi sarunāsimies kopjot, attīrot vai labiekārtojot, stādot, palīdzot vai apciemojot kādu sen neapmeklētu cilvēku Lielās talkas ietvaros š. g. 24.vai 25.aprīlī. Lai saulei spīdot, možām balsīm skanot un  melnā strazda dziesmās klausoties, mēs kopīgi – lasot žagarus , liekot putnu būrīšus vai stādot mežu, iekārtojot puķu dobes vai palīdzot omītei, padarītu vidi sev apkārt tīrāku un acij baudāmāku! Lai ir vietas un vietiņas,  kur mēs , ar prieku un lepnumu par paveikto,  atkal satiktos. Ja kāds grib pasaulei ko atstāt, tad lai atstāj savus darbus, jo darbi,  labie darbi ir posmi, kas veido mīlestības ķēdi vienam uz otru, veido mūs pašus. Nebūt nav nepieciešams, lai mēs visi veiktu lielu darbus. Nereti tieši visparastākā pacietība, darot sīku un nenozīmīgu darbiņu, prasa vislielāko spēku piepūli.
Lai mums visiem darba spars, saules labvēlība un Dabas mātes pateicība, ka palīdzam tai, palīdzam viens otram !

Draudzīga skola

Bibliotēku nedēļa

biblBibliotēku nedēļa šogad notiek no 20.-24.aprīlim un tiek veltīta pārmaiņām un visam jaunajam. Bibliotēku nedēļā domāsim par mūsu bibliotēkas sasniegumiem, veicināsim tās pakalpojumu atpazīstamību.
Esi aktīvs un ienāc skolas bibliotēkā- uzzināsi par pārmaiņām tajā , saņemsi ieteikumus un padomus, iepazīsi izstādi un lasāmvielas piedāvājumu! Ienāc, būsi lepns par pakalpojumu transformācijām. Varēsi ļauties galda spēļu sacensībām vai vienkārši jauki pavadīt laiku.
Raiņa un Aspazijas simtpiecdesmitgadē skolas bibliotēka aicina izcelt viņu radošo mantojumu, kas varētu būt katra pārvērtību iedvesmas avots.
Bibliotēku nedēļas laikā – 23.aprīlī – atzīmēsim arī Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienu. Šajā dienā visā pasaulē, arī Latvijā, nostiprinās tradīcija, kad vīrieši dāvina sievietēm rozes, bet sievietes vīriešiem – grāmatas. Kas varētu Tevi sagaidīt skolas bibliotēkā?

Bibliotēku nedēļas 2015’ vadmotīvs – Pastāvēs, kas pārvērtīsies!

Skolas bibliotēka