26. janvārī Rīgā, Latvijas Okupācijas muzejā norisinājās īpašs pasākums, kas bija veltīts Starptautiskajai Holokausta upuru piemiņas dienai. Mums, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas un Politkluba dalībniecēm Evitai Pujātei un Agritai Andersonei, bija vienreizēja iespēja to apmeklēt. Pirms pasākuma iepazināmies ar muzeja ekspozīciju, kas stāsta par mūsu tautas un valsts sarežģītajām vēstures lappusēm. Tā raisīja smagas izjūtas un lika aizdomāties par to, ka brīvība nav pašsaprotama.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča uzrunāja pasākuma dalībniekus, izsakot pateicību Latvijas Okupācijas muzejam par sadarbību, kā arī visiem pasākuma dalībniekiem par klātbūtni, uzmanību un cieņpilnu iesaisti.

Mums bija gods un unikāla iespēja tikties ar beļģu izcelsmes Izraēlas komiksu mākslinieku, karikatūristu un ilustratoru Mišelu Kišku (Michel Kichka), kā arī klausīties diskusiju, ko vadīja talantīgais kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Dāvis Sīmanis. Saruna bija par mākslinieka pieredzi kā holokaustā izdzīvojušā pēcnācējam. Viņa stāstījums mūs īpaši uzrunāja, jo tas bija ļoti personisks un patiess. Radīt mākslu par tik smagu tēmu, kas balstīta viņa personiskajā pieredzē, ir sarežģīti, bet viņš to paveic izcili. Klausīšanās mākslinieka pieredzē un pārdomās lika skaidri saprast, ka šādi notikumi nav tikai vēstures fakti. Tās ir reālas cilvēku dzīves, sāpes un pārdzīvojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Tas mudināja aizdomāties par to, kā traumas tiek mantotas un cik svarīgi ir runāt par sāpīgo, pat ja tas ir grūti.

Šī tikšanās nostiprināja pārliecību par to, cik būtiski ir neaizmirst mūsu pagātni — lai cik smaga un drūma tā būtu, mums par to ir jārunā un nedrīkstam būt vienaldzīgi. Tā liek uzdot sev jautājumu: “Kā es reaģētu netaisnības priekšā, un vai spētu cīnīties pret ļauno?” Šī pieredze paliks atmiņā uz ļoti ilgu laiku un atgādinās par to, kas ir patiesi svarīgs — mūsu ģimene, tauta un brīvība.

8. b klases skolnieces Agrita Andersone un Evita Pujāte