“Ceļā uz Ziemassvētkiem” (5. – 7. klase)
“Satikšanās ar…” (8. – 12. klase)
1. – 4. klases Ziemassvētku pasākums
12. decembrī, uzsniegot pirmajam sniegam, 1. b klases skolēni devās uz Krustpils pili, lai satiktos ar Ziemassvētku vecīti.
Iebraucot pilī, mūs sagaidīja rūķu krustmāte, kura pavēstīja: ”Ja vēlaties satikt Ziemassvētku vecīti, jums jāizpilda trīs uzdevumi!” Vispirms mēs uzrakstījām savus nedarbus, kuri tika sadedzināti, tad izspēlējām rotaļu, pēdējā bija viktorīna. Pēc katra paveiktā uzdevuma mēs saņēmām atslēgas vārdu. Jo tikai tie, kas visus uzdevumus izpilda, uzzina galvenās istabas saziņas kodu, tiekot Ziemassvētku vecīša darbistabā. Pabijām arī rūķu kafejnīcā, nogaršojot īpašo zāļu tēju ar piparkūkām. Un tad jau nonācām pils nozīmīgākajā istabā, kur varējām aplūkot Salavecīšu kolekciju, satikt Ziemassvētku vecīti. Izrādījās, ka rūķi visu rudeni un ziemai atnākot, bija novērojuši un uzrakstījuši bērnu labos darbus, kurus, sēžot pie sava darba galda, nolasīja Ziemsvētku vecītis. Nobeigumā iepriecinājām Ziemsvētku vecīti ar savu priekšnesumu, pretī saņemot saldo dāvaniņu. Protams, nofotografējāmies kopā ar vecīti un rūķi.
Braucot mājās, kāds no bērniem iesaucās: “Tomēr brīnumi notiek!”
Paldies Krustpils pils kolektīvam par Ziemassvētku pasākumu!
1.b klases audzinātāja Kristiāna Balode
Gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai, vispārizglītojošo, speciālo un profesionālo izglītības iestāžu 5.–12. klašu skolēni tika aicināti piedalīties konkursā – iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu.
Šogad skolēniem savās runās bija jāiekļauj tematika par Latvijas dalības Eiropas Savienībā un NATO 20. gadskārtu, Baltijas ceļa 35. gadskārtu vai aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.
30. novembris. Datums, kas kalendārā netiek izcelts kā svētku un atceres diena, bet tāpēc ir ne mazāk nozīmīgs mūsu valsts vēsturē.
Melnās kafijas vakars. Mūsu skolā šai tradīcijai aprit jau divdesmit pirmā gadskārta. Divdesmit vienu gadu arī mēs Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā pieminam tos četrpadsmit kadetus, kuri 1919. gadā, Neatkarības kara laikā, atdeva savas dzīvības par Latviju.
14. novembrī, četras dienas pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 106. gadadienas, mēs, Pļaviņu vidusskolas Eiropas Parlamenta vēstnieki un Politklubs, skolas svinību zālē organizējām valsts svētkiem veltītu konkursu “Nekur nav tik labi kā mājās – Latvijā”. Konkurss notika divās daļās – pirmajā daļā savu erudīciju pārbaudīja 5.-7. klašu komandas, bet otrajā daļā – 8.-12. klašu komandas. Komandām bija iespēja sevi pierādīt erudīcijas testa jautājumos, atpazīt dažādus kultūrvēsturiskos objektus un atzīmēt tos kontūrkartē, bet kapteiņi sacentās diktāta rakstīšanā.
Ierindas skate
Jau 14. reizi par godu Lāčplēša dienai, mūsu skolā notiek ierindas skate, kurā klases un komandieri sacenšas ierindas mācībā.
Šogad ierindas skati vērtēja kompetenta žūrija: ZS 55. KB majors Edgars Reinicāns , majors Māris Eriņš, kaprālis Andris Plinte, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadets Aivars Skābarnieks, Pļaviņu vidusskolas un Pļaviņu Mākslas skolas skolotāja Gunita Bramane Kaminska, Pļaviņu vidusskolas kora koncertmeistare un Pļaviņu Mūzikas skolas skolotāja Sigita Vilkaplātere, Pļaviņu vidusskolas sporta skolotāja Samanta Seliverstova, Madara Smirnova.
Žūrija vērtēja ne tikai komandas veikumu, bet arī klases komandiera darbu. Par labākajiem komandieriem tika atzīti: Elīza Baltā 7.a (5. – 7. klašu grupā), Deivids Romanovskis 11. kl. un Rainers Pakers- Gasperovičs 12. kl. (8. – 12. klašu grupā).
Klašu vērtējumā godalgotās vietas ieguva:
|
5. – 7. klašu grupā: |
8. – 12. klašu grupā: |
|
1. vieta – 7.a klasei |
1. vieta – 12. klasei |
|
2 .vieta – 7.b klasei |
2. vieta – 11. klasei |
|
3. vieta – 5.b klasei |
3. vieta – 8.a klasei |
Mārtiņdienas tirdziņš
Es gaidīju Mārtiņdienu
Tā kā lielu svētku dienu:
Mīksts plācenis muldiņā,
Zosu gaļa bļodiņā.
(Latviešu tautasdziesma)
Ceturtdienas vakars īpaši rosīgs bija sākumskolas skolēnu ģimenēs, jo 8. novembrī skolā notika Mārtiņdienas tirdziņš. Tik dāsns piedāvājuma klāsts sen nav bijis – dārzeņi, picas, medus, kūkas, keksiņi, vafeles, pīrādziņi, ābolu čipsi, rieksti, sula, rotas, rakstāmpiederumi, tamborējumi, adījumi, telpaugi u. c.
Paldies skolēniem un viņu vecākiem par lielo atsaucību un atbalstu sākumskolas skolēniem ceļā uz uzņēmējdarbību.
8. novembrī pie sākumskolas skolēniem viesojās viens no spēcīgākajiem Latvijas spēkavīriem un noteikti spēcīgākais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārās policijas karavīrs dižkareivis Didzis Zariņš.
Spēkavīra ikdiena paiet Nacionālajos bruņotajos spēkos, bet kā hobijs viņam ir spēkavīru lietas – pārvietojot, nesot, velkot, ceļot smagus priekšmetus. Tāpat Didzis paralēli dienestam bruņotajos spēkos un intensīviem spēka treniņiem turpina palīdzēt Ukrainas armijas karavīru ģimenēm, kuras uz mirkli patvērumu radušas Latvijā, braucot kopīgās ekskursijās, izrādot Latvijas skaistākās vietas, lai kaut nedaudz viņus iepriecinātu un ļautu šeit iejusties, kā arī palīdz citos veidos. Viņš ir sargeņģelis Renātei, Ievai, Rūdolfam.
Didzis Zariņš tikšanās reizē rosināja skolēnus virzīties uz mērķi un to sasniegt, būt garā stipriem, atsaucīgiem, godīgiem, nodarboties ar sportu, mācīties un nest savas pilsētas, novada un Latvijas valsts vārdu pasaulē!
“Vasara ir pats skaistākais gadalaiks, jo tad nav jāiet skolā, nav jāceļas agri no rīta un laikus jādodas gulēt. Vasarā Sālsvārnas salā ir pilnīga brīvība, pat ja salu ieskauj ūdeņi. Te var makšķerēt, peldēties, svinēt saulgriežus un spēlēties, te var auklēt lapsenes, kraukli, ronēnu, trusi un jēriņu. Bet, pats galvenais – Sālsvārnā var iegūt jaunus draugus un satikt vecos. Piemēram, Bocmani..”, tā par izrādi “Mēs , Sālsvārnas salas vasarnieki”, var izlasīt Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā. Ņemot vērā, ka 5. klases literatūras grāmatā var iepazīties arī ar šāda paša nosaukuma stāsta fragmentiem, un zviedru autore Astrīda Lindgrēne prot aizraut lasītājus ar savu grāmatu tēlu piedzīvojumiem, tika nolemts, ka Pļaviņu vidusskolas 5. b klases skolēniem jādodas uz šo izrādi.
Lai izvēlētos nākotnes profesiju, vispirms ir jāsaprot ne tikai tas, ko vēlamies darīt, bet arī kas mums padodas un ko reāli esam gatavi darīt? Svarīgi saprast, kādas profesijas un darbības jomas saskan ar mūsu prasmēm un talantiem, cik lielā mērā esam gatavi mācīties, pielāgoties un strādāt vidē, kāda būs izvēlētajā jomā.
