20.janvāris. Sāk krēslot. Uzpūšot asam vējam, gaisā uzšvirkst uguns dzirkstis. Pie ugunskura pretī Klintaines pagasta ēkai pulcējamies uz īpašu vēstures stundu – to sagatavojuši Barikāžu dalībnieki: Andrejs Kačkāns, Ainārs Arnītis, Juris Visockis.
Alita Kluša pašķir mūsu tautas vēstures lappusi, kas datēta ar 1991. gada janvāri – tautas nevardarbīgas pretošanās piemēru labi bruņotai krievu armijai un specvienībām divu nedēļu garumā. Silda un saviļņo Rūda runātā dzejoļa rindas:
,,Dieviņ, dod, lai citas zemes nesaplēšas!
Dieviņ, dod,lai citas zemes neizplešas!”
Tad sākas vīru atmiņu stāsts, katram savs. Mēs klausāmies, jo tā ir mūsu vēsture, un uzdodam sev jautājumu – vai mēs brauktu aizstāvēt savu valdību un valsti, bruņojušies tikai ar dziesmu un gara spēku? Un, pirms atbildam katrs sev, vīri saka – ja vajadzētu, viņi brauktu atkal. Tas ir pienākums – sargāt valsti, ģimeni, bērnus.
Barikāžu atceres 24. gadadienā Barikāžu dalībnieka Goda nozīmīte tika pasniegta klintainietim Pāvelam Mageļinskim.
Sveicām arī Mirdzu Rulli, kura saņēma ,,Baltijas ceļa” stāstu grāmatu (tajā publicēts arī viņas stāsts) un Pateicību no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidentes, LR kultūras ministres Daces Melnbārdes.
Sakām sirsnīgu paldies par ,,dzīvu” vēstures stundu, par silto tēju un cienastu A.Klušai , Barikāžu dalībniekiem, Klintaines pagasta darbiniekiem.

Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.a klases audzinātāja V.Rulle