Viss atkārtojas. Ja ne viss, tad daudz kas – noteikti. Gadalaiki. Lietus un saules dienas. Sniegputeņu laiks un mirkļi, kad sejā sitās skarbs vējš. Putnu kliedzieni virs Daugavas, pēdas labsajūta, iekāpjot jūnija zīdaini mīkstajā dārza zālē… Tas viss jau justs, un justs! Justs dienu no dienas, gadu no gada. Un tomēr – ik reizi justs citādāk. Ik reizes – atšķirīgi. Skatiens, skumjas, spīts, sapnis….Justs, un justs! Justs dienu no dienas, gadu no gada. Taču – ik reizi citādāk.

Jau uzziedējis sudrabots pūpolzars, nokusis sniegs no ziedošajiem sniegpulksteņiem un savu pēdējo sveicienu ziema sūta ar cīruļputeni. Tik nepierasti aprīli saistīt ar Žetona vakaru. Dabā, tāpat kā cilvēka dzīvē, viss rit savu gaitu, bet ir notikumi, kurus tik ļoti gribas pasteidzināt un paturēt pie sevis ilgāk. Mirklis, kuru gribēsies paturēt ilgāk Pļaviņu vidusskolas abiturientiem, bija 8. aprīlis, kad četrpadsmit 12. klases skolēni un klases audzinātāja Ieva Volane saņēma skolas piederības zīmi – žetonu, apliecinājumu būt daļai no Pļaviņu vidusskolas absolventu saimes. Žetons atgādinās tā saņēmējiem par bērnības un jaunības gadiem Daugavas un Aiviekstes krastos, par jaunības sapņiem un cerībām, ko simbolizē zilā krāsa.

Es ļoti ceru, ka jau nākamajos gados varēsim tikties Pļaviņu vidusskolas Žetona vakarā kā ierasts februāra pirmajā sestdienā, un skolas gaiteņos un kabinetos virmos atkalsatikšanās prieks, skanēs atmiņu stāsti, un svinību zāle visus savējos pulcēs neaizmirstamā ballē.
Abiturientiem novēlu rast gribasspēku un mērķtiecību izdarīt visu iespējamo un reizēm arī neiespējamo, lai piepildītu savas cerības un sapņus!

Pļaviņu vidusskolas direktore Ilze Luksa

123►