„Ziemassvētkos jāiet ķekatās; ja ķekatniekus labi uzņem un kārtīgi pacienā, tad visu gadu ļaunums i tuvumā nenāk!” tā vēsta latviešu tautas ticējums.

13.decembra pēcpusdienā arī mūsu skolas pagalms bija pilns ķekatniekiem, un jautrība sita augstu vilni.

Vispirms ķekatu bērni skandēja tautasdziesmas par Ziemassvētkiem, stāstīja par latviešu ziemas saulgriežu tradīcijām, vēstīja ticējumus gan par tuvāku, gan tālāku nākotni.

Nu pienāca laiks izlocīt kājas! Kad bijām saskatījušies vidusskolēnu vieglo dejas soli un uzklausījuši vērtīgus padomus, tad laidāmies dejā paši. Tas tik bija dancis!

Skolas prezidents Pauls Krastiņš tad teica kādu stingru vārdu par slinkumu, blēņām un nepaklausību, bet pēc tam pamācīja, ka no tā visa varot tikt vaļā, ja vien paši grib. Kā nu ne? Gribēja daudzi un devās vilkt bluķi. Savēla visus “grēka darbus” vienā rāvienā un lika, lai deg, lai izkūp gaisā.

Un tad, kad beidzot tīri un balti, tad lai nāk bagāti Ziemassvētki – ēdām pelēkos zirņus un turpinājām dancot.

Paldies lieliem un maziem ķekatniekiem par atsaucību, par līdzdalību! Lai nerimst prieks un jautrība, lai gaiši un mīļi Ziemassvētki ikvienā ģimenē!

Velta Rulle, latviešu valodas un literatūras MK vadītāja

◄12