Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Latvijas Stādu audzētāju biedrības rīkotajā skolēnu stādu audzēšanas konkursā „Dārznīca” mūsu skolas komanda „Pļaviņas LG” 4. – 6. klašu grupā 2. labākā

Armanda Lasmane, Pļaviņu novada ģimnāzijas skolotāja

darznica
 
2015. gada 18. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pulcējās 50 centīgākie un radošākie skolēni un viņu skolotāji no dažādām Latvijas skolām, lai piedalītos noslēguma pasākumā, kurš notiek kopš 2012. gada. Pasākumu atklāja Inese Tauriņa, uzdodot dažādus āķīgus jautājumus pasākumu dalībniekiem, kas saistīti ar dabu un tās parādībām, pēc tam visus klātesošs sveica Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņs, izsakot gandarījumu par paveikto šajā mācību gadā, kā arī brīdināja, ka nākošajā gadā audzējamo augu sarakstā būs kāds no eksotiskajiem augiem. Taču tas lai paliekot noslēpums līdz nākamajam konkursam. Protams, visus konkursa dalībniekus uzrunāja Botāniskā dārza saimniece Anta Sparinska, kura visiem klātesošajiem atgādināja, ka cilvēka mūža nepietiks augu pasaulei, tāpēc svarīgi to iepazīt un izzināt jau tagad. Pēc tam visi uzaicinātie devās piedzīvojumā pa Botānisko dārzu, iepazīstot palmu māju, kurai pēc 3 gadiem būs 50, jo tās pamati tika likti 1958.gadā. Tajā aug neparasti augi : Austrālijas svētais koks, banānkoks, kafijas koks u.c., visaugstākais ir fīkuss jeb gumijkoks, kura augstums ir 24 m . Pēc tam skolēni devās ekspedīcijā uz dīķmalu, kur bija jāatpazīst augi, kas tajā aug.      Tad skolēniem vajadzēja izveidot varavīksni no dārzā atrastajiem augiem, tādējādi noskaidrojot, kuri augi ir dārzeņi, kuri ogas.
Noslēgumā visi izspēlēja spēli ”Cilvēks pie cilvēka”, skolotāji izveidoja mežu, kurā dzīvo putni, 2 skolēni bija vanagi. Ik pa brīdim ieradās malkas cirtēji un mežu izcirta, tādējādi parādot, ka putniem ligzdas vīt mežos būs neiespējami,  ja netiks plānota mežu izciršana.
Šogad konkursā iesaistījās vairāk nekā 2000 jauno dārznieku – pētnieku. Šī gada uzdevums bija izaudzēt trīs augus – pīlādzi, ciedru priedi un piparmētru, aprakstot to augšanas gaitu „Augu dienasgrāmatā”, kā arī  meklēt visa veida informāciju par šo augu audzēšanu. Latvijā skolēni izaudzēja 789 augus, 376 piparmētras, 365 ciedru priedes, bet tikai 48 pīlādžus. Mums visi augi, arī pīlādzis, izauga Sonorai Balodei. Priecājamies, ka viņai tas izdevās.
Kopumā izvērtēšanai tika iesūtīti 203 komandu darbi un 219 individuālie darbi, no kuriem labāko darbu autori saņēma galveno balvu – ielūgumu uz noslēguma pasākumu.
Mūsu skolu tajā pārstāvēja skolēni no 1. – 6. klasei. Komandas kapteine bija enerģiskā Guna Elīte. Ļoti sīvā konkurencē mūsu skola, piedaloties šādā konkursā, guva uzvaru starp 4.-6.klašu komandām. Komandā startēja Guna Elīte un Linda Kudrjavceva. Paldies Gunai Elītei un Lindai Kudrjavcevai un Sonorai Balodei par mērķtiecīgu un jēgpilnu darba veikšanu un organizēšanu vienaudžiem.   Mēs lepojamies ar jums!
Mīļie projekta dalībnieki, vecāki! Paldies par sadarbību un atsaucību, piedaloties stādu audzēšanas konkursā, kurā jums bija iespēja būt pētniekiem, bet vecākiem padomdevējiem! Aicinu jūs, jaunie pētnieki, izplest savu zināšanu spārnus un izbaudīt lidojumu kopā ar tiem, kas jūs atbalsta! Cienījamie vecāki, radiet savos bērnos vēlmi darboties, veicinot labizjūtu par paveikto!  Lai 2015./2016. mācību gadā mūsu kopīgais darbs ir pilns izaicinājumiem!
 
Sonora Balode,
Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.b klases skolniece
 
Manuprāt, noslēguma pasākums bija izdevies. Tajā bija iespēja aplūkot Botānisko dārzu. Noslēguma pasākumā izpildījām dažādus uzdevumus, kuri bija saistīti ar dārzkopību. Pildot uzdevumus es uzzināju daudz ko jaunu. Ieguvu jaunas zināšanas par augiem. Interesanti bija noskatīties, kā citi bija veidojuši darba prezentācijas. Paldies konkursa ”Dārzniecība” veidotājiem par iespēju piedalīties konkursā1
 
Guna Elīte,
Pļaviņu novada ģimnāzijas projekta „Dārznīca” komandas kapteine
 
Uzsākot šo projektu, mēs visi apzinājāmies, ka tas nebūs viegli. Mēs katrs kaut reizi bijām laistījuši istabas augus un ravējuši dārzus. Vairums no mums bija redzējuši, kā uz istabas palodzes aug un attīstās mazie tomātiņi. Visi bijām redzējuši gan pīlādzi, gan piparmētru, taču redzējis ciedrupriedi bija tikai retais!
Pirms stādījām augus, mēs katrs sagatavojām zemi, kurā gatavojāmies likt augu sēkliņas. Sākumā zemi aplējām ar nelielu daudzumu ūdens un tad to kārtīgi izirdinājām un izspaidījām tā, lai tā nebūtu nedz pārāk sausa, nedz pārāk slapja. Kad augsne bija pietiekoši mitra, mēs to likām podiņos un likām iekšā sēkliņas. Kad bijām pabeiguši  darbu, mums podiņus uz divām nedēļām vajadzēja novietot ēnainā vietā.
Pēc divām nedēļām mēs podiņus varējām nolikt saulītē un gaidīt, kad no zemes izsprauksies mazi, zaļi asniņi.
Projekta noslēgumā mums vajadzēja aizpildīt „Augu dienasgrāmatas”, aprakstīt pētījuma rezultātus, atrisināt krustvārdu mīklas, tas bija tāpat kā piedalīties vides konkursu olimpiādē, tikai atšķirība ir tā, ka šeit darboties vajadzēja pusgadu.
Pateicoties šim projektam, mēs visi esam ieguvuši vairāk informācijas par dažādām augu grupām un par to izcelsmes valstīm. Esam sapratuši, cik daudz nostāstiem bagātu un leģendām apvītu augu mums ir visapkārt. Mēs visi esam sapratuši, cik daudz pūļu aizņem viena stādiņa iesēšana, izaudzēšana un aprūpe,  pētījuma veikšana un rezultātu apkopošana.
Es, Guna Elīte, kā Pļaviņu novada ģimnāzijas komandas kapteine vēlētos teikt paldies Aleksandram Krivašonakam, Viviānai Nikaļukai, Alīnai Stafeckai, Diānai Losevai, Diānai Hāzei, Alīnai Jēkabsonei, Leldei Elīnai Pitjukevičai, Evai Meļihovai, Evitai Meļihovai, Kristai Priedei, Sonorai Balodei, Unai Ivanovai, Lailai Bicālai un Paulai Bicālai, Lindai Kudrjavcevai  par ieguldīto un paveikto darbu  līdz galam, jo, diemžēl, visi projektā iesaistītie to nepaveica. Paldies  vēlos teikt skolotājai Armandai Lasmanei un Lindai Kudrjavcevai par to, ka Jūs spējāt man palīdzēt grūtos brīžos, kā arī atbalstīt mani gan ar padomu, gan arī ar darbu tad, kad tas bija nepieciešams. Skolotājai arī par to, ka mūs iesaistīja jaunā aktivitātē, tādējādi dodot iespēju iepazīt dabas pasauli, iegūt iespēju praktiski darboties, ar savu veikumu iepriecinot sevi, savas ģimenes. Lai cik daudz mēs katrs būtu darījis,vislielākais paldies ir jāsaka mūsu vecākiem, kas  palīdzēja mums kopā līdzdarboties, aplaistīja mūsu augus, kad mēs paši to neizdarījām, kas atgādināja un palīdzēja, ja tas bija nepieciešams, aizpildot augu dienasgrāmatas, kā arī sniegt padomu par augu mēslošanu.
Paldies skolas administrācijai par atbalstu, nosūtot mūsu darbus žūrijai izvērtēšanai, ceļa izdevumu segšanai, braucienā uz noslēguma pasākumu.
Paldies Latvijas Stādu audzētāju biedrībai, kas konkursu rīko jau ceturto gadu ar Eiropas Savienības un Latvijas Zemkopības ministrijas atbalstu.
Liels paldies visiem, kas iesaistījās projektā! Piedalieties arī jūs, lai priecētu ar savu veikumu sevi, savas ģimenes, skolu un novadu!