7.aprīlī Rīgā notika Iespējamās misijas pirmā Atvērto durvju diena, kurā piedalījās vairāk nekā 180 skolotāju no visām Latvijas skolām. Dienas laikā Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa, mācību programmas vadītāja Inga Pāvula, un Iespējamās misijas skolotāji stāstīja par programmas mērķiem, pieeju un metodēm, instrumentiem, kuras programmas dalībnieki izmanto darbā ar skolēniem.

Darbojās 8 darbnīcas, kurās Iespējamās misijas skolotāji demonstrēja paņēmienus un idejas, ko viņi veiksmīgi izmantojuši savā darbā skolā. Neliels ieskats par veikto darbnīcās.

DARBNĪCAS

1.darbnīca: Skolotāja darba izvērtēšana un atbalsts. Darbnīcu vadīja Zane Oliņa, Iespējamās misijas direktore. Tika stāstīts pēc kādiem kritērijiem izvērtēt skolotāja darbu un sekmēt viņa profesionālo izaugsmi, izmantojot datus un atgriezenisko saiti. Dalījās pieredzē ar instrumentiem un pieeju, kādu izmanto Iespējamā misijā, palīdzot jaunajiem skolotājiem izvirzīt sava darba mērķus, izvērtēt savu darbu un noteikt uzlabojumu iespējas. Šos darbarīkus iespējams piemērot ikviena skolotāja profesionālajai pilnveidei un skolas mācību darba uzlabošanai kopumā. Ar materiāliem var iepazīties ģimnāzijas Moodle vidē materiālā “Iespējamās Misijas Atvērto durvju diena 7.aprīlī”, 1.pielikumā.

2. darbnīca: Stundu vērošana skolotāja profesionālās darbības pilnveidei. Darbnīcu vadīja Inga Pāvula, Iespējamās misijas mācību programmas vadītāja.
Kas ir laba stunda? Pēc kādiem kritērijiem to vērtēt, kā sniegt atgriezenisko saiti skolotājam un atbalstīt viņu sava darba pilnveidei? Ar praktisku piemēru un stundu fragmentu analīzi tika stāstīts par stundu izvērtēšanas kritērijiem, ko izmanto Iespējamā misijā, un par mentoru lomu skolotāju profesionālās darbības pilnveidei.

3. darbnīca: Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Darbnīcu vadīja Iespējamās misija dalībnieki – Gatis Narvaišs, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājs, un Mārtiņš Kālis, Limbažu 1.vidusskolas skolotājs, kurus mēs pazīstam no LatsTE 2010 pasākumiem Aucē. Tika demonstrētas digitālo materiālu – video, mobilo ierīču kā arī Google un sociālo tīklu piedāvātās iespējas mācību darba diferencēšanai, skolēnu un skolotāju sadarbībai un mācību efektivitātes paaugstināšanai. Iepazīties ar Iespējamās misijas skolotāju veidotajiem digitālajiem materiāliem var http://dvg.dobele.lv/skoleniem/ un http://l1v.lv/author/martinskalis/.

4. darbnīca: Skolēnu sasniegumu monitorings un datu izmantošana mācību darbā. Darbnīcu vadīja Mārtiņš Bērziņš, Iespējamās misijas absolvents, Otrā iesaukuma kurators.

Iespējamās misijas dalībniece Dana Kalniņa (Dobeles VĢ) dalījās pieredzē par to, kā regulāra un sistemātiska skolēnu sasniegumu datu izmantošana palīdz gan komunicēt ar skolēniem par zināšanu un prasmju attīstības dinamiku, gan veikt izmaiņas stundu un tēmu plānos, reaģējot uz skolēnu mācīšanās vajadzībām. Darbnīcā notika instrumentu, ko saucam par „sekotājiem“, demonstrācija. Sīkāk Moodles materiāla 2.pielikumā Ekonomika vidusskolai.

Iespējamās misijas dalībnieks Lauris Bokišs – literatūras un kulturoloģijas skolotājs – stāstīja par Moodle mācību vides izmantošanu ” sekošanai”, bet par savu pieredzi kā izmantot datoru stāstīja Kārlis Kravis – bioloģijas, ķīmijas, fizikas un dabaszinību skolotājs.

5. darbnīca: Vienotu nostādņu ieviešana skolas līmenī. Darbnīcu vadīja Zane Oliņa, Iespējamās misijas direktore.

Tika stāstīts par sekmīgiem piemēriem no Iespējamās misijas dalībskolām, kur vairāku skolotāju vai visas skolas līmenī ieviestas kādas kopīgas lietas – vienoti vērtēšanas kritēriji skolēnu patstāvīgajiem darbiem (3.pielikums), papildinājumi skolas iekšējās kārtības noteikumiem mācību vides uzlabošanai, pasākumi vecāku iesaistei u.tml. Kopīgi tika domāts par pārmaiņām vadības procesā un priekšnoteikumiem vienotas pieejas, principu, prasību ieviešanai skolas līmenī.

6. darbnīca: Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana. Darbnīcu vadīja Liene Jurgelāne, Iespējamās misijas absolvente, Trešā iesaukuma kuratore.

Iespējamās misijas dalībnieki dalījās savā pieredzē par paņēmieniem, ko viņi izmanto skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai un iesaistīja arī klausītājus, izmantojot „staciju metodi”.

Liene Jurgelāne stāstīja, kā rosināt skolēnus izvirzīt sev izaugsmes mērķus mācību gada un mācību priekšmeta griezumā. Sīkāk 4.pielikumā par skolēna pašmācības mērķu lapa valodas prasmju attīstīšanai angļu valodā vienam semestrim

Daiga Blāķe dalījās pieredzē par stundas mērķu un rezultātu uzstādīšanu un realizēšanas struktūru ģeogrāfijas un dabaszinību stundās (5.pielikums)

Igors Grigorjevs – matemātikas un ekonomikas skolotājs – novadīja „mini” stundu par varbūtību teoriju 9.klasē un parādīja kā var izmantot MS teksta redaktoru stundu vadīšanā. Par šādu mācību darba organizāciju stundā var apskatīties 6.pielikumā – 9.klases stundas darba plānā, mācot stereometrijas tēmu.

Gatis Narvaišs – par skolēnu patstāvīgās mācīšanas prasmju attīstīšanu informātikas un dabaszinību stundās 11. un 12.klasēs, darba uzdevumiem, vērtēšanu (7.pielikums)

7. darbnīca: Vasaras skola kā alternatīva vasaras darbiem. Darbnīcu vadīja Linda Beķere un Inese Pelnēna, Iespējamās misijas absolventes, Vasaras skolas vadītājas.

Vasaras skolas mērķis ir palīdzēt skolēniem apgūt iekavēto mācību vielu, nostiprināt skolēnu pārliecību par saviem spēkiem un radīt interesi par mācībām. Vasaras skolā, ko rīkoja sadarbībā ar IZM VISC īstenoto projektu Dabaszinātnes un matemātika, īpaša uzmanība tika pievērsta dabaszinātņu priekšmetu un matemātikas apguvei. Stāstīja par pagājušā gada Vasaras skolas skolēnu rezultātiem un secinājumiem, nākotnes plāniem un iespējām izmantot šo mācību darba formu kā alternatīvu vasaras darbiem jeb pagarinātajam mācību gadam. Var iepazīties 8.pielikumā

8. darbnīca: Stundu vērošana skolotāja profesionālās darbības pilnveidei. Darbnīcu vadīja Inga Pāvula, Iespējamās misijas mācību programmas vadītāja. Vēlreiz atkārtoja 2.darbnīcā aplūkotos jautājumus tikai citiem klausītājiem, jo bija liela dalībnieku interese.

Līdztekus darbnīcām, notika programmas dalībnieku un sadarbības partneru veidota izstāde un demonstrācijas.

IZSTĀDES TĒMAS

I Tehnoloģiju lietojums mācību procesā

1. Moodle lietojums mācību procesa organizēšanā

Moodle ir pasaulē plaši lietota, akadēmiska mācību sistēma, kas līdz šim Latvijā ir veiksmīgi izmantota augstskolās, kā arī mūsu – PNĢ – skolā. Lauris Bokišs (Rīgas Teikas vidusskola, latviešu literatūras un kulturoloģijas skolotājs) un Viesturs Eglītis sniedza ieskatu savā pieredzē, kā Moodle izmantot elektronisko mācību materiālu izstrādē, testu izveidē, skolēnu atsauksmju iegūšanā un kāds ir Moodle administrēšanas process un izmaksas.

2.Polldaddy un Surveymonkey lietošana ar skolēniem

Viesturs Eglītis stāsta, kā ātri un ērti apkopot skolotāju un skolēnu viedokļus, izmantojot internetā pieejamus bezmaksas rīkus – Polldaddy un Surveymonkey

3.Video veidošana literatūras stundās

4. Google Docs un mācību stundas internetā

Google Docs piedāvā plašas dokumentu koplietošanas iespējas. Iespējamās misijas Otrā un Trešā iesaukuma dalībnieces Sandra Bukovska (Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, matemātikas un informātikas skolotāja) un Dana Kalniņa (Dobeles Valsts ģimnāzija, ekonomikas un komerczinību skolotāja) demonstrēja šī rīka praktisko pielietojumu mācību procesā. Google Docs ir noderīgs instruments skolotājiem, lai novadītu stundu, kad skolotājs nevar būt klāt, un lai attīstītu dažādas skolēna prasmes.

Lauris Bokišs (Rīgas Teikas vidusskola, latviešu literatūras un kulturoloģijas skolotājs) dalījās pieredzē, kā ar informācijas tehnoloģiju palīdzību radošos darbus padarīt daudzveidīgākus un aizraujošākus.

5. Mācību video veidošana

Mācību video veidošana ir pārsteidzoši vienkāršs un efektīvs veids kā diferencēt mācību procesu stundu laikā, sniegt atbalstu skolēnu darbam mājās, kā arī rast vairāk laika stundās praktiskajam darbam. Iespējamās misijas Otrā iesaukuma dalībnieks Mārtiņš Kālis (Limbažu 1.vidusskola, matemātikas un programmēšanas skolotājs) stāstīja par jau pieejamajiem resursiem vidusskolas matemātikā un demonstrēja, kā izveidot un publicēt mācību video. http://l1v.lv/author/martinskalis/

Metodiskās idejas mācību procesa uzlabošanai

1. Vecāku iesaistīšana mācību procesā – veids, kā uzlabot skolēnu sasniegumus.

Iespējamās misijas absolvente Inese Pelnēna dalījās pieredzē, demonstrēja paņēmienus un rezultātus, kā, iesaistot vecākus mācību procesā, iespējams saliedēt klases kolektīvu individuālu un kopīgu akadēmisko mērķu sasniegšanai. Vairāk pielikumā – 9. pielikums stends – vecāku iesaiste mācību procesā.

2. Mācību stundas brīvā dabā

Kārlis Kravis (Aizupes pamatskola, dabaszinātņu skolotājs) stāstīja, kā dabaszinātņu priekšmetu stundas padarīt aizraujošas, vedot skolēnus dabā un ļaujot skolēnam priekšmetu zinātnisko vidi ieraudzīt darbībā, kā arī piedāvāja tēmas:10.pielikums – Mācību stunda brīvā dabā.

3. Klases telpas pielāgošana mācību priekšmeta apguvei

Skolotājs nav vienīgais, kurš klasē var sniegt un atgādināt ar mācībām saistītu informāciju. Iespējamās misijas absolvente Linda Beķere (Rīgas Lietuviešu vidusskola, vēstures skolotāja) stāstīja kā mērķtiecīgs klases noformējums var būt neatsverams palīgs skolotāja ikdienas darbā.

4. Rubensa caurule: piemērs veiksmīgam ZPD

Iespējamās misijas Otrā iesaukuma dalībnieka Mārtiņa Gulbja (Pumpuru vidusskola, fizikas skolotājs) vadītais zinātniski pētnieciskais darbs Rubensa caurule šogad izvirzīts sacensībai par godalgām valsts mērogā. Mārtiņš un viņa skolēns Pēteris praktiski demonstrēja savu darbu un parādīja, kā sasnieguši tik labu rezultātu.

5. Praktiski piemēri skolēnu aizraušanai fizikas stundā

Tehniskie priekšmeti mēdz būt reizē izaicinoši, sarežģīti un dažiem skolēniem garlaicīgi. Iespējamās misijas Otrā iesaukuma dalībnieks Pāvels Nazarovs (Rīgas Ostvalda vidusskola, fizikas skolotājs) demonstrēja paņēmienus, kā fizikas stundas padarīt interesantas katram skolēnam klasē.

6. Skolotājs kā motivātors skolēnu avīzes tapšanā

Skolas avīze vairums skolu ir vai nu skolēnu, vai skolas vadības veidots informatīvs izdevums. Rīgas Mūzikas internātvidusskolā ir savādāk – skolēni veiksmīgi iemēģina roku pētnieciskajā žurnālistikā un izmanto virtuālos darba organizēšanas rīkus Iespējamās misijas Otrā iesaukuma dalībnieka Aleksandra Vorobjova (Rīgas Mūzikas internātvidusskola, fizikas un matemātikas skolotājs) vadībā.

7. TV antenas veidošana fizikas stundās

Skolēniem izprast sarežģītas lietas palīdz to veidošana pašu rokām. Iespējamās misijas Trešā iesaukuma dalībniece Madara Doniņa (Ikšķiles vidusskola, fizikas skolotāja) stāstīja par savu un skolēnu pieredzi TV antenas veidošanā Lattelecom mācību projekta Tehnoloģijas dzīvei ietvaros.

8. Skolu dalība starptautiskos sadarbības projektos

Iespējamās misijas absolvente Santa Prancāne (Blīdenes pamatskola, matemātikas un fizikas skolotāja) stāstīs par Blīdenes pamatskolas pieredzi, iesaistoties starptautiskos projektos, to ietekmi pār skolēnu motivāciju mācīties un līdzdarboties ārpusstundu aktivitātēs.

III Iespējamās misijas partneru pieredze

1. Glaxo Smith Kline Latvia talantu vadības metodes

Glaxo Smith Kline Latvia (GSK Latvia) dalījās pieredzē par GSK talantu vadības metodēm – kā tās var palīdzēt skolu vadītājiem jauno skolotāju atlasē, novērtēšanas procesā un pēctecības plānu izveidē.

2. Mācību spēle kā metode dabaszinātnēs un matemātikā

Skolēnam dabaszinātņu un matemātikas stundās ir svarīgi apgūt gan konkrētas zināšanas un prasmes priekšmetā, gan arī dzīves prasmes – problēmrisināšanu, stratēģiju izstrādi, komunikāciju, iniciatīvu, uzņēmējspējas u.c. Viena no mācību metodēm, kā šīs zināšanas un prasmes apgūt ar prieku un interesi, ir izmantojot mācību spēles. ESF projekta Dabaszinātnes un matemātika speciālisti demonstrēja un aicināja izspēlēt mācību spēles fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā, kā arī kopīgi rast idejas efektīvam to lietojumam klasē.

Iespējamās misijas Atvērto durvju dalībniece Ira Ņikiforova