Atskats pirmajā 10-to iestājpārbaudījumu dienā
Visi desmitie ieradās skolā plkst. 8:00. Daži paņēmuši līdzi mīļoto lāčuku, cits padomājis par īpašo frizūru, meitenēm bantes, puišiem šorti – 14 skolēni bija ievērojuši noteikumu – apģērbā iekļaut bērnības motīvus, un bija gatavi iegriezties bērnības zemē.
Pēc rīta vingrošanas – bērnu kopbilde, bet plkst. 9.10 – 9.20 desmitie, atceroties, cik svarīgi maza bērna organismam piena produkti, dzēra siltu pienu, klāt grauza veselīgo našķi – burkānu un uzkoda trīs dzērvenes – C vitamīna devai. Protams, bija tādi, kuri nevēlējas pat pagaršot veselīgo silto pieniņu, bet daži dzēra ar gardu muti! Arī skolotāja rādīja piemēru!
Sarunā desmitie atcerējās savus bērnības laikus un, lūk, ko pastāstīja:
Norberta lielākā blēņa – dedzināja kaķus. (Ārprāts, cerams, ka šis niķis ir aizmirsies!)
Artūra R. mīļākā rotaļlieta bija dators.(Nu, protams, kādi tur Lego klucīši!!)
Ingusam nekad negribējās vilkt uzvalku. (Pareizi – paspēs vēl uzvilkt uz izlaidumu un kāzām)
Rinalda mīļākā pasaka bija „Trīs sivēntiņi. (KLASIKA!!!)
Viestura teikto vārdu zeķubikses, neviens nevarēja saprast. (Tik tiešām – kam puisim vajadzīgs lietot tādu vārdu!)
Gvido runāt iemācījās runāt trīs gados. (To var just, joprojām var piedalīties ātrrunas čempionātā)
Bērnudārzā ejot gulēt diendusu Andrejs vienmēr šmaucās un negulēja. (Un ko viņš visu laku darīja??? Kutināja pēdas blakus gultā esošajiem biedriem???)
Ginta mīļākā bērnības spēle bija paslēpes. (Vislabākais ir tad, kad esi paslēpies, bet tevi aizmirst sameklēt..)
Liāna bija gan nepaklausīga, gan paklausīga. (Ne balts, ne melns, ne „jā” ne „nē” – dubultmorāle??)
Loretas mīļākais ēdiens bija saldējums. (Saldējums kā ēdiens?? Un kur tad kartupelīši free ar kečupu??)
Artūra S. mīļākais dzēriens bija ābolu sula. (Ja gribat būt sportisks, dejotājs un viscaur aktīvs cilvēks – dzeriet tikai ābolu sulu!).
Viktorijas pirmo draugu sauca Jegors. (Vaiiii??? Un cik vēl dzīvē būs tādu draudziņu ar salauztu sirdi!!!)
Jāņa pirmo draudzeni sauca Zenta. (Nu, šķiet melo, acīs skatīdamies…)
Mārča pirmā izlasītā grāmata bija „Vinnijs Pūks”. (Ai, cik mīļi! Un tad jau arī pidžamiņu ar Vinnija bildīti gan jau vajadzēja.)
Ēdiens, kas Sintijai ļoti negaršoja nonāca suņa bļodā. (Laimīgais suns, ja nepārēdās, tad noteikti ilgojās pēc Sintijas ēdienreizēm)
Kad Estere bija maziņa viņa vēlējās kļūt par ārsti. (Nu vēl jau viss ir iespējams, dakterīt!!)
Kad skolotāja Mārīte bija maziņa viņa visbiežāk lasīja žurnālu „Zīlīte”. (Interesanti, vai ĪPAŠAIS „Zīlītes” numurs arī bija lasīts?)
Cik jauki bija visiem dārziņā iet rotaļās – tāpēc rotaļbrīdī atkārtojām – „Kas dārzā, kas dārzā – desmitie rožu dārziņā…” un iemācījāmies „Ādamam bija septiņi dēli ”. Desmitie beidzot pamodušies!! Nepretojās un aktīvi piedalījās.
Klases audzinātāja Mārīte lieliski tika galā ar pārkvalificēšanos un bērnu dārza audzinātājas lomā iejutās labi, viņas vadībā desmitie pa pāriem, nekur nepazūdot, gāja no kabineta uz kabinetu. Kādi paklausīgi bērniņi!
Dienas izskaņā desmitās klases skolēniem jāapciemo savas sākumskolas skolotājas un arī kolēģi bērnudārzā. Bet to, kā veicās tur – viņi pastāstīs paši nedēļas noslēgumā.
Pirmā desmito iestājpārbaudījumu diena pagāja veiksmīgi – turpinājums sekos.
LAI VEICAS! Vienpadsmitie.