“Cik maza sēkla – bet cik liels ir koks!
Cik īss ir mūžs – cik daudz var tajā gūt,
ja mazai sēklai ieliek sirdi līdz!”
(D. Avotiņa.)

Sirsnība, pacietība, smaids, iecietība, laipnība, mīļums, prasme audzināt ar skatienu, klusinātu balss toni. Šādi vārdi nāk prātā, atceroties Skolotāju Dainu Kūlaini (Smilgdrīvu). Vislabāk par Skolotājas īpašībām un darba metodēm var pastāstīt bijušās skolnieces, jo viņa Pļaviņu vidusskolā mācīja mācību priekšmetu – darbmācību (mūsdienās mājturība). Kā noadīt cimdu pāri, kā veidot piegrieztni priekšautam, kā uzšūt svārkus, blūzi vai pat kleitu izlaidumam. Tas viss bija jāpaveic darbmācībā meitenēm. Ar savu prasmi parādīt, paskaidrot, nomierināt, ja kāds rokdarbs neizdodas, un motivēt to sākt no jauna līdz izdodas, Skolotāja panāca, ka no skolnieču darinājumiem varēja veidot izstādes, ko skolas pasākumos apbrīnoja vecāki un skolas viesi. Neiztrūkstoša bija arī darbmācības programmā iekļautā ēdiena gatavošana, tā reizēm izvērtās par jautrākajām stundām, un pēc ēdiena sagatavošanas tika klāts galds, lai aicinātu blakuskabinetā esošos klasesbiedrus, kas pie cita pedagoga apguva koka un metāla apstrādi. Skolotāja ļoti labi saprata, ka ne visām skolniecēm padodas šūšana, adīšana vai tamborēšana, bet, nojaušot, ka veiktajam darbam roku pielikusi mamma vai vecmāmiņa, atzīmi nepazemināja, bet centās skolniecē atklāt kādu citu talantu, vairāk attīstīt kādu citu dzīvei nepieciešamu prasmi.

Skolotāja Daina Kūlaine dzimusi 1934. gada 4. maijā un visu mūžu nodzīvojusi Gostiņos, 1949. gadā pabeigusi Gostiņu astoņgadīgo skolu un 1954. gadā absolvējusi Pļaviņu vidusskolu, bet, mācoties neklātienē, 1971. gadā ieguvusi skolotājas diplomu Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Darba gaitas uzsāktas Gostiņu astoņgadīgajā skolā, bet Pļaviņu vidusskolā nostrādāti 39 gadi.

Skolotāja Daina ir bijusi arī klases audzinātāja pamatskolas posmā. Ar darba mūžā 15 audzināto klašu skolēniem ir organizējusi klases vakarus, ekskursijas, gatavojusi priekšnesumus skolas pasākumiem. Bijušie audzēkņi savu klases audzinātāju sauc par sirdsgudru Skolotāju ar lielo burtu, kas audzināja mīlot -kā mamma savus bērnus- ja nepieciešams, pabārās, bet vienmēr centās visu izrunāt mierīgi, lai bērns saprastu savu kļūdu un tā vairs nedarītu. Skolotāja bija paraugs arī tad, kad ar skolēniem bija kopā jāravē cukurbietes LOTOS vienībās vai jāvāc rudens raža tuvējos kolhozos.

Arī iesaistīšanās skolas sabiedriskajā un metodiskajā darbā bija Dainas Kūlaines ikdiena. Tika vadīta darbmācības metodiskā komisija, notika sadarbība ar vecākiem, apkārtējo iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, lai organizētu profesionālās orientācijas pasākumus.

Skolotājas kabinetā varēja atrast mierinājumu, ātro palīdzību, mīļu smaidu un pārliecību, ka viss būs labi. Pasaules skatījumu Skolotāja guva arī caur Dieva mīlestību. Pat padomju laikos, vedot audzināmo klasi ekskursijā, kā vienu no pieturas punktiem izvēlējās dievnamu, ļaujot skolēniem pašiem saprast, redzēt un izvēlēties, vai tikai pastaigāties un apskatīt apkārtni, vai arī ieiet baznīcā… Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Gostiņu evanģēliski luteriskā baznīca un draudze Dainai bija vieta, kas deva spēku un mierinājumu.

Īpaša nozīme Dainas Kūlaines dzīvē bija mūzikai. Daudz skaistu dziesmu izdziedāts gan Ēvalda Stērstiņa vadītajā sieviešu ansamblī, kas tika dēvēts par “Gostiņu lakstīgalām”, jaunības gados, gan Pļaviņu kultūras centra senioru ansamblī “Atvasara”. Kamēr veselība ļāva, Daina bija aktīva Pļaviņu kultūras pasākumu apmeklētāja, priecājās par uzaicinājumu uz skolu gan jubilejas reizēs, gan Ziemassvētku pasākumos.

Pēc aktīvo darba gaitu beigšanas Skolotāja sekoja līdzi skolas dzīves norisēm, dalījās atmiņās par kolēģiem, skolēniem. Kad šī gada 4. maijā pie skolotājas ciemojās un viņu sveica 90 gadu jubilejā bijušie audzēkņi, kopā tika dziedāta melodiskā skolas himna par laimes smaržu vasaras vakaros ar vīgriežu vāliem un izstaigātas arī atmiņu takas.

Skolotājai Dainai vienmēr bija kāds citāts vai aforisms padomā. Kādā savu atmiņu stāstījuma nobeigumā viņa skolēniem izteica vēlējumu Raiņa vārdiem: “Krāj gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu!”, bet skolotājiem veltījusi Veltas Spāres citātu “Cilvēks ir kā saule, jo vairāk siltumu izstaro, jo spožāk mirdz!”.

Ar saulainām un gaišām domām dzīvoja Skolotāja Daina Kūlaine, ar saules stariem piepildīts lai ir viņas gaismas ceļš mūžībā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Skolotājas Dainas Kūlaines tuviniekiem.

Izvadīšana uz Grīvas kapiem sestdien, 24. augustā, pl. 13.00 no Gostiņu evaņģēliski luteriskās baznīcas.

Pļaviņu vidusskolas kolektīvs