Ilze Seipule, Comenius projekta vadītāja

No 3.maija līdz 8.maijam Pļaviņu novada ģimnāzijā uzņēmām gaidītus un mīļus ciemiņus – skolā realizētā ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “MediaasChallengeandasPossibility” (līgums Nr. 2012-1-HU1-COM06-06842 4) partnerus. Šī bija jau astotā un noslēdzošā partnervalstu pārstāvju tikšanās, uz kuru pie mums bija ieradušies mūsu draugi no Ungārijas, Somijas un Turcijas. Saskaņā ar plānoto šī bija pedagogu tikšanās, kuras galvenais mērķis bija izvērtēt divu gadu sadarbības laikā paveikto, vienoties par vadlīnijām gala atskaites ziņojumam un projekta rezultātu ievietošanai „EuropeanSharedTreasure” datu bāzē.
Nedaudz atgādināšu mūsu projekta tapšanas vēsturi, kura aizsākās jau 2011.gada janvārī, kad, pateicoties Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) atbalstītajam mūsu iesniegtajam sagatavošanas vizītes pieteikumam un piešķirtajam finansējumam, man bija iespēja doties uz Turcijas pilsētu Konju (Konya), lai meklētu kontaktus Comenius skolu partnerības izveidošanai. Šis brauciens patiešām arī vainagojās ar mūsu nākamo sadarbības partneru atrašanu un kopīgi ar kolēģiem no skolām DeákDiákÁltalánosIskola Budapeštā, MareşalMustafaKemalOrtaokuluKonjā un HakarinteenkouluTamisārē (Tammisaari) izstrādājām un savu valstu nacionālajās aģentūrās iesniedzām mūsu kopīgā projekta “MediaasChallengeandasPossibility” (“Mediji kā izaicinājums un kā iespēja”) pieteikumu. Liels bija mūsu prieks, kad uzzinājām, ka no Latvijā pieteiktajiem 267 projektiem mūsu skola ir iekļuvusi to 68 Latvijas skolu sarakstā, kuru projekti ir atbalstīti. Un tā 2012.gada 27.augustā starp VIAA un Pļaviņu novada ģimnāziju tika noslēgts līgums par projekta “MediaasChallengeandasPossibility” īstenošanu. Projekta realizācijas laiks ir no 2012.gada l.augustalīdz 2014.gada 31.jūlijam, VIAA piešķirtais finansējums tā īstenošanai – EUR 21000,00. Projekta ietvaros esam veikuši 30 mobilitātes jeb braucienus uz partnervalstīm, kuros veiksmīgi ir piedalījušies gan skolēni, gan skolotāji, bet projekta partnerus pie mums Pļaviņās esam uzņēmuši divas reizes.
Atskatoties uz projektā paveikto un izvērtējot to, secinājām, ka esam sasnieguši visus projektam izvirzītos mērķus un uzdevumus. Esam veiksmīgi darbojušies, lai attīstītu sadarbību starp partnervalstīm, nostiprinot un pilnveidojot tādas 21.gadsimta pamatkompetences kā komunikācija svešvalodās, pašiniciatīva,prasme iegūt, apstrādāt un izvērtēt informāciju, pamatkompetences dabaszinātnēs un tehnoloģijās, digitālās prasmes, kultūras izpratne un izpausme, sociālās un pilsoniskās prasmes, kā arī prasmemācīties mūža garumā. Lai būtu iespējams pielietot iegūtās zināšanas, veiksmīgi strādāt un dzīvot, lai sadarbotos ar dažādu kultūru, vērtību un uzskatu cilvēkiem, šīs prasmes mūsdienu globālajā pasaulēir ļoti svarīgas un būtiskas.
Radoša mediju izmantošana un IT pielietošana (prezentāciju, filmu veidošana, videokonferences organizēšana, online aptauju veidošana un veikšana, projekta mājas lapas veidošana, e-pasta, Skype, YouTube un Twitterlietošana, informācijas meklēšana internetā)šajā projektā bija ļoti svarīgas, taču– ne tik daudz kā mērķis, bet vairāk kā līdzeklis, ar kura palīdzību tika īstenotas plānotās projekta aktivitātes, piemēram, darbnīcas par dažādu mediju efektīvu un saudzīgu izmantošanu, sagatavošanās folkloras un kulinārijas šoviem, darbs pie tautu tradīciju apkopošanas, tautu pasaku iestudēšana, nodarbības par interneta lietošanas paradumiem un drošību internetā un daudzas citas aktivitātes. Kopīgi secinājām, ka mūsu skolēni pārzina un pielieto daudz un dažādus komunikācijas veidus, ka projekta rezultātā ir paaugstinājusies skolēnu (un arī skolotāju) kompetence izmantot modernās tehnoloģijas noderīgiem, radošiem un konstruktīviem mērķiem, būt informētiem par mediju globālajām iezīmēm, par informācijas ieguves veidiem vienam par otra kultūru un ikdienas dzīvi.
Blakus darbam pie projekta gala ziņojuma veidošanas saviem viesiem piedāvājām arī plašu dažādu Latvijas vietu apskates un kultūras programmu. Tā kā visi mūsu viesi Rīgā ielidoja jau ap pusdienlaiku, pirmo dienu izmantojām, lai kaut nedaudz iepazītu Rīgu un tās ievērojamās vietas – Rīgas Jūgendstila muzejā aplūkojām atjaunoto autentiskojūgendstila perioda rīdzinieka dzīvokļa iekārtojumu, apskatījāmkrāšņo jūgendstila arhitektūras mantojumu un baudījām Vecrīgas vienreizējo šarmu. Nākamajās dienās projekta partnerus iepazīstinājām ar Pļaviņām un Pļaviņu novadu, pabūdami gan jauniešu iniciatīvu centrā “Ideja” un bērnu rotaļu un attīstības centrā “Pepija”, gan Pļaviņu baznīcās, Odzienas pilī, Odzienas muižas kvasa darītavā, skolas filiālē Odzienāun sporta un atpūtas bāzē “Mailes”. Pārliecinājāmies, ka pagājušā gada tikšanās laikā mūsu stādītās eglītes slēpošanas un biatlona bāzē “Jankas” ir stingri iesakņojušās un aug ļoti labi. Neizpalika arī brauciens ar vikingu laivu pa Daugavu.Savukārt oficiālajā pieņemšanā Pļaviņu novada domē viesiem tika sniegts plašs ieskatspar mūsu pašvaldības darbu, nevalstiskām un reliģiskām organizācijām, par izglītības, kultūras un tūrisma jautājumiem novadā. Devāmies arī ekskursijā uz Latgali, kuras laikā apmeklējām podnieku darbnīcu un Leļļu muzeju Preiļos, 2.Pasaules kara ekspozīciju,Aglonas maizes Muzejā iepazinām maizes tapšanas procesu, kā arī pabijām Aglonas bazilikā un Karaļa kalnā. Radoši darbodamies Amatu centrā “Mazā kāpa”, apskatot zemnieku saimniecību “Janavas” un iepazīstot mūsu tautas vēsturi “Likteņdārzā”, vienu pēcpusdienu aizvadījām arī mūsu kaimiņu, Kokneses, novadā.
Noklausoties Klintaines pagasta vokālā ansambļa “Dzirnas” izjusto dziedāšanu, mūsu skolas jauktā kora skanīgo priekšnesumu, Pļaviņu mūzikas skolas audzēkņu un kolēģu Kristiānas un Ginta Baložu muzicēšanu, vērojotjauniešu deju kolektīva “Daugaviņa” uzstāšanos, viesi pārliecinājās par mūsu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu snieguma augsto līmeni.
Lielākajai daļai vizītes dalībnieku šī bija pirmā tikšanās ar Latviju un Pļaviņām, taču trīs no mūsu sadarbības partneriem pie mums viesojās jau atkārtoti. Lai arī laika apstākļi mūs sevišķi nelutināja, viesi bija patiesi apmierināti ar mūsu plašo un daudzveidīgo programmu, tikšanās organizāciju un sirsnīgo uzņemšanu. Noslēguma vakarā visi ļoti atzinīgi novērtēja vizīti Pļaviņās, kā arī darbu pie projekta kopumā. Blakus priekam un gandarījumam par veiksmīgo un auglīgopartnerskolu sadarbību noslēguma vakarā gan darba grupas, gan projekta partneru balsīs un acīs jaudās arī skumjas par to, ka šie divi intensīvā darba gadi pie projekta realizācijas ir aizritējuši tik ātri un ka mūsu projekts jau tuvojas izskaņai. Taču kopā ar gaiši degošajām četrām laternām, kuras skaisti pacēlās naksnīgajās debesīs virs Daugavas, aizlidoja un dzīvos arī mūsu visu vēlējums un apsolījums, ka mūsu kontakti un sadarbība noteikti turpināsies arī nākotnē, iespējams, darbojoties kādā jaunā projektā.
Nobeigumā vēlosvisiem projektā iesaistītajiem – gan kolēģiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, gan skolēniemun viņu vecākiem, gan Pļaviņu novada domei un pārējiem sadarbības partneriem – teikt lieluun sirsnīgu paldies par ieguldīto darbu, atbalstu un atsaucību, jo, tikai strādājot komandā, bija iespējama tik veiksmīga šīs tikšanās norise un arī visa projekta realizācija.

Ilze Seipule, Comenius projekta vadītāja

Ir notikusi jau otrā ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012 – 1 – HU1 – COM06 – 06842 4) ietvaros organizētā partnervalstu pārstāvju tikšanās Ungārijā.

Uz Budapeštu uz mūsu partnerskolu Deák Diák Általános Iskola devāmies 9. – 14.novembrim. Skolotāju Ilzes Seipules un Inetas Bicālas vadībā mūsu skolu Ungārijā pārstāvēja Elīna Kanča (8.a klase), Sigita Gavare (9.a klase), Gints Kapteinis (8.b klase) un Igors Babaks (8.b klase).

Šīs tikšanās tēma bija „Tautu folklora: dziesmas, dejas, rotaļas, tradīcijas un kultūras mantojums”. Vizītei bijām nopietni gatavojušies, jo, lai projekta tikšanās varētu noritēt raiti un produktīvi, iepriekš katrai no dalībvalstīm bija jāpaveic visai apjomīgs mājas darbs. Tā kā tēma bija saistīta ar katras tautas folkloru un kultūru, mēs nofilmējām skolā sagatavotu latviešu tautas deju, izvēlējām un prezentēšanai sagatavojām divas tautas dziesmas, kuru vārdi un melodija pirms došanās uz Budapeštu tika ievietoti projekta blogā. (Par atbalstu dejas un dziesmu sagatavošanā paldies skolotājām Lindai Miezītei un Olgai Krasutinai!) Līdzi ņemšanai savācām materiālus arī izstādei par latviešu folkloru un dažādu tautisko motīvu pielietošanu mūsdienās, rādīšanai projekta partneriem tika sagatavotas latviešu tautas rotaļas un, protams, tika sagatavota arī prezentācija par mūsu kultūru un tradīcijām.

Gan mēs, gan pārējie partneri mājas darbu bijām izpildījuši patiešām labi, kas arī bija viens no faktoriem vizītes visnotaļ pozitīvajai norisei kopumā.

Viesmīlīgie ungāru draugi no Deák Diák Általános Iskola bija parūpējušies par daudzveidīgu un interesantu tikšanās programmu. Blakus projekta aktivitātēm skolā tika piedāvāta arī ar tikšanās tematiku saistīta saturīga kultūras programma, krāšņās Budapeštas, tuvējās mākslinieku pilsētas Szentendre un brīvdabas muzeja apskate.

Arī mūsu skolēniem brauciens sagādāja daudz brīnišķīgu un neaizmirstamu mirkļu. Dažiem tā bija patīkama atkalredzēšanās ar jau tikšanās laikā Pļaviņās iepazītajiem draugiem.

Piemēram, Gints Kapteinis uzskata, ka viņam „pirmā diena bija viena no emocionālākajām, jo šajā dienā atkal satikām vairākus mūsu draugus no Turcijas, Somijas un Ungārijas, kuri bija Latvijā, un tas bija ļoti jauki.”

Daudz paliekošu iespaidu dalībniekiem ir arī par bagāto un plašo tikšanās programmu. Elīnai Kančai spilgtā atmiņā ir palikusi otrā diena, kad tika izrādīta ungāru skolēnu iestudētā opera, piedaloties profesionālajam Budapeštas Festivāla orķestrim pazīstamā diriģenta Ivana Fišera vadībā. Opera bija iestudēta ļoti augstā līmenī un tā patiešām līdzinājās profesionālam sniegumam. Jāatzīmē, ka ungāru partnerskolā ir padziļināta mūzikas apmācība un skolai ir bijuši jau vairāki šāda veida projekti.

Sigita Gavare par saviem tikšanās laikā gūtajiem iespaidiem izsakās šādi: „Man ļoti patika apskatīt Budapeštu, iepazīt ungāru kultūru, viesoties skaistajā skolā un tas, cik saliedēti un draudzīgi visi bijām. Kopīgā tautu deju dejošana mums pierādīja, ka, lai cik mēs būtu dažādi, mēs tomēr varam būt vienoti. Es ļoti vēlētos atgriezties Ungārijā, satikt tos pašus cilvēkus un noteikti vēl piedalīties Comenius projekta darbībā, jo tā bija lieliska pieredze, kuru iesaku gūt ikvienam.”

Ar noslēguma pasākumu, kurš tika savienots ar braucienu ar kuģi pa naksnīgo Donavu, mūsu jau sestā projekta dalībvalstu pārstāvju tikšanās izskanēja. Kā izsakās Igors Babaks, „tas bija visskumjākais brīdis visu piecu tikšanās dienu laikā. Neviens negribēja atvadīties jo visi bija tik stipri sadraudzējusies.”

Tikšanās Budapeštā bija vēl viens veiksmīgs apliecinājums tam, cik svarīga nozīme mūsdienās ir šādai valstu savstarpējai sadarbībai, cik lielu ieguldījumu šādas tikšanās dod mūsu jauniešiem būtisku prasmju pilnveidošanā un attīstīšanā, jo šeit kārtējo reizi praksē varējām pārliecināties, ka komunikācija svešvalodā, kultūras apzināšanās, saskarsme, kritiskā domāšana, uzņēmība un iniciatīva, digitālās prasmes nav tikai tukši vārdi, bet patiešām reālas 21.gadsimtam nepieciešamas prasmes.

Aicinu visus arī turpmāk aktīvi iesaistīties mūsu projekta norisēs. Nākamie tuvākie darāmie darbi ir materiālu sagatavošana un digitalizēšana par mūsu tautas tradīcijām un parašām decembrī un to ievietošana projekta blogā, kas arī būs viens no atlases kritērijiem braucienam uz Turciju. Noteikti liels darbs gaida mūs arī tautas pasakas iestudēšanas angļu valodā un iestudēšanas procesa dokumentēšanai un filmēšanai.

Lai mums veicas!

Ilze Seipule, Comenius projekta vadītāja

Ar dažādām aktivitātēm ir iesācies ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012-1-HU1-COM06-06842 4) otrais darba gads.

No 28.septembra līdz 3.oktobrim projekta ietvaros notika partnervalstu skolotāju tikšanās Somijā Tamisārē (Tammisaari), uz kuru no mūsu skolas devās projekta vadītāja Ilze Seipule un projekta darba grupas locekle Jeļena Ozola, lai kopā ar kolēģiem no Ungārijas, Turcijas un Somijas izvērtētu aizvadīto pirmo gadu un detalizētāk plānotu jauno.

Tikšanās dalībnieki Somijā

Visi bijām vienisprātis, ka pirmais darba gads kopumā un katrā partnerskolā atsevišķi ir noritējis veiksmīgi un ar labiem panākumiem. Visas projekta aktivitātes un mobilitātes ir notikušās saskaņā ar projekta plānu, kurš katrā dalībvalstu sanāksmē vēl tika pārrunāts un precizēts.

Analizējot paveikto, secinājām, ka projekta īstenošanas pirmajā gadā ir mērķtiecīgi strādāts, lai attīstītu sadarbību starp partnervalstīm, pilnveidotu skolēnu sociālās un pilsoniskās prasmes, veicinātu komunikāciju svešvalodās, iepazītu un izprastu atšķirīgās un kopīgās iezīmes Eiropas valstu kultūrā, attīstītu digitālās prasmes, radoši izmantojot arī dažādu mediju iespējas. Patīkami, ka ļoti atzinīgi tika novērtēta mūsu organizētā projekta partneru uzņemšana Pļaviņās, kura notika no 4.05. – 9.05.2013.

Darbs pie projekta plānošanas Hakarinteen pamatskolā Tamisārē

Tikšanās laikā Tamisārē liela uzmanība tika pievērsta arī projekta otrā darba gada plānošanai. Saskaņā ar projekta līgumu notiks vēl trīs partnervalstu pārstāvju tikšanās kādā no dalībvalstīm:
• no 9.11. – 14.11.2013.: tikšanās Budapeštā (skolēni un skolotāji), kuras tēma ir „Tautu folklora: dziesmas, dejas, rotaļas, tradīcijas un kultūras mantojums”;
• no 29.03. – 3.04.2014.: tikšanās Konjā (skolēni un skolotāji), kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta dažādu tautu pasaku dramatizēšanai, iestudēšanai un tēlu analīzei;
• no 3.05. – 8.05.2014.: noslēguma tikšanās Pļaviņās (skolotāji), kuras laikā izvērtēsim padarīto, vienosimies par vadlīnijām gala atskaites ziņojumam.

Daudz un dažādas aktivitātes būs jāveic arī dalībvalstu sanāksmju starplaikos:
• programmas sagatavošana atbilstoši attiecīgās vizītes tematikai (dejas, dziesmas, rotaļas, inscenējumi, tautu pasaku varoņu apraksti, materiāli izstādēm, darba dokumentēšana);
• materiālu sagatavošana un digitalizēšana par tradīcijām un parašām decembrī,
• projekta partneru uzņemšanas Pļaviņās plānošana, organizēšana, izvērtēšana;
• IT prasmju attīstīšana un pielietošana projekta darbā (prezentāciju, filmu veidošana, videokonference, online aptaujas, Skype, blogs, Twitter u.tml.)
• otrās aptaujas veikšana par skolēnu mediju paradumiem, iegūto datu apkopošana un analīze;
• nodarbības skolēniem par interneta lietošanas paradumiem un drošību internetā, bukleta izveide,
• otrās videokonferences organizēšana un diskusija ar projekta partneriem par aptaujas rezultātiem un drošu interneta izmantošanu,
• skolēnu atlases konkursu organizēšana,
• informatīvas sanāksmes skolēnu vecākiem, kuru bērni tiek izvirzīti dalībai projekta sanāksmēs,
• gan skolēnu, gan skolotāju dalīšanās pieredzē par projekta sanāksmēs gūtajām atziņām,
• darba grupas sanāksmes,
• materiālu ievietošana projekta blogā, to komentēšana,
• regulāra sarakste ar dalībvalstu koordinatoriem, projektā iesaistīto savstarpējie kontakti, izmantojot dažādus medijus,
• projekta darba atspoguļošana dažādos medijos,
• savlaicīga nepieciešamo atskaišu sagatavošana un iesniegšana.

Pašlaik skolā ir uzsākta nopietna gatavošanās braucienam uz Budapeštu. Projekta darba grupa ir veikusi arī skolēnu atlasi saskaņā ar skolā pieņemto projekta īstenošanas kārtību. Mūsu skolu Ungārijā pārstāvēs Elīna Kanča (8.a klase), Sigita Gavare (9.a klase), Gints Kapteinis (8.b klase) un Igors Babaks (8.b klase). Taču vēlos vēlreiz uzsvērt, ka projekta darbā skolā ir iesaistīti ne tikai tie skolēni, kuri piedalās mobilitātēs, bet gan visa projekta mērķauditorija, t.i., skolēni 13 – 15 gadu vecumā. Atgādinu, ka aktivitātēs skolā var darboties arī cita vecumposma audzēkņi.

Lai arī Comenius projekta otrais darba gads mums visiem ir radošs, ražens, darbīgs un interesants, lai tas nes prieku un gandarījumu par paveikto!

Comenius Regio Partnership’s Project „Roots of the Balts”
(Nr. 2012-1-LV1-COM13-03589 1)

Biruta Irēna Osīte, Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāles Odzienā skolotāja – projekta dalībniece

Šovasar turpinās Comenius reģionālās partnerības projekta „Baltu saknes” mērķa īstenošana. Tas ir partnerības veidošanai un sadarbības veicināšanai izglītības nozarē starp Pļaviņu novada domi un Rokišķu rajona pašvaldību. Projekta realizēšanā iesaistījušās projekta partneriestādes – Pļaviņu novada ģimnāzijas un tās filiāles Odzienā un Pļaviņu Mākslas skolas pedagogi, 4 no ģimnāzijas un 2 no filiāles.
No 15. – 19. jūlijam šī mūžizglītības programma uzņēma lietuviešus Pļaviņu novadā.
Ciemiņi izjuta pozitīvo attieksmi, priecājās par telpām, skolu apkārtni, apskatot mūsu novada skolas, tikko iebraucot Pļaviņās.

3 dienas projekta dalībnieki pavadīja Odzienā, kur varēja vienuviet gan izmantot konferenču telpu, gan pusdienot, gan izguldināt ciemiņus. Laba reklāma Odzienas muižas krogam.

Ar lielu interesi ciemiņi noklausījās ekskursiju – lekciju „Odzienas pils”, kurā devāmies ar projektu konsultantu Juri Brežģi. Filiāle Odzienā 3 iestādēm – Rokišķu pašvaldībai, bērnu un jauniešu centram un Jodupes ģimnāzijai dāvināja grāmatu „Odzienas skolai – 120”.

Neaizmirstamas būs sirsnīgās stundas kopā ar Vitu, kura stāstīja, rādīja par laika ritiem, baltu saknēm tautas dziesmās un tautas tradīcijās, gadskārtām; rotaļas, ko mācījāmies kopā ar lietuviešiem, skanot koklei u.c. tautas mūzikas instrumentiem.

Folklorists Māris un Anete Karlsone no Ļaudonas iepazīstināja ciemiņus ar baltu vīriešu un sieviešu apģērbu, rotām, ieročiem. 2 dienas abi bija mūsu tautastērpos. Tas bija vienreizēji! Tikko bija izskanējuši 25. Latvijas Vispārējie un 15. Deju svētki un likās, ka šeit vēl ir to atskaņas. Meistardarbnīcas bija ik dienu – iepazinām novadu tautastērpus, mācījāmies krāsot dziju, strādājām ar mālu un diegiem praktiski.

Folkloras dienas turpinājums bija ekskursija – lekcija „Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”.

Lasīt vairāk

Ilze Seipule, Comenius projekta vadītāja Pļaviņu novada ģimnāzijā

ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012-1-HU1-COM06-06842 4) ietvaros no 4.maija līdz 9.maijam Pļaviņu novada ģimnāzijā uzņēmām gaidītus ciemiņus – 18 skolēnus un skolotājus no sadarbības skolām Tamisārē (Somija), Konjā (Turcija) un Budapeštā (Ungārija).

Tās bija patiešām skaistas, interesantas, saturīgas un piepildītas dienas – tā, projekta sanāksmei noslēdzoties, atzinām visi tajā iesaistītie – gan mūsu viesi, gan visai plašais pašmāju dalībnieku skaits. Projekta tikšanās veiksmīgo norisi nodrošināja dažādu faktoru kopums. Vispirms jau jāatzīmē, ka tika ieguldīts liels un pamatīgs sagatavošanās darbs. Darba grupa daudz un rūpīgi strādāja pie tikšanās plānošanas, pie tam – daļu no iepriekš saplānotā vēlāk nācās operatīvi pārplānot, jo bija jārēķinās gan ar pavasara plūdu izraisītajām sekām, gan pēkšņu tehniskas avārijas rezultātā radušos nepieciešamību dienu pirms viesu ielidošanas atrast jaunas naktsmītnes iepriekšējo vietā. Domāju, ka šajā laikā spilgti izjutām, cik liela nozīme ir saskaņotam komandas darbam, un varam būt tikai gandarīti, ka mums tāds bija.

Lai plānoto varētu realizēt, noteikti ļoti svarīga bija apkārtējo cilvēku atsaucība. Vēlos uzsvērt, ka sapratni un pretimnākšanu izjutām gandrīz vai no ikviena, pie kura vērsāmies ar saviem priekšlikumiem vai kuram lūdzām palīdzību. Patīkami, ka vairāki cilvēki arī paši piedāvāja savu atbalstu. Kopumā projekta tikšanās sagatavošanā un organizēšanā bija plašs iesaistīto loks – gan pedagogi un audzēkņi, gan skolēnu vecāki, gan sabiedrības pārstāvji.

Viesus mēs varējām iepriecināt ar daudzveidīgu un pārdomātu programmu. Lai iepazīstinātu ar mūsu zemi, novadu, pilsētu un skolu, kopīgi apskatījām Vecrīgu, devāmies ekskursijā pa Pļaviņām un Pļaviņu novadu, pabijām Kalsnavas arborētumā un dažādu senlietu muzejā netālu no Aiviekstes, Kokneses pilsdrupās un Likteņdārzā, apmeklējām Pļaviņu HES Aizkrauklē un Sēļu sētu Jēkabpilī. Aizraujoša visiem šķita meža stādīšana biatlona un slēpošanas bāzē “Jankas”, interaktīvā orientēšanās spēle “Checkpoint” un citas aktivitātes sporta un atpūtas bāzē “Mailes”. Bija interesanti konstatēt, ka arī mēs paši, mājinieki, nebūt ne visi līdz šim esam pabijuši visās tajās vietās, kuras rādījām ciemiņiem, piemēram, Pētera akmens, Pļaviņu HES vai senlietu muzejs bija atklājums arī vairākiem no mums.

Kāda sena indiešu gudrība vēsta, ka mēs šo planētu neesam mantojuši no saviem vecākiem, bet gan aizņēmušies no saviem bērniem. Šī atziņa caurvija gan jau minētās, gan arī visas pārējās projekta aktivitātes. Skolēnu grupu darba laikā, kā arī citos pasākumos tika akcentētas tādas globālas, taču ikvienam no mums būtiskas tēmas kā dabas un vides aizsardzība, resursu un enerģijas taupīšana, tostarp – arī izmantojot dažādas elektroniskas ierīces.

Šajā tikšanās reizē starptautisko grupu darbā aktīvi un atbildīgi iesaistījās un darbojās arī mūsu skolēni Sigita Gavare (8.a), Gints Kapteinis (7.b), Arina Deņisova (7.b), Ieva Skrabutena (9.a) un Arnolds Arnītis (9.b). Projekta aktivitātēs piedalījās arī visi aizvadīto sanāksmju Turcijā un Somijā dalībnieki un arī citi mūsu skolas skolēni. Varu droši apgalvot, ka tikšanās laikā tika attīstītas un nostiprinātas tādas 21.gadsimta pamatkompetences kā komunikācija svešvalodās, pašiniciatīva, pamatkompetences dabaszinātnēs un tehnoloģijās, digitālās prasmes, kultūras izpratne un izpausme, sociālās un pilsoniskās prasmes.

Jā, īpaši mūsu draugiem no Budapeštas un Konjas, kurās katrā dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju, mūsu mazā un nesteidzīgā pilsētiņa Pļaviņas bija kaut kas neierasts un neikdienišķs, taču Comenius projekts jau lielā mērā tieši ar to arī ir vērtīgs, ka mēs varam iepazīt dažādību, atšķirīgo, salīdzināt to ar savu pieredzi un mācīties viens no otra.

Mēs vēlreiz guvām pārliecību, ka arī mēs esam gana bagāti, spējam būt interesanti un saistoši citu valstu pārstāvjiem. Vislielāko sajūsmu un apbrīnu viesu vidū izpelnījās mūsu iespējas IT jomā mācību procesā, mūsu plašais interešu izglītības piedāvājums, kura daļu viņi varēja vērot noslēguma pasākumā, dažādās ārpusstundu aktivitātes. Skolēniem no Turcijas arī diskotēka mūsu skolā bija ļoti patīkams pārsteigums, jo viņu skolā tādas netiek rīkotas. Un kur nu vēl mūsu skaistā daba un arī mūsu cilvēku sirsnība un viesmīlība!

Domāju, ka mūsu skola var būt ļoti apmierināta ar sasniegtajiem rezultātiem. Piemēram, Sigita Gavare, izvērtējot tikšanos, min, ka “vēl ne no vienas projektā apmeklētās valsts viesi neatvadījās ar tik patiesām emocijām un aizkustinājuma asarām – tātad mēs savstarpēji bijām ļoti satuvinājušies! Latvija viņiem paliks atmiņā kā skaista un interesanta zeme.” Bet Gints Kapteinis saka, ka “šajā projektā ieguva jaunas zināšanas par dabu, par elektrību, par citu valstu problēmām vides aizsardzības un resursu jomā. Atmiņā paliks gan grupu darbs, gan mācību ekskursijas un citi pasākumi. Bija ļoti grūti atvadīties no grupas biedriem, ar kuriem cieši sadraudzējāmies.”

Bet Ieva Skrabutena par projekta norisēm izsakās šādi: “Man šis projekts liekas ļoti interesants. Tikšanās laikā Pļaviņās apmeklējām dažādas vietas tuvākajā apkārtnē, piedalījāmies radošās un sportiskās aktivitātēs, strādājām pie tēmām par elektroenerģiju, tās taupīšanu, lietojot dažādus mēdijus, ekoloģiju un citām. Interesanti bija arī paskatīties, kā partnervalstu pārstāvji bija izpildījuši mājas darbu – izveidojuši prezentāciju par elektroenerģiju. Kopumā šis Comenius projekts man devis ļoti daudz – es iepazinu dažādus cilvēkus, viņu dzīvesveidu, paradumus, kā arī uzzināju interesantus faktus par elektroenerģiju, ekoloģiju un dabas aizsardzību, pilnveidoju prasmes komunicēt, sadarboties un arī angļu valodas prasmi. Šī projekta laikā dalībnieki tiešām ļoti sadraudzējās un bija grūti no viņiem atvadīties. Tieši tāpēc es vēlos turpināt piedalīties šajā projektā!”

Darbu tik lielā un nozīmīgā projektā nevar paveikt viens cilvēks, tāpēc vēlos pateikties visiem, kuri sniedza atbalstu, ieguldīja savu enerģiju, izdomu un laiku, lai šī ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” ietvaros organizētā tikšanās Pļaviņu novada ģimnāzijā izdotos.

Vispirms paldies projekta darba grupas locekļiem – Valdai Mičulei, Indrai Ozoliņai, Jeļenai Ozolai, Inetai Bicālai, Silgai Stučkai un Aldim Lazdam. Paldies arī pārējiem kolēģiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, bet jo īpaši – Jānim Eidukam, Kristiānai Balodei, Gintam Balodim, Ivetai Dūmiņai, Vitālijam Kuzmovam, Anitai Seikovskai, Aivai Siliņai, Sigitai Vilkaplāterei, Evitai Valdbergai, Armandai Lasmanei, Mirdzai Sīmanei, Sanitai Bērziņai. Esmu pateicīga arī Ivetai Ušackai un viņas kolēģēm par lieliski noorganizēto radošo darbnīcu, Sarmītei Ambainei, Tatjanai Zagorskai un Inārai Upeniecei – par atbalstu mākslinieciskās pašdarbības priekšnesumiem noslēguma vakarā.

Vēl īpašu paldies noteikti vēlos teikt ģimenēm, kuras laipni un viesmīlīgi savās mājās uzņēma somu skolēnus – Ligitai un Aināram Arnīšiem, Santai un Viktoram Patrijukiem, Natālijai Deņisovai un Viktoram Dudaram. Paldies arī Evijai Smilgājai par gatavību iesaistīties viesu uzņemšanā. Es domāju, ka visas šīs ģimenes parādīja lielisku piemēru pārējiem un ceru, ka nākamajā tikšanās reizē mēs visus mūsu ciemiņus varēsim izmitināt viesģimenēs.

Par interesanto ekskursiju vadīšanu un atsaucību, pateicoties kurai, ieejas vai īres maksa mūsu izvēlētajos apskates vai nodarbību objektos bija krietni mazāka vai nebija jāmaksā nemaz, liels paldies Guntai Lazdai, Arvīdam Pīpkalējam, Jānim Zīliņam, Laumai Ārei, Ivetai Briedei, Spuļu un Klušu ģimenēm!

Patīkami bija sadarboties arī ar mūsu skolas ēdnīcas kolektīvu Ilzes Filipsones vadībā, SIA “Ģimenes sēta” un viesu namu Aiviekstē, kā arī ar vienmēr smaidīgo un omulīgo autobusa šoferi Oļegu Draboviču.

Par atsaucību paldies arī Pļaviņu novada domei.

Un, protams, bez mūsu skolas direktora Vladimira Samohina ieinteresētības un atbalsta šī projekta veiksmīga norise nebūtu iedomājama! Paldies direktoram un viņa ģimenei arī par skolotājiem noorganizēto brīnišķīgo vakaru savās mājās Skrīveros!

Noslēgumā paldies vēlos pateikt arī mūsu skolēniem – gan tiem, kuri aktīvi iesaistījās visās projekta norisēs, gan tiem, kuri piedalījās atsevišķās tā aktivitātēs, – iejutās gidu lomā, uzstājās ar dažādiem priekšnesumiem vai prezentēja skolēnu līdzpārvaldi.

Ceru, ka visi esam uzkrājuši daudz pozitīvu emociju un ar jaunu sparu un degsmi varēsim ķerties klāt nākamajiem mūsu projekta “Media as Challenge and as Possibility” jeb “OMU” darbiem. Lai mums viss izdodas arī turpmāk!

Ilze Seipule, Comenius projekta vadītāja Pļaviņu novada ģimnāzijā

No 4. līdz 9. maijam mūsu skola uzņem ciemiņus – pie mums ierodas ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības projekta “Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012-1-HU1-COM06-06842 4) projekta partneri no Ungārijas (Deák Diák Általános Iskola Budapeštā), Turcijas (Mareşal Mustafa Kemal İlköğretim Okulu Konjā) un Somijas (Hakarinteen koulu Tamisārē). Kopā ar ciemiņiem projektā darbosies arī mūsu skolas skolēni un skolotāji.

Mūsu uzdevums būs iepazīstināt viesus ar mūsu zemi, novadu, pilsētu un skolu, īpaši akcentējot dabas aizsardzību, resursu un enerģijas taupīšanu, tostarp – arī izmantojot dažādas elektroniskas ierīces.

Esam iecerējuši plašu un daudzveidīgu programmu.

Lai mums visiem kopā ir izglītojoša, interesanta, jauniem kontaktiem un iespaidiem, kā arī noderīgu pieredzi bagāta un piepildīta nedēļa!

Ineta Bicāla, angļu valodas skolotāja, Comenius projekta darba grupas locekle

Mēdiju izmantošana cilvēka ikdienā ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu, tā strauji attīstās un piesaista sabiedrības uzmanību, atliek tikai sekot to jauninājumiem un pielietošanas iespējām.
Arī mūsu ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” ietvaros viens no uzdevumiem bija apzināt skolēnus par dažādu mēdiju izmantošanu un pielietošanu.

Aptaujā piedalījās 6. – 8. klašu skolēni, kopā 108 respondenti. Anketa skolēniem bija jāizpilda angļu valodā. Apkopojot anketas rezultātus var izdarīt secinājumus, cik aktīvi mēdiju lietotāji ir mūsu skolēni un kādos nolūkos tie tiek izmantoti.

Vispopulārākie mēdiji, ko mūsu skolēni izmanto ir TV un internets, apsteidzot radio, presi, fotokameru un videokameru. TV, internets un prese tiek lietoti galvenokārt mūzikas jomā, pēc tam ierindojas interese par sportu, dabu un aktualitātēm šobrīd. Ar anketas palīdzību uzzinājām, vai vecāki pievērš uzmanību, ko viņu bērni dara plašajā “mēdiju laukā”. Tikai 16 % respondentu atzina, ka vecāki izvērtē bērnu skatītos TV raidījumus vai darbošanos internetā. Zinot, ka lasīšana nav mīļākā skolēnu nodarbošanās, interesanti bija uzzināt skolēnu viedokli par preses izmantošanu. Rezultāti rāda, ka 60% skolēnu lasa kādu avīzi vai žurnālu. Pārsvarā tiek lasīti raksti par mūziku, sportu, dzīvniekiem, modi un hobijiem.

Skolēni kā problēmu izvirza interneta lietošanas iespējas. Diemžēl samērā maz ir iespējas to izmantot publiskā vietā un pārsvarā tas ir maksas pakalpojums. Vairāk to izmanto mājas apstākļos ar datora palīdzību, publiskajās telpās skolēni izmanto arī ar mobilā telefona palīdzību. Internets kā resurss tiek izmantots: e – pastu sarakstei, video materiālu skatīšanai un lejupielādēšanai, “čatošanai”, spēļu spēlēšanai un informācijas meklēšanai. Mazāk skolēni internetu izmanto izglītošanās nolūkā vai veidojot savas mājas lapas.

Anketā tika jautāts par dažādu mēdiju paralēlu izmantošanu. Ikdienā mēs bieži neapzināti un nelietderīgi izmantojam vienlaicīgi dažādas ierīces, kas nekādā ziņā netaupa mūsu energoresursus un finanšu līdzekļus. Skolēni atzīmē, ka paralēli mājās biežāk lieto TV, telefonu, datoru un radio, bet gatavojot mājas darbus – TV, datoru un mobilo telefonu. Atliek tikai secināt, ka darba produktivitāte zūd, vienlaicīgi izmantojot visas šīs ierīces, lai veiktu svarīgu mācību uzdevumu. Šis jautājums tiks plašāk skatīts arī mūsu dalībvalstu nākamajā tikšanās reizē pie mums Pļaviņās. Skolēni strādās grupās un domās, kā saudzīgāk izturēties un taupīt energoresursus ikdienā, lai dzīvotu un domātu zaļi.

25. aprīlī notika mūsu projekta dalībvalstu video konference, kurā tika runāts par anketas “Favourite Media Questionnaire” rezultātiem. Konferenci klātienē bija atnākuši vērot skolēni no 6.b, 7.a, 7.b, 8.a, 8.b, 9.a un 9.b klases. Ar mūsu skolā veiktās anketas rezultātiem citas dalībvalstis iepazīstināja 7.b klases skolēni Arina Deņisova un Gints Kapteinis. Skolēniem tā bija vēl viena lieliska iespēja izvērtēt un pielietot savas angļu valodas zināšanas un prasmes reālajā dzīvē. Videokonferenci noritēja veiksmīgi, visas valstis bija pievienojušās un stāstīja par saviem apkopotajiem rezultātiem.

Varam justies gandarīti, ka mūsu skolā ir kvalitatīvs IKT nodrošinājums un labs speciālists IKT jomā – skolotājs Aldis Lazda, lai varētu rīkot šāda veida konferences, kas mūsdienās pamazām kļūst par iecienītu komunicēšanas veidu. Mūsu auditorijas pulks bija vislielākais, tāpēc gribas paldies teikt konferences organizatoriem, visiem skolēniem, kuri piedalījās aptaujā un pauda savu viedokli, skolotājiem, kas apkopoja aptaujas rezultātus un citiem tās dalībniekiem. Lai mums veiksmīga turpmākā sadarbība!

Ilze Seipule, projekta vadītāja Pļaviņu novada ģimnāzijā

Esam veiksmīgi aizvadījuši nu jau trešo dalībvalstu sanāksmi ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējas partnerības projekta „Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012 – 1 – HU1 – COM06 – 06842 4) ietvaros, kura no 23.marta līdz 28.martam notika Tamisārē (Tammisaari) Somijā. Atgādināšu, ka šis projekts tiek īstenots sadarbībā ar skolām Ungārijā (Deák Diák Általános Iskola Budapeštā), Turcijā (Mareşal Mustafa Kemal İlköğretim Okulu Konjā (Konya)) un Somijā (Hakarinteen koulu Tamisārē (Tammisaari)). Somijā mūsu skolu pārstāvēja četri atlases konkursa rezultātā izvēlētie skolēni – Arina Deņisova (7.b), Ieva Skrabutena (9.a), Lelde Grūbe (9.b), Arnolds Arnītis (9.b) un skolotājas Indra Ozoliņa un Ilze Seipule.

Tamisāre atrodas 90 km attālumā no galvaspilsētas Helsinkiem pie Baltijas jūras, Somu līča krastā. Pateicoties salīdzinoši maigajam klimatam, šeit aug Somijā diezgan reti sastopamie ozoli, kuru dēļ pilsēta arī ir ieguvusi savu nosaukumu (Tammisaari – tulkojumā no somu valodas – „ozolu sala”; zviedriskais pilsētas nosaukums ir Ekenäs, kas tulkojumā no zviedru valodas savukārt nozīmē „ozolu pussala”). Pilsētā dzīvo aptuveni 15000 iedzīvotāju, no kuriem gandrīz 80% ir zviedru tautības. Tāpēc arī Tamisārē pašlaik ir tikai viena somu skola, pārējās – zviedru. Oficiāli pilsēta ir divvalodīga ar zviedru kā vairākuma un somu kā mazākuma valodām. Mūsu sadarbības skolā ar somu mācībvalodu – Hakarinteen koulu – mācās ap 200 audzēkņu no 1. – 9.klasei.

Tamisāres vecpilsētas daļai ir raksturīgas 18. un 19.gadsimtā celtās koka ēkas, kuras šodien ir rūpīgi atjaunotas un tām ir noteikts arhitektūras pieminekļa statuss.

Tamisārē, līdzīgi kā iepriekš Budapeštā un Konjā, mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Somu draugi mūs visus iepazīstināja ar Tamisāri un tās apkārtni, pabijām arī tālākā izbraukumā uz Somijas seno galvaspilsētu Turku. Galvenās aktivitātes un darbošanās pie projekta tēmas notika skaisti renovētajā skolas ēkā. Bet par piedzīvoto Tamisārē lai vairāk pastāsta mūsu skolēni paši.

Arina Deņisova:
„Pateicoties Comenius projektam, šajās pavasara brīvlaika dienās es varēju braukt uz Somiju. Somijā mūs sagaidīja dažādi uzdevumi, kurus ar prieku veicu, kā arī izbaudīju dzīvošanu viesģimenēs.
23.martā mēs devāmies ceļā. Dažiem no mums šī bija pirmā reize, kad lidojām ar lidmašīnu, un tas visu padarīja tikai aizraujošāku. Veiksmīgi nokļuvuši Helsinkos, mēs ar skaisto un komfortablo vilcienu devāmies uz Tamisāri. Jau šīs dienas vakarā mēs satikām ģimenes, kuras bija laipni piekritušas mūs uzņemt un pie kurām mēs pavadījām turpmākās dienas. Manā ģimenē bija mamma Susanna, tētis Pepe, meita Ulrika un dēls Lukas.
Nākamajā dienā man bija iespēja tuvāk iepazīt ģimeni un 14:00 mēs devāmies ekskursijā pa pilsētu un pēc tam – uz boulinga zāli. Atbraucot mājās, mani silti sagaidīja ar tēju un maizītēm.
25.martā (jau plkst. 08.00) bijām skolā. Mūs sadalīja starptautiskās grupās, katrai grupai bija uzdevums gatavot kādas valsts ēdienu. Manai grupai bija jāgatavo turku ēdiens. Palēnām mēs iepazinām viens otru un sadraudzējāmies. Ēst gatavošana notika blakus skolā – zviedru skolā. Šajā dienā ēst gatavoja pirmās divas grupas, bet pārējās divas grupas filmēja, fotografēja un intervēja, lai noslēgumā to visu apkopotu un izveidotu elektronisko recepšu grāmatu, kas vēlāk arī tika ievietota mūsu projekta blogā. Mūsu tikšanās pēdējā vakarā vajadzēja paveikto arī prezentēt visiem pārējiem.
Ēst gatavošanu turpinājām arī 26.martā, kad grupām bija jāgatavo turku un ungāru ēdieni, bet pārējām divām grupām – jādokumentē šis process. Domāju, ka mums viss izdevās diezgan labi. Man vislabāk garšoja mūsu pagatavotā turku halva. Bija ļoti interesanti un jautri. Pēcpusdienā mēs braucām uz Turku, kurā apmeklējām tādas ievērojamas vietas kā Turku pili un katedrāli. Es uzskatu, ka Turku ir ļoti skaista pilsēta un visu vēl skaistāku padarīja draudzīgie un atsaucīgie cilvēki, ar kuriem bijām kopā.
27.marts jau bija pēdējā diena šajā skolā. Mana grupa gatavoja video par latviešu ēdieniem. Īsajā brīvajā brīdī vēl devāmies pastaigā pa Tammisāri. Pēcpusdienā skolā notika atvadu pasākums, kura laikā parādījām mūsu video prezentācijas, spēlējām dažādas spēles.
28.martā agri no rītā jau bija jādodas atpakaļceļā. Bija skumji, ka ir jāatvadās no jaukās viesģimenes. Par šo braucienu esmu tikai labās domās un manā atmiņā vienmēr paliks šīs dienas, kurās es paspēju gan patrenēt savu angļu valodu, gan iegūt jaunus draugus un iemācīties gatavot ēst. Šī tiešām man bija ļoti laba un vērtīga pieredze. Ar nepacietību gaidu projekta draugu viesošanos Latvijā.”

Lelde Grūbe:
„Esmu ļoti priecīga, ka arī man tika dota iespēja doties šajā Comenius projekta braucienā. Lai dotos uz Rīgas lidostu, pie skolas mums bija jāsatiekas jau pulksten 10 no rīta. Ceļš no Pļaviņām uz Rīgu likās ļoti īss, un laiks pagāja nemanot. Tā kā pirms tam nebiju lidojusi ar lidmašīnu, biju nedaudz uztraukusies. Taču velti! Lidojums bija mierīgs un nemaz nebija jūtamas gaisa bedres. No Latvijas uz Somiju ar lidmašīnu mēs lidojām apmēram vienu stundu. Helsinkos laiks bija silts un saulains, sākumā bija diezgan dīvaini visapkārt dzirdēt valodu, ko nesaproti, bet ar laiku pie tā pieradām. No Helsinkiem ar vilcienu mums bija jādodas uz mūsu projekta partneru pilsētu Tamisāri. Izkāpjot no vilciena, uzreiz pamanīju savu viesģimeni. Sākumā bija neliels uztraukums un bija grūti izteikties angļu valodā, bet vakarā ar ģimeni jau itin raiti runājām par Latviju un es stāstīju par savu ģimeni un skolu.
Otrajā dienā mēs iepazināmies ar pārējiem projekta dalībniekiem no Turcijas, Ungārijas un Somijas. Pēc ekskursijas pa pilsētu gida pavadībā devāmies ēst picu. Kad visi bija apēduši savas gardās picas, izlozējām komandas, kādās spēlējām boulingu. Divu stundu laikā, ko pavadījām spēlējot boulingu, labāk iepazināmies un sadraudzējāmies ar pārējo valstu skolēniem.
Trešajā un ceturtajā dienā gatavojām ēdienus. Es biju grupā, kurai bija jāgatavo ungāru ēdiens. Ēdienu gatavošanas process bija ļoti interesants un aizraujošs, gatavošanas laikā varēja iepazīties ar dažādām garšvielām un produktiem, kas raksturīgi tikai vienai valstij. Piemēram, degustējot somu ēdienus, varēja nobaudīt brieža gaļu. Es iemācījos gatavot tradicionālas ungāru pankūkas un gulaša zupu. Pirmspēdējajā dienā veidojām prezentācijas un video par katras valsts ēdieniem. Šajā dienā bija arī atvadu pasākums skolā. Pasākumā uzstājās Somijas skolēnu grupa, bija iespēja piedalīties loterijā, kurā es arī laimēju balvu, piedalīties arī dažādos konkursos.
Dienā, kad bija jāatvadās no ģimenēm un jālido atpakaļ uz Latviju, bija skumji, jo ģimenes bija ļoti viesmīlīgas, sirsnīgas un izpalīdzīgas. Šī projekta laikā es esmu ieguvusi nenovērtējamu pieredzi, jaunus draugus un ļoti jaukas atmiņas. Projekta laikā sapratu, cik svarīgi ir zināt angļu valodas pamatus un gramatikas likumus, cik svarīgi ir spēt sadarboties vienam ar otru.”

Ieva Skrabutena:
„Ar šo braucienu esmu ļoti apmierināta. Esmu tuvāk iepazinusi somu skolas ikdienas dzīvi, kā arī ieguvusi jaunus draugus no citām valstīm. Visas Tamisārē aizvadītās dienas pagāja ātri, tās bija piepildītas ar dažādām interesantām aktivitātēm un mums ne mirkli nebija laika garlaikoties. Man prieks, ka mēs projekta braucienam bijām labi sagatavojušies – veiksmīgi tikām galā gan ar pirmo uzdevumu, kas bija prezentēt savu skolu, pilsētu un valsti, gan arī ar ēdienu gatavošanu.
Skola Tamisārē man paliks vislabākajā atmiņā – tā ir mūsdienīgi izremontēta, skaisti iekārtota, ļoti tīra un kārtīga. Tūlīt pie ieejas visiem ir jāpārauj apavi, neviens šajā skolā nestaigā ar āra apaviem! Lielākā daļa skolēnu izvēlas staigāt pa skolu zeķēs, daži – arī kurpēs. Mācības sākas pulksten 8.00, mācību stundas garums ir 45 minūtes. Interesanti, ka zvans ir tikai uz stundu, bet no stundas – nav.

Pēc šī brauciena sapratu, ka esmu diezgan daudz pilnveidojusi savas angļu valodas prasmes, prasmi komunicēt un sadarboties. Es labprāt turpināšu iesaistīties šajā projektā arī turpmāk, un, protams, vēlētos satikt visus tos jaukos cilvēkus, kurus iepazinu šī projekta laikā!”

Arnolds Arnītis:
„Brauciens bija ļoti interesants un labi noorganizēts. Īpaši man patika dažādās aktivitātes starptautiskās grupās, piemēram, iepazīšanās, sporta sacensības un boulings. Ģimene, kurā es uzturējos, bija vienkārši lieliska! Abi vecāki izrādīja patiesu interesi arī par Latviju un latviešu valodu. Priecājos, ka viņu dēls Mihaels maijā brauks pie mums uz Pļaviņām un, iespējams, mēs viņu varēsim uzņemt savā ģimenē. Es būtu vēlējies, lai mēs Somijā pavadām ilgāku laiku, jo projekta sanāksmei atvēlētās dienas pagāja pārāk ātri.”

Pēc atgriešanās no sanāksmes gan skolotāji, gan skolēni skolas kolektīvā dalījāmies pieredzē par Tamisārē redzēto un piedzīvoto – saskaņā ar skolas darba plānu 9.aprīlī notika sanāksme skolotājiem, bet 11.aprīlī visi interesenti varēja iepazīties ar skolēnu viedokli. Priecājos, ka izskanējušās projekta dalībnieku gūtās atziņas ir visnotaļ pozitīvas.

Lai brauciens noritētu veiksmīgi, protams, nevaram iztikt bez daudzu apkārtējo cilvēku pretimnākšanas un atsaucības. Par atbalstu un ieinteresētību šī projekta darbā vislielāko paldies vēlos pateikt skolas direktoram Vladimiram Samohinam. Paldies arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētājai Guntai Žildei un viņas vietniekam Aināram Arnītim, kā arī galvenajai grāmatvedei Gaļinai Grišuļonokai. Un, protams, paldies arī visai projekta darba grupai un citiem kolēģiem, kā arī skolēniem un skolēnu vecākiem.

Pašlaik norit intensīvs darbs pie nākamās projekta sanāksmes plānošanas un sagatavošanas, kura no 4. – 9.maijam notiks pie mums Pļaviņās. Mūsu uzdevums būs iepazīstināt viesus ar mūsu zemi, novadu, pilsētu un skolu, īpaši akcentējot dabas aizsardzību, resursu un enerģijas taupīšanu, tostarp – arī izmantojot dažādas elektroniskas ierīces. Ticu, ka, kopīgi strādājot, spēsim visu paveikt godam un mūsu draugi no Ungārijas, Turcijas un Somijas arī pie mums varēs justies gaidīti un apmierināti.

Ilze Seipule, projekta koordinatore Pļaviņu novada ģimnāzijā

Saskaņā ar starp VIAA un Pļaviņu novada ģimnāziju noslēgto līgumu “Eiropas Savienības Mūžizglītības programma. Comenius skolu daudzpusējās partnerības līgums. Līgumu numurs 2012-J-HU1-COM06-06842 4.” no 29.09. – 04.10.2012. notika pirmā projekta “Media as Challenge and as Possibility” ietvaros plānotā tikšanās Ungārijā, uz kuru no mūsu skolas devās projekta koordinatore Ilze Seipule un projekta darba grupas locekle Jeļena Ozola.

Gan mūs, gan mūsu sadarbības partnerus no skolām Mareşal Mustafa Kemal İlköğretim Okulu Konjā Turcijā un Hakarinteen koulu Tamisārē Somijā ļoti laipni un sirsnīgi uzņēma kolēģi no Dear Deák Diák Általános Iskola Budapeštā.

Viesmīlīgie ungāru partneri bija parūpējušies par patiešām daudzveidīgu un saturīgu semināra programmu, blakus nopietnam darbam pie projekta aktivitāšu plānošanas piedāvājot arī interesantu kultūras programmu un savas neatkārtojami skaistās galvaspilsētas apskati, kā arī iepazīstināšanu ar savu skolu, tās tradīcijām un pedagogu kolektīvu.

Dear Deák Diák Általános Iskola skolas direktores Zsuzsa Várnai un projekta koordinatora Tamás Bencze vadībā tika prezentēts jau paveiktais un diskutēts par šajā mācību gadā plānotajiem uzdevumiem, par veidu, kā efektīvāk sasniegt izvirzītos projekta mērķus. Tika pārrunāti arī dažādi ar nākamajām projekta vizītēm saistīti organizatoriski jautājumi. Patīkami, ka visas sarunas noritēja savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē.

Lasīt vairāk