Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Intervija ar sievieti – metinātāju

Metināšanas pulciņā Intervētāja: Pļaviņu novada ģimnāzijas 12.klases skolniece, metināšanas pulciņa dalībniece Viktorija Pereca.
Intervējamā: mūsu skolas tehniskā personāla darbiniece, kura jaunības gados strādāja par metinātāju.
Intervijas norises vieta: Pļaviņu novada ģimnāzija.

Viktorija: Labdien! Es esmu Viktorija Pereca no 12. klases. Skolas mājas lapai vēlos uzrakstīt, kā Jūs kļuvāt par metinātāju un kas Jums šķiet neparasts šajā profesijā.
Lūdzu, pastāstiet, kur un kad Jūs apguvāt metināšanas prasmes?
Darbiniece: Metināšanas prasmes apguvu tad, kad tika celta Pļaviņu hidroelektrostacija. Tajā laika uzņēmums piedāvāja apmeklēt apmaksātus metināšanas kursus, lai pēc tam strādātu uzņēmuma labā. Šo iespēju izmantoju tādēļ, ka tas bija ļoti izdevīgs piedāvājums un labi atalgots.

Viktorija: Cik ilgi Jūs strādājāt šajā profesijā?
Darbiniece: Pļaviņu HES nostrādāju aptuveni 3gadus. Bija vairāki iemesli, kādēļ nolēmu pārtraukt strādāt par metinātāju. Pirmkārt, es aizgāju dekrēta atvaļinājumā, jo gaidīju mazuli, otrkārt, šī profesija negatīvi ietekmēja manu redzi. Brīdī, kad tiek noņemta aizsargmaska no sejas, no blakus esošajiem metinātājiem var saķert „zaķīšus”, kuri pēc tam naktīs neļauj gulēt un rada patiesi nepatīkamas sajūtas. Lai sāpes acīs nebūtu tik lielas, novietojot uz acīm gurķu šķēlītes, ir vieglāk pārdzīvot grauzošās sajūtas acīs.

Viktorija: Vai iemaņas, kuras apguvāt, strādājot par metinātāju, palīdzēja citās dzīves jomās?
Darbiniece: Uzskatu, ka iemaņas, kuras ieguvu, strādājot par metinātāju, man palīdzēja apgūt tikai pašu metināšanas mākslu. Kad beidzu strādāt par metinātāju, šīs iemaņas man dzīvē vairs nepalīdzēja un neredzēju tām pielietojumu. Domāju, ka ir cilvēki, kuri spēj saskatīt metināšanā arī praktisku pielietojumu ikdienas dzīvē.

Viktorija: Vai ir saglabājies kāds no Jūsu metinātajiem darbiem?
Darbiniece: Viss, ko esmu metinājusi savas dzīve laikā, ir palicis Pļaviņu HES, piemēram, metālisko armējumu, kas atrodas dzelzsbetonu sienās. Domāju, ka tas vēl joprojām kalpo cilvēcei!

Viktorija: Vai, Jūsuprāt, šobrīd ir radušās kaut kādas izmaiņas metinātāju aprīkojumā?
Darbiniece: Neesmu interesējusies par pašreizējo metinātāju aprīkojumu, taču, ņemot vērā to, ka visā pasaulē notiek strauja tehnoloģiju attīstība, tad domāju, ka metināšana šajā jautājumā arī nav pamesta novārtā, tā ir modernizējusies un attīstījusies.

Viktorija: Paldies par sarunu un atklātību! Man šķita, ka metināšana ir ļoti interesants process pēc savas būtības. Tas paplašina cilvēka redzesloku, ir ļoti lietderīgs un ar to nodarbojoties kaut kādā mērā ir iespējams izzināt pašam sevi, kļūt precīzākam un rūpīgākam! Visu labu!