Ik gadu 30. novembrī Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija rīko Melnās kafijas vakaru par godu 1919. gada Brīvības cīņās kritušos, 14 kadetus. Šis pasākums mūsu skolā ir tradīcija jau kopš 2003. gada, kad tas aizsākās kā viens no pasākumiem skolas politklubam, ko vadīja vēstures skolotāja Edīte Kupča. Arī šogad 22 skolēni no 8.-12.klasēm, skolotājas Ivetas Krastiņas pavadībā, izmantoja iespēju doties uz Rīgu, lai piedalītos šajā pasākumā. Dienu iesākām dodoties uz  Kara muzeju, kurā nedaudz vairāk iepazināmies ar Latvijas tautas un valsts vēsturi. Pēc muzeja apmeklējuma, devāmies uz Brīvības pieminekli, lai pie tā noliktu ziedus. Bijām gaidījuši, ka pie pieminekļa goda sardzē stāvēs mūsu skolas absolvents Dagnis Stučka, tomēr viņa sardzes laiks bija daudz vēlāk…. Tālāk ceļš mūs veda uz Nacionālās Aizsardzības akadēmiju, kur norisinājās galvenais pasākums – Melnās kafijas vakars. Pasākums iesākās ar Vakara jundu, kas bija Brīvības cīņās kritušo kadetu piemiņas brīdis. Kā jau ierasts, arī šogad tikai pasniegts Latvijas armijas ģenerāļa un Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Mārtiņa Hartmaņa Goda zobens labākajam akadēmijas absolventam. Pēc Vakara jundas, visus viesus un kadetus aicināja uz NAA Tradīciju zāli, lai  pie kopēja galda ar miežu kafiju, rupjmaizi un  marmelādi, atcerētos Brīvības cīņas, dalītos pārdomās par mūsdienu karavīru un tā lomu sabiedrībā,kā arī dziedātu dziesmas. Par viesmīlīgo uzņemšanu pateicāmies gan ar vārdiem, kā arī dāvinājām maizes klaipiņus un grāmatas”Pļaviņu novads” un „Atmiņu Daugava”, kuras mums laipni atvēlēja Pļaviņu novada dome. Daži no mums šo pasākumu bija apmeklējuši jau iepriekš, bet citiem šī bija pirmā pieredze, tāpēc gribam nedaudz dalīties savās pārdomās un izjūtās par Melnās kafijas vakaru: “30. novembris-liekas auksts un vējains laiks, taču šo laiku es mūžam atcerēšos ar siltas kafijas smaržu un atmiņām par mūsu tautas nozīmīgāko vēstures posmu 20.gs sākumā. Melnajā kafijas vakarā šogad piedalos pirmo reizi un tas, protams, kā jau iesācējam, pasākums, kas manī raisīja dažādas emocijas un domas. Biju ļoti apmierināta par  Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas viesmīlību. Pēc garā ceļa, ciemiņi mūs sildīja ar karstu tēju un cienāja ar  smalkmaizītēm.  Pirmo reizi  baudīju miežu kafiju, klāt piekožot  rupjmaizi ar marmelādi. Ļoti gardi! Bet vairāk par visu patika pasākumā valdošais patriotisma gars, kad  kopā ar kadetiem un citiem karavīriem dziedājām latviešu strēlnieku dziesmas, klausījāmies ministru un citu godājamu personu uzrunas. Esmu ļoti priecīga par šo  vakaru. Esmu ieguvusi pieredzi par visu Melnās kafijas vakara norisi, kā arī papildināju savas zināšanas par Latvijas vēsturi. Ar lielu prieku un gandarījumu Melnajā kafijas vakarā piedalīšos arī nākamgad!”

Diāna Bariņa, 10. klase

“Arī man Melnās kafijas vakars ir ļoti īpašs pasākums, jo tajā piedalos pirmo reizi. No sākuma jutos kā 18. novembrī, taču šoreiz patriotisma gars sita daudz augstāku vilni. Protams, biju nedaudz uztraucies taču šo uztraukumu izkliedēja svinīgais noskaņojums. Arī man patika miežu kafija un marmelāde ar rupjmaizi, ko baudīju ar lielu prieku. Visvairāk no dziedātajām dziesmām patika NAA himna „Latvju kareivjiem”. Es ieguvu jaunas zināšanas par Latvijas vēsturi un tiešām biju pārsteigts par to, cik daudz labu komentāru nāca no apkārtējām personām par mūsu skolu. Nākamgad noteikti atkārtošu šo tradīciju.”

Rolands Kārlis Ziemelis, 10. klase

     “Sākotnēji nejutu īpašu pārliecību par to, vai vēlos doties, jo domāju, ka pasākums būs garlaicīgs un bez mums tur būs vēl tikai pāris cilvēku, bet tomēr tā nebija. Patriotisma sajūta pārņema mani no matu galiņiem, līdz papēžiem.Noteikti nenožēloju, ka aizbraucu, un to noteikti darīšu arī nākamgad. Iesaku ikvienam  kaut reizi paviesoties Melnās kafijas vakarā.”

Zane Čipāne, 8.a klase

  “Melnās kafijas vakaru apmeklējām pirmo reizi. Sākumā, kā jau nepieredzējušiem dalībniekiem, bija neliels uztraukums, bat ar laiku iejutāmies un izbaudījām pasākumu pilnībā. Sēžot pie garajiem galdiem, blakus karavīriem un valsts varas pārstāvjiem, klausoties viņu emociju pilnās runas, kopīgi dziedot dziesmas un sajūtot melnās kafijas aromātu, radās vēl nepieredzētas sajūtas- liela cieņa pret savu valsti, pret kadetiem, kas krita aizstāvot mūsu tēvzemi un mīlestība pret Latviju, latviešiem, latviešu valodu un visu, kas ir mūsu. Šis pasākums deva vēl nebijušu pieredzi, un nākošgad, ja būs iespēja, noteikti brauksim atkal!”

Letīcija Janoviča un Viktorija Samanta Mateša, 8.b klase

       Atceros to reizi, kad mācījos vēl 9. klasē, toreiz kopā ar klasesbiedreni Sintiju Silagaili bijām pašas jaunākās no visas skolas grupas, kas devās uz Melnās kafijas vakaru NAA, Rīgā. Bija diezgan bailīgas domas galvā, jo es nezināju, kā viss notiek, ko tur dara, biju neziņā par visa pasākuma ideju, taču mani vadīja patriotisma jūtas, es zināju, ka nekādi šķēršļi nebūs par iemeslu, lai es neaizbrauktu un nepiedalītos Melnās kafijas vakarā, neuzzinātu tā rašanās vēsturi un nozīmi mūsdienās. Nu jau šogad ir ceturtais gads, kad piedalos un ar lielāko prieku dodos uz Melnās kafijas vakaru .Atceros, kad draugi man jautāja – kāpēc es braucu, kāpēc es piesakos palīdzēt skolotājai organizēt šo vakaru, man taču par to neko nedos, man nepaaugstinās skolā atzīmi vēsturē vai kādā citā mācību priekšmetā, bet kāpēc? Mana atbilde ir pavisam vienkārša, bez jebkādiem gudriem argumentiem – es to daru, jo es izjūtu cieņu, lepnumu un patriotismu pret ikvienu no šiem cilvēkiem, kas ir atdevuši savas dzīvības, lai manu radu paaudzes spētu dzīvot brīvā zemē, brīvā Latvijā! Tās sajūtas – karsti kūpošas kafijas aromāts, ievārījums, Latvijas viens no lepnumiem – rupjmaize, kas cepta pēc mūsu senču tradīcijām, un sarunas. Sarunas par piederību un lepnums par savu zemi. Jebkurš izsakās, vecumam un statusam tur nav nozīmes. Un tas ir noticis ar mani, es tur esmu bijusi, izbaudījusi, un ar godu varu teikt – mūsos ir spēks! Esmu lepna par savu zemi un tās tautu!

Viktorija Minajeva, 12. klase

Paldies visiem, kas piedalījās un rīkoja Melnās kafijas vakaru. Uz tikšanos nākošgad!

Zane Čipāne 8.a klase

◄1234►