1974. gada izlaiduma klase

1974. gada jūnija beigās izlaidums bija mums, 11.a klasei, — 18 jauniem, skaistiem, mazliet sapņainiem un visādā ziņā superīgiem jauniešiem — 8 puišiem un 10 meitenēm: Arvīdam Pīpkalējam, Aigaram Pomazanovam, Jurim Bogdanovam, Imantam Siliņam, Zigurdam Liepiņam, Aivaram Dunkulim, Andrim Zālītim, Robertam Skudram, Rasmai Līdumai, Inārai Dreijerei, Zigrīdai Liepiņai, Maijai Gailītei, Lidijai Kozlovai, Ritai Strautiņai, Laumai Ezeriņai, Tamārai Tomaševskai, Dainai Baņukalnei un Dzintrai Bērziņai.

Toreiz:

• skolā gan latviešu, gan krievu plūsmā bija vairākas paralēlklases, skolēnu netrūka;

• vērtēja 5 ballu sistēmā;

• ne tikai izglītoja, bet arī skoloja dzīvei fizikas un astronomijas skolotājs Ilmārs Niedrītis, bioloģijas skolotāja Arita Niedrīte, augstas prasības algebrā un ģeometrijā bija Ārijai Auziņai, sabiedrības mācībā un vēsturē — Birutai Osītei, svešvalodās — skolotājām Natālijai Vaivodei un Monikai Norkārklei, rasēšanas skolotājai Maijai Kleberei;

• mums bija un tagad ir lieliskākā klases audzinātāja Ilze Maldone, arī latviešu valodas, literatūras un dzīves skolotāja, ko pēc iespējas cenšamies apmeklēt Vallē;

• pie klases audzinātājas rīkojām Pankūku vakaru ar tam sekojošu ugunskuru mežā. Skolotāja gādāja teātra biļetes, lai neaugam par tumsoņām, iemācīja mūs mīlēt teātra mākslu, ceļošanu, aizstāvēja, ja ko savārījām. Vasarā, apkrāvušies ar teltīm, čuguna katliņiem un vairākām dienām nepieciešamo, kopā ar skolotāju Maldoni gājām pārgājienā uz rakstnieku dzimtajām vietām;

• ziemā fi zkultūras stundās slēpojām pat slapjdraņķī un putenī, pildījām GDA normas, lai saņemtu nozīmīti;

• bija militārās mācības stundas, visiem uz laiku bija jāsaliek un jāizjauc Kalašņikova automāts, jāiemācās Morzes signāli, jāapgūst pirmās palīdzības sniegšana;

• braši maršējām, dziedājām “Ienaida negaisi pāri mums klājās” un skandinājām sasauksmi ierindas skatē;

• dežūrējām kopgaldā un klasē. Kopgaldā klātesošie drīkstēja apēst klātneesošu personu porcijas — kotletes un visu pārējo, kas garšīgs;

• trešā stāva gaiteņa sākumā, kur bija mūsu klase, pirms krievu valodas stundas viens pie durvīm vēroja, vai augšup ar žurnālu padusē jau kāpj krievu valodas un literatūras skolotāja Zoja Georgijevna Dubkeviča, lai klase varētu čalot līdz pēdējam brīdim. Mācījāmies garus dzejoļus no krievu klasikas (skolai bija krievu valodas ievirze ar trim mācību stundām nedēļā);

• vasarā LOTOS vienībā ravējām kolhoza garās biešu vagas, nakšņojām uz matracīšiem klubā ar visādiem piedzīvojumiem tumsā;

• septembrī bija obligātās talkas kolhoza kartupeļu laukā;

• modē nāca bikses ar superplatiem galiem — kļošenes, tās šuva paši vai pasūtīja šuvējai, jo gatavas nopirkt varēja tikai pa blatu. Aivaram bija skolā vismodernākās — baltas ar zilām strīpām no bieza matraču auduma;

• bijām un esam superdziedoša klase. Žetonu vakarā, saņēmis skaistos Pļaviņu vidusskolas žetonus, uzstājās mūsējās – 11.a klases koris, tajā arī “rūcēji”, ko dziedāšanas skolotāja Staņislava Kalniņa bija izbrāķējusi skolas jauktajam korim. Klases kori diriģēja Imants;

• Pļaviņu vidusskola par himnu izvēlējās Valtera Kaminska un Ārijas Elksnes “Dziesmu pie Daugavas”. To mēs, 1974. gada 11.a klases puikas un meitenes, joprojām dziedam katra salidojuma sākumā. Tikšanās ir ļoti gaidītas, no Latvijas malu malām un ārzemēm sabraucam Vietalvas pagasta Mailēs, kur mūs uzņem Arvīds. Imants ierodas ar mūzikas instrumentu, ierakstiem. Runājamies, dejojam un, protams, dziedam, līdz ataust nākamās dienas rīts. Brīnāmies — cik ātri paskrēja laiks! Kā pēc skolas paskrējuši nu jau vairāk nekā 40 gadu!

Saules mūžu mūsu Pļaviņu vidusskolai!