Šonedēļ, no 8. līdz 14. martam, tiešsaistē norisināsies pirmā Bērnu mentālās veselības nedēļa, kurā Latvijā zināmi psihologi, psihoterapeiti un pedagogi izglītos vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēs par palīdzības iespējām Latvijā. Lasīt vairāk…

23. februāra aktivitāte – „Ābolu lasītāji”

7.b klase – “Ātrākie ābolu lasītāji”
11.b klase – Otrie ātrākie ābolu lasītāji
9.a klase – Trešie ātrākie ābolu lasītāji
11.a klase – Kārtīgākie ābolu lasītāji
5.a klase – Neatlaidīgākie ābolu lasītāji

24. februāra aktivitāte – Puzles ātrlikšanas sacensības uz laiku
1. vieta – Madara Smeķe (12.b) – 4:20
2. Dins Arbeiters (9.a), Artūrs Kalvišs (9.a) – 4:40
3. Kaspars Rūtiņš (11.b) – 5:01

25. februāris

Mis un Misters Veselība
Mis Veselība – Madara Smeķe (12.b), Sabīne Auziņa (12.b) (24 punkti)
Misters Veselība – Kaspars Rūtiņš (11.b) (21 punkts)

Plakātu konkurss
1.vieta – 11.b klase (12 balsis)
2.vieta – 12.b klase (8 balsis)
3.vieta – 10.b klase (6 balsis)

__
22. februāra aktivitātes rezultāti šeit.

12►

Kustību koordinācijas uzdevums (1.stāva tumš.gait.)

Kāju vingrinājums (2.stāva tumš.gait)

Plaušu vingrinājums (2.stāva gaiš.gait.)

Pāri:
Ieva Skrabutena (1.vieta) un Diāna Polgina
Megija Damberga (1.vieta) un Karīna Matīsa
Artūrs Kalvišs (1. vieta) un Artūts Buševics
Dins Arbeiters (1. vieta) un Gatis Kājiņš

Acu vingrinājumi (3.stāvs)
Simbolu saskatīšana ar binokli:

14. līdz 18.februāris 1.-6. klasēs tika veltīts tematam „Augļi un dārzeņi – veselīga uztura pamats”. Šīs nedēļas ietvaros skolēniem tika uzsvērta veselīga uztura nozīme, īpaši izceļot augļus un dārzeņus. Visas nedēlas garumā skolēni veica arī dažādus darbiņus, kurus var apskatīt fotogrāfijās.

12►

Skolas medmāsa Benita Dzintare

Pļaviņās ir parādījušies saslimšanas ar vējbakām gadījumi, tāpēc neliela informācija par to, kas tās tādas ir.

Vējbakas, kā jebkura slimība, sākas ar sliktu pašsajūtu. Var būt galvassāpes, sliktāka apetīte / arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Vējbaku gaita var būt dažāda: no pāris pumpām bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras līdz pat 40 grādiem un izsitumiem, kas klāj gandrīz visu ķermeni. Taču imunitāti visi iegūst vienādu neatkarīgi no tā, vai slimo viegli vai smagi. Slimo arī pusaudži, turklāt daudz smagāk par bērnudārzniekiem. Pusaudžiem ir gan vairāk izsitumi, gan augstāka temperatūra, gan sliktāka pašsajūta.

Visbiežāk vējbaku VĪRUSS ir ļoti lipīgs – nav nepieciešams pat tuvs kontakts ar slimnieku.

Par izsitumiem.

Vējbaku izsitumi parādās viļņveidīgi, grupām. Katra nākamā diena nes arvien jaunas pumpas. Visbiežāk tās parādās rīta pusē, turklāt brīdī, kad sitas laukā jaunas pumpas, parasti uzlec temperatūra.

Vējbaku izsitumi visbiežāk ir ādas un galvas matainajā daļā. Tie var būt arī uz gļotādas-mutē un uz ārējiem dzimumorgāniem.

Vējbaku izsitumu raksturīgā iezīme – tie katru dienu mainās, izejot vairākas attīstību stadijas. Ja pirmajā dienā īsti nevar pateikt – ir tās vējbakas vai nav –, jāgaida nākamā diena un jāvēro izsitumi.

Pirmajā dienā – sārtas pumpiņas. Pirmie vējbaku izsitumi ir kā sarkani viegli pacelti plankumiņi. Pavisam nelieli – no sīkiem punktveida līdz apmēram 4mm lieliem.

Otrajā dienā – mazi pūslīši. Vakardienas pumpiņa ir piepildīta ar caurspīdīgu šķidrumu.

Trešajā (citreiz jau otrajā) dienā – pūslītis plīst. Tā galā izveidojas atverīte, pa kuru šķidruma pilieniņš, kas satur vējbaku vīrusus, iztek laukā, un izsitums saplok, pārklājoties ar kreveli.

Trešajā un ceturtā diena – kreveles. Izsitums klāts ar krevelīti, dzīst, līdz krevele nokrīt, neatstājot rētu.

Pēc piecām dienām – jauni izsitumi vairs nerodas, iepriekšējie iziet savu attīstības ceļu, slimnieks veseļojas.

Nieze visizteiktākā ir tad kad izsitumi sāk dzīt – veidojas krevele. Ļoti niezošas pumpas var apstrādāt ar degvīnu. Vates irbulīti samērcē degvīnā un uzliek tieši uz pumpas. Mirklīti kodīs, toties nieze mazināsies.

Materiāls sagatavots, izmantojot žurnāla “Ievas veselība” rakstu

Ieteikumi

Jaunās pandēmiskās gripas A/H1N1 vīruss, līdzīgi kā parastās sezonālās gripas vīrusi, galvenokārt tiek izplatīts ar gaisa pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar elpceļu izdalījumiem piesārņotajiem rokām un priekšmetiem. Parasti gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana, t.sk. nāves gadījumi.

Gripas pazīmes:

• pēkšņa slimības simptomu parādīšanās,
• ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38°C,
• sauss klepus un sāpes kaklā,
• sāpes muskuļos („kaulu laušanas” sajūta),
• galvassāpes, drebuļi, bezspēks.

Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos iesakām izglītības iestāžu audzēkņiem un pasniedzējiem ievērot šādas rekomendācijas.

Individuālie pasākumi

• klepojot un šķaudot aizklājiet degunu un muti ar vienreizlietojamo salveti, pēc lietošanas izmantoto salveti izmetiet, un nekavējoties nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni;
• ja jums nav pieejamas salvetes, šķaudot vai klepojot, cik iespējams, aizklājiet muti un degunu nevis ar plaukstu, bet ar saliektās rokas elkoņa locītavas iekšējo virsmu;
• izvairieties pieskarties mutei, acīm, degunam ar nemazgātām rokām;
• regulāri un rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, lai izvairītos no vīrusa pārnešanas ar rokām uz savu seju vai citiem cilvēkiem;
• gadījumiem, kad ūdens nav pieejams, roku tīrīšanai izmantojiet speciālus alkoholu saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai speciālās mitrās salvetes;
• centieties izvairīties no tuva kontakta ar personām, kam ir gripai līdzīgi simptomi vai uzturēties vismaz 1 m attālumā;
• ja parādās gripai līdzīgi simptomi izglītības iestādē, saslimušais nekavējoties jāizolē no veselām personām;
• slimniekam nav jāapmeklē izglītības iestāde, bet jāpaliek mājās un jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Latvijas Infektoloģijas centra
Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļa
Tālr.: 67081521