Marta sākumā Latvijā tradicionāli tiek rīkota izstāde, kur var iepazīties ar dažādām karjeras veidošanas iespējām. Ar mērķi uzzināt kaut ko vairāk par augstskolām un citām mācību iestādēm 3. martā uz Ķīpsalas izstāžu centru Rīgā devās arī 12. klase. Diena bija pārdomāta laicīgi, tāpēc ir prieks, ka viss ieplānotais tika īstenots.

Trīs stundas jaunieši pavadīja dažādu profesiju karuselī. Katra izstādes dalībniece (vai tā būtu augstskola vai koledža vai cita veida mācību iestāde) bija padomājusi par to, kā piesaistīt un ieinteresēt izstādes apmeklētājus. Turpat norisinājās arī grāmatu izstāde – pārdošana. Kad tika iegūta informācija par sev interesējošo profesiju, 12. klases skolēni izmēģināja citus piedāvājumus, iepazinās ar grāmatu daudzveidību un noklausījās arī informatīvu stāstījumu par policijas profesijas apguvi un iespējām. Prieks bija izstādē satikt savējos – Pļaviņu vidusskolas absolventus – Kitiju Smirnovu, kas stāstīja par Aizsardzības akadēmiju, un Ediju Zeipi, kurš pārstāvēja Vidzemes augstskolu.

Pēc pavadītā laika skaļajā burzmā, divpadsmitie devās uz “Neredzamo pasauli”. Tas ir projekts, kurā apmeklētājiem ir iespēja saprast, kā tas ir – dzīvot bez redzes un pasauli sajust ar dzirdi, ožu un tausti. 90 minūtes pilnīgā tumsā, meklējot, sataustot un minot dažādus priekšmetus, paskrēja nemanot. Mēs pabijām gan mākslas izstādē, gan virtuvē, gan viesistabā, gan uz trokšņainas ielas, gan klausījāmies dabas skaņas. Par redzēto…, jā, tieši redzēto (jo sākumā teikto- “es sataustīju, sajutu” ekskursijas beigās jau lielākā daļa nomainīja uz “es ieraudzīju, “es redzu”) diskutējām tumsas ieskautā kafejnīcā. Tikai pašās ekskursijas beigās mēs dienas gaismā ieraudzījām savus gidus un bonusā par ieinteresēto attieksmi tikām iepazīstināti arī ar viņu uzticamo pavadoni zelta retrīveru Tediju. Gids uzsvēra, ka suns ir labākais palīgs redzi zaudējušam cilvēkam, bet diemžēl to nevar atļauties daudzi, jo apmācīts suns maksā līdz pat 15000 eiro. Lai arī šķiet, ka sunītis ir tik jauks, gids ieteica ņemt vērā, ka nevajadzētu suni traucēt, kad viņš iet ar cilvēku, jo tad viņš strādā un nedrīkst novērst uzmanību. Interesanti bija arī tas, ka, esot apgaismotā telpā, varējām aplūkot ekspozīcijas, ko iepazinām tumsā. Šis bija ļoti spilgts piedzīvojums, kas rosināja sarunas un pārdomas.

Pēc viesošajās “Neredzamajā pasaulē” vēl gribējām noskatīties kādu filmu lielveikala Akropole Rīga kinozālē, bet… bija jādodas jau mājup… Diena tik tiešām bija emocionāli piesātināta! Paldies visiem 12. klases jauniešiem par draudzīgo atmosfēru!

12. klases audzinātāja Silga