Vilhelmīne Daukste (20.03.1933. – 27.02.2024.)
Cik gājums garš – nav izmērīts.
Cik bagāts bijis tas – nav svērts,
Bet mūžs ir pateicības vērts.
(V. Kokle- Līviņa)
Pirmā Skolotāja… Tas noteikti ienāk prātā daudziem Pļaviņu vidusskolas absolventiem, bijušajiem audzēkņiem, dzirdot skumjo ziņu par Skolotājas Vilhelmīnes Daukstes aiziešanu mūžībā.
Pārlapojot atmiņu lappuses, skolēni stāsta, ka stundās jutušies īpaši. Aizvedot bērnus Burtu meitiņas ceļojumā, burvīga savā patiesumā un vienkāršībā, Skolotāja Daukste iemācīja ne tikai lasīt, rakstīt, rēķināt, bet arī atklāja dzīves vērtības – kārtības un taisnīguma izjūtu. Apbrīnojami enerģiska ikdienas dzīvē un darbā. Audzināmajās klasēs bieži tika rīkotas viktorīnas, konkursi, dibināts ansamblis, dziedāts, spēlētas ludziņas, kopā ar vecākiem radīti tērpi un gatavoti priekšnesumi. Skolotāja Daukste – paraugs, ko atdarināt, no kā mācīties. Izcila prasme savas pasaules vērtības ielikt skolēnos.