Telefons – mūsdienās tā ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa. Bet tā nav bijis vienmēr. Pirmo telefonu izgudroja Aleksandrs Greiems Bells, Amerikas Savienotajās Valstīs Bostonā 1876. gadā. Savukārt teju gadsimtu vēlāk, 1973. gadā ASV Ņujorkā, dienasgaismu ieraudzīja pirmais mobilais telefons. Tā izgudrotājs – Martins Kūpers.

Latvijā telefonu ražošana saistās ar Valsts Elektrotehnisko fabriku (VEF), kas savulaik bijusi viena no Latvijas 20. gadsimta lielākajiem uzņēmumiem. Rūpnīcas stāsts aizsākās 1919. gadā, kad tika atklāta neliela telegrāfa un telefonu remontdarbnīca. No Pasta un telegrāfa virsvaldes galvenajām darbnīcām (PTVGD), kuru pamatuzdevums sākotnēji bija remontēt telefona un telegrāfa aparātus un līniju piederumus, dažu gadu laikā izveidojās liels uzņēmums, kas apgādāja cilvēkus ne tikai ar sakaru ierīcēm – telegrāfa, telefona un radio aparātiem, bet arī ar visa veida elektroiekārtām.

1932. gadā uzņēmums tiek pārdēvēts par VEF un tā produkciju tirgoja pārstāvniecībās Tallinā, Kauņā, Helsinkos, Oslo, Cīrihē, Londonā. VEF izveidoja pirmo konveijeru radioaparātu ražošanai.

Telefonu ražošana nenotika tikai Rīgā, telefoni tikuši ražoti arī tepat – Aizkrauklē (toreizējā Stučkā). 1968. gada 1. februārī ar rūpnīcas direktora pavēli tiek dibināts telefona aparātu ražošanas cehs Stučkā. 1972. gada aprīlī tas kļuva par labāko cehu rūpnīcā. 1979. gadā rūpnīcu VEF pārveidoja par ražošanas apvienību, bet Stučkas telefona aparātu cehu – par telefona aparātu rūpnīcu. Uz tuvāko apkārtni, tostarp Pļaviņām, kursēja autobusi, lai aizvestu strādniekus uz darbu un no tā. Lai arī rūpnīca VEF (arī tās filiāle Stučkā) beidza pastāvēt pagājušā gadsimta 90. gados, VEF vārdu joprojām varam redzēt augstajā VEF reklāmas tornī, VEF Kultūras pils vizuālajā identitātē, arī uz VEF basketbola komandas krekliņa.

Mums, Skolas muzeja pulciņa dalībniekiem, iepazīstot interesantus faktus no telefona vēstures, radās doma par izstādes veidošanu. Pateicoties pašu iniciatīvai un daudzu cilvēku atbalstam, izstādei tika sagādāti 64 telefoni, vairums no tiem – mobilie. Izstādē bija apskatāmi arī dažādi, no Stučkas telefonu aparātu rūpnīcas inženiera Kārļa Kurcalta personīgā arhīva iegūti uzskates materiāli (nozīmītes, atklātnītes, ielūgumi, aploksnes, medaļas, telefona grāmatas un lietošanas instrukcijas, kabatas kalendāri u. c.). Varam lepoties, jo izstādes atklāšanas dienā, 12. janvārī sagaidījām pirmos apmeklētājus – Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu un Saeimas pārstāvjus, Aizkraukles novada domes deputātus.

Lielu paldies sakām skolotājām A. Bērziņai, S. Kļaviņai, O. Krasutinai, I. Kungai, S. Stučkai, A. Leončikam no Pļaviņu Mākslas skolas, kuri palīdzēja veidot izstādi! Mūsu īpašais paldies skolotājām I. Kungai, S. Kļaviņai, S. Fjodorovai, I. Reterei, L. Avotiņai par ierašanos ar savām klasēm uz piedāvātajām nodarbībām muzejā un veiksmīgu darba lapu izpildi!

Izstāde ir noslēgusies, esam ieguvuši pieredzi un plānojam nākamās tikšanās muzejā, bet, tā kā izstādes laikā no atsevišķiem apmeklētājiem novērojām necienīgu attieksmi pret eksponātiem, ļoti lūdzam uz priekšdienām to mainīt, turpmākajās izstādēs uzvesties pieklājīgi un ievērot gidu norādījumus. Uz tikšanos nākamajā izstādē!

Skolas muzeja pulciņa dalībniece, 8. b klases skolniece Elīza Kurcalte