Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Aizvadīts 9. un 12. klašu izlaidums

Direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa

  Jūnija mēnesis visās Latvijas skolās atnes smeldzīgu un reizē labi padarīta darba sajūtu, jo ir pienācis izlaidumu laiks…
Pļaviņu novada ģimnāzijā šogad pirmo reizi visu izlaiduma klašu absolventi pulcējās vienkopus 11.jūnijā, lai priecātos par padarīto un saņemtu laba vēlējumus tālākajam dzīves ceļam.
2015./2016.mācību gadā Pļaviņu novada ģimnāzijā 12.klasi absolvēja 22 ģimnāzisti. Klases audzinātājam Valdim Silovam viņi bija pirmā audzināmā klase. Saviem vienpadsmit puišiem un vienpadsmit meitenēm audzinātājs vēl visu ieceru piepildīšanos un veiksmi ikdienas gaitās. Daži no 12.klases absolventiem jau var lepoties ar sasniegto – Ieva Skrabutena ir Vītola fonda stipendiāte, Juliāns Purvinskis ir ieguvis apliecinājumu par brīvprātīgā darba veicēja statusu, bet Marija Mičule līdztekus vidusskolai ir absolvējusi arī Aizkraukles Sporta skolu.  Savukārt Ernestam Brūniņam un Juliānam Purvinskim, jaunsardzes instruktors Imants Kravalis, pasniedza apliecību par Jaunsardzes programmas apguvi, un teicami nokārtotiem pārbaudes testiem.
9.klašu absolventi, kopskaitā 34, savu audzinātāju Anitas Seikovskas, Mārītes Kvēpas un Iras Ņikiforovas, kā arī visas pedagogu saimes atbalstīti un iedrošināti ir ieguvuši obligāto pamatskolas izglītību un šobrīd atrodas lielās izvēles priekšā – kur turpināt mācības. Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas Guntas Žildes vēlējums un, protams, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores aicinājums 9.klašu beidzējiem – palieciet Pļaviņu novadā, mācieties mūsu skolā – turpiniet un veidojiet skolas labās tradīcijas!
9.un 12.klašu izlaiduma absolventus, viņu vecākus, pedagogus un viesus priecēja dziedātāja Elza Rozentāle, bet uz pirmo valsi aicināja grupa “Lifts”. Izlaiduma valsis izskanējis, vēl gaisā virmo dāvāto ziedu smarža, bet absolventiem iedrošinājumam izdarīt pareizo izvēli un sasniegt iecerēto vēlam šādas rindas:

Nav tāda, ko nevar.
Ja ir- tad jāvar!
Kaut plaukstām jūra jāizsmeļ,
Kaut zemes smagums jāpaceļ.
Nav tāda, ko nevar.
Ja ir – tad jāvar!

No Tevis tik daudz bija, ko gūt;
Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd.
Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt….

Izsakām līdzjūtību un skumju brīdī esam kopā ar mūsu bijušās klases audzinātājas Marutas Gailītes tuviniekiem un visiem, kuriem skolotāja paliks siltās atmiņās vienmēr, viņu mūžībā pavadot.

1983. gada 8B klases izlaiduma audzēkņi – Jāņi, Andri, Guntis, Māri,
Arigo, Anita, Māra, Gunta, Sanita, Judīte, Ilonas, Daina, Vinetas,
Ina, Inita, Ingrīda, Maruta, Jolanta, Antra.

Reģionālā metodiskā darba konference “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai šodien un rīt” mūsu skolā aizvadīta

Ilze Seipule, direktores vietniece izglītības jomā

2. jūnijā Pļaviņu novada ģimnāzijā pulcējās 260 pedagogi no 35 dažādām izglītības iestādēm, lai piedalītos metodiskā darba konferencē “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai šodien un rīt”. Konferences dalībnieki bija ieradušies no Aizkraukles, Ērgļu, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Madonas, Pļaviņu, Skrīveru, Ogres novadiem un Jēkabpils pilsētas. Konferenci rīkojām sadarbībā ar Kokneses novadu, tās dienas kārtībā bija 21. gadsimtam nozīmīgie izglītības ilgtspējīgai attīstībai jautājumi, kas mudina ikvienu atbildīgi rīkoties ikdienas dzīvē, iesaistīties aktīvā darbībā apkārtējas vides un sociālajās pārmaiņās, dzīvot ar skatu nākotnē, apzināties savu un kopējo atbildību ilgtspējīgas visas pasaules nākotnes veidošanā.
Konferences ievadā ar muzikālu veltījumu uzstājās Pļaviņu Mūzikas skolas pedagoģes Aiva Siliņa un Sigita Vilkaplātere, iedvesmojošas uzrunas teica skolas direktore Rita Pole, Kokneses novada izglītības darba speciāliste Lauma Āre un Pļaviņu novada izglītības speciāliste Inese Saulīte. Konferences darbu vadīja Pļaviņu novada ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Ilze Seipule.
Konferences pirmajā daļā dalībniekiem bija lieliska iespēja noklausīties vieslektoru uzstāšanos. Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts runāja par mūsdienīgu mācību vidi pedagoģijas, telpas un tehnoloģiju līdzsvarā. Viņš vairākkārt akcentēja, ka šodien vērtība ir ne tas, ko mēs zinām, bet gan tas, ko mēs varam izdarīt ar to, ko mēs zinām, kā mēs protam to izmantot. Mēs nedrīkstam neievērot jaunās lomas mūsdienu pedagoģijā, kur, veidojot individuālo attīstības ceļu, skolotājam un skolēnam jādarbojas kā komandai. Lielāka uzmanība būtu pievēršama arī telpai, lai tā veicinātu aktīvu skolēnu iesaistīšanos mācību procesā, nodrošinātu personalizētu apmācību. Mūsdienās, kad skolu ikdienā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas un jaunas programmatūras, nedrīkstam aizmirst vienkāršas patiesības – ietekme ir tikai tam, kā mēs tehnoloģijas lietojam, lai mācītu un mācītos, lai patiesi veicinātu mācīšanos. Aivars Gribusts aicināja klātesošos apzināties, ka ir laiks jaunai pedagoģijai – iesaistīt, iedvesmot un motivēt ikvienu.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas vadītāja, pedagoģijas doktore, profesore Rudīte Andersone runāja par 21. gadsimta skolotāja profesionālo kompetenci. Aplūkojot jautājumu par skolotāja lomām, viņa norādīja, ka tās ir vairākas: skolotājs – valsts aģents, skolotājs – skolēnu aizbildnis, skolotājs – zināšanu producents, režisors, skolotājs – uzņēmējs, biznesmenis, skolotājs pats ir tas, kas mācās. Kā svarīgākās pedagoga profesionālismu raksturojošās kvalitātes tika minētas uzticēšanās, pārliecība, uzticamība, cieņa, analītiskā domāšana, konceptuālā domāšana, iniciatīva, fleksibilitāte, atbildība un aizrautība.
Ar globālu skatījumu uz mācīšanu un mācīšanos attīstībai abu iepriekšējo runātāju teikto savas uzstāšanās laikā papildināja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa. Viņa uzsvēra, ka laika posmā no 2000. gada līdz 2015. gadam pasaulē kopumā ir panākts ievērojams progress izglītībā – par 84 miljoniem mazinājies no izglītības sistēmas izkritušo bērnu un pieaugušo skaits, par divām trešdaļām audzis bērnu skaits, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā. Tomēr vēl joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu, piemēram, tikai mazliet vairāk nekā pusē valstu pieejama universāla obligātā pamatizglītība. Ilze Dalbiņa akcentēja arī uz visām valstīm un uz visiem attīstības sektoriem attiecošos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuru sasniegšana ir jauns izaicinājums ikvienam no mums. Skolotājam tas nozīmē paraudzīšanos uz savu profesionālo darbību, mācību vidi caur “ilgtspējības lēcu”, apzinātu tiekšanos uz ilgtspējības mērķiem, mācīšanu un mācīšanos mūža garumā, atvērtību sadarbībai, atvērtību pasaulei, interesi, lietu skatīšanu kopsakarībās. Savas uzstāšanās nobeigumā Ilze Dalbiņa īsi aplūkoja notikušās starptautiskās izglītības akcijas “Pasaules lielākā mācību stunda” pieredzi, kurā aktīvi iesaistījās arī mūsu skola.
Konferences laikā visiem dalībniekiem tika piedāvāta arī iespēja tuvāk iepazīties ar izglītības uzņēmuma “Lielvārds” ekspozīcijām – Promethean ActivTable interaktīvo galdu ar skārienjūtīgu darba virsmu un jauno ActivBoard Touch interaktīvo tāfeli, kas sevī apvieno divu veidu skārienjūtību – kā pirksta, tā rakstāmrīka, kā arī Promethean programmatūru.
Konferences otrajā daļā mūsu skolas, Kokneses novada un Ogres sākumskolas pedagogi vadīja darba grupas un dalījās pieredzē par dažādiem metodiskā darba jautājumiem izglītības ilgtspējīgai attīstībai kontekstā. Konferences programmā bija desmit pedagogu vadītās darbnīcas.
Pirmajā darba grupā “Mācību spēle kā mācību metode vielas nostiprināšanā un atkārtošanā mūzikas stundās”, ko vadīja Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas mūzikas skolotāja Inita Asarīte, dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādām spēlēm mūzikas stundās.
Mūsu skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Armanda Lasmane tandēmā ar Ogres sākumskolas skolotāju Aneti Lasmani vadīja darba grupu “Kultūras izpratnes un izpausmes kompetences veidošana latviešu literatūras stundās” (“Kultūras cilvēka dienasgrāmata” un infografika”), kurā interesenti varēja iepazīties ar izveidoto metodisko materiālu jēgpilna mācību procesa organizēšanai un infografikas veidošanu.
Nodarbībā “Skaidrs mērķis – ceļš uz motivētu darbu” mūsu skolas vēstures, sociālo zinību, kulturoloģijas un ekonomikas skolotāja Mārīte Skrabutena akcentēja prasības mūsdienīgai mācību stundai, kā arī darbības mērķi un motivācijas nepieciešamību jebkurai darbībai.
Darba grupā “Tehnoloģiju jēgpilnas izmantošanas iespējas matemātikas stundās” matemātikas skolotājas Ira Ņikiforova un Anita Seikovska aplūkoja metodiskos paņēmienus skolēnu motivēšanai matemātikas stundās, dalījās pieredzē par interaktīvo materiālu veidošana SMART Notebook vidē.
Mūzikas skolotāja Olga Krasutina vadīja darba grupu “Radošo ideju krātuvīte mūzikas stundās”, kurā dalījās pieredzē par informācijas meklēšanu, gatavojoties mūzikas stundām un pārbaudes darbiem.
Mūsu skolas mājturības un tehnoloģiju skolotājas Ievas Volanes vadītajā darbnīcā “Rotājumu izgatavošana” ar jaunas tehnikas paņēmienu ikviens varēja izgatavot sev piemērotu lietu.
Nodarbībā “Mobilo ierīču izmantošanas iespējas mācību procesā” Lana Ivanova un Evita Valdberga iepazīstināja dalībniekus ar savu pieredzi mobilo ierīču izmantošanā mācību procesā, popularizēja digitālo pārmaiņu projekta “Samsung Skola nākotnei” ietvaros apgūto, demonstrēja virtuālo Padlet sienu, LearningApps aplikācijas un Socrative vietnes iespējas.
Mūsu skolas sākumskolas skolotāja Sandra Fišmeistare darbnīcā “Skolēnu spēju attīstīšana mācību stundās un ārpusstundu nodarbībās, izmantojot eksperimentu kā metodi” dalībniekiem piedāvāja neparastus uzdevumus un eksperimentus, kā arī idejas, kas gūtas projekta “ASNI” programmā “Kā atpazīt un strādāt ar talantīgiem bērniem”.
Vācu valodas skolotājas Ilzes Seipules vadītajā darba grupā ”Metodiskie paņēmieni lasīšanas prasmju attīstīšanai svešvalodu stundās” tika aplūkotas lasīšanas stratēģijas un dažādi uzdevumu veidi un piemēri, akcentējot autonomo un kooperatīvo mācīšanos. Nodarbībā tika aplūkoti arī pārmaiņu projekta “Samsung Skola nākotnei” programmā “Skolotājs 3.0” apgūtie digitālie risinājumi.
Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas psiholoģe, speciālās izglītības skolotāja Lāsma Skadmane darba grupā “Dinamiskās pauzes mācību stundās” piedāvāja praktiskus padomus fizisko aktivitāšu veikšanai kopā ar skolēniem mācību stundu laikā.
Konferences noslēgumā pedagogiem bija iespēja piedalīties loterijā un laimēt iepriecinošas balvas, ko bija sarūpējuši vietējie uzņēmēji, kā arī noklausīties skanīgo Kristiānas un Ginta Baložu dziedājumu.
Lai konference varētu noritēt tik augstā līmenī, bija nepieciešams nopietns un pamatīgs sagatavošanās darbs, kā arī materiālie un finansiālie līdzekļi. Tāpēc vēlos teikt lielu paldies mūsu atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Pļaviņu novada domei, Kokneses novada domei, izglītības uzņēmumam “Lielvārds”, UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, Latvijas Universitātes PPMF, SIA “A.A. Mežmalas” valdes loceklim Arvīdam Apfelbaumam, Kalsnavas pagasta Hertas Avotiņas zemnieku saimniecībai “Rāvijas”, Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecības “Ozoliņi” mājas vīnu ražotnei “Dzidris”, SIA “AnSal Tehnik”, struktūrvienībai “Picotava” Pļaviņās, SIA “OERAM” Klintaines pagastā, reklāmdarbnīcai “Visual” Jēkabpilī.
Liels paldies arī Kokneses novada izglītības darba speciālistei Laumai Ārei, Pļaviņu novada izglītības speciālistei Inesei Saulītei, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktorei Ritai Polei un visam Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvam par atbalstu, atsaucību, radošumu, ieguldīto darbu un laiku konferences sagatavošanā un veiksmīgas norises nodrošināšanā! Konferences dalībnieku ļoti pozitīvās atsauksmes liecina, ka mums visiem kopā izdevās!
Lai mums izdodas arī sevis un tolerantas, drošas un ilgtspējīgas pasaules veidošanas darbs caur izglītību, ilgtspējīgu dzīvesveidu, aktīvu pilsonisko līdzdalību, miera un nevardarbības kultūru!

Ieskatam konferences norisē Gunta Mozgas fotomirkļi:

Paldies par labām sekmēm un aktivitāti sabiedriskajā darbā!

Ilze Seipule, direktores vietniece izglītības jomā

 logo, Pļaviņu novada ģimnāzijaAtskatoties uz nu jau aizvadīto 2015./2016. mācību gadu, Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvs var teikt, ka ir čakli strādāts visās skolas darbības jomās. Arī attiecībā uz sasniegto ikdienas mācību darbā kopumā varam būt apmierināti, jo daudzu mūsu skolas skolēnu mācību sasniegumu vērtējumi ir ļoti labi. Pateicības rakstus par augstiem sasniegumiem ikdienas mācību darbā (vidējais vērtējums 8 balles un vairāk vai atbilstošs aprakstošais vērtējums) svinīgajā līnijā 30. maijā (9. un 12. klases skolēni – Zvana svētkos) varēja saņemt 70 skolēni:

Ar skolas Pateicības rakstiem par aktivitāti sabiedriskajā darbā tika apbalvoti šādi skolēni: Kristers Ūbergs (2.a), Viviāna Jaudzema (2.), Renāte Jankuna (2.b), Monta Pusplatā (2.b), Enija Lazdiņa (3.e), Simona Lindenberga (3.e), Eiriks Kalnriekstiņš (5.a), Ričards Pogodins (5.a), Una Ivanova (5.a), Samanta Jansone (5.a), Gvido Eizāns (5.a), Anna Esiņa (6.a), Kristers Vanags (6.a), Marks Ozoliņš (6.a), Elīza Luksa (6.b), Andis Daugavietis (6.b), Beāte Skrabutena (6.b), Evelīna Paula Ķerķe (6.b), Guna Elīte (7.a), Aivars Skābarnieks (7.a), Līga Liepiņa (7.a), Loreta Ābeltiņa (7.a), Alīna Stafecka (7.a), Amanda Ķirse (7.b), Evita Meļihova (7.b), Marks Ņesterovs (7.b), Karīna Davidova (8.a), Artis Aizporietis (8.a), Agate Mežmale (8.a), Kitija Smirnova (8.a), Viktorija Vīksna (8.a), Enia Kaņepēja (8.b), Samanta Pusplatā (8.b), Anete Kapteine (8.b), Rēzija Līna Upeniece (9.a), Zane Čipāne (9.a), Agate Krista Kriņicka (9.a),  Anete Bite (9.b), Ralfs Liepiņš (9.b), Emīls Bogdanovičs (9.b), Viktorija Samanta Mateša (9.b), Daniels Jerofejevs (10.), Valērija Maruščaka (10.), Raivis Andersons (11.), Agris Apkalns (12.).

Vēlreiz paldies gan skolēniem, gan skolotājiem, gan skolēnu vecākiem par ieguldīto darbu un sasniegto ceļā uz zināšanu sabiedrības veidošanu. Lai visiem saulaina, priecīgi krāsaina un atpūtu sniedzoša vasara!

Mācību gada noslēgums Sēlijā

Sanita Placēna un Adrians Kaugers,
Pļaviņu novada ģimnāzijas 5.a un 5.b klases skolēni

Šī gada 30. maijā mēs, 5. a un 5.b  skolēni, devāmies  ekskursijā uz Neretu un Mazzalvi. Pirmā pieturas vieta bija Neretas  luterāņu dievnams, kur mūs laipni sagaidīja draudzes priekšnieks Juris Narogs. Baznīcā mēs iepzinām tās vēsturi, uzzinājām, ka tās pamati  likti 1584.gadā. Baznīcas cēlājs bija grāfs Vilhelms fon Efferns. Baznīca celta manierisma stilā ar ievirzi uz vēlīno gotiku. Baznīca ārēji vienkārša, savu popularitāti mākslas vēstures pazinēju vidū dievnams izpelnījies, galvenokārt, ar kapakmeņiem, kas ir vienīgie šāda veida kapakmeņi Latvijā. Dievnamu rotā skaists 17.gs. kroņlukturis, ko dāvinājis pēc izglābšanās  kaujā  kāds zviedru pulkvedis Pletenbergs kā pateicību Dievam par sargāšanu. Dievnamā īpaša vieta ir altārgleznai „Kristus pie krusta”, ko darinājis P. Handlers. Baznīcā uzstādītas 1893. gadā Vācijā būvētas ērģeles, kuras spēlēju arī es ,Sanita. Tas bija  brīnišķīgs pārdzīvojums, jo to klausījās visi tie, kas bija ar mani kopā. Priecājos, ka man šāda iespēja tika dota.
Tad mūs sagaidīja J. Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas 7. klases skolniece gide Erīda, kura  mūs  veda eksursijā pa Neretu līdz  J. Jaunsudrabiņa skulptūrai „Ganiņš”, iepazīstināja ar viņa stādītajiem kokiem un Dzirnavu jeb Sudmalu saliņu, kur notiek visi lielākie kultūras pasākumi  Neretā.
Pēc tam mēs devāmies uz Kišku kapsētu, kur pateicām paldies J. Jaunsudrabiņam par ieguldījumu latvietības modināšanā katrā no mums, un mēs nodevām viņam ziedu sveicienus no Pļaviņām.Bijām gandarīti, ka tagad zināsim, kur ir apglabāts J. Jaunsudrabiņš.
Nākamā vieta bija J. Jaunsudrabiņa muzejs ’’Riekstiņi’’, kur mūs sagaidīja muzeja vadītāja, erudīta personība Ilze Līduma. Viņa mūs iepazīstināja ar ekspozīcijām, tematiskajām izstādēm, kas muzejā tiek rīkotas,  pastāstīja par J.Jaunsudrabiņa mūža devumu, akcentējot viņa neparasto ceļu glezniecībā, kā viņš savās gleznotāja gaitās pārstaigājis gandrīz visu Latviju, īpaši  rādot Sēlijas krāšņumu.
Īpaši pieminami viņa zīmējumi „Baltajai grāmatai”. Otra viņa mīlestība bija rakstniecība. „J. Jaunsudrabiņš vienmēr tika teicis, ka abas mākslas viņam vienādi mīļas – glezniecība un literatūra. Apliecinājums tam – „Baltā grāmata” mūsdienās iekļauta Latvijas Kultūras kanonā 2 nominācijās – kā literārs un vizuāls mākslas darbs.”  Brīvo laiku viņš mēdza arī pavadīt zvejojot, par to mēs varam arī paši pārliecināties Pļaviņās „Valītēs”, kur atrodas piemiņas akmens, uz kura ir viņa darba nosaukums „Ar makšķeri”. Pēc tam mums bija jādodas apskatīt kultūrvides objektus un meža takas, lai izspēlētu spēli “Jūti, redzi, dzirdi”. Sadalījušies 3 grupās, mēs  devāmies pa mežu ar norādēm, kuras sākumā mums izstāstīja. Pēc tam mums teatrāli vajadzēja parādīt, ko mēs jutām, dzirdējām, redzējām.
Bijām gandarīti par paveikto, katrs dāvanā saņēmām piezīmju blociņu no muzeja vadītājas I. Līdumas un 2 grāmatas kā dāvinājumu „Abas mākslas man vienādi mīļas”. Viena dāvana Mākslas skolai, bet otra mūsu skolai. Paldies par to!
Tālāk mūsu ceļš veda uz Ērberģes muižu (Herbergen), saukta arī par Taubes muižu. Ērberģes muižā iekārtota Mazzalves pamatskola. Mēs ciemojāmies Mazzalves pamatskolā, kur mūs sagaidīja  dažādi muižas tēli: dāmas greznos, senlaicīgos tērpos,  stāstnieks, kurš it kā ienācis mūsdienās tieši no 19. gadsimta, kā arī velniņš un ragana. Kopā ar šiem tēliem mums bija lieliska iespēja izstaigāt pastaigu takas plašajā parkā, piedalīties velniņa organizētajās aktivitātēs, tikties ar slaveno Zilo dāmu – bijušo muižas īpašnieka barona fon Hāna māsu, kuras  dvēsele nevarot rast mieru, jo viņa noindējusies nelaimīgas mīlestības dēļ. Ja gadās nakšņot zem skolas jumta, tad vēl tagad, 21. gadsimtā, varot gadīties sastapt šo skaisto, bet spokaino parādību plīvojošā zilā kleitā klīstam pa skolas gaiteņiem, Leģendu pasauli simbolizē arī galvaskauss. Tas tiek saistīts ar to, ka 18. gadsimtā muižā esot notikusi slepkavība, un pēc tās naktīs gadu no gada, cilvēka galva lidinājusies pa telpām. Pedagogiem, kuriem 20. gadsimta trīsdesmitajos gados skolas kompleksā  tika iekārtoti dzīvokļi, galva, atšķirībā no valdzinošās Zilās dāmas, likusies visai draudīga, un, lai tā vairs nebiedētu skolas personālu, galvas visiemīļotākajā spokošanās vietā iegriezts krustiņš. Tagad viesiem pašiem jāuzmeklē, kura gan ir tā mācību klase, pie kuras durvīm krustiņš vēl tagad redzams.
Tiem ciemiņiem, kurus nobiedējušas spokainās leģendas, enerģijas un sirdsmiera atjaunošanai palīdz Stiprā spēka ozols, kas aug iepretim skolas durvīm.  Ozols esot aptuveni 300 gadus vecs, tātad, iespējams, senāks pat par apkārtējām ēkām, un ne mazums savā koka mūžā redzējis un piedzīvojis. Tā apkārtmērs pārsniedz 5 metrus, un vietējie to dēvē par trešo kuplāko ozolu Latvijā.
Noslēgumā mūs sagaidīja Mazzalves pamatskolas 5.klases skolēni un viņu audzinātāja Daiga, lai kopīgi iepazīstos un izspēlētu spēles. Mēs  bijām izvilkuši savu laimīgo skaitli, lai dotos ekskursijā. Bija daudz un dažādas spēles. Tad mēs cepām garšīgas desiņas. Kad paēdām desiņas, jautri visi spēlējām mūsu saliedēšanās spēli – volejbolu. Šī ekskursija mums sniedza daudz interesantu emociju. Daudz ko uzzinājām par J. Jaunsudrabiņu, Neretu, Mazzalves pamatskolu.
Paldies mūsu skolotājām Armandai un Ritai, mīļajiem vecākiem, skolas ēdnīcas kolektīvam, skolas administrācijai, pašvaldībai  un šoferim par iespēju būt kopā un burvīgi pavadīt laiku.

Krāsainu un piepildītu vasaru mums visiem!

Ekskursija uz Saulkrastiem

30. maijā mēs, 8.b klase, no rīta izbraucām no Pļaviņu novada ģimnāzijas, lai dotos ekskursijā uz Saulkrastiem.

Mūsu pirmais apskates objekts bija Saulkrastu Velosipēdu muzejs, kur varējām apskatīt visnotaļ interesantu kolekciju. Muzejā redzējām vienu no pirmajiem augstrata divriteņiem, velosipēdu ar pirmajām piepūšamajām riepām un pat koka divriteni. Bez velosipēdiem muzejā redzējām dažādas lietas, kuras saistītas ar divriteņu lietošanu, riteņbraukšanas sportu un velosipēdu ražošanu. Šī ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā. Kolekcijas veidošanās sākusies 1977. gadā. Kopumā muzejā aplūkojām apmēram 60 velosipēdus.

Tālāk mēs devāmies uz Balto kāpu, kurā varējām atpūsties pirms nākamā apskates objekta, un to mēs arī darijām. Drosmīgākie, pārsvarā zēni devās peldēties jūrā. Meitenes tikkai pastaigāja pa auksto ūdeni, gar krastu.

Kad bijām atpūtušies ,devāmies uz peintbola parku”Bušas”, kurš atrodās Saulkrastos. Sākumā mūs iepazīstināja ar peintbola aprīkojumu,un tad katrs devāmies to saņemt. Aprīkojuma sastāvā bija: cimdi, aizsargmaska, kombinezons. Pēc tam katrs devāmies saņemt ieroci, kurā bija 150 krāsu bumbiņas. Tad mēs, un šoferis, kurš arī piedalījās peintbolā, sadalijāmies 2 komandās, lai varētu atšķirt komandas, katrai komandai bija citas krāsas lakatiņi. Vienai komandai bija sarkani lakatiņi, otrai spilgti zaļi. Spēlējot komandās, vairāk saliedējāmies. Kad visu aprīkojumu bijām saņēmuši, peintbola spēles vadītājs pastāstija noteikumu,kas jāievēro, lai spēlē norisinātos droši, bez dažādiem savanojumiem un traumām. Kad bijām noklausījušies drošas spēles instruktāžās, devāmies pirmajā laukumā, lai sāktu spēli. Vispār peintbola parkā bija 3 laukumi. Pirmajā spēlē katram spēlētājam bija neierobežoti daudz dzīvības. Pēc pirmās spēles visi bijām priecīgi, un varējām turpināt nākamo spēli, kura atkal norisinājās 1.laukumā. Tikkai šoreiz katram spēlētājam bija tikkai viena dzīvība. Kad spēle beidzās devāmies ārā no laukuma, atpūtāmies un devāmies 2. laukumā, kurā spēlējām 2 spēles, un katram spēlētājam bija viena dzīvība. Tad devāmies uz trešo, lielāko laukumu, kurā spēlējām vienu spēli. Tad vairākiem cilvēkiem beidzās bumbiņas, un viņi nevēlējās tās papildināt, tāpēc biedza spēli. Tie kuriem vēl bija bumbiņas devās otrajā laukumā, un spēlēja pēdējo spēli ar neierobežoti daudz dzīvībām, kamēr beidzas bumbiņas. Kad spēle bija noslēgusies, novilkām aprīkojumu, un nesām to nodot. Emocijas klasē bija dažādas, bija cilvēki kuriem ļoti patika, un bija cilvēki kuriem ne ļoti patika šāda veida izklaide. Pēc tam peintbola parkā cepām desiņas, un paēdām pusdienas. Kad bijām paēduši devāmies tālāk.

Pēc peintbola visiem bijas ļoti karsti, tāpēc devāmies atkal uz Balto kāpu. Šoreiz peldējās arī meitenes. Vairākas meitenes negribēja peldēties, bet viņām tas nesanāca, jo puiši parūpējās par to, lai visas meitenes ir apšļakstītas ar ūdeni. Tad, kad bijām atvēsinājušies jūrā, devāmies mājās.

PALDIES vēlamies teikt mūsu klases audzinātājai, kas piekrita doties ar mums ekskursijā. PALDIES šoferim O. Drabovičam, kas ne tikai mūs aizveda un atveda, bet kopā ar mums spēlēja peintbolu. Kā arī PALDIES klases zēniem, kas ierosināja doties ekskursijā.

 
8.b klase