Milda Baumane
(08.01.1931.-12.01.2022.)

Par Cibiņa skumjo likteni, par Staburaga Janča un Marča gaitām, par Jāņa Jaunsudrabiņa “Mūsmājām”, par mazās Anneles pasaules redzējumu un Sūnciemiešu piedzīvojumiem mūsdienu skolas programmas dod tikai nelielu ieskatu, bet latviešu valodas un literatūras skolotājas Mildas Baumanes darba laikā tie bija rūpīgi iepazīstami literārie darbi. Ar lielu mīlestību skolotāja uzsvēra darba tikuma nozīmi, aicināja meklēt dzīves padomus un vērtības latviešu folklorā, uzsverot, ka ikvienam izglītotam cilvēkam ir jālasa grāmatas, jāprot saskatīt atziņas un pamācības, ko autors ieslēpis vārdos, tādēļ vasarā uzdoto vismaz 15 lasāmo grāmatu sarakstu centās izlasīt katrs skolēns, mācīties dzejoļus no galvas – tas šķita visvieglākais uzdevums, lai saņemtu labu vērtējumu. Skolotāja prata ieinteresēt un mudināja katru daiļdarbu iepazīt ar izpratni, iejusties literāro tēlu dzīvē.

Katrs, kurš ar skolotājas palīdzību mācījās neapmaldīties latviešu valodas līkločos, atcerēsies rūpīgi rakstītās likumu klades un tabulas, kas bija palīgs, apgūstot gramatikas likumus. Skolotāja bija stingra prasībās, bet, ievērojot skolēnos interesi par literatūru un latviešu valodu, rosināja radošu izpausmi. Ja komati nebija “salikušies” savās vietās, skolotājas smalkajā rokrakstā ierakstītie atzinīgie vārdi par sacerējuma saturu tika ļoti gaidīti, un tas bija iemesls skolēnam būt priecīgam par atzīmi, pat jā tā nebija “teicami”.
Savā darba laikā skolotāja Baumane prata pateikt arī kādu stingrāku vārdu, lai uzsvērtu saviem skolēniem atbildības un pienākuma nozīmi cilvēka dzīvē. Savām audzināmajām klasēm organizēja dažādas interesantas tikšanās, brauca ekskursijās, gāja pārgājienos, prata pasākumos iesaistīt skolēnu vecākus, centās klases kolektīva dzīvi padarīt piesātinātu ar atmiņā paliekošiem notikumiem.
Skolotāja Milda Baumane (dzim. Siliņa) ir Pļaviņu vidusskolas 1951. gada absolvente, dzimusi Odzienas pusē, bet lielāko mūža daļu pļaviņiete, Pļaviņu patriote, kam līdz pat mūža nogalei interesēja viss, kas notiek tik zināmajā pilsētā un tās apkārtnē. Klausoties dziesmu par rudens apgleznoto Latviju un to, ka šī zeme mums ir visskaistākā, skolotāja vienmēr uzsvēra, ka mēs dzīvojam visbrīnišķīgākajā vietā Latvijā. Pēc V. Lāča Liepājas pedagoģiskā institūta absolvēšanas līdz pat aiziešanai pelnītā atpūtā 1986. gadā viņa strādāja Pļaviņu vidusskolā, pēc tam 3 gadus darba gaitas saistījās arī ar Odzienas astoņgadīgo skolu. 1977. gadā skolotāja tika apbalvota ar Izglītības ministrijas Goda rakstu, vēlāk arī ieguva krūšu nozīmi “Izglītības darba teicamnieks”. “Aktīva sabiedriskajā darbā, izpalīdzīga, saticīga un laipna, jaunajiem pedagogiem – labs padomdevējs, ” tā viņu raksturo kolēģi un laikabiedri.
Pēc aktīvo darba gaitu beigšanas skolotāja aizvien priecājās par satikšanos ar saviem bijušajiem skolēniem, skolasbiedriem un kolēģiem. Cik veselība atļāva, apmeklēja skolā organizētos pasākumus.
Pateicībā par latvisko dzīvesziņu un bagāto darba mūžu lai paliek visgaišākās atmiņas par latviešu valodas un literatūras skolotāju Mildu Baumani jeb Mildiņu – kā pēdējā laikā viņa tika uzrunāta.

Atvadīšanās no skolotājas Mildas Baumanes 15. janvārī plkst.14.00 no Saules ielas 4, Pļaviņās.
Pļaviņu vidusskolas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.