Cik gājums garš – nav izmērīts.
Cik bagāts bijis tas – nav svērts,
Bet mūžs ir pateicības vērts.
(V. Kokle- Līviņa)

Pirmā Skolotāja… Tas noteikti ienāk prātā daudziem Pļaviņu vidusskolas absolventiem, bijušajiem audzēkņiem, dzirdot skumjo ziņu par Skolotājas Vilhelmīnes Daukstes aiziešanu mūžībā.

Pārlapojot atmiņu lappuses, skolēni stāsta, ka stundās jutušies īpaši. Aizvedot bērnus Burtu meitiņas ceļojumā, burvīga savā patiesumā un vienkāršībā, Skolotāja Daukste iemācīja ne tikai lasīt, rakstīt, rēķināt, bet arī atklāja dzīves vērtības – kārtības un taisnīguma izjūtu. Apbrīnojami enerģiska ikdienas dzīvē un darbā. Audzināmajās klasēs bieži tika rīkotas viktorīnas, konkursi, dibināts ansamblis, dziedāts, spēlētas ludziņas, kopā ar vecākiem radīti tērpi un gatavoti priekšnesumi. Skolotāja Daukste – paraugs, ko atdarināt, no kā mācīties. Izcila prasme savas pasaules vērtības ielikt skolēnos.

Pirms darba gaitu sākuma 1953. gadā Pļaviņās Skolotāja strādāja Gostiņu 7-gadīgajā pamatskolā, bet pēc skolu apvienošanas līdz pat aiziešanai pelnītā atpūtā 1991. gadā viņas darba ikdiena saistījās ar Pļaviņu vidusskolu. Gatavojoties mācību stundām, lai panāktu lielāku skolēnu interesi un celtu zināšanu līmeni, Skolotāja izstrādāja vairākus metodiskos materiālus, piemēram, “Rotaļu elementu izmantošana 1.-3. klasē” un “Skolēnu domāšanas un valodas attīstīšanas vienotība lasīšanas stundas 1. klasē”. To aktualitāte nav zudusi arī šodien. Paralēli darbam tika iegūta augstākā izglītība Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, bet visa mūža garumā sekots līdzi aktualitātēm un papildinātas zināšanas. Vilhelmīne Daukste ar augstu atbildības sajūtu pildīja arī direktores vietnieces ārpusstundu jomā pienākumus, taču skolotājas darbs gan sākumskolā, gan mācot latviešu valodu un literatūru pamatskolā sniedza lielāku gandarījumu. Par kvalitatīvu un atbildīgu profesionālo darbību Skolotāja saņēma tam laikam augsto apbalvojumu – “Teicamnieks tautas izglītības jomā”, kā arī Izglītības ministrijas un Tautas izglītības nodaļas goda rakstus, ieguva “Vecākā skolotāja” goda nosaukumu. Lai cik augsti un novērtēti bijuši Skolotājas darba sasniegumi, nozīmīgākais viņai pašai šķita, lai audzēkņi izaugtu par labiem cilvēkiem. Kādā intervijā Skolotāja ir teikusi: “Strādājot ar klasi, vienmēr vēlējos, lai skolēni būtu atklāti, draudzīgi, izpalīdzīgi, iejūtīgi, viens otru cienītu.”
Īpaša vieta Skolotājas dzīvē bija mūzikai, daudzi gadi izdziedāti Pļaviņu kultūras nama sieviešu vokālajā ansamblī, bet pirms tam kopā ar komponistu Ēvaldu Stērstiņu, dziesmas skandētas Gostiņu septiņgadīgās skolas sieviešu ansamblī jeb “Gostiņu lakstīgalās”. Arī pēc aktīvo darba gaitu beigām Vilhelmīne apmeklēja koncertus un pasākumus gan skolā, gan Pļaviņu kultūras namā, lai priecātos par skanīgajām dziesmām koru vai ansambļu priekšnesumā.

Zinoša, prasīga Skolotāja mācību stundās un sirdsgudra pret katru bērnu, atsaucīga kolēģe, kuras labestīgā humora dzirksts un pozitīvais dzīves skatījums paliks gaišās atmiņās.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Skolotājas Vilhelmīnes Daukstes tuviniekiem.
Atvadīšanās no Skolotājas Vilhelmīnes Daukstes 3. martā plkst.13.00 Pļaviņu Bārukalna kapličā.

Pļaviņu vidusskolas kolektīvs