Ja pār ceļu skrien melns kaķis, tātad tam otrā ceļa pusē darīšanas, bet, ja pa vidusskolas pagalmu bagijā brauc 12tie – tātad ir Zvana svētki Pļaviņu vidusskolā! Mēs, 12tie, sākām kopā, bet tālāk turpināsim katrs savu ejamo. Mēs – Kristaps, Kristers, Alise, Keita Kristiāna, Viviāna, Armands, Rolans, Deivids un Ričards Tomass, esam izdzīvojuši savu vidusskolas laiku un savu vidusskolas stāstu. Mēs zinām, ka tikai vienu reizi esot 12tajiem, mēs vienmēr paliksim savējie. Skaitlis divpadsmit veidojas no cipariem 1 un 2, kas kopā ir 3. Tāpēc mums trīs lietas sakāmas. Skolas gadi beidzas, bet atmiņas un stāsti dzīvo ilgi. Jaunieši! Izbaudiet ik mirkli, katru dienu, katru krosu, pārbaudes darbu vai starpbrīdi, skolotāja un klases biedra klātbūtni, pusdienu pauzi, ekskursiju, labo darbu vai diskotēku, jo tikai tā veidojas ceļš, katra ceļš, jūsu ceļš uz veiksmi, sasniegumiem un sapņiem. Dzīvē viss beidzas labi! Ja kaut kas beidzas savādāk, tātad nekas nav beidzies. Mēs esam “pēdējie” 12tie skolas ilgajā un skaistajā pastāvēšanas vēsturē, bet labāk mēs ieteiktu mūs atcerēties kā pirmos uz pārmaiņām, uz jauniem mērķiem un atgriešanos. Mēs neaizveram skolas durvis, mēs tās atveram jaunām iespējām un citādai nākotnei. Mums svarīgi ir vēl pēdējie eksāmeni, bet SKOLAI svarīgi ir saglabāt drosmi mēģināt, drosmi turpināt un drosmi būt! Nu, ko! Tie, kas mūs pazīst, saprastu, ja mēs piebilstu mūžu dzīvo, mūžu āksties, bet šoreiz savādāk – kas pirmais brauc, tas pirmais aizbrauc! Labu mums ceļa vēju!

Skolotāja Aiga un citi…