Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Skolēnu apmaiņas programmā Kaltenkirhenē

IMG_7516
 

Diāna Bariņa, 10.klases skolniece

Jau piecpadsmit gadus mūsu skolas skolēniem (katra gada pavasarī vienam vai diviem) ir lieliska izdevība mēnesi mācīties Kaltenkirhenes ģimnāzijā Vācijā, kas ir iespējama, pateicoties ilggadīgajai skolas sadarbībai ar savu sadarbības partneri Juri Beķeri. Šogad uz Kaltenkirheni, kura atrodas pusstundas braucienā no Hamburgas, devos es. Šī bija mana pirmā apmaiņas programma ārpus Latvijas.Veselas četras nedēļas mani ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi uzņēma vācu ģimene Bertrami (Bertram), kurā jutos kā viņu trešā meita. Jau pirmās dienas vakarā devos uz ģimenes radinieku viesībām. No sākuma gan bija visai nepierasti, jo bija jāiepazīstas ar atkal jauniem cilvēkiem, taču vakars bija ļoti jauks un izdevies. Tajā varēju iepazīt arī vācu svētku svinēšanas tradīcijas. Arī vēlāk kopā ar viesģimeni apmeklējām dažādus pasākumus un devāmies dažādos izbraucienos.
Mūsu pirmais kopīgais lielais izbrauciens bija ar kuģi uz salu Föhr Ziemeļjūrā. Mēs dzīvojām pie Bertramu ģimenes radiniekiem, kuri mūs ļoti draudzīgi un laipni uzņēma savās mājās. Ar šo ģimeni man izveidojās ļoti labs kontakts, es viņiem daudz ko pastāstīju par sevi, par Pļaviņām un Latviju. Savukārt viņi man stāstīja daudz interesanta par salas vēsturi un klimatu. Izrādās, ka jūras gaiss ir ļoti veselīgs sejai un šeit brauc atpūsties un veseļoties daudzi cilvēki. Mēs apmeklējām arī vietējo muzeju, kurā varēja apskatīt arheoloģiskos pieminekļus un uzzināt dažādus faktus par salas pamatiedzīvotājiem frīziem, viņu vēsturi un kultūru. Sala pēc platības bija ļoti maza, pāris stundās mēs jau bijām salas otrā galā. Taču sala bija interesanta ar savu vēsturi un arhitektūru. Kā jau viss Vācijā, arī šī sala bija ļoti sakopta un omulīga. Šajā vietā pavadītās divas dienas man bija ļoti īpašas, jo iepazinu jaukus cilvēkus un uzzināju daudz jauna par Vāciju. Man bija liels prieks, ka Bertramu ģimenes radinieki mani uzaicināja vēlreiz atbraukt uz šo salu.
Pēc dažām dienām mans ceļojums pa Vāciju atkal turpinājās. Ar savu viesģimeni devāmies trīs dienu brīvdienās uz Švarcburgas ciemu, kas atrodas Vācijas federālajā zemē Tīringā, lai piedalītos ģimenes radinieku kāzu desmitgades atzīmēšanā. Arī šīs trīs dienas tika lieliski pavadītas. Švarcburgas skaistā daba mani vienkārši fascinēja.Vēl nekad nebiju redzējusi tik aizraujošus dabas skatus! Īpaši mani pārsteidza lielie kalni, kuri bija apauguši ar bieziem jaukto koku mežiem. Arī viesnīca, kurā dzīvojām bija kalnos. Neilgu laiku pabijām arī Bavārijā.No sākuma man bija nedaudz grūti saprast bavāriešu dialektu, kurā vietējie cilvēki runāja, taču pie tā ātri varēja pierast.
Ar ģimeni kopā apmeklējām arī Hamburgu, dzīvnieku parku Eekholt, Kaltenkirhenes arborētumu.
Ļoti svarīga šīs programmas sastāvdaļa, protams, ir mācības Kaltenkirhenes ģimnāzijā, diendienā esot kopā ar jaunajiem klases biedriem un viņu skolotājiem mācību stundās. Es mācījos 9.c klasē kopā ar Kerrinu no savas viesģimenes. Lai arī sākumā bija nedaudz nepierasti, tomēr domāju, ka es diezgan ātri iejutos jaunajā klases kolektīvā. Esmu sapratusi, ka mūsdienās ir svarīgi būt atvērtam, drošam un pozitīvi noskaņotam, tad arī komunikācija noris bez problēmām. Ļoti interesanti bija vērot, cik aktīvi un labprāt mācību stundu laikā vācu skolēni izsaka savu viedokli un diskutē, dažreiz šķita, ka viņi savā starpā pat sacenšas, kurš pirmais un kurš vairāk tiks pie vārda. Tas ir diezgan atšķirīgi no mūsu skolas ikdienas, jo mēs laikam krietni retāk droši, pārliecināti un argumentēti izsakām savas domas.
Vairākkārt tikos ar Beķera kungu, viņš organizēja arī citu pilsētas skolu skolēnu tikšanos ar mani. Šo tikšanos laikā man vajadzēja iepazīstināt skolēnus ar Pļaviņām un Latviju, atbildēt uz viņu jautājumiem. Pirmā prezentācija notika 6.maijā Valdorfskolā, kurā mani uzņēma ļoti draudzīgi un ieinteresēti izjautāja. Pēc prezentēšanas no daudziem skolēniem saņēmu laba vēlējumus un pozitīvas atsauksmes. 7.maijā es ar savu prezentāciju uzstājos Māršvegas skolā, kurā arī bija ļoti patīkami vērot skolēnu interesi par Latviju. Vēl ārpus ģimnāzijas, kur pavadīju lielāko daļu laika, tikos arī ar pilsētas aptiekas īpašnieku Morica kungu. Morica kungs jau daudzus gadus finansiāli atbalsta arī mūsu skolēnus, kuriem nepieciešamas iegādāties dažādus medikamentus. Ar Beķera kungu viesojāmies arī Kaltenkirhenes rātsnamā.
Pateicoties šim braucienam, es daudz uzzināju par Vāciju, Vācijas izglītības sistēmu, kultūru, vēsturi, sabiedrību un ikdienas dzīvi. Šis brauciens paplašināja manu redzesloku, ļāva izbaudīt citu dzīves kvalitāti, iepazīties ar sava vecuma jauniešiem. Šajā programmā es papildināju savas vācu valodas zināšanas. Es sadraudzējos ar jauniem cilvēkiem un ceru, ka kontakti ar viņiem nepazudīs arī turpmāk.
Laiks no 24.aprīļa līdz 22.maijam bija lieliski pavadīts un piepildīts, par to vēlos sirsnīgi pateikties šīs programmas organizatoram Jurim Beķerim un, protams, savai vācu valodas skolotājai Ilzei Seipulei par to, ka mani rosināja, atbalstīja un arī organizēja šo braucienu. Paldies par sapratni un pretimnākšanu arī citiem mācību priekšmetu skolotājiem.
Kā šīs apmaiņas programmas dalībniece es varu apgalvot, ka esmu ļoti apmierināta un gandarīta, ka piedalījos, un noteikti, ja būtu vēl viena iespēja, uz Kaltenkirhenei vēlētos doties atkal.
IMG_7513Kopā ar Juri Beķeri un Kerrinu
IMG_7517Kopā ar Juri Beķeri, tiekoties ar Kaltenkirhenes ģimnāzijas direktoru Rēdemunda kungu (vidū)