Diāna Bariņa, 10.klases skolniece

Jau piecpadsmit gadus mūsu skolas skolēniem (katra gada pavasarī vienam vai diviem) ir lieliska izdevība mēnesi mācīties Kaltenkirhenes ģimnāzijā Vācijā, kas ir iespējama, pateicoties ilggadīgajai skolas sadarbībai ar savu sadarbības partneri Juri Beķeri. Šogad uz Kaltenkirheni, kura atrodas pusstundas braucienā no Hamburgas, devos es. Šī bija mana pirmā apmaiņas programma ārpus Latvijas.Veselas četras nedēļas mani ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi uzņēma vācu ģimene Bertrami (Bertram), kurā jutos kā viņu trešā meita. Jau pirmās dienas vakarā devos uz ģimenes radinieku viesībām. No sākuma gan bija visai nepierasti, jo bija jāiepazīstas ar atkal jauniem cilvēkiem, taču vakars bija ļoti jauks un izdevies. Tajā varēju iepazīt arī vācu svētku svinēšanas tradīcijas. Arī vēlāk kopā ar viesģimeni apmeklējām dažādus pasākumus un devāmies dažādos izbraucienos.
Mūsu pirmais kopīgais lielais izbrauciens bija ar kuģi uz salu Föhr Ziemeļjūrā. Mēs dzīvojām pie Bertramu ģimenes radiniekiem, kuri mūs ļoti draudzīgi un laipni uzņēma savās mājās. Ar šo ģimeni man izveidojās ļoti labs kontakts, es viņiem daudz ko pastāstīju par sevi, par Pļaviņām un Latviju. Savukārt viņi man stāstīja daudz interesanta par salas vēsturi un klimatu. Izrādās, ka jūras gaiss ir ļoti veselīgs sejai un šeit brauc atpūsties un veseļoties daudzi cilvēki. Mēs apmeklējām arī vietējo muzeju, kurā varēja apskatīt arheoloģiskos pieminekļus un uzzināt dažādus faktus par salas pamatiedzīvotājiem frīziem, viņu vēsturi un kultūru. Sala pēc platības bija ļoti maza, pāris stundās mēs jau bijām salas otrā galā. Taču sala bija interesanta ar savu vēsturi un arhitektūru. Kā jau viss Vācijā, arī šī sala bija ļoti sakopta un omulīga. Šajā vietā pavadītās divas dienas man bija ļoti īpašas, jo iepazinu jaukus cilvēkus un uzzināju daudz jauna par Vāciju. Man bija liels prieks, ka Bertramu ģimenes radinieki mani uzaicināja vēlreiz atbraukt uz šo salu.
Pēc dažām dienām mans ceļojums pa Vāciju atkal turpinājās. Ar savu viesģimeni devāmies trīs dienu brīvdienās uz Švarcburgas ciemu, kas atrodas Vācijas federālajā zemē Tīringā, lai piedalītos ģimenes radinieku kāzu desmitgades atzīmēšanā. Arī šīs trīs dienas tika lieliski pavadītas. Švarcburgas skaistā daba mani vienkārši fascinēja.Vēl nekad nebiju redzējusi tik aizraujošus dabas skatus! Īpaši mani pārsteidza lielie kalni, kuri bija apauguši ar bieziem jaukto koku mežiem. Arī viesnīca, kurā dzīvojām bija kalnos. Neilgu laiku pabijām arī Bavārijā.No sākuma man bija nedaudz grūti saprast bavāriešu dialektu, kurā vietējie cilvēki runāja, taču pie tā ātri varēja pierast.
Ar ģimeni kopā apmeklējām arī Hamburgu, dzīvnieku parku Eekholt, Kaltenkirhenes arborētumu.
Ļoti svarīga šīs programmas sastāvdaļa, protams, ir mācības Kaltenkirhenes ģimnāzijā, diendienā esot kopā ar jaunajiem klases biedriem un viņu skolotājiem mācību stundās. Es mācījos 9.c klasē kopā ar Kerrinu no savas viesģimenes. Lai arī sākumā bija nedaudz nepierasti, tomēr domāju, ka es diezgan ātri iejutos jaunajā klases kolektīvā. Esmu sapratusi, ka mūsdienās ir svarīgi būt atvērtam, drošam un pozitīvi noskaņotam, tad arī komunikācija noris bez problēmām. Ļoti interesanti bija vērot, cik aktīvi un labprāt mācību stundu laikā vācu skolēni izsaka savu viedokli un diskutē, dažreiz šķita, ka viņi savā starpā pat sacenšas, kurš pirmais un kurš vairāk tiks pie vārda. Tas ir diezgan atšķirīgi no mūsu skolas ikdienas, jo mēs laikam krietni retāk droši, pārliecināti un argumentēti izsakām savas domas.
Vairākkārt tikos ar Beķera kungu, viņš organizēja arī citu pilsētas skolu skolēnu tikšanos ar mani. Šo tikšanos laikā man vajadzēja iepazīstināt skolēnus ar Pļaviņām un Latviju, atbildēt uz viņu jautājumiem. Pirmā prezentācija notika 6.maijā Valdorfskolā, kurā mani uzņēma ļoti draudzīgi un ieinteresēti izjautāja. Pēc prezentēšanas no daudziem skolēniem saņēmu laba vēlējumus un pozitīvas atsauksmes. 7.maijā es ar savu prezentāciju uzstājos Māršvegas skolā, kurā arī bija ļoti patīkami vērot skolēnu interesi par Latviju. Vēl ārpus ģimnāzijas, kur pavadīju lielāko daļu laika, tikos arī ar pilsētas aptiekas īpašnieku Morica kungu. Morica kungs jau daudzus gadus finansiāli atbalsta arī mūsu skolēnus, kuriem nepieciešamas iegādāties dažādus medikamentus. Ar Beķera kungu viesojāmies arī Kaltenkirhenes rātsnamā.
Pateicoties šim braucienam, es daudz uzzināju par Vāciju, Vācijas izglītības sistēmu, kultūru, vēsturi, sabiedrību un ikdienas dzīvi. Šis brauciens paplašināja manu redzesloku, ļāva izbaudīt citu dzīves kvalitāti, iepazīties ar sava vecuma jauniešiem. Šajā programmā es papildināju savas vācu valodas zināšanas. Es sadraudzējos ar jauniem cilvēkiem un ceru, ka kontakti ar viņiem nepazudīs arī turpmāk.
Laiks no 24.aprīļa līdz 22.maijam bija lieliski pavadīts un piepildīts, par to vēlos sirsnīgi pateikties šīs programmas organizatoram Jurim Beķerim un, protams, savai vācu valodas skolotājai Ilzei Seipulei par to, ka mani rosināja, atbalstīja un arī organizēja šo braucienu. Paldies par sapratni un pretimnākšanu arī citiem mācību priekšmetu skolotājiem.
Kā šīs apmaiņas programmas dalībniece es varu apgalvot, ka esmu ļoti apmierināta un gandarīta, ka piedalījos, un noteikti, ja būtu vēl viena iespēja, uz Kaltenkirhenei vēlētos doties atkal.
Kopā ar Juri Beķeri un Kerrinu
Kopā ar Juri Beķeri, tiekoties ar Kaltenkirhenes ģimnāzijas direktoru Rēdemunda kungu (vidū)

Žanete Felsa un Kristaps Blitsons, 11. klases skolēni

Skolēnu apmaiņas programmas ir pazīstamas visā pasaulē, arī Latvijā. Tās sniedz iespēju redzēt un iepazīt pasauli, iegūt plašākas un daudz dziļākas zināšanas par attiecīgo valsti, labāk iemācīties kādu svešvalodu, iegūt starpkultūru sapratni, uzkrāt pieredzi, kļūt patstāvīgākam un atbildīgākam.

Esam priecīgi, ka arī Pļaviņu novada ģimnāzija mums, vidusskolēniem, kuri mācās vācu valodu, piedāvā lielisku iespēju piedalīties skolēnu apmaiņas programmā un veselu mēnesi uzturēties Vācijā un apmeklēt ģimnāziju Kaltenkirhenes pilsētā, kas atrodas netālu no Hamburgas. Šāda veida braucieni un finansiāls atbalsts no vācu puses pastāv jau desmit gadus, bet kopumā mūsu skolas labajai sadarbībai ar Juri Beķeri Vācijā šogad aprit jau divdesmit gadi.

Piedalīties skolēnu apmaiņas programmā Vācijā mums lielā mērā nozīmēja nokļūt citā pasaulē, kur daba, laika apstākļi, dzīves līmenis un ļoti daudz kas cits vairāk vai mazāk atšķiras no tā, ko mēs redzam ikdienā Latvijā. Tas nozīmēja mācīties ne tikai mācību priekšmetus un valodu, bet arī patstāvību, pašiem plānot savus izdevumus, uzturēt kārtībā savu istabu, prasmi kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, samērā īsā laikā integrēties līdz tam nepazīstamos kolektīvos, iejusties un būt pozitīvi noskaņotiem, būt atvērtiem, orientēties svešā pilsētā, kā arī vēl daudzas citas lietas, ko mums mājās palīdz paveikt vecāki, skolotāji vai draugi.

Mēs mācījāmies dažādās klasēs un dzīvojām dažādās viesģimenēs, taču visur tikām uzņemti ļoti sirsnīgi un silti. Mēs jutāmies gaidīti un labi, varējām iepazīt vācu tautas ikdienu un sadzīvi, tradīcijas, paražas un kultūru. Gan kopā ar savām klasēm, gan ģimenēm piedalījāmies dažādos pasākumos, sporta aktivitātēs, izbraucienos un ekskursijās. Mēs apmeklējām arī citas skolas Kaltenkirhenē, kur prezentējām Latviju, Pļaviņas un mūsu skolu, kā arī atbildējām uz daudzajiem skolēnus interesējošiem jautājumiem. Arī mūsu vācu valodas zināšanas tika atzinīgi novērtētas, kaut pašiem, īpaši sākumā, šķita, ka nemaz tik gludi un raiti nevaram izteikties. Taču, īsi pirms došanās mājās, ar prieku konstatējām arī paši, ka varam sazināties bez problēmām, brīžiem likās, ka pat domājam vāciski.

Pēc atgriešanās varam droši apgalvot, ka šis brauciens mums ļāva paplašināt redzesloku, sniedza iespēju izbaudīt citu dzīves kvalitāti, iepazīt it kā līdzīgu, bet tomēr atšķirīgu izglītības sistēmu. Abi esam vienisprātis, ka vācu ģimnāzisti stundās tomēr ir aktīvāki nekā mēs, viņi vairāk ir iesaistīti stundas darbā, labprātāk izsakās, diskutē, aizstāv savu viedokli. Bet laikam vislielākā šī brauciena vērtība ir jauniegūtie draugi. Ceram, ka arī turpmāk uzturēsim kontaktus gan ar mūsu viesģimenēm, gan ar daudziem klasesbiedriem no Kaltekkirhenes ģimnāzijas.

Par šo lielisko iespēju laikā no 21. aprīļa līdz 20. maijam doties uz Vāciju vēlamies teikt paldies Jurim Beķerim un vācu valodas skolotājai Ilzei Seipulei, kuri realizē šo projektu. Paldies par atbalstu un sapratni arī citiem mūsu skolas skolotājiem, direktoram, kā arī mūsu ģimenēm un draugiem.

Novēlam, lai skolai izdodas šo sadarbību turpināt, bet nākošos apmaiņas brauciena dalībniekus aicinām būt atvērtiem, draudzīgiem un komunikabliem, lai Kaltenkirhenē aizvadītais mēnesis būtu noderīgs, izzinošs, patīkams un pozitīvām emocijām piepildīts – tāds, kāds tas bija mums.